Eksperti: Augsts valsts parāda līmenis apdraud fiskālo ilgtspēju 

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Žanete Hāka, 2017. gada 18. decembris plkst. 15:49

Foto: pixabay

Šogad izstrādātajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā, kurā Fiskālās disciplīnas padome kopā ar ekspertiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta analizējusi iespējamo Latvijas ekonomikas attīstību periodā no 2017. līdz 2037. gadam, padome norāda, ka pat nepārsniedzot 60% no IKP slieksni, augsts valsts parāda līmenis apdraud fiskālo ilgtspēju. Lai gan zemas procentu likmes ir palīdzējušas samazināt procentu izdevumus, deficīta budžeta prakses noturība neliecina par atbildīgu fiskālo politiku un ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma principiem, kas paredz ekonomiskajā ciklā līdzsvarotu budžetu.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais skaidro «Lai gan šobrīd tiek piedzīvotā ekonomiskā izaugsme, tai ir ciklisks raksturs, kas nozīmē, ka izaugsmes posmam var sekot ekonomikas lejupslīde vai pat krīzes. Apzinoties šo cikliskumu, ekonomikas izaugsmes periodos jācenšas izvairīties no budžeta deficīta, lai veiksmīgāk aizvadītu periodus, kad tiek piedzīvoti pēkšņi ekonomikas satricinājumi vai lejupslīde.»

Padome norāda, ka, lai gan šī brīža budžeta deficīts un valsts parāds iekļaujas Māstrihtas līgumā un Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajās normās, nedrīkst zaudēt piesardzību, jo Latvijas tautsaimniecība ir neliela un atvērta, kas ir jutīga pret pēkšņiem ekonomiskiem satricinājumiem.

Ekonomikas institūta eksperte Sandra Jēkabsone norāda «Latvijas gadījumā lielākie fiskālās ilgtspējas draudi ir saistīti ar demogrāfisko situāciju, kā arī salīdzinoši zemo produktivitāti un vājo investīciju dinamiku, kas var negatīvi ietekmēt potenciālo IKP. Turklāt jāpiezīmē, ka, pieaugot labklājības līmenim, palielināsies arī cilvēku prasības pret veselības aprūpi un sociālo aizsardzību, tātad šīm jomām būs nepieciešami lielāki izdevumi.»

Fiskālās ilgtspējas ziņojumā aprēķini tika veikti, balstoties uz pieņēmumu, ka veselības un sociālās aizsardzības izdevumu līmenis pakāpeniski tuvosies ES vidējam rādītājam. Aprēķini liecina, ka konverģences ātrums var izraisīt vispārējās valdības budžeta bilances pasliktināšanos un valsts parāda pieaugumu.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2017. gada 15. decembris plkst. 18:07

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas...

2017. gada 12. decembris plkst. 18:50

2018.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 55...

2017. gada 08. decembris plkst. 16:50

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie...

2017. gada 06. decembris plkst. 17:26

Trešdien, 6. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts...

2017. gada 30. novembris plkst. 16:10

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu...

2017. gada 30. novembris plkst. 10:43

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un...

2017. gada 24. novembris plkst. 17:26

2016. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas...

2017. gada 23. novembris plkst. 18:58

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi,...

2017. gada 23. novembris plkst. 15:04

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu...

2017. gada 23. novembris plkst. 14:16

Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā...