Jaunākais izdevums

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Jārēķinās, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas licis lemt par gigantiska apmēra šo rukšķošo dzīvnieku ganāmpulku likvidāciju.

Un benzīns

Cena strauji palielinājusies ne tikai cūkām. Vēl viena šāda lieta ir benzīns, kura cena pirmajā ceturksnī arī palēkusies par 40%. Lai gan benzīns gluži nafta nav, tam ļoti tālu no tendencēm šajā tirgū aizbēgt nevajadzētu. Melnais zelts (ja vērtē Brent jēlnaftu) pirmajā ceturksnī kļuvis par ceturto daļu dārgāks.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) nav lēmušas par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū. Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Kopumā pieņēmums ir, ka daudzas šīs valsts mēģina gūt pēc iespējas lielāku labumu no augstajām naftas cenām. Tiesa gan, nedaudz ilgākā termiņā šīs stāsts var būt problemātisks, ka augtās cenas reanimēs ASV slānekļa naftas ieguves industriju.

Daudzi arī nepacietīgi gaida vasaru, kas var nozīmēt jau minēto ierobežojumu beigas. Vasarai tradicionāli komplektā mēz nākt lielāka autobraucēju aktivitāte. Tomēr šogad, mājas pametot nepacietīgai patērētāju masai, tā var būt pat vēl lielāka. Tas sola lielu pieprasījumu pēc degvielas.

Uz augstāku energoresursu cenu fona pirmajā ceturksnī labi klājies arī lielajām enerģijas kompāniju akcijām. S&P 500 Energy akciju indeksa vērtība šajā periodā palēkusies par 25%. Kopumā gan jāteic, ka enerģijas milžu vērtība ilgākā termiņā tāpat izskatās gluži kā iekritusi bedrē – kopš 2014. gada virsotnēm tā paša S&P 500 Energy vērtība ir sarukusi par 50%.

Kopumā var prognozēt, ka braucieni grilēšanas piedzīvojumos sadārdzināsies arī mūsu zemē.

Zaļināšana ar savu superciklu

No izejvielām visai strauji - par 14% - Londonas Metālu biržā ceturkšņa ietvaros augusi arī vara cena. Finanšu tirgi dzīvo nākotnē, kuru pamatā aptver runas nu jau par vairākkārt piesaukto pēcpandēmijas straujo atgūšanos. Šobrīd populāri ir pat pieņemt, ka ekonomikas izaugsmes ziņā gaidāma vesela "vētrainā desmitgade" jeb tiek runāts "par Roaring 20"s" scenāriju, kas ir analoģija ar straujo ekonomikas izaugsmi pagājušā gadsimta 20-tajos gados pēc Pirmā pasaules kara un Spāņu gripas pandēmija, ko savukārt jau noslēdz Lielā depresija. Tas liek domāt par lielāku izejvielu patēriņu.

Ļoti daudz arī runas un plāni vēl arī par ekonomiku "zaļināšanu". Piemēram, lai nomainītu pasaules autoparku pret elektriskajiem auto, kuros varš ir aptuveni četras vairāk nekā spēkratos ar iekšdedzes dzinēju, to būs jāiegūst vairāk. Ne velti jau tagad vara cena preču biržā nepilna gada laikā, daudziem gaidot šāda pieprasījuma materializēšanos, teju dubultojusies. Jāņem arī vērā tas, ka pēc iepriekšējās krīzes bieži vien veiktas nepietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atradnēs, kas arī uztur labu fona cenu pieauguma stāstam.

DB jau ziņojis, ka faktiski katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Daudzi analītiķi pat šajā ceturksnī lēsuši, ka varētu būt aizsācies jauns tā saucamais izejvielu "supercikls", par ko tiek saukts gadiem vai pat gadu desmitiem ļoti spēcīgs pieprasījums pēc šādiem resursiem, ar ko īsti nespēj tikt galā to ieguvēji un ražotāji. Par šādu jaunu superciklu runājusi, piemēram, ASV investīciju banka JPMorgan Chase, kas izceļ, ka, lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums pēc elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai. Elektroauto baterijās tiek izmantos, piemēram, niķelis.

Ir runas, ka šis jaunais "dearbonizācijas supercikls" iepriekšējam Ķīnas industrializācijas izejvielu superciklam liks izskatīties kā tādam mazajam brālim. "Megatendences, ko mēdz redzam, ir pasaules populācijas pieaugums, elektrifikācijas tematika un enerģijas pāreja. Tas viss runā par labu lielākam pieprasījumam pēc izejvielām vidēja un ilgākā termiņā," teicis kalnrūpniecības nozares giganta BHP Group vadītājs Maiks Henrijs. Savukārt cits kalnrūpniecības lieluzņēmums Glencore paredz, ka pieprasījums pēc vara pasaulē līdz 2050. gadam dubultosies.

