Jaunākais izdevums

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Starp reitingā iekļautajiem 500 lielākajiem uzņēmumiem ir iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas valstīm - 6 no Igaunijas, 8 no Latvijas un 22 no Lietuvas. Salīdzinot ar 2018. gadu, kopējais to uzņēmumu skaits no Latvijas, kas ierindojušies TOP 500, ir audzis par 1 uzņēmumu. Igaunijas uzņēmumu kopējais skaits, kas iekļuvuši reitingā, ir samazinājies par 5, bet kopējais Lietuvas uzņēmumu skaits reitingā ir palielinājies par 1.

Uzņēmumi no Latvijas, kas iekļauti “Coface” Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, ir ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralkali Trading” (94. vieta), IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums “Elko Grupa” (114. vieta), mazumtirgotājs “Rimi Latvia” (240. vieta), elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Latvenergo” (263. vieta), mazumtirgotājs “Maxima Latvija” (267. vieta), reitinga jaunpienācējs - metālapstrādes uzņēmums “Severstal Distribution” (333. vieta), naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvia” (448. vieta), kā arī ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralchem Trading” (473. vieta).

No Lietuvas uzņēmumiem augstāko pozīciju reitingā ieņem biznesa un citu vadības konsultāciju uzņēmums “Vilniaus Prekyba” (16. vieta), bet no Igaunijas – enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia” (227. vieta).

“Coface Baltics” izpilddirektors Mantvīds Štareika skaidro: “2019. gadā lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas reģiona uzņēmumu veiksmīgi izmantojuši labvēlīgo ekonomisko vidi, kas īpaši attiecās uz mazākām un uz eksportu orientētām ekonomikām."

Centrālajā un Austrumeiropā Polijas uzņēmumi ir lielākie pelnītāji Polija reitingā ir ieguvusi pirmo vietu gan uzņēmumu skaita ziņā, kas tajā iekļuvuši, gan to apgrozījuma rādītājos, kopējiem Polijas uzņēmumu ieņēmumiem palielinoties par 6,6% un sasniedzot 283,7 miljardus eiro. Lai arī to Polijas uzņēmumu, kas iekļauti reitingā, skaits ir palielinājies par 7 (t.i., no 156 līdz 163 uzņēmumiem), tajā iekļuvušo uzņēmumu nozares ir ļoti daudzveidīgas, un neviena no lielākajām nozarēm nedominē. Otrā vieta reitingā pieder Čehijai, no kuras kopumā reitingā ir iekļuvuši 78 uzņēmumi, kas pērn apgrozījuši 115,4 miljardus eiro – salīdzinot ar 2018. gadu, vērojams pieaugums 2,3% apmērā. Ungārija reitingā noslīdējusi uz trešo vietu. Tomēr tās pārstāvēto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga daudz vairāk nekā vidēji reģionā - par 6,3%.

Stabilas pozīcijas ir auto ražošanas un transporta nozarēm, kam seko naftas un gāzes nozares60% no Centrālajā un Austrumeiropā gūtajiem ieņēmumiem pieder uzņēmumiem, kuri pārstāv trīs galvenās nozares: automobiļu ražošana un transports, nafta, gāze un nespecializētā tirdzniecība. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija tekstilizstrādājumu, ādas un apģērbu ražotājiem (+ 23,2%), kā arī būvniecībā (+ 13,6%).

“Saskaņā ar reitingu, nozares, kurās bija vērojams vislielākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā, ir tekstilizstrādājumi, būvniecība, tirdzniecība, kā arī elektronika, informācijas un telekomunikāciju sektors. Protams, 2020. gads var radīt negaidītus pārsteigumus, ņemot vērā pandēmijas sekas. Mūsu redzējumā 2021. gadā farmācijas nozare paliks mazāk riskanta, taču tā nespēs atkārtot tādu pašu izaugsmes tempu kā 2020. gadā. Savukārt IKT nozarei šis laiks varētu būt veiksmīgs, pieaugot pieprasījumam pēc nozares produktiem un pakalpojumiem,” informē M. Štareika.

Balstoties tikai uz uzņēmumu skaitu, automobiļu un transporta sektors, līdzīgi kā iepriekš, ir lielākais reitingā pārstāvētais (1. vieta). Lai arī 2019. gadā jaunu transportlīdzekļu pārdošanas apjomi bijuši zemāki nekā iepriekšējos gados, taču dinamika joprojām ir bijusi pozitīva. “Mainoties vairāku zīmolu patērētāju vēlmēm un palēninoties ekonomikai, kā arī pielāgojoties jaunajiem Eiropas emisiju standartiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā jaunu vieglo automobiļu pārdošanas apjomi pieauga tikai nedaudz - par 1,2%,” secina M. Štareika.

“Coface” Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings sniedz nākotnes perspektīvu un apkopo reģiona ekonomisko aktivitāti iepriekšējā gadā. Reitingā apskatīts 500 lielāko Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu stāvoklis pēc to apgrozījuma.

Par “Coface”Vairāk nekā 70 gadu pieredze un blīvais biroju tīkls ir palīdzējuši "Coface" kļūt par vienu no pasaulē lielākajiem tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmumiem. "Coface" pakalpojumus visā pasaulē izmanto vairāk nekā 50 000 klientu. "Coface" pakalpojumi un risinājumi aizsargā klientu finansiālo stabilitāti un palīdz uzņēmumiem pieņemt pamatotus, ar kredītiem saistītus lēmumus, lai paaugstinātu savu spēju palielināt pārdošanas apjomus iekšzemē un eksporta tirgos. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza nepilnus 1,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru