Jaunākais izdevums

Igaunijā piekto gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu atzīts saldumu ražotājs Kalev, savukārt otro un trešo vietu dala lietuviešu mazumtirdzniecības tīkls Maxima un piena pārstrādātājs Tere, vēsta Baltic Course, citējot TNS Emor pētījumu.

Saldumu ražotājs Kalev saglabājis līderpozīcijas kopš 2009. gada, savukārt Maxima pērn ierindojās 3. vietā, bet Tere arī aizvadītājā gadā bija otrs mīlētākais zīmols Igaunijā.

Zīmoli Google un Skype Igaunijā šogad topā aizņem ceturto un piekto vietu. Savukārt TOP 12 gozējas arī tādas kompānijas kā A. Le Coq, ETV, Leibur, Rakvere Meat Industry, Selver, Swedbank un Tele2.

Pētījums tika veikts šā gada janvārī, aptaujājot 1007 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka DDB Consulting Baltijas mīlētāko zīmolu topa augšgalā ierindojās Google. Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Nokia, trešajā - Skype. Topa ceturtajā vietā ierindojies zīmols Swedbank, piektajā - Maxima, sestajā - Facebook, septītajā – TV3. Zīmols Google bija arī Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta augšgalā, un arī 2011. gadā Google bija šī topa pirmajā vietā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu savas pozīcijas Latvijas mīlētāko zīmolu topā pērn rudenī nemainīja arī Inbox, kas ierindojās otrajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saraksta «Iekārojamākais Latvijas darba devējs 2013», laureātu galvgalī ierindojušās tādas kompānijas kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Latvenergo arī pērn bija aptaujas līderis, un kā lielākās zīmola vērtības aptaujā tika minētas tā stabilitāte, darbinieku zemā mainība un uzņēmuma veiktās sociālās aktivitātes saviem darbiniekiem – pensiju uzkrājumu veidošana un mazāku elektrības tarifa plānu atbalsta sniegšana daudzbērnu ģimenēm.

Savukārt SIA Lattelecom, salīdzinot ar pagājušo gadu, iekārojamāko darba devēju sarakstā ir kāpusi par vienu vietu augstāk un šogad ieņem otro vietu. 15% pozitīvo atsauksmju saņemtas no uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem. Kā galvenās pozitīvās iezīmes uzņēmuma darbībā minētas izaugsmes iespējas, stabilitāte un ambīcijas, kā arī motivējoša darba vide. Aptaujas dalībnieki ļoti atzinīgi vērtējuši arī uzņēmuma vadītājus, motivējošo algu sistēmu, kā arī «obligātu individuālo izaugsmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Desmit ASV mīlētākie zīmoli

Gunta Kursiša, 12.07.2013

10. Cheerios. Šis ir pārtikas preču zīmols brokastu pārslām, un šā gada sākumā Cheerios sāka piedāvāt arī jaunus produktus, tostarp zemesriekstu sviestu. Cheerios nesen atzinību izpelnījās par savu reklāmu, kurā attēlota dažādu rasu pārstāvju ģimene. Lai arī sociālajos medijos daži klienti pauda neapmierinātību, kompānija General Mills, zīmola īpašniece, pavēstīja, ka reklāma atspoguļo to, kā mainās ASV sabiedrība.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi ASV tehnoloģiju milži – Apple un Google – zaudējuši savas pozīcijas ASV desmit labāko zīmolu topā, liecina tirgus izpētes firmas YouGov BrandIndex apkopotie dati.

Abu kompāniju kritumu zīmolu izvērtējumā var uzskatīt par pārsteigumu, ņemot vērā, ka Apple produkti vēl aizvien ir labi novērtēti patērētāju apmierinātības kontekstā, savukārt Google Android pārliecinoši dominē operētājsistēmu segmentā, vēsta Business Insider.

Tikmēr kompānija Amazon topā atrodama pat divas reizes – saistībā ar uzņēmuma zīmolu kopumā, kā arī atsevišķi – ar e-grāmatas un planšetdatoru Kindle zīmolu.

YouGov BrandIndex novērtējis zīmolus, ik dienas aptaujājot aptuveni piecus tūkstošus cilvēku, kas pārstāv atšķirīgus ASV iedzīvotāju sociālos slāņus. Kopuma gadā tika veikti aptuveni 1,2 miljoni interviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Google noturējis Latvijā mīlētākā zīmola pozīcijas, Airdog kronē par drosmīgāko

Dienas Bizness, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google un Inbox jau vairākus gadus pēc kārtas ir spējuši noturēt līderpozīcijas Latvijas Mīlētāko zīmolu topā, savukārt topa augstajā 3.vietā šogad ierindojusies pārtikas veikalu ķēde Rimi, informē Latvijā Mīlētāko zīmolu topa projekta vadītāja Kristīne Liniņa.

Tālāk seko Laima, Draugiem.lv, Maxima, Skype, Swedbank, Depo un Top10 noslēdz Nokia.

Par 2014. gada Unikālāko zīmolu atzīts uzņēmums Lāči, Kvalitatīvākā zīmola statusu nemainīgi saglabā Nike, savukārt kā Izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

«Šajā gadā spilgti iezīmējas tas, ka cilvēki vairāk izvēlas krāt pieredzi, nevis preces. Tādējādi zīmoliem ir jāspēj ieinteresēt savus klientus ar uzrunājošiem stāstiem, nevis pašslavinājumiem. Uz to norāda arī fakts, ka gandrīz visiem zīmoliem ir samazinājies lojālo klientu skaits. Tikai 19 no 355 Latvijas Mīlētāko zīmolu topā iekļautajiem zīmoliem ir izdevies audzēt lojālo klientu skaitu,» uz šī gada tendencēm norāda DDB Latvija Stratēģiskais direktors Edgars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP atļauj Igaunijas uzņēmumu grupai iegādāties ziņu aģentūru LETA

Lelde Petrāne, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vēlmi pelnīt vairāk kavē pašu uzņēmība un birokrātiski šķēršļi

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Starp Latviju un Igauniju auto tirdzniecības un reģistrēšanas jomā nav «bezdibenis»

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Tirgotājs Bauhof: Latvija ir svarīga, tāpēc jautājums nav «vai», bet «kad»

Anda Asere
, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot pozitīvas tendences būvniecības tirgū, būvmateriālu un dārza preču tirgotājs Bauhof atver jaunus veikalus; ar laiku paredz apgūt arī Latvijas tirgu .

Pašlaik vienam no lielākajiem Igaunijas būvmateriālu un dārza preču tirgotājiem Bauhof – Igaunijā ir 13 veikali, bet nākontē kompānija vēlas paplašināt savu ķēdi līdz 20 veikaliem. Šādi plāni saistīti ar to, ka būvniecība valstī atgūstas pēc krīzes. «Galvenais apgrozījuma pieauguma avots ir jaunu veikalu atvēršana. Pircēji vēlas redzēt mūsu veikalus, cik vien iespējams tuvu savām mājām. Tas nozīmē, ka mums ar savu veikalu tīklu jāpārklāj visa Igaunija, tāpēc jāatver vēl pieci līdz septiņi jauni veikali,» stāsta Brite Maidra (Britte Maidra), Bauhof Group AS mārketinga direktore.

Bauhof ir apmierināti ar līdzšinējo attīstību, taču vēlas sa- sniegt ko vairāk. «Galu galā mērena un saprātīga neapmierinātība biznesā ir labs dzinējspēks. Gadu gaitā esam uzkrājuši zināšanas un prasmes, kas ļauj mums šodien būt veiksmīgākiem nekā vakar, rīt būt vēl veiksmīgākiem nekā šodien,» pārliecību pauž Marts Vau (Mart Vau), Bauhof Group AS valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Pensijas un nodokļi Baltijas valstīs - līdzīgas sistēmas nenozīmē līdzīgu rezultātu

Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Apdrošināšana Baltijas valstīs līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem

Žanete Hāka, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Igaunijas e-rezidentūras sistēma pievilinājusi arī uzņēmējus no Latvijas

Lelde Petrāne, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem Igaunija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ārvalstu pilsoņiem sniedz iespēju kļūt par valsts elektroniskajiem iedzīvotājiem un Igaunijā interneta vidē nodibināt uzņēmumu. Igaunijai ar savas e-rezidentūras sistēmu izdevies piesaistīt uzņēmējus no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas.

Kā liecina Igaunijas IT uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija, visaktīvāk e-rezidentūras priekšrocības izmantojuši Ukrainas un Vācijas uzņēmumi, savukārt Latvija atrodas 12.vietā ar 192 ar e-rezidentūras palīdzību dibinātiem un pārvaldītiem uzņēmumiem.

E-rezidentūra ir statuss, ar kura palīdzību Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, kas līdzīga tai, ko saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaimiņvalsts piedāvā ar viņu ID karti. Igaunijas e-rezidenti ar šī statusa palīdzību tiešsaistē var kārtot dažādus dokumentus un formalitātes, izmantot Igaunijas valsts portālu eesti.ee un arī Igaunijā reģistrēt uzņēmumu. Ārvalstniekiem tas ir īpaši izdevīgi, jo jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem noteiktas būtiskas nodokļu privilēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā uz katru iedzīvotāju tērē mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā - Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Alda Austera veiktajā pētījumā Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk.

Pētnieks savā darbā norādījis, ka, raugoties uz 2015.gada datiem, redzams, ka, lai arī Latvija iedzīvotāju skaita un kopprodukta ziņā ir lielāka par Igauniju, Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets togad sasniedza deviņus miljardus eiro, bet Igaunijas - 8,1 miljardu eiro.

Savukārt, attiecinot budžeta rādītājus uz iedzīvotājiem, esot redzams, ka Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts daudz mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā. Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro. Disproporcija starp abām valstīm kļūst vēl ievērojamāka, ja salīdzina valsts pamatbudžetus. Piemēram, 2015.gadā Latvijas valsts pamatbudžetā bija 5,5 miljardi eiro, kamēr Igaunijas - 7 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā automašīna ir katram trešajam iedzīvotājam; Igaunijā - katram otrajam

Žanete Hāka, 23.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā ir augstākais automašīnu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs – 0,51, liecina jaunākā autoplius.lt barometra pētījuma dati. Tikmēr Lietuvā un Latvijā šis īpatsvars šogad ir attiecīgi 0,4 un 0,33.

Citiem vārdiem, ja Igaunijā ir vidēji viena automašīna uz diviem iedzīvotājiem, tad Latvijā – uz trim, norāda Baltijas auto sludinājumu servisa Autoplius attīstības daļas vadītājs Viktors Daukšs.

Līdzīgu ainu rāda arī jauno automobiļu tirdzniecības dati. Ja Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī tika iegādāts 2800 jaunu automašīnu, kas ir par gandrīz 200 automašīnu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, un Lietuvā vērojams līdzīgs kritums, tad Igaunijā šā gada sākumā nopirkts 5400 jaunu automašīnu. Tā kopumā ir gandrīz puse no visām jaunajām automašīnām, kas šī gada pirmajos mēnešos iegādātas Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru