Jaunākais izdevums

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tā rezultātā ražojošo nozaru izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7 %, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide - par 11 %.

"Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski jo, neskatoties uz COVID-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā ir pieaudzis no 3,7 % līdz aptuveni 9 %, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro," akcentē M.Āboliņš.

Viņš arī piebilst, ka diemžēl COVID-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no COVID-19 iepriekšējiem viļņiem.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties. "29. jūlijā, ir publiskoti jaunākie patērētāju un nozaru noskaņojuma indeksi, tajos ieskanas piesardzības notis. Dažādu nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir skalas saulainajā pusē. Taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tai skaitā ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir knapi virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir ievērojami samazinājies," norāda ekonomists.

Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa Delta variants atstās ekonomiku neskartu, teic P.Strautiņš.

Cits bažu iemesls – paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. "Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks," saka P.Strautiņš.

Svarīgs signāls par ekonomisko aktivitāti tuvākajā laikā ir sarūkošie nodomi veikt lielus pirkumus, tai skaitā auto. Tāpēc sagaidāms, ka patēriņa kāpums turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm. Cilvēku vēlme tērēt izveidotos papildu uzkrājumus acīmredzot nav liela, papildu rezerves galvenokārt ir cilvēkiem, kuru ienākumi ir labi un vajadzības ir visumā apmierinātas. Ekonomikas izaugsmē patēriņš un mājokļu tirgus vēl kādu laiku spēlēs mazāku lomu nekā kaimiņvalstīs.

Tas ietekmēs IKP datus, bet ne tas ir svarīgākais. Svarīgi ir neatpalikt eksporta pieaugumā un citos ilglaicīgu izaugsmi virzošajos faktoros. Piesardzība patēriņā drīzāk ir labvēlīga eksporta nozarēm, jo netiek tik ļoti karsēts darba tirgus. Tāpat patērētāju piesardzība var palīdzēt mazināt bažas, ka nelīdzsvarotu attīstību veicinās gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju vilnis, kas būs patiešām varens. ES naudas plūsmas augs no vidēji 700 miljoniem eiro iepriekšējos trīs gados, līdz apmēram pusotram miljardam 2024. gadā, turklāt šajā summā vēl nav ieskaitīta lielākā daļa Rail Baltica investīciju, kuras vēl nevar precīzi ieplānot. Turklāt nav šaubu, ka valsts ieguldījumi veicinās arī privāto aktivitāti. Uzlabojot infrastruktūru, tiks radīti priekšnosacījumi ieguldījumiem gan eksporta nozaru ražošanas jaudās, gan mājokļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēru pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%, kamēr samazinājumu par 3,2% uzrādīja pakalpojumu nozares.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,7%.

Vienlaikus 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 1,1%.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,812 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā kopumā Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.

Pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gadā, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka valsts parādu plānots mazināt 2023.gadā, tam gada beigās samazinoties līdz 48,1% no IKP, bet 2024.gada beigās tas varētu būt 47,6% apmērā no IKP.

Vienlaikus pieļauts arī scenārijs, ka gadījumā, ja valstī sāksies vēl viens Covid-19 izplatības vilnis vai arī būs nepieciešami papildu aizņēmumi investīcijām, valsts parāda līmenis varētu pārsniegt 50% no IKP.

Jau ziņots, ka valsts 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi, taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas (PB) prognozes.

PB lēš, ka šogad Ukrainas IKP samazināsies par 45,1%, piebilstot, ka ekonomikas krituma galīgais apmērs būs atkarīgs no "kara ilguma un intensitātes".

"Krievijas iebrukums dod smagu triecienu Ukrainas ekonomikai un ir nodarījis milzīgus postījumus infrastruktūrai," norādījusi Pasaules Bankas viceprezidente Anna Bjerde.

Janvārī, kad Krievijas karaspēka iebrukums vēl nebija sācies, PB Ukrainai šogad prognozēja 3% IKP pieaugumu.

Savukārt Krievijā atbilstoši jaunākajām aplēsēm PB šogad prognozē IKP sarukumu par 11,2%, norādot, ka kritumu galvenokārt izraisīs Rietumu noteiktās sankcijas.

Janvārī PB prognozēja, ka Krievijas IKP šogad pieaugs par 2,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ar attīstības stimuliem "galīgi garām šaujam"

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās satrauca ziņa, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Un būtiski, ka to bija secinājis ne jau kāds no tēzes “viss ir slikti” skandētājiem, bet gan Ekonomikas ministrija (EM) savā ziņojumā. Tātad tas ir nevis vienas dienas skandāls, bet gan problēma, ko noteikti vajadzētu rūpīgi analizēt, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos.

Lai gan bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā, pēc EM sniegtās informācijas faktiski apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

Latvija nesasniedza arī mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā. Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas IKP zaudējis 30 miljardus dolāru

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 12.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu nedēļu laikā kopš iebrukuma Ukrainā Krievija jau piedzīvojusi straujāko ekonomikas kritumu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) jau zaudējis 30 miljardus dolāru jeb 9% no 2022.gadā prognozētā apjoma, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Pēc sankcijām, kas ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, valsts tautsaimniecība, kas pēdējos divus gadus uzrādīja izaugsmes tendences, piedzīvojusi strauju lejupslīdi.

Saskaņā ar sākotnējo zaudējumu novērtējumu "Bloomberg Economics" lēš, ka Krievijas ražošanas apjoms sarucis par 2%, un tas ir pielīdzināms kritumam, kādu visa 2020.gada laikā Krievijas ražošana piedzīvoja pandēmijas rezultātā.

Šāds kritums nozīmē to, ka Krievijas IKP zaudējis 30 miljardus ASV dolāru, rēķinot pagājušā gada cenās, un "Bloomberg Economics" prognozē, ka šogad Krievijas IKP saruks par 9%.

Nākamā gada prognozes ir stipri atšķirīgas. Saskaņā ar Starptautisko Finanšu institūta aplēsēm Krievijas ekonomika 2023.gadā pieredzēs dziļu depresiju un tās IKP samazināsies par 15%. Savukārt "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs" lēš, ka Krievijas IKP saruks tikai par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šogad pieaugs par 6%, teikts otrdien publiskotajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas prognozēs, un salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm aprīlī pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma apmērs nav mainīts.

Savukārt nākamā gada globālās ekonomikas pieauguma prognozi SVF uzlabojis par 0,5 procentpunktiem līdz 4,9%.

Eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, bet nākamajam gadam -- par 0,5 procentpunktiem līdz 4,3%.

Pasaules lielākās ekonomikas ASV pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,6 procentpunktiem līdz 7%, bet nākamajam gadam - par 1,4 procentpunktiem līdz 4,9%.

Savukārt pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas pieauguma prognoze šim gadam pazemināta par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1%, bet nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 5,7%.

Indijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta par trim procentpunktiem līdz 9,5%, bet nākamajam gadam palielināta par 1,6 procentpunktiem līdz 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Stabilitātes programma kā homeopātiski pilieni nerviem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam visneapskaužamākajā situācijā šajā laikā ir finanšu ministrs. Cenas ārkārtīgi strauji aug itin visam, sākot jau ar energoresursiem un ražotājiem nepieciešamām izejvielām, beidzot ar pārtiku un sadzīves precēm.

Rindā jau stājas prasītāji pēc papildu naudas vai nodokļu atlaidēm. Līdz ar cenu kāpumu gan ir lielāki arī nodokļu ieņēmumi, taču visiem prasītājiem naudas tāpat nevar pietikt, jo, kamēr izlemj par piešķiršanu, jau vajag vēl vairāk. Tad nu politiķi izvēlas iet drošāko ceļu – nepiekāpties teju vai nevienam, bet atbalstu solīt nabadzīgākajiem. Tomēr jāņem vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ir kaut kā jāiemanās izdabāt vismaz skaļākajiem bļāvējiem.

Ja ne ar naudu, tad tēlošanu, ka viss ir kārtībā un ka viss tiek kontrolēts. Kā homeopātijā – svarīgi vispirms likt noticēt, tad varbūt būs arī vēlamais rezultāts. Un galu galā, ja valsts neko īpaši nelīdzēs, bet arī netraucēs, uzņēmēji sapratīs, ka paļauties var tikai uz sevi, un kaut kā izķepurosies arī no šīs krīzes. Valsts pārvalde kaut kā dreifēs pa straumi, kaut kāda virzība uz priekšu pat bez īpašas piepūles būs. Cilvēki vēl vairāk savilks jostas un arī kaut kā iztiks. Bet toties rādītāji, kas raksturo ekonomiku, vismaz dramatiski nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru