Pakalpojumi

Orlen Lietuva Latvijai samaksājis 60 775 eiro par naftas noplūdi no Būtiņģes naftas termināla

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Summa par Latvijas videi nodarīto kaitējumu ieskaitīta Latvijas valsts pamatbudžetā. Savukārt izdevumi, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, pārskaitīti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet izdevumi par piesārņojuma paraugu analīžu veikšanu ieskaitīti VVD.

Latvijas veiktie aprēķini tikuši balstīti uz Latvijas NBS Jūras spēku Krasta apsardzes patruļkuģu ievāktajiem datiem par naftas plankuma laukumu un krāsu, kā arī Lietuvas Gaisa spēku no gaisa uzņemtajiem attēliem. Aprēķināts, ka pagājušā gada 28.decembrī no Būtiņģes naftas termināla noplūdusi 0,51 tonna naftas. Videi nodarīto zaudējumu apmērs aprēķināts par Latvijas ūdeņos konstatēto noplūdušās naftas apjomu.

Savukārt Latvijas valstij radīto zaudējumu apmērs aprēķināts, balstoties uz izmaksām, kas Latvijas valstij radās, reaģējot uz šo naftas noplūdi, un iekļauj piesārņojuma konstatēšanas un monitoringa izmaksas, tajā skaitā paraugu ņemšanas un laboratorijas analīžu veikšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas radušās operatīvajiem dienestiem, piedaloties Būtiņģes naftas termināļa cauruļvada meklēšanā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

Jau ziņots, ka 28.decembrī, atvienojoties Būtiņģes termināļa naftas uzpildes cauruļvadam, jūrā noplūda jēlnafta, kuras veidoto aptuveni 3,7 kilometrus garo un 100 metru plato plankumu vējš un straumes dzina Latvijas teritoriālo ūdeņu virzienā.

Nākamajā dienā gan Lietuvas, gan Latvijas amatpersonas paziņoja, ka naftas plankums jūrā vairs nav redzams, pieļaujot, ka nafta sakūlusies ar ūdeni un izkliedējusies, bet atbildīgie dienesti turpināja meklēt no termināļa norāvušos naftas uzpildes cauruļvadu, kurā vēl varētu būt palikusi viena līdz pusotra tonna naftas un kas varētu nokļūt citu kuģu ceļā, taču 31.decembrī meklēšana tika pārtraukta, jo saskaņā ar aprēķiniem cauruļvads tobrīd vairs neatradās Latvijas atbildības rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru