Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Līdzīgi kā ar kredītu likmju samazinājumu arī noguldījumu procentu likmes ir kļuvušas stipri zemākas, tāpēc izvietot uzkrājumus noguldījumos kredītiestādēs ir kļuvis mazāk pievilcīgi. Šādās situācijās kapitāla īpašniekam jeb cilvēkam, kurš veido uzkrājumus, atliek divas iespējas – vai nu samierināties ar zemāku ienesīgumu vai meklēt alternatīvas, tātad ienesīgākas, iespējas kur izvietot uzkrātos līdzekļus.

Septiņreiz nomēri - pirms rīkoties ar naudu, jāuzklausa padomi un kritiski tie jāizvērtē.

Noguldījums bankā mums visiem ir saprotamākais uzkrāšanas instruments, tomēr daudz plašākas uzkrājumu un kapitāla palielināšanas iespējas paveras vērtspapīru tirgos. Cilvēkiem, kas ikdienā nestrādā finanšu tirgos, bieži vien veiksmīgai darbībai tur ir nepieciešams profesionāls padoms.

Šoreiz runāsim par investoriem, kas darbojas finanšu tirgos. Apskatīsim, kā investori rīkojušies zemo likmju laikmetā, kādi ir negatīvie blakus efekti lētākai naudai un kādas sekas no tā izriet.

Finanšu tirgos ar ieguldījumiem lielākoties nodarbojas profesionāli aktīvu pārvaldnieki, kas veido ieguldījumu portfeļus Šajos portfeļos atbilstoši to stratēģijām tiek iegādāti vērtspapīri. Investoriem savu mērķu sasniegšanai ir pieejamas dažādas aktīvu klases, kas atšķiras pēc sagaidāmā ienesīguma un to riska. Lielākoties investori veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīros – parādzīmēs un obligācijās, uzņēmumu akcijās un alternatīvajos finanšu instrumentos. Katrai no iepriekš minētajām aktīvu klasēm ir apakšklases, kas atšķiras ar to sagaidāmo ienesīgumu un risku. Mainot ieguldījumu apmērus pa aktīvu klasēm un apakšklasēm, ir iespējams koriģēt portfeļa risku un sagaidāmo ienesīgumu.

Izmaiņas fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Līdz ar centrālo banku īstenoto stimulējošo monetārās politikas programmu procentu likmes samazinājās un aizņēmēju procentu maksājumi par aizņemtajiem naudas līdzekļiem saruka, bet naudas aizdevējiem jeb ieguldītājiem bija jāsāk domāt, kam aizdot vai kur ieguldīt, lai saglabātu līdzšinējo kapitāla atdevi.

ASV un Vācijas valdību parādzīmes tiek uzskatītas par bezriska finanšu instrumentiem un tiek izmantotas kā etaloni (benchmark) citiem fiksēta ienesīguma vērtspapīriem eiro un ASV dolāru valūtās.

Salīdzinot ar 2010. gadu, šobrīd Eiropā valdību obligāciju likmes ir daudz zemākas gan garajos, gan īsajos termiņos, savukārt ASV tikai garā termiņa likmes ir saglabājušās zemākas. Tomēr, salīdzinot ar vēsturiskiem līmeņiem, likmes abos reģionos saglabājas zemas.

Krītot procentu likmēm, palielinās iepriekš emitēto obligāciju vērtība un samazinās no jauna emitētu fiksēta ienesīguma vērtspapīru ienesīgums. Kādas ir investoru iespējas saglabāt ienesīgumu vēsturiskajā līmenī?

Pirmā iespēja - izvēlēties garāka termiņa fiksēta ienesīguma vērtspapīrus, kas gan nozīmē, ka vērtspapīra vērtība būs jutīgāka pret izmaiņām procentu likmēs.

Investīcijas garāka termiņa vērtspapīros ir jutīgākas pret procentu likmju izmaiņām, arī kredītspēju ilgākā termiņā ir grūtāk prognozēt. Līdz ar to šādi vērtspapīri ir riskantāki un tiem ir augstāka riska prēmija, kas nozīmē, ka sagaidāmais ienesīgums ir augstāks. Lai investors saņemtu to pašu vai vismaz iepriekšējam līmenim tuvāku sagaidāmo ienesīgumu, viņam ir iespēja iegādāties garāka termiņa vērtspapīrus.

Otrā iespēja - iegādāties zemākas kvalitātes (zemāka kredīta reitinga) fiksēta ienesīguma vērtspapīrus.

Investīcijas zemākas kvalitātes vērtspapīros piedāvā augstāku ienesīgumu. Zemu procentu likmju laikmetā investoram var nākties izvēlēties zemākas kvalitātes vērtspapīrus, ja viņš vēlas saglabāt iepriekšējo sagaidāmo ienesīgumu un ja viņš var un vēlas uzņemties lielāku risku.

Trešā iespēja – iegādāties zemākas likviditātes jeb ilgākā laika periodā pārdodamus (iekšējā vērtspapīru tirgū emitētus, maza apjoma emisijas vai citā valūtā) vērtspapīrus. Zemākas likviditātes vērtspapīriem piemīt augstāks sagaidāmais ienesīgums, jo investoram tiek kompensēts risks, kas saistīts ar nepietiekamo likviditāti.

Ceturtā iespēja – iegādāties eksotiskākus fiksēta ienesīguma vērtspapīrus, piemēram, katastrofu obligācijas (risks saistīts ar laikapstākļiem un to nodarītajiem postījumiem). Tāpat var iegādāties dažādus strukturētos fiksēta ienesīguma produktus vai vēl riskantākus produktus ar iestrādātu kredīta plecu un citus finanšu produktus.

Aktīvu izvietotājiem (savstarpējie, pensiju, valsts, universitāšu dāvinājuma un daudz aktīvu fondi, apdrošināšanas uzņēmumi, bankas utt.) līdzīgi kā fiksēta ienesīguma vērtspapīru portfelī ir iespējams pa apakšklasēm koriģēt arī akciju un alternatīvo ieguldījumu portfeļus. Tas pats attiecas arī uz kopējo portfeļa struktūru, kur ir iespējams mainīt ieguldījumu īpatsvaru kopējā portfelī par labu akcijām, fiksēta ienesīguma vērtspapīriem vai alternatīvajiem ieguldījumiem. Vai konkrētais fonds to tehniski var izdarīt, atkarīgs no fonda mandāta, ko iespējams koriģēt, ja visas iesaistītās puses par to spēj vienoties. Viens no fondiem, kas veicis šādu ceļu, ir Norvēģijas valdības pensiju fonds, kas ieguva izmaiņas mandātā attiecībā uz akciju īpatsvaru kopējā portfelī un obligāciju portfeļa struktūru un tagad pamazām palielina akciju daudzumu kopējā portfelī, kā arī veic izmaiņas obligāciju portfelī atbilstoši jaunajam mandātam.

Uzņēmumu akcijas dod iespēju investoriem gūt peļņu no uzņēmuma vērtības pieauguma, kas nav nekādi ierobežots, savukārt fiksēta ienesīguma vērtspapīri paredz iespēju saņemt noteiktu maksājumu, procentus, neatkarīgi no uzņēmuma vērtības. Akcijas ir svārstīgāks finanšu instruments, savukārt obligācijas pasargā portfeli no pārmērīgām svārstībām, taču arī sagaidāmais ienesīgums tām ir zemāks nekā akcijām.

Alternatīvo ieguldījumu īpatsvars mēdz būt ievērojami mazāks[4] nekā klasiskās investīcijas akcijās un obligācijās, tomēr, jo ilgāks ir investīciju periods, jo lielākas ir iespējas palielināt fonda portfeļa ekspozīciju uz alternatīvo aktīvu klasi. Ar alternatīvo ieguldījumu tiek saprasti privātā kapitāla fondi, riska kapitāla fondi, hedžfondi, nekustamā īpašuma fondi, izpirkumu fondi un citi. Šo fondu riska pakāpe un līdz ar to sagaidāmais ienesīgums var būt ļoti atšķirīgs un ļoti augsts, tomēr vairums šo fondu ir mazāk likvīdi, jo to aktīvi mēdz būt ar ilgāku realizācijas termiņu vai vienkārši nauda tiek ieslēgta šāda tipa fondos uz noteiktu gadu skaitu, kas nepieciešams, lai realizētu izvēlēto ieguldījumu stratēģiju.

Kā rīkojušies investori fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū?

Lai noskaidrotu, vai investori sāka uzņemties augstāku procentu likmju risku, tika apskatīti ASV un Eiropas fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgus indeksi. Indeksi, nevis fondu portfeļi tika izvēlēti, jo tie parāda tirgu kopumā, nevis kādu investoru grupu. Ja garāka termiņa vērtspapīrs tiek izlaists tirgū, tad var pavisam droši teikt, ka kādam šis lielākais procentu likmju risks ir jāuzņemas. Pat, ja fondi izvēlas šo risku hedžēt[5], tik un tā darījuma otrā pusē ir jābūt kādam, kas šo risku uzņemas. Tika apskatīti šādi indeksi: Pan-European Aggregate[6] indekss, kas atspoguļo investīciju līmeņa fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgu Eiropā, Euro Aggregate Bond[7] indekss, kas parāda investīciju līmeņa eiro valūtā emitēto fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgu, un US Aggregate Bond[8] indekss, kas parāda investīciju līmeņa ASV dolāros emitēto fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgu. Kopš 2010. gada sākuma visu šo indeksu durācija[9] ir palielinājusies, kas rāda, ka indeksi ir kļuvuši jutīgāki pret izmaiņām procentu likmēs. Pie zemākām likmēm aizņēmēji izvēlas aizņemties uz ilgāku termiņu, kas ir redzams arī indeksos, turpretim investoram iegādājoties garāka termiņa obligācijas, nākas uzņemties augstāku risku. Apskatot ienesīgumu 5. attēlā, ir secināms, ka Eiropā ienesīgumu kritums ir bijis lielāks nekā ASV, tomēr arī ASV likmes nonāca vēsturiski zemos līmeņos.

Tālāk apskatīts ASV dolāros emitētu fiksēta ienesīguma attīstības valstu vērtspapīru tirgus, ko reprezentē Emerging Market Hard Currency Aggregate indekss.

Attīstības valstu ASV dolāros emitēto fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgus ir kļuvis gandrīz trīs reizes lielāks kopš 2010. gada. Neskatoties uz to, ka tirgus ir strauji audzis, sagaidāmā ienesīguma tendence ir bijusi lejupvērsta, kas liecina par spēcīgu investoru pieprasījumu. Tajā pašā laikā indeksa durācija ir samazinājusies, kas varētu liecināt par to, ka vērtspapīru emitenti izvēlas aizņemties uz īsāku laika periodu. Šādu situāciju var izskaidrot ar to, ka investori nevēlas aizdot naudu uz ilgāku termiņu vai arī prasa augstāku ienesīgumu, nekā aizņēmējs ir gatavs piedāvāt. Investora risks veidojas no tā, ka attīstības valstīs uzņēmumi vairumu savu ieņēmumu gūst citās valūtās. Sekojot Federālās Rezervju sistēmas likmju paaugstinājumam, rodas spiediens uz vietējām valūtām. Spēcīgāks ASV dolārs nozīmē, ka parāda izmaksas aizņēmējam kļūst lielākas vietējo valūtu izteiksmē un līdz ar to atmaksāt parādus kļūst grūtāk, kas savukārt norāda uz to, ka risks palielinās.

Neskatoties uz to, ka kopumā indeksā ietilpstošie parāda vērtspapīri ir ar mazāku jutību pret procentu likmju izmaiņām, vairāki plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka valdību obligācijas ar 10+ gadu termiņu tiek emitētas aizvien vairāk. Tādas attīstības valstis kā, piemēram, Krievija, Saūda Arābija, Ēģipte un Kuveita 2017. gadā emitēja 30 gadu obligācijas. Arī Argentīna, kas 2001. gadā piedzīvoja maksātnespēju, pagājušā gadā spēja emitēt gadsimta obligācijas 2.75 miljardu ASV dolāru apjomā. Bez zemām procentu likmēm attīstītajās valstīs tas, visticamāk, nebūtu iedomājams un tikai parāda investoru alkas pēc ienesīguma.

Raizes raisa fakts, ka attīstības valstu emitentu kredīta reitingi kopš 2012. gada ir pazeminājušies. Tas nozīmē, ka palielinās risks, ka aizdevumi netiks atmaksāti.

Zemo procentu likmju laikā strauji ir palielinājies augsta ienesīguma parāda vērtspapīru tirgus. Līdzīgi kā investīciju līmeņa fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū, arī augsta ienesīguma tirgū, neskatoties uz to, ka parāda vērtspapīru tirgus palielinājās, ienesīgums kopš 2012. gada ir samazinājies. Šāda situācija liecina, ka investoru pieprasījums pēc zemākas kvalitātes vērtspapīriem ar relatīvi augstāku ienesīgumu bija ļoti augsts. ASV kā lielākais augsta ienesīguma vērtspapīru tirgus nosaka arī globālā tirgus tendences. Ienesīgumu kāpums 2015. gada beigās skaidrojams ar naftas cenu kritumu un tam sekojošu ASV naftas ieguvēju pelnītspēju un sekojošo parāda vērtspapīru vērtības kritumu, kas ne visai precīzi atspoguļoja investoru interesi par pārējo tirgu.

Citas fiksēta ienesīguma vērtspapīru apakšklases ir eksotiskākas un vairāk nišas produkti, bet to izaugsmi, var droši apgalvot, turpina veicināt zemo procentu likmju laikmets un sagaidāmā ienesīguma medības. Dažas no šādām apakšklasēm ir, piemēram, nākamās paaudzes attīstības tirgi (Frontier markets) un katastrofu obligācijas.

Nākamās paaudzes attīstības tirgi ir pārsvarā valstis ar zemāku attīstības līmeni. Šajā aktīvu apakšklasē ietilpst, piemēram, Argentīna, Ekvadora, Urugvaja, Angola, Kongo, Ēģipte, Etiopija, Serbija, Baltkrievija, Azerbaidžāna un Vjetnama. Zemā bāzes efekta dēļ šo valstu ekonomikas attīstās straujāk, tāpēc nepārsteidz, ka to kapitāla tirgi, lai gan pagaidām mazāk likvīdi, arī attīstās. Taču tas notiek ne bez zemo procentu likmju palīdzības attīstītajos tirgos. Tomēr šādas investīcijas lielajiem investoriem daudz nepalīdz, jo tirgus apjoms vairāk līdzinās kriptovalūtu tirgus kapitalizācijai, kas ir ap 400 miljardiem ASV dolāru jeb aptuveni 5% no attīstības valstu fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgus kapitalizācijas, nerunājot par attīstīto valstu tirgiem.

Katastrofu obligācijas, kur investori tirgo dabas katastrofu risku, arī pēdējos gados ir izpelnījušās investoru ievērību - tās ļauj iegūt augstāku sagaidāmo ienesīgumu un vienlaikus nekorelē ar pārējo tirgu, tādā veidā veicinot portfeļa diversifikāciju. Pēc Aon Benfield datiem katastrofu obligāciju tirgus ir izaudzis no 17 miljardiem ASV dolāru 2006. gadā līdz 89 miljardiem 2017. gada pirmajā pusē. 2017. gada vidū aptuveni 15% no visa pārapdrošināšanas kapitāla nāca no pensiju, dāvinājumu un valstu labklājības fondiem. Tomēr ar šāda veida obligācijām saistīts ļoti augsts risks, ko pēc nesenās viesuļvētras Irma Karību salu reģionā jaunie investori izjuta.

Arī Latvija nav izņēmums un līdzīgi kā citviet pasaulē, lai nodrošinātu augstāku ienesīgumu investoriem un aktīvu pārvaldniekiem, ir nācies meklēt alternatīvas ieguldīšanas iespējas.

Latvijā lielākie aktīvu pārvaldnieki ir pensiju kapitāla pārvaldītāji, kas veic ieguldījumus kapitāla tirgos. Apskatot Latvijas pensiju kapitāla pārvaldītāju rīcību laika periodā no 2010. gada beigām līdz 2017. gada pēdējam ceturksnim, redzams, ka zemo procentu likmju iespaidā ir strauji samazinājušies termiņnoguldījumu ieguldījumi. Līdzīgi arī īstermiņa noguldījumi jeb prasības uz pieprasījumu ir samazinājušās pēdējos ceturkšņos, lai gan 2015. gada sākumā tās bija relatīvi augstas, kas liecina par to, ka pārvaldnieki turpināja pielāgoties zemākām procentu likmēm un meklēja ienesīgākas ieguldījumu iespējas. Arī riska kapitāla ieguldījumi, lai gan aizņem relatīvi mazu portfeļa daļu, ir palielinājušies.

Tāpat Latvijas Bankas dati liecina, ka mājsaimniecības, kas tradicionāli ir konservatīvi ieguldītāji, kopš 2014. gada ir palielinājušas ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgos. Līdzīgi rīkojušies arī nefinanšu uzņēmumi, palielinot ieguldījumus obligāciju tirgos. Arī kopējās mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu investīcijas ieguldījumu fondos ir palielinājušās. Šādu mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu rīcību, izvēloties daļu no uzkrājumiem izvietot fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū vai veicot investīcijas ieguldījumu fondos, ir sekmējušas zemās procentu likmes un Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktīvu pirkšanas programma.

Lētākas naudas negatīvie blakusefekti

Zemo procentu likmju laikmetā investori, kas vēlas sagaidāmo ienesīgumu tuvāku vēsturiskajam, izvēlas uzņemties augstāku risku. Par šādu investoru rīcību liecina izmaiņas indeksos, kas atspoguļo tirgus izmaiņas. Investori, meklējot augstāku ienesīgumu, izvēlas garāka termiņa vērtspapīrus. Vienlaikus uzņēmumi, redzot zemās likmes un augsto pieprasījumu, izvēlas izlaist garāka termiņa obligācijas. Tāpat redzams, ka strauju attīstību ir piedzīvojis augsta ienesīguma vērtspapīru tirgus, kas arī vedina domāt, ka fondu fiksēta ienesīguma portfeļu kredīta kvalitāte pēdējos gados ir pasliktinājusies. Lētāka nauda liek investoriem pakļaut savu kapitālu aizvien lielākiem riskiem.

Centrālās bankas var samazināt bāzes procentu likmi ātri un viegli. Šobrīd ir redzams, ka transmisija aizvadītajos gados ir darbojusies, bet atgriezties pie neitrālas monetārās politikas un augstākām likmēm varēs tikai ļoti lēni. Procentu likmēm atsākot kāpt, fiksēta ienesīguma vērtspapīru sagaidāmais ienesīgums palielinās, bet iepriekš emitēto parāda vērtspapīru vērtība samazinās. Tomēr, kā jau ECB daudzkārt ir teikusi un atkārtojusi, pāreja uz neitrālu monetāro politiku būs lēna un pakāpeniska, kas nozīmē, ka nenotiks straujš likmju pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis, 14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB martā iegādājusies vērtspapīrus par 77,4 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ētikas evolūcija vai ētiskās domāšanas paradigmas maiņa?

Laila Cekule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 17.04.2020

Mičiganas Augstākā tiesa spriedumā lietā Dodge pret "Ford Motor Company" stingri nolēma, ka "Ford" ir jādarbojas tā akcionāru, nevis darbinieku un vadītāju interesēs.

Foto: Mary Evans Picture Library/Scanpix/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija aizvien atrodas starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu likmēm

Žanete Hāka, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Foto: Nasdaq apbalvo labākos vērtspapīru tirgū

Jānis Goldbergs, 04.02.2019

AS Madara Cosmetics valdes locekle Lotte Tisenkopfa-Iltnere un Altum valdes priekšsēdētājs

Reinis Bērziņš.

Foto: nasdaqbaltic.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. janvārī Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus tika paziņoti ASV reģistrētās biržas Nasdaq balvas Nasdaq Baltic Awards 2019 ieguvēji Baltijā.

Nominācijā Biržas gada notikums Latvijā balvu ieguva attīstības finanšu institūcija Altum, kuras obligācijas piedzīvojušas veiksmīgu emisiju. Savukārt SIA Madara Cosmetics nominācijā Labākās investoru attiecības First North tirgū atzinību saņēma par debiju vērtspapīru tirgū. Abi uzņēmi raisījuši lielu investoru interesi.

Izvērtējot Nasdaq Baltijā kotētos uzņēmumus, par kritērijiem izvēlējās tirdzniecības aktivitāti un akciju cenas pieaugumu, izcilību korporatīvajā pārvaldībā un caurskatāmībā, kā arī, ņemot vērā to, kā uzņēmumus vērtē citi tirgus dalībnieki un investori.

«Katrs novērtēšanas kritērijs ir būtisks un vienlaikus citus papildina. Ir svarīgi, ka uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar labo praksi, izprot labas pārvaldības un caurskatāmības lomu – gan teorijā, gan praksē. Savukārt investori novērtē šāda uzņēmuma centienus investoru informēšanā,» ceremonijā skaidroja Džefrijs Mazullo, Nasdaq Baltic Awards vērtēšanas komitejas priekšsēdētājs un Attīstības tirgus ESG vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieviešot tiešo saikni starp Nasdaq CSD un Clearstream, padara vienkāršāku piekļuvi Baltijas biržām

Žanete Hāka, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas 2017. gada peļņa sasniegusi 23,9 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tā bija 11,8 miljoni eiro, liecina centrālās bankas pārskats.

Tīrie procentu ienākumi 2017. gadā bija par 14,7 milj. eiro lielāki nekā 2016. gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 35.2 milj. eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 20.0 milj. eiro apjomā, augot ienesīguma likmēm.

Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par 15.1 milj. eiro galvenokārt sakarā ar 2017. gadā VSAIP ietvaros īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Procentu izdevumu pieaugumu par 20,5 miljoniem eiro galvenokārt noteica procentu izdevumu par ieguldījumiem kāpums saistībā ar Latvijas Bankas veiktajiem valūtas riska ierobežošanas darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi nav uzticami globālas recesijas signalizētāji

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē tika apspriests Gaso iesniegtais tarifu projekts, kas paredz noteikt arī fiksētu maksu par pieslēgumu.

SPRK Tarifu un Infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis klātesošos informēja, ka šobrīd tarifu projekts ir izvērtēšanas stadijā, kas atbilstoši likumam var ilgt līdz 90 dienām. Ņemot vērā to, ka periods, kurā komersants pēc SPRK pieprasījuma gatavo papildu informāciju, kopējā projekta izvērtēšanas termiņā netiek ieskaitīts, pagaidām prognozēt tarifa spēkā stāšanās brīdi vēl ir grūti, norādīja V.Kadiķis. Kā iepriekš DB informēja Gaso, sarunās ar SPRK sadales sistēmas operators paudis viedokli, ka ieteicamākais tarifu spēkā stāšanās brīdis būtu 1.jūlijs.

Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc to gada patēriņa, nevērtējot lietotāja pieslēguma jaudu un tās izmantošanas efektivitāti, bet jaunajos tarifos, kurus patlaban izvērtē SPRK, paredzēts ņemt vērā gan gāzes patēriņu, gan atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti, uzsvēra Gaso. Jaunais tarifu projekts paredz 407,3 tūkstošus Gaso klientu sadalīt sešās grupās, mājsaimniecību objektus iekļaujot pirmajās divās, bet juridiskos - atlikušajās četrās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas peļņa sarukusi par 9,3 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bijusi 14,6 miljoni eiro (2017. gadā – 23.9 milj. eiro), liecina bankas valdes apstiprinātie finanšu pārskati.

Saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» 65% jeb 10,2 miljoni eiro no peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Tīrie procentu ienākumi 2018. gadā bija par 8 milj. eiro lielāki nekā 2017. gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 42.7 milj. eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 25.5 milj. eiro apjomā, augot procentu likmēm.

Procentu ienākumi par monetārās politikas operācijām palielinājās par 14.1 milj. eiro galvenokārt sakarā ar 2018. gadā VSAIP ietvaros īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem. Procentu izdevumu pieaugumu par 34.7 milj. eiro galvenokārt noteica procentu izdevumu par ieguldījumiem kāpums saistībā ar Latvijas Bankas veiktajiem valūtas riska ierobežošanas darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izsolīs iepriekš emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru