Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Varētu vaicāt – vai tad ir slikti, līdzīgi kā Paula Samuelsona aprakstītajā gadījumā, gatavoties krīzēm, kas nemaz neiestājas? Jā, šādai uzvedībai ir arī izmaksas, piemēram, ja krīzes priekšnojautās iedzīvotāji pastiprināti un masveidā ierobežo savus tēriņus, mazinās ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība. Sliktākajā gadījumā, ja krīzes gaidas ir tik spēcīgas, ka liek mainīt tērēšanas un krāšanas paradumus ļoti strauji, pietiek ar šīm gaidām vien, lai tik tiešām izsauktu ekonomisko krīzi, kas citādi nemaz nebūtu notikusi.

Tāpēc patiesībā daudz vērtīgāk par centieniem uzminēt, kad tieši iestāsies krīze un cik dziļa tā būs, ir novērtēt savu/valsts ekonomikas spēju un gatavību sagaidīt un pārdzīvot periodu, kurā ekonomiskā izaugsme un ienākumu kāpums, iespējams, nebūs tik straujš, cik mēs pēdējos gados esam pieraduši. Jo neviens nav atcēlis likumu, ka ekonomika attīstās cikliski un ekonomiskās izaugsmes posmus nomaina atslābums vai pat lejupslīde. Tikai pie veiksmīgas saimniekošanas un ekonomiskās politikas šie ekonomiskie cikli ir samērā līdzsvaroti. Ja pārvaldība ir vāja, ekonomikas attīstības cikli ir kā amerikāņu kalniņi.

Kas liek domāt, ka nākotnē mūs gaida ne tik strauja izaugsme kā līdz šim? Pašreizējā situācija neko tādu neliecina, tieši pretēji – dati par ekonomikas izaugsmi turpina iepriecināt: iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums aizvadītajā gadā ar 5% izaugsmes tempu ievērojami pārspēja sākotnējās prognozes, algu pieaugums pērn bijis straujākais pēckrīzes periodā, bezdarba līmenis turpina samazināties jau devīto gadu pēc kārtas. Tomēr tieši šajā brīdī, kad šķiet, ka viss ir brīnišķīgi, tiek ielikti pamati izaugsmes sabremzējumam nākotnē.

Pirmkārt, vienlaikus ar prieku par straujo atalgojuma kāpumu jāatzīmē, ka darba ražīgums jau labu brīdi atpaliek no algu pieauguma (1. attēls). Šāda situācija nevar turpināties ilgstoši, jo laika gaitā vai nu mazinās uzņēmumu rentabilitāte un līdz ar to investīcijas, vai arī mazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēja globālajos tirgos, līdz ar to bremzējas arī eksports. Jebkurā gadījumā tautsaimniecības izaugsme samazinās. Otrkārt, Latvijas izaugsme lielā mērā ir saistīta ar visas Eiropas kopējās izaugsmes tempiem. Vēsturiski gandrīz vienmēr, bremzējoties izaugsmei Eiropā, arī Latvijā ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi ir mazinājušies (2. attēls). Tāpēc šobrīd novērojamā Eiropas ekonomikas atdzišana, visticamāk, atstās sekas arī Latvijā.

Turklāt arī tuvākās nākotnes perspektīvas Eiropā nav sevišķi labvēlīgas: saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm, šogad eiro zonas izaugsme var sasniegt tikai 1.1% (iepriekš prognozēto 1,7% vietā). Turklāt jāņem vērā arī ārējai tirdzniecībai nelabvēlīgais fons, kas saistīts ar Brexit, ASV un Ķīnas diskusijām par savstarpējo tirdzniecību, kā arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanos, kas atstāj būtisku ietekmi uz visu globālo tirdzniecību. Šādos apstākļos tiešām būtu vēsturiski nepieredzēts notikums, ja Latvijai izdotos arī šogad un nākamajos gados noturēt pašreiz sasniegtos 5% izaugsmes tempus.

Tātad, vai ir pamats bažām? Tas atkarīgs no tā, cik strukturāli «veselīga» šobrīd ir Latvijas tautsaimniecība, kā arī no ekonomiskās politikas spējām reaģēt uz ekonomikas bremzēšanos.

Monetārā politika – atbalstoša

Sāksim ar monetāro politiku. Kopš 2014. gada monetārā politika Latvijā tiek īstenota, balstoties uz un ņemot vērā visas eiro zonas kopējo ekonomisko situāciju. Līdz ar to monetārajai politikai būtu problemātiski reaģēt uz ekonomikas bremzēšanos, ja tā notiktu tikai Latvijā, bet ne pārējā Eiropā. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, šobrīd ekonomika vairāk bremzējas tieši Eiropā, līdz ar to arī monetārās politikas veidotājiem ir iespējas aktīvi reaģēt, lai bremzēšanās nebūtu pārāk strauja. Tā, ņemot vērā zemākas izaugsmes un inflācijas prognozes, 7. martā ECB Padome lēma par papildu ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu bankām, kā arī paziņoja apņemšanos saglabāt procentu likmes esošajā līmenī ilgāku laiku, t.i., vismaz līdz šī gada beigām (iepriekš – līdz šī gada vasaras beigām).

Reaģējot uz šo paziņojumu, arī finanšu tirgus dalībnieki uz leju pārskatīja savas prognozes par nākotnē gaidāmo procentu likmju līmeni, un saskaņā ar pašreizējām prognozēm nozīmīgs naudas tirgus likmju kāpums gaidāms vien 2020. gada vidū (3. attēls). Ņemot vērā, ka arī vidēja termiņa naudas tirgus indeksi ir saistīti ar tirgus dalībnieku nākotnes gaidām par īstermiņa naudas tirgus likmēm, varam sagaidīt, ka arī tie ilgāku laiku saglabāsies esošajos līmeņos, tajā skaitā – arī trīs mēnešu naudas tirgus likmes, uz kurām savukārt balstās vairums Latvijā izsniegto kredītu likmju. Tās ir labas ziņas arī Latvijas kredītņēmējiem, jo zemākas procentu likmes ilgāku periodu nozīmē mazākus tēriņu kredītu atmaksai, tātad vairāk naudas citiem tēriņiem. Tas veicina tautsaimniecības izaugsmi un palīdz mīkstināt ekonomikas bremzēšanos. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā rezidentiem ir izsniegti kredīti eiro vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā, katra naudas tirgus likmju kāpuma atlikšana par 25 bāzes punktiem (t.i., ceturto daļu procenta) rada papildu ietaupījumu/stimulu tautsaimniecībai ap 30 miljoniem eiro gadā.

Jāsecina, ka monetārās politikas reakcija uz lēnāku ekonomikas izaugsmi Eiropā būs ar labvēlīgu ietekmi arī Latvijā un ļaus mazināt gaidāmās ekonomiskās sabremzēšanās nelabvēlīgo ietekmi. Tāpēc nevajadzētu būt bažām par monetārās politikas spēju palīdzēt ekonomikai atdzišanas posmā. Drīzāk pretēji – ja tiešām Latvijas tautsaimniecība turpina attīstīties ar 5% un augstākiem izaugsmes tempiem, būtu jāsāk bažīties, vai kopējā monetārā politika nav pārāk stimulējoša Latvijas apstākļiem.

Fiskālā politika – labāk piemērota ekonomikas cikliskumam

Arī runājot par fiskālo politiku, jāņem vērā, ka līdzšinējās fiskālā ietvara reformas Eiropas Savienības (ES) mērogā (t.sk. arī Latvijā) ir veiktas ar mērķi padarīt fiskālo politiku daudz labāk spējīgu reaģēt uz ekonomikas cikliskumu, tajā skaitā – ekonomikas bremzēšanos. Latvijas un citu ES dalībvalstu valsts budžeta mērķis jau vairākus gadus tiek noteikts strukturālā izteiksmē, tas ir, ņemot vērā valsts ekonomikas ciklisko stāvokli. Šāda pieeja nodrošina, ka, ekonomikas attīstības tempiem bremzējoties, faktiski pieļaujamais budžeta deficīts automātiski palielinās, nemainoties pašam strukturālajam mērķim.

Piemēram, izmantojot ekonometriski novērtējamas sakarības starp ekonomiskās aktivitātes ietekmi uz valsts budžeta tēriņiem, var izdarīt aptuvenu novērtējumu: ja šobrīd 2019. gadam pie plānotās 3% ekonomikas izaugsmes budžeta deficīts ir plānots ap 1% no IKP, tad, izaugsmei samazinoties līdz 2%, pieļaujamais budžeta deficīts var palielināties līdz 1.2% no IKP, pie 1% izaugsmes budžeta deficīts var sasniegt 1.5% no IKP, bet, ja izaugsme apstājas pilnībā, deficīts var sasniegt 1.7% no IKP, utt. Rēķinot ekonomikā papildu ieplūstošas naudas izteiksmē, starpība starp scenārijiem pie 3% un 1% ekonomikas izaugsmes ir papildu stimuls aptuveni 150 miljonu eiro apmērā un pie negatīvākiem ekonomiskās attīstības scenārijiem – vēl lielāks.

Protams, šāda automātiska fiskālā politika darbojas, ja ir iespējams ekonomiskās bremzēšanās rezultātā radušos papildu budžeta deficītu atbilstoši finansēt. 2008. – 2009. gadā Latvijā tas nebija iespējams, un valdībai nācās rīkoties tieši otrādi – ekonomiskās lejupslīdes apstākļos budžeta deficītu mazināt. Tas ir pretēji pretcikliskas ekonomiskās politikas būtībai, bet, ja nav pieejami finansējuma avoti, tad citas izejas vienkārši nav.

Šobrīd tomēr esam pilnīgi citā situācijā, salīdzinot ar 2008. - 2009. gadu, lielā mērā – pateicoties Eirosistēmas īstenotajai stimulējošai monetārai politikai. Eiro zonas tautsaimniecībā ievadītais lielais naudas apjoms devis divus galvenos efektus. Pirmkārt, ļoti būtiski kritušās valdības vērtspapīru likmes (t.i., cena, kuru valdība maksā par budžeta deficīta finansēšanu). Pat Itālijai, neskatoties uz augsto valdības parāda līmeni, šobrīd ir iespējas finansēt budžeta deficītu par ilgtermiņa likmēm, kas ir līdzvērtīgas ASV valdības vērtspapīru likmēm, lai gan situācija ar valdības parāda ilgtspēju ASV ir neapšaubāmi labāka. Šāda situācija ļoti skaidri apliecina monetārās politikas spēju (uz laiku) panākt likmes, kas ir būtiski zem normāla tirgus līmeņa. Tas šobrīd ļauj valdībām daudz vieglāk finansēt budžeta deficītus, salīdzinot ar apstākļiem, kad monetārā politika ir mazāk ekspansīva. Arī Latvijā kopš 2015. gada valdība var aizņemties naudu budžeta deficīta segšanai uz vēsturiski izdevīgākajiem nosacījumiem valsts pastāvēšanas vēsturē.

Otrkārt, šobrīd banku rīcībā ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas, kuru īsti nav, kur likt. Labākajā gadījumā brīvā nauda būtu izmantojama kreditēšanai, bet arī valdību vērtspapīru uzpirkšana ir izdevīgs bizness, it sevišķi, ja daļu no šiem vērtspapīriem var tālāk pārdot centrālajai bankai. Saskaņā ar ECB stratēģiju eiro zonas centrālās bankas turpinās pirkt valdību vērtspapīrus līdzvērtīgā apjomā tiem vērtspapīriem, kuriem iestājas dzēšanas termiņš, vēl ilgu laiku pēc 2019. gada beigām. Līdz ar to pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem arī pārskatāmā nākotnē sagaidāms tikpat spēcīgs kā šobrīd. Arī Latvijā, kur banku kontos šobrīd stāv 4-5 miljardi eiro «liekas» naudas, par pieprasījuma trūkumu valdības vērtspapīru izsolēs tuvākajā nākotnē, visticamāk, nebūs jāsūdzas.

Tādējādi monetārā politika šobrīd ne tikai efektīvi kalpo kā ekonomikas stabilizācijas instruments, bet ļauj arī fiskālajai politikai darboties kā efektīvam stabilizācijas instrumentam. Tomēr jāatceras, ka pašreizējā situācija neturpināsies mūžīgi un zemo procentu laikmets kādreiz beigsies, bet papildu izdevumi, ja vien tie nav pārejoši, būs jāfinansē jebkurā gadījumā, arī pie augstākām likmēm. Līdz ar to pašreizējie labvēlīgie apstākļi valdības vērtspapīru tirgū noteikti nav jāuztver kā zaļā gaisma budžeta tēriņu palielināšanai, taču, ekonomikai sabremzējoties, papildu budžeta deficīta finansēšana valdībai šobrīd diez vai var radīt būtiskas problēmas.

«Drošības spilvens» jāveido lielāks

Visbeidzot, nesabalansētība tautsaimniecībā ir svarīgs faktors, kas jebkuru, pat visparastāko ekonomikas ciklisko sabremzējumu var pārvērst nopietnā krīzē. Kā atceramies, 2008. gadā pie vienādiem ārējiem faktoriem Latvijā iestājās nopietna krīze, kamēr citur krīzes apmērs bija mazāks vai tās nebija vispār. Galvenais iemesls tam bija Latvijas (gan iedzīvotāju, gan valdības) pārāk lielā vēlme dzīvot uz parāda. Tā rezultāts bija gan ārējā (liels ārējās tirdzniecības deficīts), gan iekšējā (augsta inflācija) nesabalansētība. Šobrīd par tāda apjoma nesabalansētību tautsaimniecībā runāt nav pamata – tekošā konta deficīts 2018. gadā bija tikai 1% no IKP (iepretim vairāk nekā 20% no IKP pirms 2008. gada krīzes), kamēr inflācija 2018. gada beigās bija tikai 2.6% (salīdzinājumam: 2008. gada vidū tā bija ap 18%). Līdz ar to var teikt, ka objektīva pamata dziļai ekonomiskai krīzei Latvijā šobrīd nav.

Tomēr, kā jau iepriekš minēju, ne vienmēr krīzēm ir nepieciešams objektīvs pamats. Tās var rasties arī pašas no sevis, ja iedzīvotāji masveidā un strauji maina uzkrāšanas un tērēšanas paradumus. No ekonomiskās loģikas viedokļa šāda rīcība neapšaubāmi nav racionāla – tā tieši vairo krīzes iestāšanās varbūtību un padziļina krīzes dziļumu. Te gan Latvija nav nekāds izņēmums – arī citur iedzīvotāji «labajos» laikos pastiprināti tērē un «sliktajos» laikos pastiprināti uzkrāj, tādējādi palielinot ekonomikas ciklu svārstības[10]. Tomēr svarīgs ir uzkrājumu līmenis: jo lielāks ir uzkrātais «drošības spilvens", jo mazāku uztraukumu rada cikliskais ekonomikas bremzēšanās posms, un līdz ar to arī mazāka ir vēlme pēdējā brīdī kaut ko «darīt lietas labā» (bieži tikai pasliktinot situāciju makroekonomiskajā līmenī).

5. attēlā redzams privātā sektora (mājsaimniecību un uzņēmumu, bez valdības) patēriņš, izteikts procentos no kopējiem ienākumiem. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās gandrīz visi privātā sektora ienākumi tika iztērēti, uzkrājumiem atstājot pavisam nedaudz, – toreizējais ienākumu līmenis nedeva daudz iespēju uzkrāt. Tālākajos gados patēriņš pret ienākumiem pakāpeniski samazinājās, bet uzkrājumi – pieauga. Pirmskrīzes un krīzes gados redzama izteikti procikliska rīcība – no 2004. līdz 2007. gada vidum, par spīti straujajam ienākumu kāpumam, vēlme tērēt gandrīz atgriezās 90. gadu beigu līmenī, bet, iestājoties krīzei, patēriņš strauji samazinājās un uzkrājumi pieauga. Ekonomiskajam kritumam apstājoties un pieaugot pārliecībai, ka sliktākais jau ir aiz muguras, patēriņš strauji pieauga, acīmredzot cenšoties atgūt krīzes laikā nokavēto. Kopš tā laika tieksme tērēt savus ienākumus Latvijā ir pakāpeniski mazinājusies un uzkrājumi ir pieauguši – tas ir pozitīvi. Tomēr vēl joprojām no katra nopelnītā eiro Latvijā iedzīvotāji (un uzņēmumi) uzkrāj mazāk, bet tērē vairāk nekā vidēji Eiropā. Līdz ar to «drošības spilvens», kas palīdzētu sekmīgāk pārvarēt zemākas ekonomiskās izaugsmes posmu, Latvijā ir krietni mazāks.

Interesants ir jautājums – vai tiešām cilvēki neko nav mācījušies no 2008. gada krīzes? Daļēji atbildi sniedz Latvijas Bankas veiktās mājsaimniecību aptaujas rezultāti. Piemēram, ir diezgan pārsteidzoši redzēt, ka 2014. gada aptaujā to mājsaimniecību skaits, kas norādījušas uz vajadzību uzkrāt neparedzētiem gadījumiem, ir krietni mazāks nekā vidēji citur Eiropā – ņemot vērā, ka Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir daudz vairāk pakļauta dažādiem ārējiem (un neparedzētiem) faktoriem, šai proporcijai, loģiski domājot, būtu jābūt pretējai. Turklāt nav pamatots apgalvojums, ka mājsaimniecības Latvijā nevar uzkrāt, jo ienākumu līmenis ir zemāks nekā citur Eiropā – pat iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintile) Latvijā uzkrāj salīdzinoši mazāk nekā iedzīvotāji ar zemāko ienākumu līmeni Eiropā (1. kvintile). Acīmredzot šādai vieglprātīgai attieksmei pret uzkrājumu veidošanu nav tiešas saistības ar iedzīvotāju ienākumu līmeni, bet drīzāk – lielas sabiedrības daļas vēlmi dzīvot «šeit un tagad», sevišķi nedomājot par nākotni.

Šajā ziņā nenoliedzami pozitīvi, ka jau 2017. gada aptaujā Latvijā būtiski audzis mājsaimniecību skaits, kas uzskata, ka uzkrājumu veidošana neparedzētiem gadījumiem ir svarīga, un šobrīd sasniedz vai pat pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Tā tam būtu jābūt saskaņā ar ekonomisko loģiku.

Tomēr, skatoties ne tikai uz vārdiem (cik labi būtu uzkrāt), bet gan uz darbiem (cik daudz faktiski tiek uzkrāts), t.i., analizējot, cik daudz mājsaimniecībām ikdienā izdevumi ir mazāki nekā ienākumi un kuras faktiski var veidot nozīmīgus uzkrājumus, atklājas, ka situācija kopš 2014. gada nav būtiski mainījusies (7. attēls). Joprojām to mājsaimniecību skaits, kas regulāri veido uzkrājumus, Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā. Turklāt arī bagātākās Latvijas mājsaimniecības uzkrājumus veido daudz kūtrāk nekā Eiropas nabadzīgākās mājsaimniecības. Līdz ar to nākas secināt, ka, par spīti augošajai pārliecībai, ka adekvāta «drošības spilvena» veidošana ir svarīga, reālajos darbos Latvijas iedzīvotājiem joprojām vairāk patīk naudu tērēt, nevis uzkrāt. Kamēr vēlme «dzīvot šodienai» būtiski nemainīsies, arī Latvijas tautsaimniecībā kopumā turpinās svārstīties vairāk, nekā tas būtu nepieciešams.

Secinājumi

Prognozēt krīzes ir nepateicīga, zināmā mērā pat bezjēdzīga nodarbošanās. Līdz ar to no precīzu prognožu izteikšanas atturēšos. Tas, ko ir iespējams apgalvot, – ar daudz lielāku statistisko varbūtību Latvijas tautsaimniecību nākamajos gados sagaida ekonomiskās izaugsmes cikliskās bremzēšanās posms, nevis krīze. Šajā posmā Latvijas tautsaimniecība ieiet ar daudz mazāku ārējo un iekšējo nelīdzsvarotību. Turklāt šoreiz, pateicoties nepieredzēti ekspansīvai monetārai politikai, vēsturiski zemās procentu likmes palīdzēs mazināt ekonomiskās bremzēšanās negatīvo efektu. Arī fiskālā politika, lielā mērā pateicoties zemajām procentu likmēm, spēs darboties, lai šo ekonomikas cikla posmu padarītu pēc iespējas mērenāku.

Tomēr, raugoties nākotnē, būtu ļoti slikta ideja domāt, ka šāda super ekspansīva monetārā politika palīdzēs vienmēr. Lai spētu pārvarēt nākamos ekonomiskās lejupslīdes posmus, Latvijā nepieciešams lielāks uzkrājumu «drošības spilvens». Tas ir jāveido gan valdībai, gan arī pašiem iedzīvotājiem. Bez «drošības spilvena» Latvijas tautsaimniecība nākotnē neizbēgami turpinās braukāt pa amerikāņu kalniņiem, un katram ekonomikas bremzēšanās periodam būs daudz lielāka iespēja izsaukt krīzi nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

2008.gada nekustamā īpašuma krīze un Covid-19

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim 2008.gada nekustamā īpašuma krīzi ar šobrīd jau esošo, bet vēl vairāk briestošo Covid-19 krīzi.

2008.gada nekustamā īpašuma krīzi teorētiski varēja paredzēt, ņemot vērā, ka ASV jau no 2004.gada nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli, tādējādi iespaidojot arī visas pasaules nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Tomēr tāpat kā 2008.gada nekustamā īpašuma krīze Latvijā kopumā atnāca negaidīti, tāpat arī Covid-19 izraisīja nestabilitāti burtiski pāris dienu laikā.

Izmantosim "nemelo pats sev" stratēģiju, lai labāk izprastu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Tāpat kā 2008.gadā arī pašreiz daudzi īpašumu pārdevēji gaida situācijas uzlabošanos, bet būsim godīgi pret sevi - jāapzinās, ka viss neatrisināsies, sākot ar 14.aprīli. Visticamāk, krīzes seku lēna atrisināšanās varētu sākties ātrākais pēc diviem gadiem, un pilnībā atgūsim ekonomisko stabilitāti, skatoties vismaz piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug, akciju cenas Volstrītā krītas

LETA--AFP, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārdošana Eiropā stagnējusi, un arī nākotne netiek prognozēta viegla, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējais gads Vecā kontinenta auto tirgū sākās uz cerīgas nots. Lai gan tika gaidīts, ka šis tirgus uzspiedīs pa bremzēm, gada pirmajā daļā spēkratu pārdošanas izaugsme izskatījās visai pieņemama. Tiesa gan, 2018. gada izskaņa atnesa gana strauju auto pārdošanas kritumu, kas nozīmēja, ka visa gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka pagājušajā gadā Eiropā reģistrēts vien par 0,1% vairāk pasažieru auto, nekā tas bija iepriekšējā gadā. ES jaunu auto reģistrācija sevišķi spēji sarukusi iepriekšējo četru mēnešu laikā, kas lielā mērā saistīts ar jaunu emisiju standartu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas krītas, investoriem pārdodot padārdzinājušos vērtspapīrus

LETA--AFP, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, investoriem peļņas nolūkā pārdodot vērtspapīrus, kuru cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, bet kritumu ierobežoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība cīņai pret Covid-19 krīzes sekām.

Eiropas biržu indeksi saruka pēc iepriekšējo dienu kāpuma, un samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem, investoriem gaidot nelabvēlīga ASV nodarbinātības ziņojuma publicēšanu piektdien.

Eiro vērtība pieauga un Dienvideiropas valstu obligāciju ienesīgums samazinājās pēc tam, kad ECB paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Investoru noskaņojumu tomēr pasliktināja ECB ceturtdien izteiktā prognoze, ka koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 8,7%.

"Tāpat kā finanšu ministri, arī centrālās bankas attīstītajā pasaulē turpina darīt visu iespējamo, lai ierobežotu milzu recesiju," sacīja "Berenberg" analītiķis Holgers Šmīdings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas? 

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms 

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vairāk nekā 10% pasaules muzeju varētu neatjaunot savu darbību

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksports inkubācijas periodā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina.

Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot "airBaltic" darbības atsākšanas iespējas nākotnē, kad atkal varēs veikt lidojumus, dažādos scenārijos aplūkoti vairāku mēnešu darbības pārtraukumi un iespējamais ieņēmumu samazinājums. Kopā ar Latvijas valdību tiek vērtēts, kā kapitalizēt uzņēmumu, lai tas varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

"Pašlaik visu aviācijas nozari, ieskaitot "airBaltic", ir smagi skārusi Covid-19 krīze. Šobrīd mums ir jāreaģē un jāsagatavo uzņēmums nākotnei, un ir skaidrs, ka ne visas lidsabiedrības varēs turpināt darbību. Tomēr es uzskatu, ka airBaltic ir spēcīga pozīcija un tā izkļūs no šīs krīzes. Lai atgūtos no pilnīgas dīkstāves un pakāpeniskas darbības atsākšanas, airBaltic būs nepieciešama spēcīga kapitāla bāze. Nebūtu saprātīgi, ja uzņēmuma akcionāri neapspriestu, kā kapitalizēt uzņēmumu, lai apmierinātu nākotnes vajadzības. Kā mazākuma akcionārs, mēs kopā ar Latvijas valdību izvērtējam iespējas," norāda "airBaltic" mazākuma akcionārs (Aircraft Leasing1) Larss Tūsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic plāno samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk cilvēkiem

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu - kopumā uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk, kā arī plānots slēgt vēl vairākus maršrutus, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.

Tāpat Gauss sacīja, ka nākamo trīs mēnešu laikā plānots atcelt vēl apmēram 3700 reisu. "Mums ir jāslēdz 23 no 100 maršrutiem," teica "airBaltic" vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir finansiāli stabils uzņēmums, bet šie pasākumi tiek īstenoti, lai pārvarētu krīzi. "Tie ir pagaidu pasākumi krīzes dēļ. Mums ir jābūt gataviem pēc krīzes atsākt lidojumus," teica Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" ir ļoti svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka pēc krīzes aviokompānijai pavērsies jaunas iespējas, jo ne visas lidsabiedrības pārcietīs krīzi un spēs pielāgoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV FRS samazina bāzes procentlikmi līdz 2008. gada krīzes līmenim

LETA--AFP, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazinājusi bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%.

FRS turēs bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz ekonomika būs pārcietusi pašreizējos notikumus.

Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.

FRS atver zemu izmaksu aizdevumus bankām un mudināja tos izmantot, lai palīdzētu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat FRS iegādāsies Valsts kases parādzīmes 500 miljardu dolāru vērtībā un citus vērtspapīrus 200 miljardu dolāru vērtībā.

FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka kopā ar citām lielajām centrālajām bankām veic koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu likviditāti globālajiem tirgiem.

"Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezervju sistēma un Šveices Banka šodien paziņo par koordinētiem pasākumiem, lai palielinātu likviditāti," teikts ECB paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demokrātijas krīze rada strukturētu ūdeni

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par 5G tīkla kaitīgumu un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lieki teikt, ka tām nav nekāda zinātniska pamata, kā to uzskatāmi pierādījis, piemēram, viens no slavenākajiem Latvijas zinātniekiem Vjačeslavs Kaščejevs. Un tomēr, kā var lasīt sociālajos tīklos, daudzu ļaužu prāti ir satraukti. Nezinu, kā citviet, bet Latvijā liela daļa sabiedrības ļoti labprāt tic dažādām sazvērestības teorijām un neuzticas nedz ekspertiem, nedz zinātniekiem. Un tas jau ir bīstami, un vienlaikus liecina par plašāku neuzticību varai un zināmu demokrātijas krīzi. 5G tīkla kaitīguma teorijas ir samērā nevainīgs piemērs, jo tas ir tik muļķīgi, ka tam tic visai maz ļaužu.

Taču ir arī nopietnāki kaitējumi. Piemēram, neuzticība vakcinācijai, kas apdraud sabiedrības veselību. Un ārsti var aizgūtnēm stāstīt par vakcinācijas lietderību un nekaitīgumu, minēt pētījumus, taču viņi tiek uztverti kā sistēmas daļa, kurai uzticēties nedrīkst. Galu galā visus argumentus taču var atspēkot ar pāris vienkāršām frāzēm – visi ārsti un pētījumi ir nopirkti, starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestība utt. Es nemaz nerunāju par žurnāla Ko ārsti Tev nestāsta popularitāti. Šāda neuzticība «sistēmai» kaitē arī ekonomikai. Lai atceramies stāstu par iedzīvotāju cīņu pret vēja parku Dobelē. Tas nekas, ka tādi ir visā Eiropā, bet mēs, latvji, zinām gan, ka tā ir globāla sazvērestība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu

Olga Rudzika, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Pro Kapital» rīkotājdirektore Latvijā, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru