Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Mobilo tālruņu lietotājiem, kurus biedē doma neatgriezeniski pazaudēt savas sakaru ierīces, ir iespēja izmantot slepenu programmatūru, kas saucas PhoneBAK. Tā informē pazaudētā vai nozagtā tālruņa īpašnieku ikreiz, kad kāds tālrunī aktivizē svešu SIM karti. (Latvijas mobilo operatoru un SIA Promoteus viedoklis par PhoneBAK)

Programmatūru PhoneBAK no šā gada janvāra ir pieejama visiem Baltijas iedzīvotājiem, un to nodrošina SIA Promoteus.

Iepriekš ieinstalēta mobilajā tālrunī, PhoneBAK programmatūra analizē ievietoto SIM karti, un atpazīstot to kā svešu, uz ieprogrammētu tālruņa numuru izsūta slepenu SMS ar zagļa tālruņa numuru un neatpazīstamās SIM kartes identifikācijas numuru (IMSI).

1. Sazināties ar zagli un mēģināt atgūt telefonu;

2. Vērsties policijā ar zagļa tālruņa numuru un IMSI

Uz doto brīdi PhoneBAK darbojas ar Windows Mobile aprīkotajos mobilajos plaukstdatoros un ar Symbian S60 operāciju sistēmu aprīkotajos mobilajos tālruņos.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No 2006.gada 21.decembra uzziņu mediju uzņēmums SIA Eniro Latvija juridiskais nosaukums būs SIA Tele Media, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmuma nosaukuma maiņa saistīta ar licences, kas deva iespēju izmantot Eniro vārdu Latvijā, termiņa beigām.

SIA Tele Media darbojas uzziņu mediju biznesā jau 15. gadu (no 02.09.1992.) un līdz 2005. g. 1. jūnijam bija zviedru koncerna Eniro meitas uzņēmums Latvijā. 2005.gadā, mainoties Eniro biznesa stratēģijai Baltijas valstīs un Austrumeiropā, atsevišķi meitas uzņēmumi šajā reģionā tika pārdoti un kopš 01.06.2005. Eniro Latvija strādā kā neatkarīgs 100% Latvijas uzņēmums.

Lai padarītu saprotamāku šo neatkarību starptautiskā līmenī, esot nolemts turpmāk neizmantot Eniro vārdu un atgriezties pie iepriekšējā uzņēmuma nosaukuma Tele Media, izmantojot līdzīgu pieredzi, kā tas notika šogad Igaunijā.

Latvijas lielākais sporta totalizators Tele Toto, kas strādā zem nosaukuma Optibet, pārdots Zviedrijas kompānijai Redbet Holding AB, ziņo Telegraf.

Redbet Holding AB nodarbojas ar totalizatora izveidi internetā, kā arī pašai ir savs totalizators internetā - www.redbet.com. Redbet Holding AB prezidents Džonas Sendvils laikrakstam pavēstīja, ka darījums vēl ir jāapstiprina Latvijas pusei. Ja tā notiks tad Redbet Holding AB savā īpašumā iegūs 98% Tele Toto akciju.

Redbet Holding AB iegādāsies Tele Toto nevis samaksājot naudu, bet piedāvājot savas akcijas. Tele Toto savā īpašumā iegūs 294 117 Redbet Holding AB akcijas, un tās kopējā vērtība ir 1,09 miljoni LVL. Pēteris Šmidre, kam pieder 47,39% Tele Toto, savā īpašumā iegūs Redbet Holding AB akcijas, kuru vērtība pārsniedz pusmiljonu LVL.

Ministru kabinets (MK) šodien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu, Db.lv norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane. Ja līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, tad paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni. Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem". Šodien MK sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Tāpat ziņojumā iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai. Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti. Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim. Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē, vai elektroniski. Sākot ar 2006. gada 24. februāri tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24. marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu. Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Lattelecom vairākiem fiksēto telekomunikāciju operatoriem, tai skaitā Baltkom TV un Lattelenet nosūtījis vēstules ar aicinājumu norēķināties par abonenta numuru pārvietošanu, Db.lv informēja Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa.

Numuru saglabāšanas pakalpojums Latvijā tika ieviests 2005.gada decembrī. Tādējādi abonentam tika nodrošināta iespēja saglabāt numuru, mainot mobilo elektronisko sakaru operatoru vai fiksēto elektronisko sakaru operatoru viena ģeogrāfiskā numerācijas rajona teritorijā.

„Lattelecom fiksēto tālruņu numuru pārvietošanu uz citu operatoru tīkliem nodrošināja no 2005.gada decembra, lai operatori varētu sniegt numuru saglabāšanas pakalpojumu saviem abonentiem. Operatori, kuriem izsūtīti aicinājumi, par numuru pārvietošanu nav norēķinājušies, tādējādi radot zaudējumus Lattelecom”, stastīja M. Celmiņa.

Kopumā kopš pagājušā gada 1.decembra numura saglabāšanas pakalpojums Latvijā izmantots aptuveni 30 0000 reizes. No tiem lielākā daļa pārvietoti mobilo sakaru tīklos, savukārt fiksētajos sakaru tīklos pārvietoti vairāk nekā 8 000 numuru.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Latvijas basketbolistu Rodionu Kurucu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā otrajā kārtā ar kopējo 40.numuru izraudzījās Bruklinas Nets komanda, kuras mājvietā norisinās jauno spēlētāju izvēles ceremonija.

Pašlaik 20 gadus vecais Kurucs no 2012. līdz 2015.gadam bija VEF Rīga sistēmā, bet pirms trim gadiem viņš nonāca Spānijas kluba Barselonas Lassa paspārnē, noslēdzot līgumu līdz 2019.gadam.

ULEB Eirolīgā Latvijas basketbolists aizvadītajā sezonā piedalījās četros mačos, savukārt Spānijas augstākajā līgā (ACB) piecos mačos viņš vidēji guva 2,8 punktus. Tikmēr pēc spēka Spānijas otrajā līgā Kurucs piedalījās 15 mačos, vidēji iemetot 10,6 punktus spēlē.

Kurucs 2014.gadā ar Latvijas U-16 izlasi kļuva par Eiropas kadetu vicečempionu, bet aizvadītajā sezonā Lassa galvenajā komandā viņš spēlēja ļoti maz, vairāk pārstāvot kluba otro vienību

Pērn novembrī viņš debitēja Latvijas valstsvienībā, piedaloties 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, laukumā dodoties trīs mačos, taču arī netiekot pie ievērojama spēles laika. Kurucs iekļauts izlases kandidātu sarakstā arī pirms jūnija beigās un jūlija sākumā gaidāmajām cīņā kvalifikācijas turnīrā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Sākot ar šā gada 1.novembri, būs iespējams zvanīt tikai uz 8-zīmju mobilajiem tālruņu numuriem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.893, Latvijā noris pakāpeniska mobilo sakaru pāreja uz 8-zīmju numerācijas sistēmu, lai palielinātu brīvo numuru resursus.

No 2006.gada 1.maija līdz 31.oktobrim zvaniem, īsziņām un multivides ziņām tika saglabāta iespēja izmantot gan 7-zīmju, gan 8-zīmju numurus, kā arī šī iespēja tika saglabāta viesabonēšanā. Tomēr, sākot ar 1.novembri, mobilo pakalpojumu lietotāji varēs zvanīt, sūtīt īsziņas un multivides ziņas tikai uz astoņu zīmju mobilo telefonu numuriem.

Lai izvairītos no negaidītām un nepatīkamām situācijām darbā un personīgajā dzīvē, kurās, piemēram, klienti vai ģimenes locekļi nesaņem svarīgu īsziņu, mobilo sakaru operators Tele 2 iesaka:

«No 1.marta Latvijā stājās spēkā operatoru savstarpējs līgums par numuru paātrinātu pārnesi. Diemžēl šobrīd tā joprojām nedarbojas atbilstoši šiem nosacījumiem. Jau marta pirmajās dienās saskārāmies ar problēmu, ka Latvijas Mobilais Telefons (LMT) numurus aiztur ilgāk kā paredzēts līgumā, līdz ar ko tiem klientiem, kas pārnāk no LMT, rodas sakaru pārtraukums. Šāda rīcība pret klientiem un pret noslēgto līgumu nav atbilstoša laba biznesa principiem,» DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Saskaņā ar SPRK noteikumiem ātrāku numuru pārnesi vajadzēja nodrošināt jau pērn, sākot ar 1.augustu. Tā kā LMT nebija gatavs spert šādu soli, iedzīvotājiem ātrāka numura pārnese tika kavēta par septiņiem mēnešiem, vienlaikus atzīmē V. Vancovičs.

«Pēc mūsu ieskatiem klientiem ir jānodrošina mobilo sakaru operatoru maiņa vienkārši un ātri. Latvijā joprojām ir daudz cilvēku un uzņēmumu, kas pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem. Piesauktos iemeslus numuru pārneses kavēšanai nevar uzskatīt par nopietniem, drīzāk kā atrunas. Tāpat ceram, ka no regulatora puses sekos rīcība, un nozarē netiks radīts precedents, ka ir iespējams ignorēt klientu intereses un likuma normas,» turpināja Tele2 valdes priekšsēdētājs.

Individuālo auto numurzīmju komplekts šobrīd maksā 3647,59 eiro (ar PVN), biznesa portālam db.lv pastāstīja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 30 šādi numuri, bet šogad līdz šim brīdim - jau 46.

Cenu nosaka Ministru kabinets (24.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=260542).

Transportlīdzekļa reģistrācija un valsts reģistrācijas numura piešķiršana nodrošina transportlīdzekļa identifikāciju un uzskaiti; tā ir obligāti noteikta valsts prasība. Īpašnieks (turētājs) transportlīdzeklim iegūst valsts izsniegtu numura zīmju komplektu, kas atbilst piešķirtajam valsts reģistrācijas numuram. Tajā pašā laikā klientam ir arī iespēja saņemt izvēles numuru vai pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numuru, taču tā nav obligāta prasība. Tādēļ, lai nodrošinātu izvēles iespējas, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tiek piešķirti individuāla pasūtījuma valsts reģistrācijas numuri; tas notiek kopš 1994.gada. Individuālo numuru ideja – dot iespēju klientam, kuram ir vēlme un iespēja, iegūt sev vēlamu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, bet nepadarīt šādu numuru saņemšanu par ikdienišķu.