Papildu "zaļajam faktoram" vēl tiek klāstīts, ka līdzekļu pārdale uz ļoti sildošas monetārās un fiskālās politikas fona sabiedrībās novedīs pie tā, ka vairāk dažādām lietām kādu laiku tērēs mazāk nodrošinātie, kuri savu naudu mēdz nevis krāt, bet gandrīz vienmēr visu arī likt lietā. Bieži tiek arī izcelts ka līdz ar šo krīzi valdības prioritizēs individuālu cilvēku kabatu piebāšanu un nodarbinātību, bet savukārt jau "piemirsīs" par finanšu disciplīnas pārkāpšanu un inflāciju.

Ja nedaudz pieskaras vēl akciju tirgiem, tad lielākajiem no tiem ceturksnis ļoti labs. Bažas par burbuli pagaidām ir kaut kur tālākā fonā un vērā ņemtas netiek. Rezultātā ASV Standard & Poor"s 500 indeksam sev pirmajā ceturksnī izdevās pieplusot klāt 5,4%, kas nebūt nav maz. Finanšu tirgi ļoti gaida atgūšanos, un optimistisku virzienu palīdz noturēt valdību un centrālo banku "mētāšanās ar triljoniem". Ekonomiku balstīšanai tiek tērētas milzu summas, un ir pārliecība, ka politikas noteicēji ne par ko negrasās riskēt, ka šo atgūšanos kaut kas izsitīs no sliedēm kaut vai, piemēram, akciju slīdēšana zemāk.

Vēl pat labāk pirmajā ceturksnī, neskatoties uz smagāku cīņu ar pandēmiju, klājās Eiropas akcijām. Vācijas, Francijas un Itālijas akciju tirgu raksturojošo indeksu vērtība palēcās aptuveni par 10%.

Krīt zelts un obligācijas

Bija arī aktīvi, kuriem ceturksnis izvērtās pagalam neveiksmīgs. Šā gada sākums, šķiet, zīmīgs bijis ar to, ka investori pārvērtējuši inflācijas gaidas. Var spriest, ka nākotnē tiek gaidīta tās atdzīvošanās un šādā brīdī visai spocīgi izskatās, piemēram, obligācijas ar negatīvu ienesīgumu. Tieši šie vērtspapīri parasti ir ļoti jutīgs pret inflācijas izmaiņām. Šie vērtspapīri investoriem nodrošina garantētus, fiksētus ienākumus, un lielāka inflācija gan tos apēd, gan deldē pašas obligācijas vērtību. Rezultātā, piemēram, The Wall Street Journal apkopotā informācija liecina, ka ceturkšņa ietvaros, piemēram, iShares 20+ Year Treasury Bond ETF cena saruka par 14%. Jānorāda – obligāciju ienesīgumam pieaugot, to cena sarūk. Turklāt straujāk tā sarūk garāka termiņa obligācijām. Piemēram, iShares 7-10 Year Treasury Bond ETF cena ceturksnī sarukusi mazāk – par 5,7%

Visai strauji par 11% ceturkšņa laikā sarukusi arī zelta cena. Zelta cenai parasti grūtāk iet laikos, kad tirgus dalībnieki gaida augošas procentlikmes. Tas nozīmētu, ka zeltam ir grūtāk konkurēt ar tiem finanšu aktīviem, kas saviem investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus. Zeltam parasti patīk arī neskaidrība un pesimisms, bet šobrīd investori drīzāk lūkojas uz veidiem, kā uzņemties papildu risku. No otras puses – zeltam vismaz vēsturiski tiek piedēvēta spēja pasargāt pret inflāciju.

Lai nu kā – zelts vairs nav topā – tā cena kopš saviem pagājušās vasaras apaļajiem rekordiem atkāpusies jau gandrīz par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Orlen Lietuva Latvijai samaksājis 60 775 eiro par naftas noplūdi no Būtiņģes naftas termināla

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā spriedums nepiedzīt no LatRosTrans vairāk nekā 66 miljonus eiro

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad tās trešdien bija kāpušas pēc Suecas kanāla satiksmes bloķēšanas uz sēkļa uzskrējuša konteinerkuģa dēļ, bet akciju cenas mainījās dažādos virzienos bažās par jaunā koronavīrusa pandēmiju un inflāciju.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi maz mainījās, investoriem bažījoties par Covid-19 infekcijas gadījumiem, atjaunotiem ierobežojumiem un problēmām ar Covid-19 vakcīnām Eiropā.

Volstrītā bija kāpums, investoriem pievēršoties galvenokārt akcijām, kuru cenas tiek izmantotas indeksu "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" aprēķināšanā.

"[Indeksa] "Nasdaq Composite" [aprēķināšanā izmantotās] akcijas bija ļoti augstās cenās, kad procentlikmes bija nulle, bet, jo vairāk procetlikmes sāk pieaugt, jo vairāk samazinās šo akciju novērtējums," sacīja "BK Asset Management" analītiķis Boriss Šlosbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu uzkurinājis naftas cenas

LETA--AFP, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules naftas cenas un vairums Eiropas biržu indeksu trešdien pieauga , ko sekmēja optimisms par ekonomikas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, bet Volstrītā lielākoties bija kritums, investoriem bažījoties par pārāk augstu akciju vērtējumu.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, reaģējot uz ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Starptautiskās enerģijas aģentūras (IEA) prognozēm par lielāku jēlnaftas pieprasījumu, uzlabojoties globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

""Pieaugot arī citu riska aktīvu cenām, nav šaubu, ka optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu ir arī palīdzējis uzkurināt [naftas cenu] kāpumu pēc pēdējo nedēļu ilgstošās konsolidācijas," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Volstrītā divi no trim galvenajiem indeksiem kritās, tirgus dalībniekiem bažījoties, ka pēdējā laikā novērotajiem akciju cenu kāpumiem ir pienākušas beigas.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga cerībās uz jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi, savukārt sniegavētra ASV izraisīja naftas cenu celšanos līdz pēdējā gada laikā augstākajam līmenim.

Sudraba cenas kritās par 9% līdz 26,78 ASV dolāriem uncē pēc iepriekšējās dienas kāpuma, kura bija sekmējis sociālajos medijos uzkurināts pieprasījums.

Investori atgriezās pie izdevīgu akciju iegādes pēc pagājušonedēļ piedzīvotā akciju cenu krituma, kuru veicināja ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzis, kura mērķis bija kaitēt augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Ir "atvieglojums, ka vismaz pagaidām ir izjaukts uzbrukums īsās pozīcijas pārdevējiem," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju cenas pieaug, ES mēģinot sekmēt vakcīnu piegādes

LETA--AFP, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) centieniem sekmēt Covid-19 vakcīnu piegādes, un pieaugumu daļēji nodrošināja nozares, kuras gūs labumu no ekonomikas atkopšanās pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas.

Naftas cenas īslaicīgi pacēlās virs 71 ASV dolāra par barelu pēc Jemenas hutiešu kaujinieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecības uzņēmumiem.Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi kāpa, cita starpā pieaugot rūpniecības un finanšu uzņēmumu akciju cenām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Stuttgarter Nachrichten" sacīja, ka ES no aprīļa cer uz 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu devu mēnesī. Saskaņā ar ES oficiālajiem datiem līdz 26.februārim ES, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 446 miljonus, bija saņēmusi 51,5 miljonus vakcīnu devu.

Leiena pirmdien intervijā laikrakstam "Wirtschaftswoche" brīdināja, ka ES var nobloķēt vēl citus Covid-19 vakcīnu eksporta darījumus. Itālija pagājušajā nedēļā atklāja, ka nobloķējusi 250 700 "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas devu eksportu uz Austrāliju, norādot, ka Eiropā trūkst vakcīnas, bet Austrālijā tās nav steidzami nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.

Noskaņojumu tirgos pasliktināja satraucoša jaunu inficēšanās gadījumu skaita palielināšanās Eiropā un ASV. Otrdien pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 500 000 jaunu Covid-19 gadījumu, kas ir jauns rekords.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par jauniem stingriem ierobežojumiem, kas būs spēkā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim. Francijā otrdien tika reģistrēti 523 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords kopš aprīļa.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, paziņoja kanclere Angela Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, tirgiem kompensējot nesenos kāpumus, bet naftas cenas turpināja pieaugt.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Saruka arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"Neraugoties uz ievērojamiem tirgus dzinējspēkiem ASV ekonomikas stimulu plānu un notiekošās jaunā koronavīrusa vakcinācijas programmas formā, pagājušajā nedēļā pieredzētie kāpumi ir absorbējuši lielu daļu no šīs sākotnējās noskaņojuma uzlabošanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības grupas IG vecākais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Ir gaidāms, ka demokrātu kontrolētais ASV Kongress pieņems ekonomikas stimulu paketi, bet tās apjoms var būt mazāks par prezidenta Džo Baidena ierosinātajiem 1,9 triljoniem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien kritās pēc ASV obligāciju ienesīguma palielināšanās, savukārt naftas cenas saruka bažās par piedāvājuma pallielināšanos vēl arvien vāja pieprasījuma laikā.

Āzijas un Eiropas akciju cenas tomēr pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien uzlaboja ASV ekonomikas prognozi un solīja tuvākajā laikā nepacelt procentlikmes.

Atjaunojušās bažas par inflāciju, kuras izraisīja ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma palielināšanos virs 1,7%, ceturtdien noveda pie Volstrītas indeksu samazināšanās.

"Vakar tirgus atzinīgi novērtēja to, ka FRS atzina spēcīgāku izaugsmi, bet saglabāja savu nostāju. Šodien, acīmredzot, tirgus pārdomāja," sacīja "Prudential" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Tirgus dalībniekus vairāk pārliecināja FRS prognoze, ka ASV ekonomika šogad paplašināsies par 6,5% - par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā prognozē, pateicoties milzīgajiem valdības izdevumiem, kas radījuši bažas par cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru