Jaunākais izdevums

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par maiju:

  • 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (aprīlī – 81 diena; martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70; novembrī – 61);

  • 7% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (aprīlī – 6% martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%);

  • 50% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (aprīlī – 49%; martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī);

  • 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (aprīlī – 2%; martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%);

  • 33% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (aprīlī – 33%; martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%).

Palielinātais EURIBOR no īpašuma iegādes neattur tos klientus, kuriem iegādāties mājokli dzīves kvalitātes uzlabošanai nepieciešams tieši šobrīd. Maijā par 14% pieaudzis dzīvokļu piedāvājums Rīgas jauno projektu pirmreizējā tirgū; iegādei pieejami 1350 dzīvokļi. Vidējā dzīvokļu cena sludinājumos šobrīd ir 2970 EUR/m². Savukārt apkaimēs jauno projektu otrreizējā tirgū vidējās cenas darījumos sasniedz līdz 1820 EUR/ m², bet centrā 2800 EUR/ m². Sērijveida projektos maijā vidējās darījumu cenas saglabājušās nemainīgas, nedaudz pārsniedzot 1000 EUR/ m². Īrei pieejamo dzīvokļu skaits sērijveida ēkās nedaudz samazinājies, un šobrīd ir 980.

Tāpat kā mēnesi iepriekš, arī maijā trešdaļa pircēju iegādājušies nekustamo īpašumu, nepiesaistot bankas finansējumu. Lielākoties interese iegādāties īpašumu par savu naudu ir cenu kategorijā līdz 60 000 EUR. Savukārt tā pircēju daļa, kas plāno iegādāties īpašumu ar bankas piešķirtu kredītu, meklē pēc iespējas lētākus objektus un aktīvi kaulējas par vēlamo cenu. Latio darījumu vadītāji novērojuši – pārdevēji nesteidz nolaist cenas nedz dzīvokļu, nedz privātmāju segmentos. Likumsakarīgi pircēju interese par objektu nepāraug faktiskā pirkumā. Pārdošanā nonāk salīdzinoši daudz dzīvokļu, kas to īpašniekam nav vienīgie piederoši objekti, tādējādi izpaliek spiedīgo apstākļu faktors. Tā kā pārdevējam nav vajadzības šādu īpašumu pārdot pēc iespējas ātrāk, to cena tiek turēta nepamatoti augsta, pacietīgi gaidot atbilstošo pircēja piedāvājumu.

Savdabīga situācija vērojama tiem mājokļiem, kuriem nepieciešama renovācija. No vienas puses, pircēju skepse par šādiem dzīvokļiem tik tiešām ir mazinājusies zemākās cenas dēļ, jo nereti mājokļi sērijveida tipa projektos ir vienīgais, kas pircējam šajos apstākļos ir “pa kabatai”. No otras puses, lētākie objekti prasa lielus papildus ieguldījumus to labiekārtošanā, kas, ņemot vērā ārkārtīgi augstās būvmateriālu un būvdarbu izmaksas, nereti atbaida potenciālos pircējus no šādu dzīvokļu iegādes. Īpaši tas attiecināms uz tiem, kas dzīvokļus pērk pašu vajadzībām - tirgū ir saglabājusies izteikta pircēju vēlme teju uzreiz pēc iegādes konkrētajā īpašumā ievākties, netērējot papildus resursus labiekārtošanas procesiem. Agrāk šādus “nogurušus” mājokļus pircēji aktīvi iegādājās arī ar mērķi tos savest kārtībā un piedāvāt īrei, taču šobrīd, pateicoties vairāk kā 20% būvmateriālu cenu pieaugumam gada laikā, dzīvokļu atjaunošana ir krietni sadārdzināta, pēcāk paaugstinot arī iespējamo objekta īres maksu un vēl vairāk sašaurinot potenciālo interesentu loku.

Lai gan pēdējo gadu laikā aptuveni trīs reizes sarucis pārdošanai piedāvāto gan privātās apbūves zemes, gan ģimeņu privātmāju skaits, interese par šādiem objektiem ir – tostarp, par jaunbūvēm. Diemžēl darījumu īstenošanai treknu svītru pārvelk pārdevēja un pircēja nespēja vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu. Pārdevēji spītīgi turas pie sākotnējās cenas, savukārt pircēji, saprotot, ka summu nokaulēt nebūs iespējams, par objektu zaudē interesi. Turklāt pārdevēju elastība ir reta parādība arī reģionos: “Pieprasījums pēc apbūves zemēm Liepājā ir, taču piedāvājums segmentā ir ļoti zems. Vairāk darījumu notiek ar privātmājām, taču arī te jābūt pareizai cenas attiecībai pret īpašuma lokāciju un ēkas stāvokli. Piemēram, mūsdienīgi atjaunota savrupmāja Liepājā pievilcīgā lokācijā maksā no 1100-1300 EUR/m², bet jaunceltnes cena sasniedz pat 1500 EUR/m². Vairāk par ēkas tehnisko stāvokli īpašuma cenu nosaka lokācija. Pat nerenovētām mājām īpašnieka noteiktā cena svārstās virs 1000 EUR/m², ja privātmāja atrodas pievilcīgā rajonā, piemēram, klasiskā privātmāju apbūves daļā Vecliepājā. Šādi īpašumi pārdošanā stāv ilgu laiku, pārdevējam pacietīgi gaidot interesentu, kurš būs gatavs maksāt tik, cik vēlas īpašnieks,” situāciju Liepājas nekustamo īpašumu tirgū raksturo Edijs Sproģis, “Latio” darījumu vadītājs Kurzemes reģionā.

Reģionos vairāk darījumu notiek ar bankas kredīta piesaisti. Interese par privātmājām saglabājusies augsta arī Valmierā, taču piedāvājums ir neliels. Daļa potenciālo pircēju, kas jau ilgāku laiku meklē māju iegādei, šobrīd ir atmetuši variantu iegādāties jaunbūves vai nerenovētas mājas, kas cenas ziņā diži neatpaliek no dzīvošanai gataviem īpašumiem, apzinoties, ka ietaupīt nav iespējams un papildus būvniecība vai pārbūve izmaksās pārāk dārgi. Tas parādās arī nekustamā īpašuma vērtējumos, aprēķinātajai tirgus vērtībai nesasniedz būvizmaksu tāmes. Pēc “Latio” darījumu vadītāju novērojumiem, savus nekustamos īpašumus tirgū aktīvāk piedāvā vecāka gadagājuma cilvēki, galvenokārt tiecoties pārcelties no privātmājas uz vienas vai divu istabu dzīvokli.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju nekustamā īpašuma tirgū, “Latio” ik mēnesi publicē “Mājokļu pircēju pārliecības indeksu”, apkopojot piecus visizteiksmīgāk raksturojošos situācijas rādītājus tirgū aizvadītajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

  • 81 diena – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70; novembrī – 61);
  • 6% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%);
  • 49% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī);
  • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%);
  • 33% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmā standarta klases projekta "Silvas nami" ceturto ēku, kas atrodas Dzelzavas ielā, Purvciemā, blakus Biķernieku mežam.

Dzīvojamajā ēkā kopskaitā ir 67 dzīvokļi, piedāvājot iegādei gan 2 un 3, gan 4 istabu dzīvokļus.

Ceturtās ēkas dzīvokļu platība ir sākot no 41 m2 līdz 73 m2, un tie ir pieejami ar pilno apdari. Šobrīd rezervēti jau 25% dzīvokļu.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē norāda, ka "Silvas nami" dzīvojamo ēku komplekss ar četrām ēkām ir pirmais YIT standarta klases būvprojekts. Ar šo projektu ir izdevies panākt, ka dzīvokļi no jauna attīstītajos projektos ir vēl pieejamāki.

Turpina A.Božē: "Jau sākotnēji projekts "Silvas nami" tika izstrādāts ar mērķi, lai samazinātu kopējo dzīvokļa cenu pircējam. Tātad, plānojot kompaktus un funkcionālus dzīvokļus, kā arī saglabājot Somijai raksturīgos mājokļu standartus, veicinājām jauna mājokļa pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam. Vienlaikus ēkas, tajā skaitā nule kā nodotā māja ir plānota un izbūvēta, ievērojot augstākos energoefektivitātes standartus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši dzīvokļa ekonomiski optimāla uzturēšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas šobrīd virza nekustamo īpašumu tirgu. "Silvas nami" pirmo ēku iedzīvotāji apliecina, ka energoefektivitāte aizvadītajā ziemā, kad tas bija īpaši aktuāli, pozitīvi atspoguļojusies ikmēneša komunālajos rēķinos. Piemēram, 2 istabu un 3 istabu dzīvokļiem vidējās izmaksas ziemas mēnešos bija attiecīgi aptuveni 140 un 240 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja samazināties visās Baltijas galvaspilsētās. Lai gan algas auga pat straujāk nekā iepriekš, procentu likmju kāpums un noturīgi augstas dzīvokļu cenas nozīmēja, ka vidējai mājsaimniecībai atļauties iegādāties savu mājokli kļūst arvien grūtāk.

Tuvākajā laikā mājokļu pieejamība turpinās sarukt, jo procentu likmes vēl augs. Tomēr Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas sprints visdrīzāk ir tuvu noslēgumam, un algu kāpumam saglabājoties straujam, mājokļu pieejamība uz gada beigām sāks atgūties. Tas palīdzēs veicināt aktivitāti tirgū, taču strauju aktivitātes lēcienu kopējās neskaidrības apstākļos negaidām.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro?

LETA, 26.04.2023

Nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās.

Tostarp Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro, jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj.

Cik jāpelna, lai saņemtu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā? 

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo...

Tāpat Šmits pauda, ka, viņaprāt, bankas ir "trakas", ka kreditē jaunos projektus, savukārt attīstītāji tos būvē bez īpaša ienesīguma.

Pēc Šmita prognozētā, otrreizējais dzīvokļu tirgus turpinās attīstīties, jo ar cenu 2500-3000 eiro par kvadrātmetru pārdot jaunos dzīvokļus būs sarežģīti, un vairums cilvēku var iegādāties tikai sērijveida dzīvokļus.

Tāpat Šmits pauda, ka nav saprotams, kam patlaban tiek būvēti biroji, jaunās biroju ēkās ieguldot simtiem miljonu eiro investīcijas. Tostarp viņš atzīmēja, ka attīstītāji cer uz kādiem jauniem starptautiskiem nomniekiem, taču norises tirgū liecina, ka to nav un notiek tikai esošo īrnieku migrācija no viena biroju kompleksa uz citu.

"Iespējams, ka attīstītājiem ir tik daudz naudas, ka tā tiek uzglabāta ēkās, bez ienesīguma, bažās, ka būvniecība pēc pāris gadiem būs vēl dārgāka," pieļāva Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

  • Katram uzņēmumam ir sava vēsture un sākotnējie darbības uzsākšanas mērķi. Kāds ir uzņēmuma InternetAptieka.lv stāsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ievērojama pieprasījuma samazinājuma pagājušajā gadā “Merks mājas” novēro pozitīvas tendences mājokļu tirgū 2024. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Procentu likmju kāpuma un inflācijas radītais spiediens mazinājās, veicinot jaunu dzīvokļu iegādes interesi. Tirgus situāciju skaidro “Merks mājas” pārdošanas nodaļas vadītājs Grigorijs Baratašvili.

Pagājušā gada otrajā pusē “Merks mājas” novēroja būtisku pieprasījuma un klientu aktivitātes samazinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka procentu likmju kāpums padarīja hipotekāros kredītus mazāk pieejamus un inflācija ietekmēja pirktspēju, kas savukārt ietekmēja iedzīvotāju lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr interese par nekustamo īpašumu saglabājas un šogad pirmā pusgada laikā “Merks mājas” novēroja, ka interese atgriežas un pat sāk augt. Vienlaikus gala lēmumi tiek pieņemti izsvērti un piesardzīgi vai atlikti līdz šķietami labvēlīgākiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru