Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Ar šādu jaunumu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā ikmēneša biznesa pusdienu pasākumā nāca klajā jauno ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, sakot, ka vēstniecībā ir ieviesta jauna štata vieta – bruņoto spēku virsnieks pilnu darba laiku velta pašreizējā Ziemeļu transporta koridora (ZTK) iespēju attīstīšanai arī pēc sabiedroto misijas Afganistānā beigšanās.

DB jau ir ziņojis gan par paredzamo NATO kravu reverso transportēšanu caur Latviju no Afganistānas, gan arī par iespēju uz ZTK bāzes veidot tā dēvēto Jauno zīda ceļu, kas sniegtos no Eiropas ziemeļvalstīm līdz pat Ķīnai. Līdz šim tas bija vairāk plānu līmenī, bet nu ir kļuvis zināms par konkrētu darbu pie šāda plāna attīstīšanas.

Vēstnieks norādīja uz ASV ģenerāļu un admirāļu patīkamo pārsteigumu par Latvijas transporta un loģistikas biznesa darījumu caurspīdīgumu un efektivitāti. Tie šeit ir «bez korupcijas un mistiskiem aizkavējumiem», sacīja M. Pekala. Tas izgaisinājis arī itin neseno skepsi, vai kaut kas tāds ar Latvijas iesaistīšanos ir iespējams. Vēstnieks neslēpa, ka pirms četriem pieciem gadiem amerikāņi ZTK līdzīgu projektu uzskatītu par pārlieku sarežģītu, bet tagad ASV un Latvijas sadarbība ir kļuvusi par «milzu pragmatisma un sadarbības piemēru».

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to piektdien vēsta LNT ziņas sešos, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks - vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. «Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,» sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš («Jaunā Vienotība»). «Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,» norādīja Kalniņš.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Vašingtonas un Pekinas attiecībās saglabājoties spriedzei, amatu pametīs ASV vēstnieks Ķīnā Terijs Branstads, pirmdien pavēstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Izsakot pateicību Branstadam, Pompeo tviterī norādīja, ka vēstnieks "devis ieguldījumu ASV un Ķīnas attiecību līdzsvarošanā, lai tās būtu orientētas uz rezultātiem, vienlīdzīgas un godīgas".

Iemesls, kāpēc vēstnieks pamet amatu, nav skaidrs, bet Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka nav saņēmusi apliecinājumu par viņa aiziešanu no amata.

73 gadus vecais Branstads savulaik 20 gadus ieņēma Aiovas gubernatora amatu, bet vēstnieka pienākumus Ķīnā pilda no 2017.gada maija.

Vēstnieka amatu viņš ieņēmis laikā, kad Vašingtonas un Pekinas attiecības saasinājušās saistībā ar tirdzniecību, reģionālajām teritoriālajām pretenzijām, koronavīrusa pandēmiju un nemieriem Honkongā.

Latvijas tirgus nav tik liels, lai šurp vestu nozīmīgu daudzumu Polijas lauksaimniecības produkcijas, šodien telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Runājot par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības precēm, Novakovskis norādīja, ka pašlaik embargo radītā ietekme uz Polijas ekonomiku nav liela. Turklāt Polija veic vairākus pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Polija meklē noietu Indijā, Azerbaidžānā, Balkānu pussalas valstīs un citur, kur ir milzīgi tirgi, kas attīstās.

Vēstnieks pieļāva, ka embargo noteikšana, iespējams, ietekmēs produkcijas piegādi un tirdzniecību ar tām valstīm, ar kurām tirdzniecība līdz šim nav bijusi tik aktīva.

Novakovskis uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par to, ka tagad Latviju pārpludinās lētāki Polijas produkti. Latvijas tirgus nav tik liels, lai uz šejieni vestu nozīmīgu produkcijas daudzumu. Pagaidām Krievijas noteiktais embargo Polijas tirgū nav būtiski ietekmējis cenas, lai varētu runāt par dempingu.

Nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem, stāsta aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā, nākamais vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Diplomāts skaidroja, ka pilsonības likuma izmaiņas ir bijis labs stimuls, lai pievērstu uzmanību Latvijai. Īpašu uzmanību pievērš tie, kuru interese par Latviju līdz šim nebija pārāk liela.

«Piemēram, nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma mēs vēstniecībā saņēmām vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem, kuri pēkšņi atcerējās, ka viņiem ir kādi senči no Latvijas,» sacīja diplomāts.

Taujāts par iemesliem, Teikmanis lakoniski norādīja, ka viņi vēlas saglabāt ES pilsonību.

«Tas šiem cilvēkiem ir ļoti nozīmīgi. Un interesanti, ka tas notika burtiski vienā mirklī,» sacīja vēstnieks.

«Mans iespaids, ka Īrija pirms tam bija viengabalaina sabiedrība. Var strīdēties, vai tā bija laba vai slikta. Viens no pozitīvajiem efektiem bija, ka imigranti Īriju padarīja vairāk atvērtu, jo, iespējams, pirms tam sabiedrības zināšanas par pārējo pasauli bija saistāmas ar Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju, Kanādu, Franciju vai Vāciju,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, kādu devumu Īrijas sabiedrībai ir snieguši latvieši, atbildējis Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans (Aidan Kirwan).

«Austrumeiropas cilvēki parādīja mums, kāda ir viņu pieeja, un tas bija labs ieguldījums. No īru puses bija dažādas attieksmes. Francijā labējie spēki biedēja – «Poļu santehniķi! Nē, paldies!», bet īriem bija cita attieksme – «Lai viņi brauc pie mums». Viss gāja labi, mums nebija problēmu ar darbaspēku, un ieguldījums bija pozitīvs.

«Burbulis» veidojās vājas pārvaldības un vājas banku uzraudzības dēļ un savā ziņā arī cilvēku dēļ, kuri vēlējās labāku dzīves līmeni. Tam nebija nekāda sakara ar imigrantiem,» skaidrojis vēstnieks.

«Pēc mūsu statistikas datiem, Īrijā dzīvo 20 000 latviešu. Viņiem darbs Īrijā deva pozitīvus rezultātus – varēja nopelnīt labas algas, jo mums minimālā stundas likme ir 8,65 eiro. Lielākā daļa latviešu Īrijā strādā legāli un saņem vismaz 300 eiro nedēļā. Labumu gūst arī Latvijā palikušās ģimenes, jo apmēram 2,5 procentus no Latvijas IKP veido imigrantu atsūtītā nauda mājiniekiem. Šī nauda devusi ieguldījumu Latvijas ekonomikai un labklājībai. Es nedomāju, ka ir bijuši būtiski izaicinājumi Īrijā, kas saistīti ar latviešiem,» viņš akcentējis.

Ārlietu ministrijas (ĀM) jaunais valsts sekretārs būs pašreizējais ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politiskais direktors Andrejs Pildegovičs.

Viņš rotācijas kārtībā amatā nomainīs pašreizējo valsts sekretāru Andri Teikmani, kurš ĀM valsts sekretāra pienākumus pildīja kopš 2008.gada.

Par ĀM valsts sekretāru nomaiņu Ministru kabinets lems jau nākamnedēļ, 7.maijā, liecina valdības sēdei pieteiktie dokumenti.

Teikmanis turpmāk būs Latvijas vēstnieks Lielbritānijā. Savukārt līdzšinējais vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais varētu ieņemt ĀM valsts sekretāra vietnieka amatu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Pildegovičs karjeru ĀM sācis 1994.gadā kā vecākais referents. 2000.gadā Pildegovičs kļuva par toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārlietu padomnieku, bet 2006.gadā - Valsts prezidentes kancelejas vadītāju. 2007.gadā viņš tika nozīmēts par Latvijas vēstnieku ASV. Pēc atgriešanās no Vašingtonas Pildegovičs pildīja ĀM politiskā direktora pienākumus.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Ceturtdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un ASV vēstnieks Latvijā Džons L. Kārvails (John L.Carwile) parakstīja līgumu starp Latvijas Republiku un ASV Finanšu ministriju (US Department of Treasury), kas paredz ASV Finanšu ministrijas tehniskās palīdzības sniegšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas jomā.

"Mēs iepriekšējos gados kapitālā remonta ietvaros esam paveikuši nozīmīgas reformas un arī turpmāk esam apņēmības pilni nodrošināt augstu atbilstības līmeni Latvijā. Vienlaikus šobrīd ir svarīgi turpināt pilnveidoties un jo īpaši spēt pārvaldīt riskus tā, lai no vienas puses spējam efektīvi cīnīties ar noziedzību un mazināt riskus, bet no otras – neapgrūtinām labu uzņēmumu un investoru iespējas biznesam. Zīmīgi, ka visās tikšanās reizēs ar atbildīgajām augstajām amatpersonām esam bijuši vienisprātis, ka riski ir profesionāli jāpārvalda nevis no tiem jānorobežojas. Mums ir ļoti svarīgi iegūt šo pieredzi, lai riskus pārvaldītu pēc iespējas efektīvāk," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Irāna ierobežojusi pieeju Google meklētājam, kā arī kompānijas e-pasta pakalpojumam Gmail, vēsta BBC.

Irānas valdības noteikumi jau līdz šim paredzēja vairāku Rietumvalstu interneta vietņu pieejas aizliegumu, savukārt pēdējie ierobežojumi Google un Gmail lietošanā noteikti vienlaikus ar pret islāma ticību veidoto video, kas tika ievietots Google video dalīšanās vietnē YouTube. Jau rakstīts, ka skandalozā ASV uzņemtā filma Musulmaņu šķīstums (Innocence of Muslims), kurā izsmiets pravietis Muhameds, izraisījusi vardarbīgus protestus visā pasaulē. 11. septembrī nemieru laikā protestētāji iebruka ASV vēstniecībā Lībijā, kur tika nogalināts ASV vēstnieks Kristofers Stīvenss. Protestētāju sadursmes ar drošības spēkiem notikušas arī citās musulmaņu valstīs, kā arī valstīs, kurās dzīvo ievērojams daudzums islāma piekritēju.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien atbalstīja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešu pašpārvaldei. No 193 ANO dalībvalstīm par palestīniešu iesniegtās rezolūcijas projektu balsoja 138, bet pret – deviņas valstis. 41 dalībvalsts, tostarp Latvija, balsojumā atturējās.

Starp valstīm, kas balsoja pret rezolūciju, bija ASV un Izraēla.

ASV jau paziņojušas, ka ceturtdienas ANO Ģenerālās asamblejas balsojums radījis «šķērsli» ceļā uz mieru starp palestīniešiem un Vašingtonas tuvo sabiedroto – Izraēlu.

«Šodienas neveiksmīgā un kontrproduktīvā rezolūcija rada turpmākus šķēršļus ceļā uz mieru. Tāpēc Savienotās Valstis balsoja pret to,» uzrunājot Ģenerālo asambleju, norādīja ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa.

Tikmēr palestīnieši Rietumkrastā un Gazas joslā ANO balsojumu sveica ar gavilēm un šāvieniem gaisā. Gazas joslā valdošās islāmistu kustība Hamas pavēstīja, ka balsojums ir uzvara.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Mums ir rezerves, kas palīdzēs pārskatīt attiecības ar daudzām valstīm un atrast citus partnerus. Un par Latviju... Es šaubos, ka ASV pirks jūsu šprotes, radio Baltcom sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Aizliegums būšot spēcīgs stimuls vietējiem ražotājiem, turklāt esot daudzas valstis, kuras ir gatavas piegādāt Krievijai pārtiku - kvalitāte neesot sliktāka, salīdzinot ar ES produktiem, sacīja vēstnieks.

Tirdzniecībā starp Latviju un Krieviju gada pirmajā pusgadā bija vērojams pieaugums par 15 procentiem, bet otrajā pusgadā viņš paredz apjomu samazināšanos. Vešņakovs apstiprināja, ka jau tuvākajās dienās produkti no ES Krievijā vairs netiks ielaisti.

Tas neesot Krievijas ceļš, bet gan ES uzspiestais, vadoties pēc ASV pasūtījuma.

Kā vēstīts, Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Islāma svētajā pilsētā Mekā, Saūda Arābijā, ieradušies miljoniem musulmaņu ticīgo, lai piedalītos ikgadējā svētceļojumā. Saskaņā ar Saūda Arābijas varasiestāžu aprēķiniem, svētceļojumu šogad varētu apmeklēt trīs miljoni cilvēku.

Svētceļojuma jeb Hadža pirmās fāzes ietvaros musulmaņi septiņas reizes iet apkārt Kābai, kas islāmticīgajiem ir ļoti nozīmīgs reliģijas centrs.

Nākošajās dienās musulmaņi atkārto pravieša Muhameda gaidas Mekas apkārtnē. Svētceļojums sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša 7. dienā un beidzas 12. dienā.

Hadža katram musulmanim ir jāveic vismaz vienu reizi mūžā. Svētceļojums ir viena no vislielākajām cilvēku masveida kustībām uz zemeslodes.

Milzīgais cilvēku pieplūdums svētceļojuma laikā licis Saūda Arābijas varasiestādēm ieviest stingrus drošības pasākumus. Iepriekš Hadža laikā pūlī tikuši sabradāti daudzi desmiti cilvēku. Tā 2006. gadā līdz nāvei pūlī tika sabradāti 346 svētceļnieki.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.