Šodien negaidīti strauji pieaugušas latu starpbanku kredītu procentu likmes - nedēļas un mēneša RIGIBOR pārsniedzis 30 % robežu.

Latvijas Bankas informācija liecina, ka nedēļas RIGIBOR sasniedzis 32.6 %, bet mēneša RIGIBOR - 30.4 %. Vēl aizvakar šīs likmes bija attiecīgi 17.8 % un 22.4 %.

Tas liecina, ka RIGIBOR indeksu veidojošās bankas ir gatavas maksāt augstas likmes, lai no citas bankas aizņemtos latus.

Šodien par 4.8 procentu punktiem pieaugusi arī RIGIBOR likme uz vienu nakti, sasniedzot 9.8 %. Tiesa, tā nav tik augstā kā pirms nedēļas, kad pārsniedza 20 %.

Nedaudz pieaugušas arī ilgāka termiņa RIGIBOR likmes – 3 mēnešu likme dienas laikā pieaugusi par 3.68 procentu punktiem, līdz 26.2 %, 6 mēnešu RIGIBOR sasniedzis 25.4 % (18. jūnijā bija 20.8 %), bet gada RIGIBOR šodien noteikts 22 % līmenī (18. jūnijā bija 19.6 %).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Naftas cena, lai gan joprojām tā atrodas augstos līmeņos, šodien nedaudz samazinājās – līdz 107,7 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena). Melnā zelta cenai zemākos līmeņos lika doties vājāki nekā gaidīts Ķīnas ekonomikas dati, kas ļāva vaļu spekulācijām par to, ka zemāka ekonomiskā aktivitāte otrajā lielākajā naftas patērētājvalstī pasaulē negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc naftas.

Dati liecina, ka Ķīnas ražošanas sektorā aktivitāte sarukusi līdz zemākajam līmenim 11 mēnešu laikā, kas vien apstiprina bažas par šīs valsts tautsaimniecības izaugsmes tempu bremzēšanos, ziņo Reuters. HSBC/Markit Purchasing Managers’s indeksa vērtība jūlijā sarukusi līdz 47,7 punktiem (50 punktu atzīme šim indeksam atdala izaugsmi no lejupslīdes).

Naftas cenu augstos līmeņos gan notur notikumi Tuvajos Austrumos. Investori uzmanību pievērsuši varas režīma maiņai Ēģiptē. Tāpat joprojām nav atrisināts Irānas urāna bagātināšanas jautājums. Izraēlas prezidents Benjamins Netanjahu nesen kā paziņojis, ka Irāna tuvojas Izraēlas nospraustajai «sarkanajai līnijai» tās kodolprogrammas sakarā. Savukārt Irāna turpina uzstāt, ka tā urāna bagātināšanu veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dara to civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai un medicīnai.

Vienas nakts un dienas starpbanku tirgus likme Rigibor šodien paslīdējusi zem 2 % robežas, sasniedzot 1.9 %. Lai arī nedaudz samazinājās, tomēr virs 15 % turas 3 mēnešu likme.

Latvijas Bankas dati liecina, ka vēl 14. jūlijā Rigibor likme aizdevumiem uz nakti un dienu bija 2.36 %.

15. jūlijā Rigibor likme vienam mēnesim samazinājās līdz 12.4 %, bet trīs mēnešiem līdz 15.7 % (14.jūlijā bija 15.9 %). 6 mēnešu Rigibor likme šodien noslīdējusi līdz 18.26 % , bet gada likme – 19.4 %.

Lata procentu likmju lejupslīde turpinās, jo pieprasījums pēc latiem, jo īpaši īsajos termiņos, ir ļoti zemā līmenī, atzina Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Komercbanku kontos Latvijas Bankā 14. jūlijā glabājās 750.4 miljoni latu (rezervju normas pārpilde komercbanku sektorā vidēji 68 miljoni latu dienā), atzīmēja eksperts.

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šodien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena saruka līdz 108,6 ASV dolāru par barelu atzīmei. Tiesa gan, naftas cenu augstos līmeņos turpina uzturēt politiskā spriedze tuvo Austrumu reģionā.

Šis nedēļas sākumā melnā zelta cenai gan lika nedaudz samazināties Ķīnas ekonomikas dati. Pasaules otra lielākā naftas patērētājvalsts IKP šā gada otrajā ceturksnī izrādījās pieaudzis par 7,5%. Šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika pieauga straujāk – par 7,7%.

«Tirgū valda zināms atvieglojums, jo dati nebija sliktāki par prognozēm. Tiesa gan, šie dati tāpat liecina par Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos,» Reuters komentē CMC Markets analītiķi.

Naftas cenu augstos līmeņos gan notur notikumi Tuvajos Austrumos. Investori uzmanību pievērsuši varas režīma maiņai Ēģiptē. Tāpat Izraēlas prezidents Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Irāna tuvojas Izraēlas nospraustajai «sarkanajai līnijai» tās kodolprogrammas sakarā.

Latu starpbanku likmes RIGIBOR šodien atkal pakāpušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 23.4 %, nedēļas likme – 23.6 %, viena mēneša likme – 21.9 %, trīs mēnešu likme – 21.12 %, sešu mēnešu likme – 18.6 %, bet gada likme – 17.6 %.

Latvijas banka šogad jau iztērējusi 907 miljonus eiro, lai balstītu latu un mazinātu bailes, ka Latvijai dziļās recesijas dēļ nāksies devalvēt savu valūtu, raksta Reuters.

Jāpiemin, ka Latvijas Banka ar intervencēm pērk latus un pārdod eiro, kad eiro cena sasniedz 0.7098 Ls un pārdod latus un pērk eiro, kad eiro cena sasniedz 0.6958 Ls.

Šodien eiro cena Latvijas latos turpināja dzīvoties pēdējā laikā neierasti zemos līmeņos - pie 69.7 santīmu atzīmes.

Ja eiro cena noslīdēs līdz 0.6958 latiem, tad Latvijas Banka sāks pārdot latus un pirkt eiro.

Lata vērtība pieaugusi, jo Latvijas valdība solījusies ieviest drastiskus budžeta samazinājumus, lai iegūtu kārtējo palīdzību no Starptautiskā Valūtu fonda un Eiropas Savienības, kas ir izšķirīgi, lai nesekotu lata sabrukums, raksta Reuters.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 24.6 %, nedēļas likme – 24.8 %, viena mēneša likme – 23.3 %, trīs mēnešu likme – 22.32 %, sešu mēnešu likme – 20.6 %, bet gada likme – 18.9 %.

Lai arī pieprasijums pēc latiem ir it kā nedaudz mazinājies, tas joprojām ir ļoti augsts un tādēļ arī saglabājas augstas lata procentu likmes, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Latvijas budžeta deficīts joprojām saglabājas ļoti augstos līmeņos – Latvija tērē aptuveni 1,2 miljardus latu nenopelnītas naudas jeb aptuveni 3,5 līdz 4 miljoni latu nenopelnītas naudas katru dienu.

Tā, uzstājoties Vidzemes augstskolā, stāstīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Viņš minēja, ka 2009.gadu Latvija pabeidza ar 9% budžeta deficītu no IKP, šogad, pēc Latvijas Bankas prognozēm, deficīts būs 10%, bet nākamgad tie varētu būt 9,4% no IKP.

«Redzot izaugsmi, kāda notikusi šogad 1. ceturksnī un ņemot vērā, ka pieaudzis Latvijas eksports, samazinājies bezdarbs – pirmie asni, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē – nekas nav svarīgāks par 2011.gada budžeta pieņemšanu,» tā I. Rimšēvičs. Tā kā deficīts saglabājas augtos līmeņos, aizdevēji ar bažām raugās, vai Latvija spēs apkalpot pieaugošo parādu, vai spēs nākotnē pati atgriezties tajos līmeņos, kādos bija 2001. – 2003. gadā, kad budžeta deficīts bija ļoti neliels, kad Latvija spēja izdevumus segt ar saviem ienākumiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Kuveita labprāt redzētu naftas cenu došanos zemākos līmeņos, tomēr diez vai naftas cenas spētu krist zem 90 ASV dolāru par barelu atzīmes, uzskata valsts naftas kompānijas Kuwait Petroleum vadītājs Farouks al-Zanki.

Nemieri Tuvo Austrumu reģionā var izrādīties īslaicīgi , kas liktu naftas cenām samazināties. Tiesa gan, samazinājums nebūtu tikt liels, lai naftas cenas atgrieztos tādos līmeņos kā pirms konfliktiem reģionā, skaidro Kuveitas pārstāvis. «Kad naftas cena jebkāda iemesla dēļ kāpj, tā pēc kāda laika atkal krīt, bet uz līmeņiem, kas ir augstāki nekā pirms tam. Tāpēc sagaidu, ka tad, kad naftas cena kritīs, tā atradīsies 90 līdz 100 USD/bbl robežās,» uzskata F. al-Zanki

Jāpiebilst, ka dati liecina, ka Kuveita martā ir aptuveni ieguvusi vidēji 2,4 milj. barelu dienā (februārī tie bija vidēji 2,3 milj. bbl dienā). Šobrīd oficiālā Kuveitas naftas ieguves kvota ir 2,22 milj. barelu dienā. Tāpat Kuveita ir viena no tām retajām valstīm, kas var kādu neparedzētu apstākļu dēļ manāmi palielināt savu naftas ieguves kapacitāti (Tuvajos Austrumos vēl tādas valstis ir Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti). Pēc amatpersonu sacītā, Kuveita ir spējīga dienā iegūt par 600 līdz 700 tūkst. barelu naftas vairāk nekā pašreiz (naftas patērētājvalstis gan par šādiem apjomiem ir skeptiskas).

Īstermiņa starpbanku likmes RIGIBOR nedaudz samazinājušās, taču joprojām turas virs 2 % atzīmes, liecina Latvijas Bankas dati.

Savukārt ilgtermiņa latu likmes nav būtiski mainījušās.

Starpbanku latu procentu likme uz nakti sasniegusi 2 %, uz vienu dienu – 2.06 %, uz vienu nedēļu – 2.49 %, viena mēneša likme šodien ir 6.61 %, trīs mēnešu likme – 13.96 %, sešu mēnešu RIGIBOR – 14.86 %, savukārt 12 mēnešu likme sasniegusi 15.72 %.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka tālāko īstermiņa lata procentu likmju virzību noteiks situācija valūtas tirgū. Patlaban lata kurss atrodas pie intervences koridora augšējās robežas, un, ja Latvijas Bankai nebūs jāveic apjomīgas intervences, pārdodot eiro pret latiem, tad īstermiņa RIGIBOR varētu samazināties.

Latu procentu likmes Rigibor joprojām spītīgi turas pieklājīgā attālumā no Euribor procentu likmju līmeņiem, bet nākamajos mēnešos šai starpībai būtu jādeldējas, paredz SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Jāpiebilst, ka patlaban trīs mēnešu Rigibor ir 0,43%, savukārt šāda paša termiņa Euribor turas nedaudz virs 0,2% līmeņa.

Pēc ECB sanāksmes tirgus ir nomierinājies un tagad tiek gaidīti ekonomikas veselības indikatori, saka eksperts. Fonā, protams, paliek diskusijas par negatīvajām eiro procentu likmēm, kuras pieņemsies spēkā, ja ekonomika eiro zonā nīkuļos vai arī pazudīs, ja vēlāk apstiprināsies jau vairākus mēnešus solītā «labāka gada otrā puse».

Eiro cena šo nedēļu pavadīja starp 1,30 un 1,32 dolāru atzīmēm, bet Latvijā eiro cena svārstās 70 santīmu rajonā. Valsts kases plānos ir piecu miljonu latu iegāde nedēļā, kas samazina tirgū pieprasījumu pēc latiem. Komercbanku rīcībā pēc ceturtdienas datiem bija 1,299 miljardi latu, kas ir 713,6 miljoni virs virs rezervju normas, norāda eksperts.

Ilgāku termiņu latu starpbanku likmes joprojām turas ap 20 %, liecina Latvijas Bankas dati.

Garāku termiņu RIGIBOR joprojām augstā līmenīSavukārt, mazinoties spriedzei tirgū, īstermiņa RIGIBOR pazeminājušās.

Garāku termiņu RIGIBOR joprojām augstā līmenīLikme uz nakti ir 5 %, uz vienu dienu – 8 %, nedēļas likme – 17.8 %, viena mēneša likme – 22.4 %, trīs mēnešu likme – 22.52 %, sešu mēnešu likme – 20.8 %, bet gada likme – 19.6 %.

Pirms nedēļas likme uz nakti un vienu dienu bija 23.4 %.

Līdz gada beigām Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprinās prasības baņķieru atalgojumam. Uzraugiem jāskatās, lai banku menedžments nav motivēts uz īstermiņa peļņas gūšanu, kas noved pie zaudējumiem, sistēmiskām problēmām, tā DnB NORD Bankas valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, norādot, ka uzkrājumu dēļ, riskantajiem kredītiem banku kopējie zaudējumi šogad varētu sasniegt teju miljardu latu.

Ekonomiskās izaugsmes periodā Latvijā tāpat kā citur pasaulē finanšu sektora darbinieku bonusu un/vai prēmiju sistēma, kas ir orientēta uz rezultātu, ir normāla prakse, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras pārstāve Ieva Upeleja gan minēja, ka cits jautājums ir par samēru un proporciju.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ceturtdien eiro kārtējo reizi tuvinājās jaunam četru gadu zemākajam līmenim pret ASV dolāru, tomēr no tā sasniegšanas eiro «izvilka» Ķīnas paziņojumi.

Tā šodien Ķīnas amatpersonas noliedza, ka varētu atbrīvoties no eiro zonas vērtspapīriem. Ķīna turpināšot sadalīt riskus un Eiropa ir viens no tās būtiskākajiem investīciju mērķiem. Rezultātā eiro cena pakāpās 1,227 ASV dolāru atzīmei (brīdi tā tuvojās 1,21 ASV dolāru līmenim).

Jāpiebilst, ka eiro cenas samazināšanos ceturtdien pozitīvi komentēja ECB amatpersonas. Tā ECB valdes loceklis Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) paziņoja, ka eiro cenas kritums pret ASV dolāru ir izdevīgs reģiona ekonomikai un, ka pašreizējais eiro/dolāra kurss esot normālos līmeņos, ja ņem vērā tā ilgtermiņa vidējo vērtību.

«Man ir jāatgādina, ka vēl nemaz tik nesen visi uztraucās par eiro cenas atrašanos augstos līmeņos, kas apdraud ekonomikas izaugsmi. Šī (eiro vērtības kritums) ir skaidra pozitīva zīme, ko novērtēs eirozonas rūpnieki un eksportētāji. Mums būs jāvēro arī, cik ilgi šāds stāvoklis (zema eiro cena pret dolāru) būs pieņemama ASV,» tā E. Novotnijs.

Latu starpbanku likme RIGIBOR uz nakti šodien palielinājusies jau līdz 33 %, liecina Latvijas Bankas dati.

Vienas dienas likme pieaugusi līdz 33.2 %, vienas nedēļas likme – līdz 33.6 %, viena mēneša likme – līdz 35 %, trīs mēnešu likme – līdz 29.8 %, sešu mēnešu likme – līdz 27.6 %, bet gada likme – līdz 24.4 %.

Aizvakar sākās jaunais obligāto rezervju periods, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Tā kā Latvijas finanšu tirgū pēdējās nedēļās nav vērojamas būtiskas izmaiņas, tirgus dalībniekiem tas nozīmē, ka pieprasījums pēc latiem saglabāsies augstā līmenī.

Jaunais rezervju periods tad attiecīgi sākās ar būtisku īstermiņa procentu likmju pieaugumu.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Trīs mēnešu latu starpbanku likme Rigibor šonedēļ paslīdējusi zem 2% atzīmes, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

«Līdz šim Rigibor dzīves laikā nav bijusi situācija, kad visas Rigibor likmes līdz trim mēnešiem (ieskaitot), ir zem 2% atzīmes,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,08%, uz nedēļu tā ir 1,15%, uz vienu mēnesi – 1,30%, bet uz trim mēnešiem – 1,99%. Sešu mēnešu likme ir 2,59%, bet 12 mēnešu likme ir 4,22%.

«Kamēr tirgus dalībnieki nepārdod latus LB vai nesāks būtiski palielināt kredītportfeļus, kam, savukārt, viens no priekšnosacījumiem ir ekonomikas atveseļošanās, tirgū saglabāsies būtisks latu pārpalikums un attiecīgi samērā zemas lata procentu likmes,» uzskata eksperts.