2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Vidzemes reģiona pārstāvji no 27. līdz 29.februārim piedalīsies Igaunijas tūrisma gadatirgū TOUREST 2004. Reģions gadatirgū tiks pārstāvēts Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajā stendā. Stenda apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes Tūrisma asociācijas izdoto bukletu Nedēļas nogale Vidzemē igauņu valodā. Bukletā ir iekļauti tūrisma objekti un uzņēmumi, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un šo informāciju igauņu tūristi var izmantot plānojot nedēļas nogales atpūtu Vidzemē. Apmeklētāji informācijas gūšanai par reģionu varēs izmantot arī Vidzemes tūrisma karti un ceļvedi pa Vidzemes naktsmītnēm un pasākumiem. Stendā tiks izplatīti Vidzemes rajonu un pilsētu informācijas materiāli. Domājot par tūristu ērtībām un ņemot vērā igauņu tirgus tuvumu, piemēram, Alūksnes rajona tūrisma informācijas materiāli šogad ir tulkoti igauņu valodā. Rūjienas TIC sadarbībā ar partneriem Igaunijā ir izdevis karti un maršrutus pa Rūjienas novadu un vairākām pierobežas pašvaldībām Igaunijā, kas arī ir pieejami igauņu valodā. Reģionu izstādē pārstāvēs Vidzemes tūrisma asociācijas, kā arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonu tūrisma speciālisti, kuri igauņu tūristus informēs par tūrisma iespējām un pakalpojumiem Vidzemē. Vidzemes reģionam Igaunija ir nozīmīgs ārzemju tūrisma tirgus, bet Dienvidigaunija jau vairākus gadus arī būtisks sadarbības partneris kopīgu reģionālu un pārrobežas tūrisma projektu attīstībā. Šogad Vidzemes dalība Igaunijas gadatirgū tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros, kura ietvaros, sadarbojoties Vidzemes attīstības aģentūrai, Vidzemes pašvaldībām un Vidzemes Tūrisma asociācijai, tiek realizētas reģionālā tūrisma attīstības aktivitātes. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

Saimnieciskā sadarbība starp Sanktpērterburgu un Igauniju ar katru gadu pieaug un līdz ar to krievu tūristu interese par mūsu ziemeļu kaimiņu. Krievu tūristi Igaunijā pēc skaita ir trešajā vietā, atstājot pirmo vietu somiem un otro – latviešiem. Igauņu konsuls Sanktpēterburgā ir apbalvojis trīs krievu firmas, kuras aktīvi darbojas Igaunijas tirgū. Vairāk kā 10 gadu pieredze ar Igauniju ir Sankpēterburgas tūrisma firmai Akro, kura ieguva galveno balvu un vēl divas firmas – Neva un Eurolines Travel. Pavisam Sankpēterburgā ir 100 tūrisma firmu, kuras piedāvā ceļojumus uz Igauniju. Tūristu skaits no Sanktpēterburgas Igaunijā ik gadu pieaug un tagad igauņu tūrisma firmas plāno savos maršrutos iekļaut ne tikai Tallinu un citas igauņu pilsētiņas, bet arī Latviju, jo krievu interese iet pāri igauņu robežai. Avots: Eiropa.lv

Lai palielinātu Igaunijas tūristu skaitu Latvijā, visi Igaunijas lielākā dienas laikraksta “Postimees” lasītāji 2004. gada 15.aprīlī bez maksas saņems krāsainu avīzes formāta ceļvedi “Apraugi kaimiņus latviešus!” 24 lappušu apjomā igauņu valodā par ceļošanas, izklaides un atpūtas iespējām Latvijā. Projekta ierosinātājs un realizētājs ir sabiedrisko attiecību un tulkošanas birojs “Idea Media”. Ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Rīgas domes Attīstības departamenta finansiālo atbalstu, Cēsu, Jūrmalas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Valkas pašvaldību līdzdalību, kā arī piesaistītajiem reklāmdevēju līdzekļiem tiek segtas izdevuma sagatavošanas, drukas un izplatīšanas izmaksas. Privāto sektoru pielikumā pārstāv viesnīcas ‘Hotel de Rome”, “Reval Hotel Latvija”, “Park Hotel Rīdzene”, “SAS Radisson Daugava”, “NB hotel”, “Krimuldas rehabilitācijas centrs”, aviokompānija “air baltic”, “Impro ceļojumi”, “Jāņasēta”, “Statoil”, Rīgas Zooloģiskais dārzs, “Līvu akvaparks”, “Baltic Tours”, “Lauku ceļotājs”, “Bowlero” Ozo golfa klubs, Turaidas, Mežotnes, Bīriņu, Durbes, Jaunmoku pils un Jaunpils pils muzejs, kā arī Šlokenbekas muiža, spēļu klubs “Klondaika”, Parex banka, “Stendera ziepju veikals”, restorāns “Čarlstons”. Pielikums veidots gan kā informatīvs uzziņu resurss, gan kā saistošs tūrisma izdevums, kura galvenais mērķis – radīt interesi par Latviju, veicināt kaimiņzemes iedzīvotājos vēlmi apmeklēt mūsu valsti. Tajā būs informācija par četriem Latvijas novadiem un atsevišķām pilsētām, intervija ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, ar Igaunijā populārāko Latvijas aktrisi Ingrīdu Andriņu, saruna ar aktrisi Rēziju Kalniņu, grupām “Prāta vētra” un “The Hobos”. Bijušais Latvijas vēstnieks Igaunijā Gints Jēgermanis savā rakstā atceras, kā “cūku kara” laikā viņam Igaunijas TV tiešraidē uzdāvināts dzīvs sivēns, Guntars Godiņš īsi raksturo atsevišķo un kopīgo igauņu un latviešu valodā; pielikumā rodams izskaidrojums, kāpēc igauņiem tik tīkams latviešu vārds “saldējums”. Būs arī Latvijas un Rīgas notikumu kalendārs 2004. gadam. Rīgas sadaļā stāstīts par šodienas Rīgu – arhitektūras, kultūras, iepirkšanās, gastronomijas un izklaides kontekstā. Raksti un vizuālais materiāls par Latvijas Nacionālo operu, jūgendu, Rīgas muzejiem un galerijām, sniegta praktiskā informācija. Pielikumā tiks publicēti arī visu Latvijas un Rīgas Tūrisma informācijas centru koordinātes un noderīgu interneta lapu adreses. “Latviešu tradīcijas, jūgendstils Rīgas arhitektūrā, viduslaiku muižas un pilis, jūra, baznīcas, Latvijas Nacionālā opera, - šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, un igauņiem varētu likties, ka tas ir kas labi pazīstams. Nenoliedzami, latviešiem ar igauņiem ir kopīga vēsture, mums ir tādi paši lauki un ezeri, mums uzbrukušas kopīgas nelaimes un mums ir kopīgi draugi. Mums ir pat kopīga upe - Gauja/Koiva, kas 20 km tek pa Latvijas – Igaunijas robežu. Un tomēr mēs esam atšķirīgi. Tas, kas atrodas tepat blakus kaimiņos, ir citādāks, - iepazīšanas un apskatīšanas vērts. Mēs igauņiem vēlamies parādīt labāko, kas mums ir. Šogad pirmo reizi igauņi savā laikrakstā “Postimees” atradīs pielikumu - ceļvedi pa Latviju.” saka Latvijas vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja. Igaunija Latvijai ir ļoti nozīmīgs un stabils tūrisma tirgus. 2003. gadā 26 % jeb 642 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija igauņi, tādējādi ieņemot otro vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. „Mūsu mērķis ir palielināt igauņu tūristu skaitu Latvijas reģionos. Igauņi ļoti labi zina Ziemeļlatviju, Vidzemi un Rīgu, taču maz zina par Zemgali, Kurzemi un Latgali. Pēc projekta realizācijas Latvijā palielināsies to igauņu tūristu skaits, kura mērķis ir atpūta un ceļojumi un samazināsies igauņu tranzīttūristu skaits”, atzina Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante. 2002. gada martā kopā ar Lietuvas lielāko dienas laikrakstu “Lietuvos rytas” tika izplatīts pirmais šīs kampaņas produkts - bezmaksas preses pielikums lietuviešu valodā “Apraugi kaimiņus latviešus!” (“Pažvelk i kaimynus latvius!”, ti

Salīdzinoši spēcīgā ekonomiskā izaugsme Igaunijā un Latvijā veicinājusi igauņu investoru interesi par kaimiņvalsti. Tajā pašā laikā daudzi Igaunijas uzņēmēji atzīst - daudzos aspektos Latvija vēl nav tik attīstīta kā Igaunija, raksta Äripäev.

Pašlaik situācija ir ļoti atšķirīga no ainas treknajos gados, kad kompānijas paplašinājās citās valstīs, sekojot vispārējam plūdumam – jo visi pārējie uzņēmumi arī tā darīja, raksta igauņu medijs. Šobrīd Igaunijas uzņēmēji ienāk Latvijā ļoti piesardzīgi.

Šonedēļ Igaunijas loģistikas kompānija Via 3L paziņojusi, ka grasās ienākt Latvijas tirgū, kur jau ir izveidojusi meitas uzņēmumu un plāno piedāvāt savus loģistikas pakalpojumus. Šis nav pirmais mēģinājums, kad Via 3L cer ielauzties Latvijas tirgū. Igauņu loģistikas kompānija mēģināja uzsākt darbību Latvijā jau 2008. gadā, taču pēc gada šo ieceri atmeta, strauji samazinoties kravu plūsmas apjomiem.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, laikraksts Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājies - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.

26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem sacījusi Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautājusi biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbildējusi pārdevēja.

«Zinu,» rezignēti noteikusi igauniete un samaksājusi prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidrojusi AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl esot ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāvji šogad starptautiskās tūrisma izstādes – gadatirgus “TOUREST 2004” ietvaros pirmoreiz veica vērienīgu igauņu tūristu aptauju par ceļošanas motivāciju uz Kurzemi. Šogad stenda apmeklētājiem tika piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Kurzemē igauņu valodā kā arī tika veikta apmeklētāju aptauja par ceļošanas motīviem uz Kurzemi. Anketa tika sastādīta igauņu valodā un katrs aptaujas dalībnieks piedalījās loterijā, kas uzvarētājam piedāvā romantisku nedēļas nogali Kurzemes lauku mājā. Pavisam tika aptaujāti 500 igauņi un pašreiz tiek apkopoti anketu rezultāti. No provizoriskiem rezultātu rādītājiem var secināt, ka igauņi līdz šim pārsvarā izvēlējušies tuvākos Latvijas galamērķus, t.i. Rīgu, Siguldu, Jūrmalu, bet tālāk uz Kurzemi devies tikai retais igauņu tūrists. Šo faktu veicinājis iepriekšminēto galamērķu attīstība padomju periodā, kad Kurzeme tūristiem bija slēgta. Precīzākas ziņas un komentāri tiks apkopoti pēc anketu rezultātu galējās apkopošanas, analīzes un izpētes. Tomēr jau šobrīd ir pavisam skaidrs, ka Kurzemei igauņu tūristi ir gan potenciāls gan arī tūristu segments, pie kura turpmāk būs daudz jāstrādā. Kurzemes Tūrisma asociācija savus pētījumus par ārzemju tūrisma tirgiem publicēs pēc tirgus sezonas noslēguma Aprīļa beigās. Šie dati tiks izmantoti arī Kurzemes tūrisma marketinga pētījumā, kas tiks veikts 2 gadu garumā projekta Hansa Passage ietvaros. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “TOUREST 2004” ilga 3 dienas, no 27. februāra līdz 29. februārim, Igaunijas izstāžu centrā. “TOUREST” ir lielākais tūrisma gadatirgus Igaunijā, kas ir orientēts uz gala patērētājiem – tūristiem. 2003. gadā izstādi “TOUREST 2003” apmeklēja vairāk kā 10 tūkstoši cilvēku, bet tajā piedalījās vairāk kā 356 dalībnieki no 25 valstīm. Avots: Kurzemes Tūrisma asociācija

1.martā starptautiskā tūrisma izstādē – gadatirgū “TOUREST 2004”, Tallinā Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāvji pirmoreiz veica vērienīgu igauņu tūristu aptauju par ceļošanas motivāciju uz Kurzemi. Šogad stenda apmeklētājiem tika piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Kurzemē igauņu valodā, kā arī tika veikta apmeklētāju aptauja par ceļošanas motīviem uz Kurzemi. Anketa tika sastādīta igauņu valodā un katrs aptaujas dalībnieks piedalījās loterijā, kas uzvarētājam piedāvā romantisku nedēļas nogali Kurzemes lauku mājā. Pavisam tika aptaujāti 500 igauņi un pašreiz tiek apkopoti anketu rezultāti. No provizoriskiem rezultātiem var secināt, ka igauņi līdz šim pārsvarā izvēlējušies tuvākos Latvijas galamērķus, t.i. Rīgu, Siguldu, Jūrmalu, bet tālāk uz Kurzemi devies tikai retais igauņu tūrists. Šo faktu veicinājis iepriekšminēto galamērķu attīstība padomju periodā, kad Kurzeme tūristiem bija slēgta. Precīzākas ziņas un komentāri tiks apkopoti pēc anketu rezultātu galējās apkopošanas, analīzes un izpētes. Tomēr jau šobrīd ir pavisam skaidrs, ka Kurzemei igauņu tūristi ir gan potenciāls gan arī tūristu segments, pie kura turpmāk būs daudz jāstrādā. Avots: KTA

Pastāvīgās tūristu plūsmas dēļ Tallinā ir paaugstinājušās alus cenas. Pagājušā vasarā tūristi varēja nopirkt puslitru alus par 50 igauņu kronām, bet tagad cena sasniedz 55 igauņu kronas. Pusotru reizi dārgāk, nekā parasti, alu piedāvā Tallinas Rātslaukumā. Visdārgākais alus pārdodas kafejnīcā Kehrwieder. Kafejnīcas menedžeris Mollijs Malones Patriks uzskata, ka tūristiem vieta ir svarīgāka par cenu. Pēc viņa domām dārgo ārzemju alu tūristi parasti nedzer, bet angļi, kas ir nogaršojuši Saku vai A. Le Coq produkciju, paliek tai uzticīgi. Bāros un terasēs apkārt Rātslaukumam alus cena ir zemāka, proti, 30-40 igauņu kronas, izņēmumu sastāda Olde Hansa, kur “mājas alus” maksā 55 igauņu kronas, un Vīru iela, kur alus pārsvarā maksā 45 igauņu kronas.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Sākot ar pirmdienu Igaunijas nacionālā līmeņa .ee domēnu adresēs var iekļaut arī igauņu alfabēta burtus ar umlautiem un citām diakritiskajām zīmēm (ä, ö, ü, õ, ð un þ), tādējādi tagad adresēs var izmantot visu igauņu alfabētu, raksta The Baltic Course.

Visīsākā no jaunajām, reģistrētajām adresēm ir öö.ee (öö tulkojumā no igauņu valodas nozīmē nakts), norāda Igaunijas interneta fonds, bet visgarākā - eesti-inglise-eesti-sõnastik.ee (igauņu – angļu – igauņu vārdnīca).

Uzsākot domēnu reģistrāciju ar umlautiem, pirmā tika reģistrēta adrese tiigrihüpe.ee, kas pieder Tīģera lēciena fondam.

Pirmie desmit jaunie domēnu vārdi, kas tika reģistrēti bija: äri.ee (äri - bizness), sülearvuti.ee (sülearvuti - klēpjdators), käsipall.ee (käsipall - rokasbumba), töö.ee (töö - darbs), lemminkäinen.ee, tööaeg.ee (tööaeg – darba laiks), büroomööbel.ee (büroomööbel – biroja mēbeles), üritusturundus.ee, kännukas.ee un jürgens.ee.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ģeogrāfiskais tuvums, labi saprotama biznesa vide un kopīga valūta ir galvenie iemesli, kuri, pēc ekspertu teiktā, Igaunijas investoriem Latvijā ļauj justies gandrīz kā mājās un, lemjot par darbības paplašināšanu ārpus savas valsts, nereti raudzīties uz Latviju kā vienu no prioritātēm, otrdien raksta laikraksts Diena.

Igaunija nereti tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs Latvijai nodokļu politikas ziņā, tomēr vairums uzņēmēju norāda, ka atšķirības nav tik lielas, lai varētu būtiski ietekmēt investoru lēmumus.

Vēl pirms dažiem gadiem Igaunija bija starp vislielākajiem investoriem Latvijā, bet šobrīd apjoms samazinājies, norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Kopējā igauņu uzņēmēju interese gan nav samazinājusies, uzsver A. Ozols un norāda, ka šobrīd daudzas investīcijas, kas senāk statistikā tika reģistrētas kā igauņu investīcijas, vienkārši papildinājušas citu valstu investīciju statistiku. Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais piemērs šādām investīcijām ir Swedbank, kura vēsturiski Latvijā darbu ar Hansabankas vārdu sāka vēl kā Igaunijas uzņēmējiem piederoša banka un tikai vēlāk, mainot īpašniekus, kļuva par zviedru kapitāla uzņēmumu.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

Skype ir kas nesalīdzināmi vairāk par miljons dolārus vērtu ideju. Tas ir 405 miljonus lietotāju vērts veiksmes stāsts.

Skype Tallinas ofiss mani pārsteidz ar... patiesībā ar visu. Ar dzīvespriecīgajām krāsām, grīdas spilveniem, rotaļlietām un puķu podiem. Par biljarda galdu nemaz nerunājot. Varētu šķist, ka šeit top augstā mode vai tiek atveseļoti depresijas nomākti slimnieki. Visādā ziņā šī atmosfēra nekādi «nelīmējas» kopā ar apzīmējumu «datoriķa darbavieta».

Aizvadītā gadā Baltijas vadošā alkohola ražotāja un tirgotāja AS Liviko grupas apgrozījums ir audzis par 32% un sasniedzis 1 848 miljonus igauņu kronu (82.9 miljonus latu), informē AS Liviko valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

AS Liviko saražotās alkoholisko dzērienu produkcijas pārdošanas apjomi 2008.gadā sasniedza 12.7 miljonus litru, 24% jeb 3 miljoni litru no tiem tika eksportēti, kas ir par 31% vairāk nekā 2007.gadā. 2008.gadā AS Liviko savu produkciju pamatā eksportējusi uz Latviju, Lietuvu, Krieviju, Ukrainu, Somiju, ASV kā arī uz citām valstīm. Populārākā liķiera Vana Tallinn pārdošanas rezultāti kāpuši par 13%, bet otra populārākā produkta - degvīna Viru Valge - eksporta rādītāji pieauguši par 5%.

Liviko galvenā uzņēmuma Igaunijā apgrozījums pērn ir pieaudzis par 10% un sasniedzis 1 364 miljonus igauņu kronu (61 miljonu latu), Latvijas meitas uzņēmuma SIA Liviko apgrozījums 2008.gadā pieauga par 8% un veidoja 337.9 miljonus igauņu kronu (15.1 miljonus latu), Liviko grupas Lietuvas uzņēmuma Liviko UAB apgrozījums 2008.gadā palielinājās par 41% sasniedzot 198 miljonus igauņu kronu (8.89 miljonus latu).