Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā aģentūrai LETA pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.

"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.

Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.

Inko sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Somijā ieradies pirmais kuģis ar Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja "Eesti Gaas" pasūtīto gāzi no ASV.

"Eesti Gaas" informēja, ka iepriekš LNG no ASV un Norvēģijas ieveda caur Klaipēdas termināli Lietuvā, bet tagad sākta sadarbība ar Inko termināli.

Kompānijai šogad līdz rudenim paredzētas desmit gāzes piegādes. Janvārī un martā Klaipēdas terminālī no ASV un Norvēģijas tika saņemtas trīs LNG kravas, bet septiņas kravas pēc "Eesti Gaas" pasūtījuma pavasarī un vasarā tiks piegādātas Inko.

Pērn "Eesti Gaas" piecas lielas gāzes partijas piegādāja caur Klaipēdas termināli.

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmuma ir 50 000 klientu.

"Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas "Infortar".

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja "Eesti Gaas" no oktobra plāno samazināt dabasgāzes cenu mājsaimniecībām, jo cena gāzes tirgū ir sarukusi.

Kompānija jauno cenu plāno paziņot nākamnedēļ.

Igaunijas mazumtirdzniecības patērētājiem septembrī "Eesti Gaas" cena pieauga līdz 2,6 eiro par kubikmetru, bet oktobrī tās cenas kāpums bija paredzēts līdz 4,1 eiro.

Gāzes cenu mājsaimniecībām pamatā veido gāzes iepirkuma cena biržās, kur pēdējās nedēļās vērojams samazinājums, tādēļ kompānija var piedāvāt zemāku cenu arī patērētājiem.

Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā otrdien sasniegusi 184 eiro par megavatstundu. Vēl septembra sākumā cena pārsniedza 330 eiro par megavatsundu, tomēr tagad cenas kāpums ir apstājies, jo lielās Eiropas valstis ir atradušas alternatīvas Krievijas dabasgāzes piegādēm.

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, pauda "Tallink" preses sekretāre Katri Linka.

Viņa skaidroja, ka pēc diviem ļoti izaicinošiem pandēmijas gadiem, kam sekoja ģeopolitisks un ekonomisks satricinājums saistībā ar karu Ukrainā, "Tallink" šobrīd koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos, proti, starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.

"Kad būsim atjaunojuši darbības un darījumus galvenajos maršrutos, mēs atkal sāksim apsvērt iespējas, kas pārsniedz šos galvenos maršrutus," pauda Linka, piebilstot, ka šobrīd vēl nav iespējams atbildēt par to, kad tas notiks.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga". Konkrētāku informāciju par viesnīcas atklāšanas datumu un citām detaļām kompānija šobrīd nav sniegusi.

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja "Eesti gaas" meitaskompānija Latvijā SIA "Elenger" no 1.maija sāks dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Elenger" vadītājs Dāvis Skulte norāda, ka uzņēmums piecus gadus darbojas Latvijas tirgus korporatīvajā segmentā, tāpēc nākamais solis - piedāvāt dabasgāzi arī Latvijas mājsaimniecībām - ir loģisks, izsvērts un atbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

"Uzskatām, ka jauna tirgus spēlētāja ienākšana noteikti nāks par labu gāzes patērētājiem Latvijā, nodrošinot viņiem iespēju izvēlēties sev piemērotāko piegādātāju," pauž Skulte, piebilstot, ka "Elenger" jau piegādā dabasgāzi korporatīvo klientu segmentā.

"Elenger" darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Polijā. Grupai šobrīd kopumā ir 50 000 klientu.

Kompānija "Elenger" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 28,67 miljoni eiro un peļņa - 98 070 eiro. "Elenger" vienīgais īpašnieks ir "Eesti gaas".

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, nekādi būtiski nemaina Latvijas situāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 20.oktobrī teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka "Latvenergo" nepārtraukti uztur kontaktus ar LNG termināļa attīstītājiem un jau ir pieteicies un saņems gāzi no pirmā kuģa, kas tiks pietauvots decembrī, veicot termināļa ieregulēšanu.

Ministre teica, ka "Latvenergo" Paldisku vai Inko terminālis vairs nav akūti nepieciešams, jo ir panākta ilgtermiņa vienošanās par Klaipēdas LNG termināļa izmantošanu, tomēr tiks izmantota iespēja gāzi piegādāt arī caur Igauniju. I.Indriksone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visu to Inko vai Paldiskos saņemto gāzi, kas nav nepieciešama Somijas energodrošības nodrošināšanai, brīvi varētu iegādāties jebkurš cits tirgotājs, kas darbojas vienotajā gāzes tirgū. Vienošanās par to ar partneriem Somijā un Igaunijā esot panākta.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Igaunijas prāmju operatorkompānijas "Tallink Grupp" kruīza kuģis "Victoria I", kas tika iznomāts Skotijai Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai atgriezies Igaunijā un kompānija lems par tā turpmāku izmantošanu.

"Tallink" un Skotijas valdības vārdā strādājošā kompānija "Corporate Travel Management (North)" līgumu par "Victoria I" īstermiņa nomu uz sešiem mēnešiem parakstīja pērn jūlijā, bet vēlāk tas tika pagarināts. Līgums beidzās 11.jūlijā, un kuģis atgriezās Tallinā.

Edinburgas ziņu portāls "Edinburghlive" vēstīja, ka kuģis bija pietauvots Edinburgas ostā un tajā dzīvoja vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bēgļu.

Augusta beigās vai septembra sākumā "Tallink" izlems par turpmāku kuģa izmantošanu.

Agrāk "Viktoria I" kursēja starp Tallinu un Stokholmu. Pašlaik šajā maršrutā kursē tikai prāmis "Baltic Queen".

2004.gadā uzbūvētajam prāmim "Victoria I" ir 740 kajītes. Tas var uzņemt līdz 2500 pasažieriem. Prāmis nosaukts par godu Zviedrijas kroņprincesei Viktorijai.

Globālā ātrās ēdināšanas ķēde Burger King Rīgas centrā, Merķeļa ielā atvērs savu jauno restorānu.

Jaunākajā, 295 m2 lielajā restorānā ir 70 vietas. Komentējot jaunā restorāna atvēršanu Rīgā, Laura Maaranda, Burger King komercdirektore Baltijas valstīs, sacīja:

"Esam patiesi priecīgi sniegt vēl vienu iespēju nobaudīt mūsu burgerus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, tagad Merķeļa ielā, kas ir lieliska atrašanās vieta, jo atrodas tuvu daudzām galvenajām galvaspilsētas vietām, piemēram, centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā autoosta un daudzas viesnīcas, tostarp, Tallink Hotel Riga, rosīgajā Rīgas centrā. Šis ir mūsu septītais atvērtais Burger King restorāns Latvijā un 20. restorāns Baltijas valstīs."

Tallink Grupp 2019.gada nogalē iegādājās Burger Kingi Baltics franšīzi, un pirmie restorāni reģionā tika atvērti 2020.gada pavasarī. Šobrīd reģionā kopumā ir atvērti 20 Burger King restorāni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.