Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ja periodā no 1999. līdz 2008. gadam EONIA – procentu likme, par kādu bankas viena otrai aizdod līdzekļus uz nakti, - svārstījās ap 3-4%, tad no 2016. gada tā bijusi zem nulles. Arī mājsaimniecībām aktuālā EURIBOR likme – procentu likme, par kādu bankas viena otrai aizdod līdzekļus uz ilgāku periodu (piemēram, 3 mēnešiem), – ir negatīva.

Iespējamība, ka procentu likmes ir negatīvas, pirmskrīzes periodā tiktu uzskatīts par maz ticamu, tomēr pat ar to nepietika ekonomiskās stagnācijas apturēšanai un deflācijas draudu mazināšanai. Tādēļ monetārās politikas arsenālu papildināja arī nestandarta instrumenti. Piemēram, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas nodrošināja komercbankām nepieciešamo likviditāti un mazināja nevajadzīgus šķēršļus uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanai. Savukārt aktīvu iegādes programmas ietvaros Eirosistēmas centrālās bankas iegādājās privātā un sabiedriskā sektora vērtspapīrus, kas tieši un netieši mazināja uzņēmumu un valdību aizņemšanās izmaksas.

Šie nestandarta pasākumi spilgti atspoguļojas Eirosistēmas centrālo banku bilancē, kuras izmērs kopš ekonomiskās krīzes pirmsākumiem pieaudzis četrkārtīgi un sasniedz vairāk nekā četrus triljonus eiro. Lielāko devumu bilances aktīvu pieaugumā noteica aktīvu iegādes programmā realizētā vērtspapīru iegāde, kas apjoma ziņā sasniedza aptuveni 2.5 triljonus eiro.

Šie nestandarta monetārās politikas pasākumi ne tikai atspoguļojās zemākās aizņemšanās izmaksās, bet arī deva komercbankām iespēju piekļūt naudas līdzekļiem (aizņemties) gandrīz neierobežotā apmērā[2], tādējādi radot arvien labvēlīgāku augsni kreditēšanas un ekonomiskās aktivitātes kāpumam.

Eiro zonas izaugsmei kļūstot noturīgākai un inflācijai virzoties arvien tuvāk ECB mērķim (zem 2%, bet tuvu šim rādītājam), plaša mēroga monetārās politikas atbalsts ekonomikai vairs nav kritiski nepieciešams. Gluži pretēji – tas var veicināt pārkaršanas riskus.

Tādēļ ECB Padomes Rīgas sēdē tika nolemts ar 2019. gadu vairs nepalielināt centrālās bankas vērtspapīru portfeli un norādīt, ka arī procentu likmju kāpums vairs nav aiz kalniem.

Tomēr normalizācijas process nav bez riskiem - pārāk straujas vai neskaidri komunicētas darbības vairo nenoteiktību, kas savukārt var bremzēt izaugsmi. Piemērs tam atrodams otrpus Atlantijas okeānam. 2013. gadā Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums par monetārās politikas atbalsta mazināšanu pārsteidza finanšu tirgus dalībniekus un izraisīja straujas svārstības ASV obligāciju tirgū (to citkārt dēvē par taper tantrum epizodi). FRS no šīs pieredzes mācījās un normalizēšanas procesu padarīja prognozējamāku (2014. gadā publicēja vīziju par monetārās politikas veidolu nākotnē, kā arī par turpmākajiem normalizācijas nosacījumiem).

ECB līdz šim nav nākusi klajā ar detalizētiem plāniem par normalizācijas procesu un monetārās politikas ilgtermiņa vīziju. Pašlaik neatbildēti ir jautājumi, cik augstu un cik ātri kāps eiro zonas procentu likmes un vai centrālo banku bilances plānots samazināt līdz pirmskrīzes līmenim. Apzinoties, ka neskaidra komunikācija vai plānu maiņa var nest vairāk slikta nekā laba, šāda pragmatiskā pieeja ir saprotama. Tas gan neliedz meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Vai procentu likmes eiro zonā vienmēr būs tik zemas?Rekordzemās procentu likmes radīja (un joprojām rada) ļoti labvēlīgus aizdevumu nosacījumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām un tādējādi veicināja investīciju aktivitātes un ekonomiskās izaugsmes kāpumu. Tomēr, šādiem apstākļiem pastāvot ilgstoši, vairojas pārkaršanas un pārmērīgi augstas inflācijas riski, tādēļ procentu likmes agri vai vēlu ir jāceļ.

Uz jautājumu - cik augstu procentu likmes kāps – viennozīmīgas atbildes nav. To lielā mērā nosaka dabīgā jeb līdzsvara procentu likme, kas nodrošina izaugsmes atbilstību savam potenciālam, – tā neveicina ne ekonomikas pārkaršanu, ne atdzišanu.

Tādējādi normālos apstākļos monetārās politikas procentu likmēm būtu jāatrodas tuvu dabīgajai procentu likmei.

Šo visnotaļ vienkāršo sakarību apgrūtina tas, ka dabīgā procentu likme dabā nav novērojama – tas ir teorētisks jēdziens, ko mēdz novērtēt ar ekonometrisku modeļu palīdzību. Lai gan pētnieku vidū nav vienprātības par dabīgās procentu likmes līmeni, vairumā pētījumu secināts, ka pašreiz tās ir ievērojami zemākas, nekā pieredzēts pirms krīzes. Iemesli tam var būt vairāki, tajā skaitā sabiedrības novecošanās, kā arī zemāks darba ražīgums (un līdz ar to arī investīciju atdeve).

Par zemu dabīgo procentu likmi eiro zonā liecina arī finanšu tirgus dati. EONIA nākotnes līgumi liek secināt, ka finanšu tirgus dalībnieki pirmo procentu likmju kāpumu sagaida ne ātrāk kā 2019. gada beigās, kas atbilst ECB sacītajam (procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai). Savukārt ilgākā termiņā tirgus sagaida, ka procentu likmes būtiski nepārsniegs 1%. Tādējādi finanšu tirgus dalībnieku redzējums saskan ar pētnieku viedokli - procentu likmes tuvākajā nākotnē būs ievērojami zemākas nekā pirmskrīzes periodā.

Šādai situācijai ir kāda negatīva blakusparādība – lielāka iespējamība saskarties ar negatīvām procentu likmēm. Proti, ja dabīgā procentu likme ir aptuveni 1%, tad ekonomikas lejupslīdes apstākļos iespējas samazināt procentu likmes ir ievērojami mazākas nekā tad, ja dabīgā procentu likme ir tuvu 3%. Tas liek domāt, ka nākotnē ar procentu likmju pārmaiņām var nepietikt sekmīgai monetārās politikas realizācijai un instrumenti, kas pašreiz tiek uzskatīti par nestandarta, ar laiku var kļūt par jauno normu.

Vai Eirosistēmas centrālo banku bilance nesamazināsies?Lai gan pēc 2018. gada beigām aktīvu iegādes programmā vairs netiks veikta jaunu vērtspapīru iegāde, bilances apjoms tuvākajā nākotnē būtiski nemainīsies. Proti, vērtspapīriem sasniedzot dzēšanas termiņu, to pamatsumma tiks atkārtoti ieguldīta. ECB Padome norāda, ka tas tiks darīts «… ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu».

Turklāt, pat pārtraucot atkārtoti ieguldīt jeb reinvestēt aktīvus, kas sasniedz savu dzēšanas termiņu, bilances izmērs tik strauji nemaz nesamazinātos, jo aktīvu iegādes programmā iegādāti aktīvi ar dažādu dzēšanas termiņu. Proti, daļa vērtspapīru dzēšanas termiņu sasniedz jau 2019. gadā, bet daļa tikai pēc 30 gadiem. Tādējādi bilances samazināšanai ir nepieciešams visai ilgs laika periods.

Atšķirībā no FRS, kas norādīja, ka iespēju robežās vēlas samazināt bilanci tik tālu, lai aktīvu daudzums būtiski nepārsniegtu minimumu, kas nepieciešams efektīvai monetārās politikas realizēšanai, ECB vēl nav publiskojusi vīziju, kā Eirosistēmas centrālo banku bilance varētu izskatīties ilgtermiņā.

Pastāv vairāki argumenti, kāpēc par lielu centrālās bankas bilanci nevajadzētu uztraukties, gluži pretēji – kāpēc tā pat varētu būt vēlama. Piemēram, plašs vērtspapīru portfelis ļauj monetārai politikai efektīvāk sasniegt reālo ekonomiku, nodrošinot tiešu ietekmi uz dažādu termiņu (un sektoru) procentu likmēm. Tāpat augsta likviditāte uzlabo komercbanku aktīvu struktūru (prasības pret centrālo banku ir augstākās kvalitātes likvīds aktīvs), kā arī to noturību pret nepilnīgi funkcionējošu starpbanku naudas tirgu.

Tomēr pastāv arī vairāki pretargumenti, kas norāda, ka centrālās bankas bilance būtu jāsamazina. Piemēram, var rasties jautājums, vai centrālo banku pieprasījums pēc valdības un privātā sektora vērtspapīriem maskē patieso valstu un uzņēmumu kredītrisku? Tāpat liela centrālās bankas bilance mazina starpbanku naudas tirgus aktivitāti, kas var vairot finanšu sistēmas nestabilitāti.

Monetārisma teorijas piekritēji norādīs, ka augsta likviditāte var veicināt strauju kreditēšanu pieaugumu un līdz ar to arī augstu inflāciju. Šis arguments gan laika gaitā ticis atspēkots. Praksē pierādījies, ka ar augstu likviditāti vien nepietiek kreditēšanas kāpumam. Lai gan augstas likviditātes apstākļos komercbankām patiesi ir brīvākas rokas, kreditēšanas veicināšanai nepieciešams arī uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums.

Eiro zonas ekonomiskajai izaugsmei nostiprinoties un inflācijai nostabilizējoties tuvu mērķim, svaru kausi, visticamāk, nosvērsies par labu mazākai bilancei.

Tomēr atgriezt to pirmskrīzes līmeni ir gandrīz neiespējami pēdējo gadu laikā realizēto pasākumu dēļ. Tādēļ reālākais scenārijs ir zelta vidusceļš starp pirmskrīzes un pašreizējo līmeni.

Priekšā vēl tāls ceļš ejams…Lai gan pirmie soļi monetārās politikas normalizācijas virzienā jau sperti, priekšā vēl tāls ceļš, kura galamērķi - atgriešanās pie pirmskrīzes status quo vai jaunas normas – lielā mērā noteiks eiro zonas ekonomiskās izaugsmes noturīgums. Pārliecība par ekonomiskās izaugsmes veselību ir svarīgs priekšnoteikums monetārās politikas normalizācijas procesā. Tādēļ tirdzniecības kari un arvien augošā nenoteiktība par Eiropas Savienības attiecībām ar Apvienoto Karalisti liek saglabāt piesardzību. Izaicinājums ir arī atrast pareizo brīdi, lai izspruktu starp Scillu un Haribdu - rīkoties pārāk ātri un pāragri apturēt ekonomisko izaugsmi un rīkoties pārāk lēni, riskējot ar ekonomikas pārkaršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem līdz 3,5%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,5 procentpunktiem.

Jaunās likmes būs spēkā no 22.marta.

Procentlikmes ECB padome palielinājusi sesto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "paredzams, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Tāpēc padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 50 bāzes punktiem saskaņā ar tās apņemšanos savlaicīgi panākt, lai inflācija atkal atbilst 2% vidējā termiņa mērķrādītājam".

"Paaugstinātā nenoteiktība pastiprina datos balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz padomes lēmumiem par monetārās politikas procentlikmēm, kas būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas Bankas darbalauks plašāks un atbildība lielāka

Jānis Silakalns, Latvijas Bankas preses sekretārs, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai Latvijas nauda ir eiro. Mēs neesam Eiropas Centrālās bankas (ECB) filiāle vai nodaļa, tieši otrādi – visi būtiskākie eirozonas monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti ECB Padomes sanāksmēs, kurās vienlīdzīgi piedalās visu eirozonas valstu centrālo banku prezidenti. Latvijai ir tieši tāda pati balss, tāds pats svars lēmumu pieņemšanā kā Vācijai, Francijai, Igaunijai u.c. kolēģiem citās eirozonas valstīs. Tēlaini mūs varētu salīdzināt ar akcionāriem – ECB kā institūcija pilda savu akcionāru – eirozonas valstu – uzdevumus.

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas eksperti ir iesaistījušies ECB komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā Par Latvijas Banku un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Proti, Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā, pasūta, uzglabā un izsniedz bankām banknotes un monētas, skaidras naudas aprites ciklā nodrošina nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu, rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu, kā arī Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gatavo augsni jaunam monetāro eksperimentu vilnim

Jānis Šķupelis, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos septiņos mēnešos strādāja ar 152,2 miljonu eiro peļņu, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 27,1 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 31.jūlijā bija 21,452 miljardi eiro, kas ir par 3,7% jeb 0,756 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,696 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,986 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 197,6 miljoni eiro, kas ir par 10,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 105,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 45,9% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 12,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.septembrī bija 22,736 miljardi eiro, kas ir par 5,7% jeb 1,235 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,501 miljards eiro.

Septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,437 miljardi eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,298 miljardus eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 139,4 miljoni eiro, kas ir par 23,6% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar 87,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 57,2% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 28.februārī bija 25,924 miljardi eiro, kas ir par 5,8% jeb 1,432 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,492 miljardi eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,246 miljardi eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,163 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 83,2 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 528,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 57,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.septembrī bija 26,918 miljardi eiro, kas ir par 7,2% jeb 1,798 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,12 miljardi eiro.

Šogad septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,649 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,56 miljardus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,5 miljoni eiro, kas ir par 15,3% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 66,3 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.jūnijā bija 25,687 miljardi eiro, kas ir par 1,6% jeb 409,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,277 miljardi eiro.

Igaunijas kredītiestāžu peļņa pirmajā pusgadā divkāršojusies 

Igaunijas kredītiestāžu peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 488 miljoni eiro -...

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,387 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,305 miljardus eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 82,6 miljoni eiro, kas ir par 19,9% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūnija beigās bija 17,735 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,502 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,233 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada jūnija beigām ir palielinājies par 5,4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 4,7%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 3,369 miljardi eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās.

2022.gada pirmajos sešos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 127,5 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 120,3 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 13 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 30.jūnijā bija 24,212 miljardi eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,904 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 22,308 miljardi eiro.

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,029 miljardi eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,918 miljardus eiro, kas ir par 6,1% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 111,6 miljoni eiro, kas ir par 21,1% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 151,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 19,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.novembrī bija 23,151 miljards eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,82 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,331 miljards eiro.

Novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,402 miljardi eiro, kas ir par 4,6% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,267 miljardus eiro, kas ir par 4,3% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 135,2 miljoni eiro, kas ir par 24,5% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 56,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 26,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 31.martā bija 24,285 miljardi eiro, kas ir par 17,1% jeb 3,556 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,828 miljardi eiro.

Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,075 miljardi eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,956 miljardus eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 119,5 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 93 miljonu eiro peļņu, kas ir par 47,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 20,1 miljona eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.augustā bija 22,379 miljardi eiro, kas ir par 3,9% jeb 840,1 miljonu eiro vairāk nekā 2019.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,539 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,404 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,265 miljardus eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 138,9 miljoni eiro, kas ir par 32,3% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 13,601 miljards eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,628 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 973 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru