Ietaupījums no valsts parāda apkalpošanas izmaksu samazinājuma netiek pilnībā izmantots 

Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, bet gan 2014., gan 2015.gadā novērojamas negatīvas novirzes no budžeta likumos noteiktajiem mērķiem, secināts ceturtdien, 6.oktobrī publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.

Žanete Hāka, 06.10.2016

«Kopumā valdības fiskālā politika ir vērtējama kā atbildīga, un arī starptautiskās sabiedrības acīs Latvija tiek uzskatīta par valsti, kur fiskālā politika tiek plānota un īstenota atbildīgi. Tomēr, ja Latviju salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, mūsu valsts vairākos fiskālās disciplīnas rādītājos visai būtiski atpaliek, piemēram, budžeta deficīta līmeņos,» atzīst Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs.

Jaunākajā Uzraudzības ziņojumā padome atzinīgi vērtē Valdības atbalstu veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.-2019.gadam. Lai gan fiskālā rezerve ir izveidota Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, Padome uzskata, ka tā atbilst pašlaik izvērtētajiem fiskālajiem riskiem.

«Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir ļoti būtiska, jo kalpo kā drošības garants dažādām riska situācijām, kas var negatīvi ietekmēt valdības budžeta bilanci. Tāpēc šādas rezerves izveidošana ir nopietns sasniegums, un Padome cer uz atbildīgu Saeimas lēmumu, lai šis labais nodoms varētu tikt īstenots praksē. Tas ir tāpat, kā pieņemt lēmumu par to, vai pirkt apdrošināšanas polisi pret ugunsgrēku vai nē – tas jādara, lai nākotnē nav jāraud pie nodegušām drupām,» uzsver Jānis Platais.

Taču padome atkārtoti pauž iebildumus pret novirzi no budžeta deficīta mērķa veselības aprūpes reformas īstenošanai, kā tas ir paredzēts 2017.gada valsts budžeta projektā.

«Fiskālās disciplīnas padome stingri iestājas par to, ka veselības aprūpes reforma valstī ir ļoti nepieciešama, lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus. Taču finansēt to uz aizņemšanās rēķina nav atbildīgi nākamo paaudžu priekšā. Tāpēc Padome rosina valdību izstrādāt fiskāli ilgtspējīgu ilgtermiņa pieeju publiski finansētās veselības aprūpes sniegšanai,» norāda Jānis Platais.

«Valsts budžeta veidošanas procesā nebūtu pieļaujama prakse, ka ministrijas katru gadu izveido savu finansējamo vēlmju sarakstu, kas rada arvien jaunus papildu izdevumus. Tā vietā būtu jānosaka maksimālais tēriņu apjoms katrai ministrijai un jāsadala līdzekļi atkarībā no prioritātēm, neļaujot ministrijām izdarīt spiedienu uz valsts budžeta veidošanu,» norāda padomes biedrs Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs.

Uzraudzības ziņojumā padome norāda arī uz pēdējiem gadiem raksturīgo lēno IKP izaugsmes problemātiku. Reālā IKP pieaugums kopš 2013.gada ir pastāvīgi atpalicis no prognozētā apmēra, un lēnā izaugsme nav pietiekama, lai nodrošinātu konverģenci ar ES vidējo labklājības līmeni. Valdības progress izaugsmi veicinošu strukturālo reformu ieviešanā līdz šim ir bijis ierobežots.

«Raugoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājiem, redzam, ka tie joprojām ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības. Tas liecina, ka strukturālās reformas, iespējams, netiek ieviestas vai netiek īstenotas veiksmīgi. Ja Latvijas ekonomiskā izaugsme turpinās atpalikt no tādām valstīm kā Zviedrija vai Vācija, cilvēki no Latvijas turpinās aizplūst lielākas peļņas meklējumos, kas nozīmē, ka Latvija zaudēs savus nodokļu maksātājus. Tāpēc strukturālo reformu īstenošanai izglītības, veselības u.c. jomās jāpievērš ļoti nopietna uzmanība,» uzsver Mortens Hansens.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase uzsver, ka kopumā lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratne par budžeta disciplīnas nepieciešamību ir uzlabojusies, tomēr īstais pārbaudījums būs tad, kad beigsies vairākus gadus ilgušais zemu procentu likmju periods.

«Pašlaik valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās, dodot iespēju simtiem miljonu eiro vērto ietaupījumu novirzīt tik nepieciešamajām strukturālajām reformām un valsts konkurētspējas stiprināšanai. Diemžēl šī iespēja pilnībā nav izmantota, ietaupījums ir lielā mērā tērēts patēriņa palielināšanai, un reformas vairākās jomās joprojām ir sabiedrības dienas kārtībā. Ceru, ka monetārās politikas radīto apstākļu sniegtās iespējas valsts spēs izmantot efektīvāk, nodrošinot to, ka nākamajām paaudzēm neatstājam nepanesamu parādu nastu,» norāda Baiba Traidase.

Uzraudzības ziņojums ir padomes izstrādātais nozīmīgākais dokuments, kas analizē valsts institūciju, tostarp – Finanšu ministrijas, citu ministriju un valdības kopumā īstenoto fiskālo politiku un makroekonomikas attīstības tendences valstī, kā arī valsts budžeta sastādīšanu un budžeta izpildes rādītāju atbilstību prognozētajiem rezultātiem.

 

Tevi varētu interesēt

Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbidīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir...

Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības priekšlikumus palielināt budžeta deficītu,...

Fiskālās disciplīnas padomē strādās Inesis Feifers, Mārtiņš Kazāks, Mortens Hansens...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka kopš 2015. gada maija...

Aptuveni trešdaļa pasaules bagātāko valstu lielāko banku ir tik vājas, ka to...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam...

AS PrivatBank jaunā valde pēc bankas filiāļu tīkla ekonomiskās darbības pamatotības izvērtēšanas...

Gandrīz visi līdzekļi, kas līdz šim iztērēti no Eiropas Savienības (ES) 315...

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas...

Šis gads zelta ieguldītājiem bijis veiksmīgs, un zelta stieņa cena pirmajā pusgadā...

Pēc neliela klusuma brīža atkal aktuāls ir kļuvis jautājums par ģeopolitiskās situācijas...

Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās...

Spekulācijas par pasaules finanšu sektora milža – Deutsche Bank – problēmām daudziem...