Jaunākais izdevums

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Eiropas valstu ekonomikas cietīs no cenu kāpuma

Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ražotāja, otrā lielākā dabasgāzes ražotāja un viena no piecām lielākajām tērauda, niķeļa un alumīnija ražotājām pasaulē, līdz ar to jebkurš būtisks enerģijas un metāla piegāžu samazinājums, visticamāk, izraisīs cenu kāpumu šīm precēm globālā mērogā.

Šī iemesla dēļ dienā, kad sākās iebrukums Ukrainā, finanšu tirgi visā pasaulē strauji kritās, savukārt naftas, dabasgāzes, metāla un pārtikas preču (īpaši graudu) cenas pieauga.

“Lai gan augstās preču cenas bija viens no riskiem, ko mēs jau iepriekš bijām identificējuši kā potenciālu draudu ekonomiku atveseļošanās procesiem, konflikta saasināšanās starp Krieviju un Ukrainu palielina iespēju, ka preču cenas saglabāsies augstākas vēl ievērojami ilgāk. Tas pastiprina ilgstošas un augstas inflācijas draudus ne tikai pamata nepieciešamībām, tādējādi palielinot sociālo nemieru risku gan attīstītajās, gan jaunietekmes ekonomikās. Tādas nozares kā automobiļu rūpniecība, transports, ķīmiskā rūpniecība un faktiski visas nozares, kurās tiek izmantoti iepriekš minētie izejmateriāli, ir īpaši neaizsargātas,” saka Mindaugs Sventickas, “Coface Baltics” direktors.

Tā kā Eiropa ir atkarīga no Krievijas naftas un, galvenokārt, dabasgāzes, tā ir visvairāk pakļauta šī militārā konflikta sekām. Kamēr visas Krievijas dabasgāzes piegādes Eiropai aizvietošana (~40% no kopējā Eiropas patēriņa) īstermiņā un vidēji ilgā termiņā ir praktiski neiespējama, pašreizējie cenu līmeņi, saglabājoties līdz gada beigām, jau būtiski ietekmēs inflāciju.

“Mūsu aplēses liecina, ka 2022. gadā inflācija palielināsies vēl par 1.5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi eirozonas valstīm. Tas samazinās mājsaimniecību patēriņu un IKP pieaugumu. Lai gan dažas valstis, piemēram, Vācija un Itālija, ir vairāk atkarīgas no Krievijas dabasgāzes, eirozonas valstu savstarpējā tirdzniecības atkarība varētu rezultēties vispārējā lejupslīdē. Pilnīga Krievijas dabasgāzes piegāžu pārtraukšana 2022. gadā varētu rezultēties nulles IKP gada pieaugumā,” secina M. Sventickas.

Kopumā “Coface” prognozē, ka inflācija 2022. gadā Eiropas tirgos varētu palielināties par vismaz 1.5 procentpunktiem, savukārt IKP pieaugums varētu samazināties 1 procentpunkta apmērā. Krievijai pārtraucot dabasgāzes piegādes, 2022. gadā Eiropas Savienības valstīm tas varētu “izmaksāt” vismaz 4 procentpunktus no IKP, tādējādi novedot ES IKP pieaugumu tuvu nullei un, iespējams, pat ar negatīvu atzīmi.

M. Sventickas norāda, ka inflācija un traucēta globālā tirdzniecība nesaudzēs nevienu pasaules reģionu: “Citviet pasaulē ekonomiskās sekas galvenokārt būs jūtamas preču cenu kāpumā, kas veicinās jau pastāvošo inflācijas spiedienu. Kā vienmēr, kad preču cenas pieaugs, enerģijas un pārtikas produktu neto importētāji tiks īpaši ietekmēti, savukārt militārā konflikta vēl lielākas eskalācijas gadījumā var rasties lieli piegāžu traucējumi. Arī pieprasījuma kritums Eiropā apgrūtinās globālo tirdzniecību,” komentē M. Sventickas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru