Jaunākais izdevums

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Norauts stopkrāns

Makroekonomikas skaitļos īpaši pārsteidzošs Igaunijā izrādījies 2013. gada pēdējais ceturksnis, kura laikā Igaunijas IKP, salīdzinot ar 2012.gada pēdējiem trim mēnešiem, nav mainījies vispār, bet salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni krities par 0,1%. Vienlaikus Latvijas IKP izaugsme ātrajā novērtējumā ceturtajā ceturksnī lēsta 3,5% apmērā, bet Lietuvā – 3,3% apmērā. Tādējādi Igaunijas ekonomika ir piedzīvojusi sliktāko gadu kopš krīzes.

Jautāta par atšķirību starp kritušo eksporta pieaugumu un augušo ražošanu (skat. grafiku), Igaunijas statistikas pārvaldes vadošā statiste metodoloģe Annika Lārmā DB raksta, ka to ir visai grūti izskaidrot un varbūt nākamnedēļ gaidāmās precīzās IKP aplēses šo ainu nedaudz koriģēs. Katrā ziņā ir skaidrs, ka pērn Igaunijas ekonomikas attīstību visvairāk bremzējis tieši transporta sektors, viņa uzsver. Arī Swedbank savā pēdējā Baltijas jūras apskatā uzsver, ka Igaunija loģistikā un transportā reāli sāk izjust Krievijas jaunos ostu projektus, kas tiek attīstīti Sanktpēterburgas apkaimē. «Krievi novirzīja transporta plūsmas uz savām ostām Ustjlugā un citur,» par to saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, salīdzinoši norādot, ka Latvijai šis trieciens «nav bijis un nebūs tik izteikts». Vienlaikus IKP ietekmējis valsts investīciju kritums būvēs un infrastruktūrā. Savukārt eksporta sarukums skaidrojams ar pieprasījuma krišanos Somijā un Krievijā. Ekonomiku uz priekšu joprojām virzījis iekšējais patēriņš, uzskata Swedbank. Vienlaikus īpaši neaugošas ekonomikas apstākļos Igaunijā ir viena no augstākajām inflācijām eirozonā. Pērn tā sasniedza 2,8%, kas gan pats par sevi nav īpaši augsts rādītājs, tomēr pašlaik krietni izceļas uz citu Eiropas valstu fona. Latvija un Igaunija ir mazas ekonomikas, kurās dažiem lieliem eksporta spēlētājiem ir liela nozīme, vērtē M. Kazāks. Tā Igaunijā Ericsson 2010. gadā «uzrāva» eksporta rādītājus, bet jau nākamajā gadā tie kompānijai un līdz ar to arī valstij krita. Kaimiņvalsts ekonomists Andress Araks DB gan rakstās, ka tieši eksporta daļas ievērojamais lielums Igaunijas ekonomikā, viņaprāt, norāda, ka tā sabremzēšanās tūlīt pat nenozīmē sevišķu ļaunumu, jo eksports aizvien ir liels, un iekšējo pieprasījumu un patēriņu uz karstām pēdām tas sevišķi neietekmēs.

Nulles desmitgade

Igaunijas ekonomikai gan netiek prognozēta ilgstoša stagnācija, un jau nākamo gadu laikā tā varētu atgriezties pie veselīgas izaugsmes 3‒4% apmērā. Tomēr tam ir priekšnosacījumi jeb, citiem vārdiem sakot, riski. Proti, pašlaik ap 90% Igaunijas IKP veido eksports, līdz ar to valsts ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, kā mainīsies situācija Eiropā. Ekonomists A. Araks to uzskata par lielāko savas valsts ekonomikas risku vidējā termiņā. Lai gan, tieši pateicoties lielajam eksporta pieaugumam, «mēs sevi izeksportējām laukā no krīzes», pašreizējā eksporta struktūrā tas sāk kļūt par ekonomikas stagnācijas iemeslu. «Eiropas ir veca un slinka,» par Igaunijas galvenajiem tirdzniecības partneriem saka ekonomists, norādot, ka Igaunijas galvenajiem eksporta partneriem – Somijai, Zviedrijai un Krievijai – ekonomikas prognozes ir ļoti blāvas. Igaunija jaunās tūkstošgades sākumā bija «straujāk augošā ekonomika pasaulē pēc Ķīnas un Īrijas,» atgādina A. Araks, tomēr tagad – pēc krīzes un tās pārvarēšanas ar ekporta palīdzību – ir pienācis sarežģīts biznesa cikla loks. «Baidos, ka mums priekšā stāv nulles vai 0,5% ekonomikas izaugsmes desmitgade,» saka ekonomists, piebilstot, ka Latvijas situācija dažādā ziņā ir ļoti līdzīga. Savukārt Swedbank savā apskatā norāda, ka ES joprojām spiež smags parādu slogs gan valsts, gan privātajā sektorā, strukturāls bezdarbs un problēmas ar vairāku banku kredītportfeļiem. Bažas rada arī Igaunijai nozīmīgie Skandināvijas tirgi. Piemēram, Zviedrijā pēdējo gadu laikā būtiski ir augušas nekustamo īpašumu cenas. Kaut arī par jaunu burbuli vēl netiek runāts, ja netiks panākts laicīgs risinājums, problēmas var samilzt un būtiski ietekmēt visa Ziemeļvalstu reģiona izaugsmi un finansējuma pieejamību. Kopumā A. Araks uzskata, ka, ieskaitot Latviju, «mēs aizvien spējam augt ātrāk nekā ES ekonomika vidēji, tomēr tas nebūs gana, lai novērstu atšķirības algās un dzīves līmenī».

Darbaspēka bumba

Vienlaikus Igaunijā bumba ar laika degli slēpjas darba tirgū. Swedbank apskatā norāda, ka pašlaik Igaunijā algas aug daudz straujāk nekā darba produktivitāte, spiežot uz augšu arī cenas, īspaši pakalpojumu sektorā. Lai arī bezdarbs saglabājas relatīvi liels, arvien vairāk uzņēmumiem ir problēmas atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Igaunijas darba devējiem nākas konkurēt ar darba piedāvājumiem, ko igauņi saņem no somu kompānijām, kuras var piedāvāt augstāku atalgojuma līmeni. Tas savukārt rada jautājumu, cik ilgi Igaunijas uzņēmumi spēs uzlabojumus produktivitātē sabalansēt ar arvien augošajām darbaspēka izmaksām. Uz Somijas tuvuma divējādo dabu Igaunijas ekonomikā norāda arī A. Araks, sakot, ka salīdzinoši labākais darba tirgus igauņiem ir «vien divas stundu un 30 eiro attālumā». «Tas nozīmē, ka Igaunijas bērni savus tēvus redz biežāk, un ģimeņu emigrācija ne vienmēr ir nepieciešama.» Šāda bonusa trūkuma dēļ Latvijā un Lietuvā ekonomiskās emigrācijas dēļ zaudējumi ir krietni smagāki. No otras puses, salīdzinoši turīgākā Somija iztukšo Igaunijas darba tigu sliktos laikos un draud ar tā pārlieku uzkarsēšanu, tiklīdz klājas labāk. Toties sabiedrības novecošanas ziņā starp Latviju un Igauniju ir tiešas paralēles, un abām valstīm ir jāplāno, kā ekonomikai sadzīvot ar arvien mazāku un vecāku sabiedrību. Igaunijas statistikas pārvaldes nesen sagatavotā prognoze liecina, ka, nemainoties tendencēm, migrācijas un nepietiekamas dzimstības dēļ Igaunijas iedzīvotāju skaits nākamo 30 gadu laikā samazināsies vēl par 125 tūkstošiem līdz 1,2 miljoniem. Tieši novecošanas tendence dominēs vēl vairāk – pašlaik cilvēki pensijas gados veido 18% no visiem Igaunijas iedzīvotājiem, bet 2040. gadā viņu īpatsvars būs jau 27,6%. Savukārt bērnu (līdz 15 gadu vecumam) īpatsvars nākamajos gadu desmitos samazināsies no 15,5% līdz 13,6% no iedzīvotāju kopskaita. «Mēs abas zaudējam darbaspēku un kļūstam vecākas, un es diemžēl neredzu politisko spēku, kas spētu piedāvāt risinājumu. Tas mani satrauc, jo nākamie desmit gadi mums būs izšķirīgi,» saka A. Araks.

Āķis ir ražībā

Mazas, atvērtas, uz eksportu balstītas ekonomikas ar brīvām darba tirgus plūsmām un ienākumu plaisa ar attīstītajām valstīm ir būtiskas Baltijas valstu ekonomiku iezīmes, raksturo M. Kazāks. Un tai biznesa cikla daļā, kurā ieiet Igaunija un Latvija tūlīt tai sekos, līdz ar krīze beigām «darba tirgus var pārkarst daudz ātrāk nekā lielās ekonomikās». Igaunijā bezdarbs jau ir zems un spiež uz augšu darba algas, kas pērn palielinājušās par 9%, un tas nozīmē darbaspēkas izmaksu pieaugumu. «Algām ir jāaug, bet vai aug ražīgums?» sarunā ar DB retoriski vaicā M. Kazāks. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijā tas atpaliek no algu pieauguma, un «darbaspēka vienības izmaksas atgriezušās pirmskrīzes līmenī». «Ja pasaulē nenotiks kaut kas tiešām slikts, mums bezdarbs turpinās sarukt, un tas nozīmēs spiedienu uz algām. Tuvāko pāris gadu laikā algu kāpums būs – tas nekur nepazudīs,» situāciju Latvija prognozē M. Kazāks. «Iedzīvotāji jutīsies labāk un arī tērēs vairāk, un atkal galvenais dzinējs ekonomikai būs patēriņš – tāpat kā igauņiem. Tādā situācijā galvenais jautājums ir, vai uzņēmumi spēj kāpināt ražīgumu. Diemžēl redzam, ka ražīgums atpaliek, darbaspēka izmaksas pieaug.»

Tā kā ne Igaunijā, ne Latvijā nav tik spēcīgu arodbiedrību ar ilgtermiņa perspektīvu kā tas ir Skandināvijā, «mums neatliek nekas cits, kā vien kāpināt darba ražīgumu». Skandināvijā tieši eksporta nozaru arodbiedrības «nosaka vadlīnijas algu kāpumam, kas ir samērīgs ar ražīguma kāpumu, un tas ir atskaites punkts visam pārējam darba tirgum. Tā ka Skandināvijā ir iespējams strukturāli ierobežot algu kāpumu, bet Latvijā un Igaunijā tāda nav.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kaljulaida: Danske Bank naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāva gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

«Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,» viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu «būs draudzīga un silta».

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Valsts kontrole: Nav skaidras paredzamās valsts saistības Rail Baltica projektā

LETA, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Danske Bank Igaunijas filiāli tika atmazgāta asiņaina nauda

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ratass aicina saukt pie atbildības Danske Bank skandāla vaininiekus

LETA--BNS, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piektdien mudinājis saukt pie atbildības «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandāla vaininiekus, norādot, ka notikušais iedragā Igaunijas valsts autoritāti.

«Medijos cits pēc cita pamatoti tiek izvirzīti jautājumi par aizdomām saistībā ar skandālu ap naudas atmazgāšanu bankā «Danske Bank» laikā no 2007. līdz 2015.gadam. Manā vērtējumā runa ir par ārkārtīgi nopietnu problēmu, par situāciju, kas grauj tiklab Igaunijas finanšu sektora kā visas valsts autoritāti,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstījis premjers. «Es stingri atbalstu ātru un vispusēju visu šīs lietas apstākļu izmeklēšanu un iespējamo vaininieku saukšanu pie atbildības.»

«Mums jānoskaidro, kuras valsts iestādes gadījumā ar «Danske Bank» nav strādājušas efektīvi vai nav darbojušās vispār. Jāizvērtē arī, cik plaši naudas atmazgāšanas problēma izplatīta Igaunijas kredītiestādēs. Ja kļūs zināmi apzinātu nelikumīgu operāciju gadījumi, jāsauc pie atbildības bankas, kas Igaunijā guvušas peļņu,» viņš uzsvēris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība neplāno piešķirt papildu līdzekļus finansiālās grūtībās nonākušajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un pieder Igaunijas valstij, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka izdevīgāk būtu lidsabiedrību daļēji vai pilnībā privatizēt vai arī pilnībā slēgt, ko iesaka Valsts kontrole.

Komentējot informāciju, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos "Nordica" zaudējumi sasnieguši 11,9 miljonus eiro, Mihals teica, ka kompānijas centieni paplašināties ir noveduši pie zaudējumiem un, neskatoties uz uzņēmuma padomes mēģinājumiem kontrolēt zaudējumus, situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta.

Kā stāstīja ministrs, Klimata ministrija ir sākusi īpašas kontroles darbības "Nordica" un pieņēmusi pārvaldības lēmumus, kuru pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt novembrī.

"Krīzes brīdī no uzņēmuma aizgājušo vadītāju priekšlikums situācijas risināšanai bija ieguldīt uzņēmumā nodokļu maksātāju naudu, ko es un valdība neatbalstām, jo uzņēmuma, kas neveic lidojumus no Igaunijas, uzturēšana nav stratēģiska," norādīja Mihals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunija plāno veidot jauna tipa vēstniecību ēkā pretī Rīgas pilij

LETA--ERR, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija plāno iegādāties ēku pretī prezidenta pilij Rīgā un tajā izbūvēt jauna atvērtā tipa vēstniecību pēc Ziemeļvalstīs un Šveicē veiksmīgi izmantotas koncepcijas, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Jauno Igaunijas vēstniecību Rīgas vēsturiskajā centrā plānots atklāt pēc viena vai diviem gadiem, atsaucoties uz Igaunijas vēstnieku Latvijā Arti Hilpusu, ziņoja Igaunijas sabiedriskās televīzijas ETV pārraide "Aktuālā kamera" ("Aktuaalne kaamera").

Pašlaik plānotās Igaunijas vēstniecības ēkas vietā atrodas novecojusi padomju laika biroju ēka, par kuras iegādi sarunas nonākušas noslēguma posmā.

"Pagaidām nav juridiski saistoša pirkšanas-pārdošanas līguma, bet valsts dzīvo pēc finanšu gada principa, tādēļ ir cerība, ka līgums ar pārdevēju tiks parakstīts jau šogad," teicis vēstnieks.

Igaunijas Ārlietu ministrija nolēmusi jauno diplomātiskās pārstāvniecības modeli izmēģināt Latvijā, bet pēc tam to izmantot arī citās valstīs. Vēstniecības, kurai jākļūst par daļu no pilsētvides un jāiepazīstina ar Igaunijas digitālajiem risinājumiem un tūrisma iespējām, koncepcija tiek izstrādāta kopā ar uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: "Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros".

Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Igaunijā atceļ Covid-19 sertifikātu prasības, bet maskas būs jālieto arī turpmāk

LETA--BNS, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas Igaunijā tiek atcelta prasība bāriem, restorāniem un citām izklaides vietām savas durvis apmeklētājiem slēgt plkst.23, kā arī tiks atceltas prasības uzrādīt Covid-19 sertifikātu, tomēr sejas aizsargmaskas arī turpmāk būs jānēsā.

Tā pirmdien sociālajos tīklos paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

"Šorīt saņemtie monitoringa dati liecina, ka pēdējās desmit dienās slimnīcās smagas [Covid-19 slimības] gaitas dēļ nonāca vidēji 24,9 Igaunijas iedzīvotāji. Tas joprojām ir daudz, tomēr ir pietiekami maz, lai mūsu slimnīcas spētu turpināt darbu un mēs varētu atcelt kontroles pasākumus," pavēstīja Igaunijas premjerministre.

Kā informēja Kallasa, viņa sasaukusi valdības attālināto sēdi, lai solījumu atcelt ierobežojumus izpildītu ar formālu valdības lēmumu.

"Tādējādi no otrdienas mēs Igaunijā atcelsim Covid-19 sertifikāta prasību - visi varēs apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, izmantot ēdināšanas pakalpojumus un doties visur bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, mēs atcelsim prasību izklaides un tamlīdzīgām vietām durvis slēgt plkst.23," klāstīja Kallasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas nodokļu administrators: Mēs neiekasējam nodokļus, bet radām vēlmi tos samaksāt

Žanete Hāka, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdien, 7.jūnijā, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tikās ar Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem un Igaunijas nodokļu administrācijas vadītāju, lai pārrunātu nodokļu sistēmu un valsts pieeju to iekasējamībā.

Savukārt pēc tam notika abu kameru tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sadarbību un Baltijas reģiona kopējas attīstība iespējas, informē LTRK.

LTRK otrdien tikās ar Igaunijas nodokļu administrācijas vadītāju Marku Helmu (Mark Helm), kurš pastāstīja, kā ar 1425 darbinieku lielu štatu iespējams iekasēt vairāk nodokļu. Viņš norādīja, ka galvenais uzdevums ir būt servisa jeb pakalpojuma sniedzēja iestādei, esot iespējami draudzīgākai biznesam. Tāpat M.Helms skaidroja, ka Igaunijas Valsts ieņēmumu dienests izveidojis analītisko dienestu, kurā strādā aptuveni 70 cilvēku, kuru uzdevums ir meklēt un analizēt iespējas, kā veiksmīgāk iekasēt nodokļus, analizējot attiecības ar uzņēmumiem un identificējot problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru