Jaunākais izdevums

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Coface 500 lielāko uzņēmumu reitingā 36 Baltijas uzņēmumi 

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku...

Latviju pārstāvošie TOP 50 sarakstā iekļautie uzņēmumi ir ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralkali Trading” (4. vieta), IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums “Elko Grupa” (6. vieta), mazumtirgotājs “Rimi Latvia” (14. vieta), elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Latvenergo” (16. vieta), mazumtirgotājs “Maxima Latvija” (17. vieta), tērauda ražotājs “Severstal Distribution” (22. vieta), naftas pārstrādes uzņēmums “Orlen Latvija” (34. vieta), agroķīmijas vairumtirgotājs “Uralchem Trading” (35. vieta), nacionālā aviokompānija “Air Baltic Corporation” (39. vieta), degvielas uzpildes staciju ķēde “Circle K Latvia” (49. vieta).

Tikmēr mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīkls “Vilniaus Prekyba” ieņem augstāko pozīciju (1. vietu) starp uzņēmumiem no Lietuvas, bet komunālo un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums “Eesti Energia” (10. vieta) - augstāko pozīciju starp uzņēmumiem no Igaunijas.

“Latvijas ekonomika cieta no eksporta krituma 2018. gada beigās. Savukārt 2019. gadā globālās ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ tā gandrīz pieredzēja stagnāciju, salīdzinot ar 2018. gadu. Eksporta pieaugums uz Rietumeiropu saruka, turpretim uzlabošanās tika novērota eksportā uz Krieviju, kas ir Latvijas trešais nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Zviedrijas ekonomikas palēnināšanās, un jo īpaši zemā mājokļu būvniecības aktivitāte, izraisīja Latvijas eksporta kritumu nozīmīgajā koksnes un citu būvmateriālu nozarē. No otras puses, pieauga uzņēmējdarbības pakalpojumi un to eksports. 2019. gadā palēninājās ieguldījumu pieaugums pamatlīdzekļos, jo īpaši tāpēc, ka investīcijas, ko līdzfinansē no Eiropas Savienības fondiem, sasniedza maksimumu un vairs neveicināja papildu pieaugumu ieguldījumu izaugsmē. Tomēr galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām bija iekšzemes pieprasījums. Lai gan nodarbinātības pieaugums palēninājās, straujais algu pieaugums un nodokļu samazināšana turpināja virzīt privāto patēriņu," informē Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika), “Coface Baltija” izpilddirektors.

Nozares, kurās bija visaugstākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā, ir: tekstilizstrādājumi, būvniecība, tirdzniecība, kā arī elektronika un IKT. Paredzams, ka 2021. gadā farmācijas nozare nebūs tik riskanta, taču tā nespēs atkārtot tādu pašu izaugsmes tempu kā 2020. gadā. Savukārt IKT nozare varētu gūt panākumus, pieaugot pieprasījumam pēc šīs nozares produktiem un pakalpojumiem.

Kopumā, raugoties uz 2020. gadu, “Coface” eksperti uzskata, ka COVID-19 pandēmijas ietekme ir slāpējusi 2019. gadā reģistrēto stabilo ekonomisko izaugsmi. Baltijas valstu valdības 2020. gada marta sākumā ieviesa salīdzinoši ātrus ierobežojumus un pavasaris bijis salīdzinoši mierīgs, tomēr, šķiet, otrais pandēmijas vilnis ir izraisījis lielāku reģistrēto COVID-19 gadījumu skaitu, līdz ar to – bargākus ierobežojumus un lielāku ekonomikas bremzēšanos.

“2021. gadā ekonomikas atkopšanās no COVID-19 pandēmijas varētu kavēties. Vienlaikus ekonomisti prognozē, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku 2021. gadā būs ievērojami mazāka, nekā prognozēts. Līdz šim valstu īstenotie atbalsta pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi, ierobežoja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu maksātnespēju un samazināja ekonomikas lejupslīdi. Tomēr, tiklīdz tie pakāpeniski izsīks, bezdarba līmeņa pieaugums un lēnāks algu pieaugums ietekmēs privāto patēriņu. Tā rezultātā pasliktināsies budžeta bilance un parāds, taču valstu valdībām ir bijusi pietiekama fiskālā telpa, lai īstenotu attiecīgos pasākumus. Paredzams, ka Baltijā 2021. gadā būs pozitīvi izaugsmes rādītāji, tomēr uzņēmumi un mājsaimniecības varētu ciest valstu īstenoto atbalsta mehānismu samazināšanās," secina M. Štareika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru