Jaunākais izdevums

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Starp reitingā iekļautajiem 500 lielākajiem uzņēmumiem ir iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas valstīm - 6 no Igaunijas, 8 no Latvijas un 22 no Lietuvas. Salīdzinot ar 2018. gadu, kopējais to uzņēmumu skaits no Latvijas, kas ierindojušies TOP 500, ir audzis par 1 uzņēmumu. Igaunijas uzņēmumu kopējais skaits, kas iekļuvuši reitingā, ir samazinājies par 5, bet kopējais Lietuvas uzņēmumu skaits reitingā ir palielinājies par 1.

Uzņēmumi no Latvijas, kas iekļauti “Coface” Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, ir ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralkali Trading” (94. vieta), IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums “Elko Grupa” (114. vieta), mazumtirgotājs “Rimi Latvia” (240. vieta), elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Latvenergo” (263. vieta), mazumtirgotājs “Maxima Latvija” (267. vieta), reitinga jaunpienācējs - metālapstrādes uzņēmums “Severstal Distribution” (333. vieta), naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvia” (448. vieta), kā arī ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralchem Trading” (473. vieta).

No Lietuvas uzņēmumiem augstāko pozīciju reitingā ieņem biznesa un citu vadības konsultāciju uzņēmums “Vilniaus Prekyba” (16. vieta), bet no Igaunijas – enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia” (227. vieta).

“Coface Baltics” izpilddirektors Mantvīds Štareika skaidro: “2019. gadā lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas reģiona uzņēmumu veiksmīgi izmantojuši labvēlīgo ekonomisko vidi, kas īpaši attiecās uz mazākām un uz eksportu orientētām ekonomikām."

Centrālajā un Austrumeiropā Polijas uzņēmumi ir lielākie pelnītāji Polija reitingā ir ieguvusi pirmo vietu gan uzņēmumu skaita ziņā, kas tajā iekļuvuši, gan to apgrozījuma rādītājos, kopējiem Polijas uzņēmumu ieņēmumiem palielinoties par 6,6% un sasniedzot 283,7 miljardus eiro. Lai arī to Polijas uzņēmumu, kas iekļauti reitingā, skaits ir palielinājies par 7 (t.i., no 156 līdz 163 uzņēmumiem), tajā iekļuvušo uzņēmumu nozares ir ļoti daudzveidīgas, un neviena no lielākajām nozarēm nedominē. Otrā vieta reitingā pieder Čehijai, no kuras kopumā reitingā ir iekļuvuši 78 uzņēmumi, kas pērn apgrozījuši 115,4 miljardus eiro – salīdzinot ar 2018. gadu, vērojams pieaugums 2,3% apmērā. Ungārija reitingā noslīdējusi uz trešo vietu. Tomēr tās pārstāvēto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga daudz vairāk nekā vidēji reģionā - par 6,3%.

Stabilas pozīcijas ir auto ražošanas un transporta nozarēm, kam seko naftas un gāzes nozares60% no Centrālajā un Austrumeiropā gūtajiem ieņēmumiem pieder uzņēmumiem, kuri pārstāv trīs galvenās nozares: automobiļu ražošana un transports, nafta, gāze un nespecializētā tirdzniecība. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija tekstilizstrādājumu, ādas un apģērbu ražotājiem (+ 23,2%), kā arī būvniecībā (+ 13,6%).

“Saskaņā ar reitingu, nozares, kurās bija vērojams vislielākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā, ir tekstilizstrādājumi, būvniecība, tirdzniecība, kā arī elektronika, informācijas un telekomunikāciju sektors. Protams, 2020. gads var radīt negaidītus pārsteigumus, ņemot vērā pandēmijas sekas. Mūsu redzējumā 2021. gadā farmācijas nozare paliks mazāk riskanta, taču tā nespēs atkārtot tādu pašu izaugsmes tempu kā 2020. gadā. Savukārt IKT nozarei šis laiks varētu būt veiksmīgs, pieaugot pieprasījumam pēc nozares produktiem un pakalpojumiem,” informē M. Štareika.

Balstoties tikai uz uzņēmumu skaitu, automobiļu un transporta sektors, līdzīgi kā iepriekš, ir lielākais reitingā pārstāvētais (1. vieta). Lai arī 2019. gadā jaunu transportlīdzekļu pārdošanas apjomi bijuši zemāki nekā iepriekšējos gados, taču dinamika joprojām ir bijusi pozitīva. “Mainoties vairāku zīmolu patērētāju vēlmēm un palēninoties ekonomikai, kā arī pielāgojoties jaunajiem Eiropas emisiju standartiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā jaunu vieglo automobiļu pārdošanas apjomi pieauga tikai nedaudz - par 1,2%,” secina M. Štareika.

“Coface” Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings sniedz nākotnes perspektīvu un apkopo reģiona ekonomisko aktivitāti iepriekšējā gadā. Reitingā apskatīts 500 lielāko Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu stāvoklis pēc to apgrozījuma.

Par “Coface”Vairāk nekā 70 gadu pieredze un blīvais biroju tīkls ir palīdzējuši "Coface" kļūt par vienu no pasaulē lielākajiem tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmumiem. "Coface" pakalpojumus visā pasaulē izmanto vairāk nekā 50 000 klientu. "Coface" pakalpojumi un risinājumi aizsargā klientu finansiālo stabilitāti un palīdz uzņēmumiem pieņemt pamatotus, ar kredītiem saistītus lēmumus, lai paaugstinātu savu spēju palielināt pārdošanas apjomus iekšzemē un eksporta tirgos. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza nepilnus 1,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru