Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

No šī gada 11. jūnija Kalev Chocolate Factory izpilddirektors Maits Nilsons pametīs savu amatu, tāpēc kompānija uzsākusi jauna vadītāja meklējumus, ziņo BBN.

Līdz jaunais izpilddirektors tiks atrasts Kalev vadītāja krēslā sēdīsies pašreizējais kompānijas valdes loceklis Marko Kaha.

M. Nilsons Kalev sāka strādāt 2005. gadā kā ražošanas vadītājs. Pēc kompānijas restrukturizācijas viņš kļuva par Kalev valdes locekli.

Kalev Chocolate Factory ir lielākais saldumu ražotājs Igaunijā. Kompānija nodarbina aptuveni 400 darbiniekus un gadā apgroza aptuveni 28 miljonus eiro.

Šā gada maijā Kalev nonāca starptautiskās kompānijas Orkla īpašumā un kļuva par vienu nu Orkla Foods Nordic uzņēmumiem.

Igauņu saldumu ražotājs Kalev arī šā gada augustā un septembrī bijis Baltijas šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu tirgus līderis, ziņo bbn.

Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem Kalev tirgus daļa apjoma ziņā palielinājusies par 0.6 un apgrozījuma ziņā par 0.8 procentu punktiem līdz attiecīgi līdz 15.5% un 13.9%.

Kalev mārketinga un pārdošanas vadītāja Monika Heinrāde (Monika Heinrand) sacījusi, ka Kalev tirgus daļa palielinājusies, pateicoties apjoma un apgrozījuma pieaugumam Latvijā.

Kalev galvenokārt eksportē produktus uz Latviju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm un Krieviju.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Laimas konfektes Latvijai nezudīs, intervijā laikrakstam Diena apgalvo NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Pēc tam, kad publiski tika paziņots, ka NP Foods iegādājies Norvēģijā bāzētais koncerns Orkla, Latvijas iedzīvotāji pauda bažas, kas notiks ar iemīļotajiem zīmoliem, piemēram, Laimas šokolādes konfektēm. Varat bažas kliedēt?

NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.

Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?

Pārdošanas apjoma un tirgus daļas pieaugums palielinājis Igaunijas saldumu ražotāja AS Kalev pārdošanas ieņēmumus par 11%, un kompānija 2011. gadā nopelnījusi 618 tūkstošus eiro, vēsta baltic-course.com.

2010. gadā Kalev zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro.

Kalev apgrozījums 2011. gadā audzis par gandrīz 11% līdz 28,8 miljoniem eiro.

Kompānija pārdevusi 5000 tonnas saldumu, kas ir par 425 tonnām vairāk nekā 2010. gadā.

54% no pārdošanas apjomiem bijušas konfektes un 33% - šokolādes batoniņi.

Latvijas izlases basketbolists Armands Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot parādā 90 tūkstošus eiro (63 252 latus) un šobrīd izvairās no to maksāšanas, vēsta vairāki Igaunijas mediji.

Igaunijas televīzijas raidījumā Aculiecinieks septembrī tika izplatīta informācija, ka A. Šķēle ar sevis pārstāvēto Igaunijas čempionvienību Tallinas Kalev/Cramo noslēdzis vienošanos, kas latvietim ļauj izvairīties no parādu atmaksas.

Savukārt šonedēļ A. Šķēle Igaunijas tiesai zvērēja, ka viņa mēnešalga ir vien 500 eiro (351 lats). Ja latviešu sportists būs sniedzis nepareizu informāciju, pret viņu var tikt ierosināta krimināllieta.

Tiek vēstīts, ka Latvijas basketbolists vēl no Kalev/Cramo kluba lietošanā saņem automašīnu, dzīvokli, kā arī piemaksu par veiksmīgu sniegumu.

Igaunijā piekto gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu atzīts saldumu ražotājs Kalev, savukārt otro un trešo vietu dala lietuviešu mazumtirdzniecības tīkls Maxima un piena pārstrādātājs Tere, vēsta Baltic Course, citējot TNS Emor pētījumu.

Saldumu ražotājs Kalev saglabājis līderpozīcijas kopš 2009. gada, savukārt Maxima pērn ierindojās 3. vietā, bet Tere arī aizvadītājā gadā bija otrs mīlētākais zīmols Igaunijā.

Zīmoli Google un Skype Igaunijā šogad topā aizņem ceturto un piekto vietu. Savukārt TOP 12 gozējas arī tādas kompānijas kā A. Le Coq, ETV, Leibur, Rakvere Meat Industry, Selver, Swedbank un Tele2.

Pētījums tika veikts šā gada janvārī, aptaujājot 1007 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka DDB Consulting Baltijas mīlētāko zīmolu topa augšgalā ierindojās Google. Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Nokia, trešajā - Skype. Topa ceturtajā vietā ierindojies zīmols Swedbank, piektajā - Maxima, sestajā - Facebook, septītajā – TV3. Zīmols Google bija arī Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta augšgalā, un arī 2011. gadā Google bija šī topa pirmajā vietā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu savas pozīcijas Latvijas mīlētāko zīmolu topā pērn rudenī nemainīja arī Inbox, kas ierindojās otrajā vietā.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Neatkarīgā secinājusi, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc to šokolādi, kurā kakao saturs ir vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane Neatkarīgajai skaidrojusi, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. MK noteikumos Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. «Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī nosaka, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,» sacījusi I. Levane. Tiesa, tajos gadījumos, kad ir pievienoti augu tauki, šie noteikumi prasa šokolādes marķējumu papildināt ar skaidri saredzamu un salasāmu norādi – satur kakao sviestu un citus augu taukus. Norādei jāatrodas vienā uztveres laukā ar sastāvdaļu sarakstu un ir jābūt skaidri atdalītai no tā. Neatkarīgā pārliecinājusies, ka vairāku šokolādes tāfelīšu marķējumā pie produkta sastāvdaļām augu tauki ir norādīti. Par to, vai šī norāde ir skaidri saredzama un salasāma, varot strīdēties.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

2011. gadā pirmo reizi par Uzņēmumu reputācijas topa līderi kļuva a/s Laima. Šogad kompānijai savu pozīciju reputācijas topa augšgalā izdevies noturēt. Pērn Laimas vadība no plašākas intervijas atteicās, bet tagad situācija mainījusies: pie uzņēmuma stūres stājies Rolands Gulbis.

No malas vērojot, šķiet, ka ekskluzīvā segmenta strauja virzība notiek pēc tam, kad kļuvāt par uzņēmuma vadītāju…

Ekskluzīvā produkcija ir bijusi visu laiku. Es negribētu sev sakabināt visriņķī vimpeļus. Šis klāsts sāka attīstīties pagājušā gada vidū. Tas, kas šobrīd parādās, ir jau iepriekš sastrādātais. Bet tas, kur saredzu lielāku akcentu likšanu un potenciālu, vairāk ir mans skats uz lietām. Tas nozīmē, ka neapstāsimies pie sasniegtā, arvien meklēsim jaunas iespējas. Ideālā gadījumā ir divas galējības. Viena – ražojam tikai vienu produktu no kakao pupas, taisām vienu konfekti visam globusam. Piemēram, Rafaello – neviens nezina citus viņu produktus – tur ir liela peļņa un liels apgrozījums.

Norvēģijas kompānijas Orkla un pārtikas ražotāju grupas NP Foods (Nordic Partners Food) apvienošanos plānots pabeigt martā, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Plānots, ar Nordic Partners Food vienošanos jāpabeidz martā,» norādīja Erciņa-Užāne.

Viņa atgādināja, ka darījumu līdz šim bija apstiprinājušas Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes, savukārt 12.februārī apstiprinājumu deva arī Igaunijas konkurences padome.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas konkurences padome 10.janvārī atļāva Orkla un NP Foods apvienošanos.

Konkurences padomes atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 eiro vai apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%.Tāpat darījumu bija jāizvērtē arī uzraudzības institūcijām Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā Igaunijas kompānijas AS SK ID Solutions izstrādāto autentifikācijas rīku Smart-ID lieto jau 800 tūkstoši cilvēku.

AS SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls (Kalev Pihl) uzskata, ka tas ir daudz, jo īpaši, ja to salīdzina ar līdzīgiem autentifikācijas rīkiem. Vairāk nekā 80% ir aktīvie lietotāji, kas to izmanto vairākas reizes mēnesī. Smart-ID var izmantot e-pakalpojumu nodrošināšanai finanšu, izglītības, telekomunikāciju, enerģētikas, mazumtirdzniecības, kā arī dažādu valsts pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr Latvijā Smart-ID ir pazīstams internetbanku lietotājiem.Tas lielā mērā saistīts ar to, ka vairums transakciju notiek finanšu pakalpojumos. «Ja vien nav ļoti, ļoti lēns internets, normālā situācijā 70-80% elektronisko transakciju notiek finanšu pakalpojumu jomā. Tāpēc šis sektors saglabāsies kā mūsu galvenais klients,» viņš teic. Kopumā Smart-ID tagad ir izmantojams aptuveni 120 pakalpojumos, no kuriem 100 ir Igaunijā vai ir saistīti ar Igauniju un var būt pieejami arī Latvijā un Lietuvā.

Noslēdzies NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Staburadze, Staburadzes Konditoreja, Gutta, Saldumu tirdzniecība, NP Logistics un Margiris iegādes darījums, informē NP Foods pārstāvji.

Vienošanās ar Nordic Partners Food Limited par grupas uzņēmumu 100% kapitāldaļu iegādi tika noslēgta 2014.gada 26.augustā. Šā gada februārī tika saņemtas uzņēmumu apvienošanās atļaujas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Konkurences padomēm, kā rezultātā 11.martā darījums tika pilnībā pabeigts.

«Laima un citu spēcīgu vietējo zīmolu iegāde viennozīmīgi ļaus palielināt Orkla grupas biznesa apjomu Baltijas reģionā,» atklāj Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Pievienojoties Orkla grupai saldumu fabrika Laima, kā arī vietējie zīmoli Selga, Staburadze, Gutta, Everest, Fresh, Pedro, Mammas un Old Town Bakery, ļaus palielināt Orkla grupas tirgus pozīcijas cepumu, toršu, sulu, ūdens un gatavo maltīšu tirgū Baltijas valstīs.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Šokolādes tirgū Latvijā parādās jauni spēlētāji; nereti veikalu plauktā to produkcija ir grūti atšķirama

Šokolādes tirgus Latvijā ir liels, patēriņš ir pārsteidzoši apjomīgs, uzskata Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa aplēsēm, Igaunijā šokolādes tirgus apmērs ir aptuveni 70 miljoni eiro, Latvijā – mazliet lielāks.

Plaša patēriņa tirgū dominē Laima, Kalev, Kraft Jacobs Suchard, Fazer u.c., raksturo Gints Strazdiņš, ChocoSpoon (SIA Gardmutis) vadītājs. Savukārt mazāku uzņēmumu pulkā vietējo ražotāju konkurence pieaug. «Lielāko izaugsmi piedzīvo tie, kuri ir spējuši attīstīt eksportu – Pure Chocolate un Emils Gustavs Chocolate,» viņš uzskata.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Nav noslēpums, ka Igaunija ir maza valsts, tāpēc vienīgais veids, kā paplašināt biznesu, ir eksportēt, tostarp – telekomunikāciju pakalpojumus.

Iepriekšējais gads Igaunijas telekomunikāciju un IT kompānijai Elion Ettevõtted AS bija veiksmīgs. «Esam apmierināti – palielinājām tirgus daļu, eksporta īpatsvaru, saglabājām rentabilitāti. Tomēr, ņemot vērā vispārējo tirgus situāciju, samazinājās ienākumi. Šis gads ir sācies daudzsološi,» saka Kalevs Reiljans (Kalev Reiljan), Elion Ettevõtted AS valdes loceklis un tehnoloģiju direktors.

Elion saknes meklējamas līdz ar pirmajiem telekomunikāciju pakalpojumiem valstī, kad 1882. gadā tika uzstādīta pirmā telegrāfa sistēma. Kompānijas jauno laiku vēsture datējama ar 1992. gadu, kad kompānijas Telia no Zviedrijas un Sonera no Somijas un Igaunijas valdība parakstīja vienošanos dibināt jaunu telekomunikāciju operatoru Igaunijā – Eesti Telefon. 2003. gadā notika zīmola maiņa un kopš tā laika kompāniju sauc Elion. 2009. gadā Igaunijas valsts pārdeva savas kapitāldaļas TeliaSonera, šodien tā ir 100% uzņēmuma īpašniece, tāpat kā māsaskompānijai EMT, kas darbojas mobilo telefonsakaru biznesā. Elion ir daļa no TeliaSonera «ģimenes», kas ir lielākais telekomunikāciju operators Ziemeļvalstīs un Baltijā. TeliaSonera ir arī lielākais LMT īpašnieks Latvijā, un viens no īpašniekiem Lattelecom.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.

Pētījumu aģentūras TNS Emor veiktajā Starptautiskajā iecienītāko zīmolu pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs iecienītākie zīmoli ir Google, Swedbank un Maxima. Šie trīs zīmoli iekļuvuši iecienītāko zīmolu Top 10 visās trīs Baltijas valstīs.

Visās trīs valstīs 10 iecienītāko sarakstā ir iekļuvis vismaz viens finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju, kā arī vairāki interneta zīmoli. Igaunijas iecienītāko zīmolu sarakstā lielāks īpatsvars ir interneta zīmoliem, Lietuvā – tehnoloģiju zīmoliem, savukārt Latvijā spēcīgākas pozīcijas ir pārtikas zīmoliem.

Latvijā iecienītāko zīmolu Top 10 ir šāds: Swedbank; Laima; Apple; Google; LMT; Lido; Maxima; Rimi; Kārums; Liepkalni.

Lietuvā Top 10 veido Google; Maxima; Samsung; Swedbank; Apple; Facebook; TV3; Tele2; Skype; Nike.

Savukārt Igaunijā iecienītāko zīmolu topu veido Kalev; Google; Swedbank; Elion; ETV; Maxima; Skype; Gmail; EMT; YouTube.

Raimonda Fūrmaņa un Ata Vīna uzņēmuma specializācija – SPA procedūra virsmām .

«Tas, ko darām šobrīd, sākās ar projektu vadību celtniecībā,» atskatu vēsturē iesāk viens no Garkalnes novada SIA Brangi līdzīpašniekiem un sodablaster (virsmu tīšanas ar sodu) pakalpojuma izveidotājiem Raimonds Fūrmanis. «Saskārāmies ar sarežģītiem jautājumiem ēku tīrīšanā un restaurācijā – pirmkārt, tās ir milzīgas izmaksas un, otrkārt, process ir laikietilpīgs,» viņš turpina.

Nolūko ASV

Iespējamais uzņēmējdarbības virziens «pieteicās» 2010.gadā, kad kolēģis Atis Vīns aizbrauca uz ASV, atgriezās sajūsmināts, stāstīdams, ka «tur ir tāda lieta kā sodablaster, tur tīra ar sodu visu, ko vien var iedomāties – fasādes, baseinus, mašīnas, jebko.» Grūtāk esot nosaukt virsmu, ko nevarot šādi notīrīt. «Kolēģis mierā nelikās, sapratu, ka jāmeklē iespējas šo tehnoloģiju atvest uz Latviju, un pagājušā gada pavasarī atradām kontaktus arī Eiropā,» stāsta Raimonds. Sistēma ir radīta ASV jau septiņdesmitajos gados, kad pēc dažādiem mēģinājumiem, ar zināmajām metodēm neveiksmīgi tīrot Brīvības statuju (mīkstas vara plāksnes, ko smilšu strūkla deformē), atklāja procesa ziņā līdzīgu tīrīšanu ar sodas granulām, skaidro Atis. Tīrīšanai tiek lietota parastā dzeramā soda, kas ir videi draudzīga, bet cietības ziņā esot maigāka par smiltīm. «Šobrīd ASV gandrīz katrā ciemā ir pa sodas tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Aizgājuši jau tik tālu, ka pievēršas arī citiem dabas materiāliem,» viņš turpina.