Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Ja aplūkojam IKP datu korelāciju ar maksātnespējas koeficientu, var redzēt iepriekšējai finanšu krīzei līdzīgu tendenci - Vācijā 2009. gadā IKP pieaugums bija negatīvs -5,7%, bet maksātnespējas gadījumu skaits šajā gadā pieauga līdz 11,6%, Francijā IKP bija - 2,9%, bet maksātnespējas koeficients 20,4%. Ja aplūkojam pagājušā gada datus, redzam, ka IKP pieaugums Vācijā bija līdzīgs kā 2009. gadā, proti, negatīvs -4,9%, bet maksātnespēja salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu samazinājās par 15%, savukārt Francijā IKP pieaugums bija -8,2%, tātad, balstoties uz pieredzi, varējām sagaidīt maksātnespējas pieaugumu, taču tas nenotika, un maksātnespējas procents šajā valstī samazinājās par 37,8%.“

”Coface” veiktā simulācija rāda, ka, neskatoties uz valdību sniegtā atbalsta stabilizējošo efektu, uzņēmumu finanšu stāvoklis 2020. gadā ievērojami pasliktinājās - tas parasti novestu pie maksātnespēju pieauguma. Saskaņā ar simulācijas modeli, maksātnespēju skaitam 2020. gadā Spānijā vajadzēja pieaugt par 19%, Francijā - par 6%, Vācijā - par 6% un Itālijā - par 7%. Tas, ka maksātnespēju skaits ir drīzāk samazinājies, liecina, ka daudzas no tām ir drīzāk atliktas, nevis novērstas, proti, 2020. gads mums ir atstājis lielu skaitu “slēpto” maksātnespēju, kuru īstenošanās prasa ilgāku laiku nekā parasti.

Bet, kurās nozarēs maksātnespējas sagaidāmas? Saskaņā ar “Coface” vispasaules pieredzi, sevišķi lielākajās Eiropas Savienības valstīs, “slēptās” maksātnespējas, visticamāk, lielākoties gaidāmas tūrisma nozarē un restorānu, kafejnīcu biznesā, kā arī transporta sektorā. Neskatoties uz to, ka būvniecības nozare pandēmiju pārdzīvojusi salīdzinoši labi, zemā pieprasījuma pēc komerciālā nekustamā īpašuma dēļ un būvmateriālu cenu pieauguma ietekme šajā nozarē izraisa “slēptās” maksātnespējas. Tāpēc sagaidāms, ka visas Baltijas valstis no tām cietīs.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunija no visām Baltijas valstīm ir visvairāk atkarīga no tūrisma un ar šo industriju saistītajiem ienākumiem. Līdz šim dažādu atbalsta pasākumu kopums ir mazinājis krīzes ietekmi uz uzņēmumiem. Starp tiem atbalsta pasākumiem, kas nesuši lielāko pienesumu uzņēmumiem, jāmin īstermiņa darba algu subsīdijas, valsts aizdevumi uzņēmumiem un valsts garantijas aizdevumiem. Turklāt valsts ieguldījumi vidējā termiņā atbalstīs ekonomiku kopumā, veicinot tās atveseļošanos. Tajā pašā laikā, neraugoties uz palielināto budžeta deficītu, joprojām ir iespējams palielināt un papildināt esošos atbalsta mehānismus, ja ekonomiku atveseļošanās process kavējas. Baltijas valstis (kā arī citas Austrumeiropas valstis) gūs ievērojamu labumu no esošā ES budžeta (ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam), kā arī nākamās paaudzes ES fondiem - pagaidu instrumenta, kas izveidots, reaģējot uz pašreizējo pandēmiju.

Ņemot vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas ir daļēji atkarīgas no eksporta, maksātnespēju vilnis vecajās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā un Spānijā, var izraisīt maksātnespēju skaita pieaugumu arī Baltijā. Tas varētu vairāk skart uzņēmumus, kuru darbība galvenokārt vērsta uz eksportu. Protams, pašlaik ir maz ticams, ka visas vai lielākā daļa 2020. gadā “slēpto” maksātnespēju īstenosies 2021. gadā. Maksātnespējas sāka parādīties 2021. gadā, taču šī procesa ātrums un rezultāts būs atkarīgs no vairākiem vēl neskaidriem faktoriem. Pirmkārt, to ietekmēs, cik ātri tiks atcelti stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi, kas, savukārt atkarīgs no vakcinācijas ātruma un mēroga. Tas būs atkarīgs arī no valstu vēlmes turpināt piedāvāt atbalsta mehānismus, jo šobrīd to fiskālās problēmas kļūst arvien aktuālākas. Visbeidzot, ir jautājums, cik lielā mērā politikas veidotāji ir gatavi ļaut uzņēmumiem ciest zaudējumus un neveiksmes. Nav veida, kā atcelt valdību atbalsta pasākumus tā, lai tie neietekmētu uzņēmumu maksātnespēju skaitu. Atbalsts ilgstošāk jāpiešķir tām nozarēm, kas cieš visvairāk. Atceļot atbalsta pasākumus, šobrīd “Coface” sagaida maksātnespēju gadījumu skaita pieaugumu lielākajā daļā valstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru