Bankas

Ingrīda Blūma: Latvijā skolotāju profesija netiek novērtēta

Kristīne Stepiņa, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Kā radās Iespējamā misija?

Lai kaut kas varētu rasties – vai tā būtu labdarības organizācija, vai biznesa struktūra –, ļoti svarīgi, lai ideja projekta veidotājiem būtu ļoti tuvu pie sirds. Kad aizgāju no Hansabankas, daudzi mani uzrunāja, piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet es nejutu tādu īpašu vilkmi, lai varētu tā – no visas sirds – ieguldīties. Kad viena no bijušām Igaunijas kolēģēm man izstāstīja, ka viņa piedalās interesantā projektā, kas noskatīts ASV un Lielbritānijā, kurā tika meklēta un veidota jauna līderu paaudze skolām un vidējai izglītībai, tas mani uzrunāja pašā pirmajā brīdī, jo šķita ļoti svarīgi. Iespējams, tāpēc, ka manā dzīvē visas lielās, profesionālās pārmaiņas ir notikušas, jo man ir bijusi laba izglītība. Jebkurā attīstītā valstī izglītība ir pamatu pamats, kas palīdz veidot bagātu dzīvi, ar bagātību nedomājot tikai un vienīgi materiālo labklājību. Lai mēs būtu gudri, varoši, turīgi, mums gluži vienkārši ir nepieciešama laba izglītība. Tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek pasaulē galvenokārt jau tehnoloģiju attīstības dēļ, vienkārši kliedz pēc tām arī izglītības sistēmā. Igaunija bija trešā valsts pasaulē, kas sāka līdzīgu programmu. Pirmā bija ASV, otrā Lielbritānija, tad igauņi un tad mēs. Šobrīd līdzīgi projekti tiek īstenoti vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Latvijā skolotāju profesija pašlaik netiek novērtēta. To ļoti spilgti raksturoja Iespējamās misijas viens no pirmajiem valdes locekļiem Toms Siliņš, kurš bija aizbraucis uz Vecpiebalgu un, pastaigājot pa kapiem, konstatējis, ka vislielākie pieminekļi pagājušajā gadsimtā ir celti tieši skolotājiem, kuri savulaik ir bijuši vieni no nozīmīgākajiem cilvēkiem valstī. Mārīte Seile, kura pirms kāda laika bija Iespējamās misijas direktore, stāstīja, ka reiz, uzrunājot biznesa auditoriju, vaicājusi, kurš vēlas, lai viņa bērniem būtu labi skolotāji, – visi ir pacēluši rokas, taču uz jautājumu, – kurš vēlas, lai viņa bērni paši kļūtu par skolotājiem, rokas pacēluši vien četri no aptuveni simts klātesošajiem. Un tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma, tā ir vērojama arī citās pasaules valstīs. Mani satrauc, ka skolotāja profesija arvien retāk tiek celta godā. Par skolotājiem vajadzētu strādāt tiem pašiem labākajiem, bet tā nenotiek vai notiek salīdzinoši reti. Kad Swedbankas kolēģi Zviedrijā uzzināja par Iespējamo misiju, viņi ne tikai mūs finansiāli atbalstīja, bet arī izveidoja šādu pašu programmu Zviedrijā. Diemžēl jauniešiem nedz Latvijā, nedz arī Zviedrijā skolotāja profesija nav prioritāšu sarakstā. Savukārt Somijā, kas tiek slavēta par savu vidējo izglītību, lai kļūtu par skolotāju, ir jāiztur milzīgs konkurss un atlase.

Kad sākām veidot programmu, izmantojām McKinsey pētījumu par to, kāpēc attīstītās valstīs, kur ir laba materiālā bāze, tomēr ir ļoti dažādi rezultāti vidējā izglītībā.

Skaidrs, ka atslēgas persona ir skolotājs – ja par skolotājiem nekļūst īstie cilvēki vai arī tie netiek pietiekoši kvalitatīvi sagatavoti, rezultāts nebūs izcils. Var maksāt 1000 eiro vai 2000 eiro, taču algas pielikums pats par sevi neuzlabos izglītības kvalitāti. Skaidrs, ka skolotājam ir jāmaksā cilvēka cienīga alga, taču tas nav vienīgais profesijas reputāciju noteicošais faktors.

Kāds ir Iespējamās misijas gada budžets? Cik daudz ieguldāt jaunajos talantos?

Mūsu gada budžets ir aptuveni 360 tūkstoši eiro. Tie ir ap 30 tūkstošiem eiro mēnesī. Katru gadu savākt 360 tūkstošus eiro no privātiem atbalstītājiem nebūt nav viegls uzdevums.

Kad gājāt projām no Hansabankas, teicāt, ka mācīsieties franču valodu un ceļosiet. Vai jums izdevās šīs ieceres īstenot?

Jā, man izdevās. Diezgan daudz esmu ceļojusi savā dzīvē. Indoķīna, Laosa, Kambodža, Taizeme, Brazīlija...

Vai reizēm jūs nepārņem vēlēšanās atgriezties Swedbankā, strādāt finanšu sektorā?

Nē, nepavisam nē. Turklāt tas ir pavisam cits projekts – tā vairs nav Hansabanka, tā ir Swedbanka. Ja tās degsmes nav un ir kaut kāds pagurums, ja nav sajūtas, ka tas ir mans projekts, tad darbu nav iespējams veikt ar pilnu jaudu un sanāk darīt pāri gan sev, gan organizācijai.

Visu interviju Lielākie pieminekļi skolotājiem lasiet 27. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav skolotāju – nav nākotnes: pēc trīs gadiem iedzīvosimies 14 000 STEM speciālistu trūkumā

Db.lv, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Prioritātes – kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja

Kristīne Stepiņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties mūža garumā

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rubenis: Iespējamā misija vēl nav izpildīta

Reinis Rubenis, «Swedbank» valdes priekšsēdētājs, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demogrāfiskie izaicinājumi, jauno mācību gadu uzsākot

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas skolotāja 50 pasaules labāko pedagogu konkurencē cīnās par iespēju iegūt miljonu dolāru

Dienas Bizness, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša iekļuvusi top 50 pretendentu sarakstā uz Varkey fonda 2016. gada Globālā skolotāja balvu. Apbalvojums 1 miljona ASV dolāru apmērā tiek piešķirts otro gadu un plaši tiek dēvēts par Nobela prēmiju par skološanu.

Globālā skolotāja balva tika izveidota, lai izrādītu atzinību vienam īpašam skolotājam, kurš ir sniedzis izcilu ieguldījumu profesijā, kā arī, lai izceltu skolotāju svarīgo lomu sabiedrībā. Atklājot tūkstošiem stāstu par varoņiem, kuri ir mainījuši jaunu cilvēku dzīves, balvas mērķis ir izcelt miljoniem skolotāju izcilo darbu visā pasaulē.

Šie top 50 ir izvēlēti no kopējā saraksta ar 8000 nominācijām un pieteikumiem, kas nākuši no 148 valstīm no visas pasaules. Top 50 pretendentu sarakstā ir 29 valstu pārstāvji un, izceļot viņu stāstus, Varkey fonds cer, ka sabiedrība spēs iesaistīties spraigās debatēs par skolotāju nozīmīgumu. Uzvarētājs tiks paziņots Globālajā izglītības un prasmju forumā Dubaijā, 2016. gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas skolotāju minimālā bruto alga no gadumijas pieaugs par 100 eiro un sasniegs 1250 eiro mēnesī, nolēmusi valdība.

Skolotāju vidējā alga 2019.gadā palielināsies par 120 eiro, sasniedzot 1500 eiro mēnesī.

«Saskaņā ar prognozēm, ņemot vērā arī vietējo pašvaldību ieguldījumu, skolotāju vidējā alga nākamgad sasniegs 1500 eiro,» uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa. «Skolotājiem ir jājūt, ka viņu darbs tiek novērtēts, un te sava loma ir pārliecinošam darba algas pieaugumam. Skolotāju algu palielināšana ir visas valdības prioritāte.»

Tomēr paredzamais algu pieaugums nav tik liels, kā būtu gribējuši paši skolotāji, kas cerēja, ka nākamgad viņu minimālā alga pieaugs līdz 1385 eiro mēnesī.

Skolotāju minimālās algas paaugstināšanai nākamā gada budžetā paredzēti 258 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas vispārizglītojošajās skolās pirmdien sākas skolotāju beztermiņa streiks, pieprasot palielināt darba samaksu.

Streikotāju prasība ir noteikt minimālo mēnešalgu vispārizglītojošo skolu skolotājiem 1950 eiro apmērā, jo lielā darba slodze un zemais atalgojums rada arvien lielāku skolotāju trūkumu.

Streiks ir izsludināts uz nenoteiktu laiku, bet konkrētu skolotāju dalība un streikošanas ilgums ir brīvprātīgs.

Izglītības darbinieku arodbiedrība pirmdienas rītā informēja, ka streikā piedalīsies 9471 skolotājs no 330 skolām.

Aptuveni tikpat liels skaits cilvēku piedalīsies arī solidaritātes streikā, kas sāksies trešdien un varētu ilgt līdz trim dienām, tostarp 2581 skolotājs no 169 vispārizglītojošām skolām, 5556 darbinieki no 283 bērnudārziem un 558 darbinieki no 37 profesionālās un interešu izglītības skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā apmācību video zvana formātā

Anda Asere, 27.02.2019

Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes valodu skola WebTeachers piedāvā apmācību video zvana formātā, netērējot laiku un transportam paredzētos resursus, lai noteiktā laikā dotos uz kursu norises vietu.

«Piedāvājam valodu privātstundas tiešsaistē. Pēc apmācību vajadzību noskaidrošanas savienojam ar piemērotāko skolotāju. Mācības pašlaik pārsvarā notiek Skype platformā,» saka Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs. Uzņēmums par obligātu nosacījumu ir izvirzījis prasību, ka nodarbībām jānotiek tiešsaistes video formātā un abām pusēm vienai otru ir jāredz, jābūt tiešam kontaktam.

«Ja cilvēks nekad nav mēģinājis ko tādu darīt, varbūt šķiet jocīgi sarunāties ar skolotāju video zvanā, taču tā var iegūt 100% skolotāja uzmanību, kā arī izvēlēties labāko vietu un laiku mācībām,» klāsta Kristaps. WebTeachers vadītāja Sarmīte Barvika uzsver, ka liela nozīme ir pareizajai «ķīmijai», lai skolotājam un apmācāmajam veidojas saskaņa. Uzņēmums cenšas noskaidrot cilvēka intereses, valodu mācīšanās vajadzības, saprast personību, lai atbilstoši šiem kritērijiem savienotu ar piemērotāko skolotāju. «Analizējam arī to, kuros laikos un cik bieži cilvēks grib mācīties, un salāgojam to ar skolotāju noslodzi. Jāņem vērā arī laika zonu atšķirības,» norāda Sarmīte. Pirmā stunda ir bezmaksas, un tās laikā parasti abas puses saprot, vai izveidosies sadarbība. Ja abām pusēm «nesaskan», tiek meklēts cits skolotājs. WebTeachers pēdējā laikā 70% gadījumu izdodas atrast pāri jau pirmajā reizē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Latvijas izglītības sistēmai – ciets trijnieks

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Baltic International Bank Latvijas barometra rezultāti neliecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pēdējā laikā būtu vērojamas būtiskas pārmaiņas. Vārda reformas ilggadējā locīšana Latvijas sabiedrības vērtējumu izglītības sistēmas kvalitātei nemainīja - ciets trijnieks. Šis visai pieticīgais vērtējums ir stabils kopš 2008. gada, kad Latvijas barometrs attiecīgu jautājumu uzdeva pirmo reizi. Tas nozīmē, ka lielākā daļa izglītības sistēmas reformu vēl ir priekšā.

Latvijas sabiedrība ir vienisprātis, ka izglītībai ir svarīga vai pat izšķiroši svarīga ietekme uz darba dzīves panākumiem – algu un amatu (89%). Šādu viedokli apstiprina arī mūsu pētījums par izglītības atdevi.

Par vissteidzamāk risināmo problēmu vairāk nekā puse BIB Latvijas barometra aptaujāto jau tradicionāli piemin disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Skaidrs, ka 21. gadsimtā ne siksna, ne skolas forma disciplīnai nelīdzēs. Skolotājam jābūt autoritātei. Pašreizējā alga ir par zemu, lai cilvēki, kuri jauniešos radītu cieņu un vēlmi līdzināties, masveidā pieteiktos skolotāju vakancēm.

Turklāt zemas algas ir tikai aisberga virsotne. Viena no galvenajām Latvijas izglītības sistēmas kroplībām ir uz kvantitāti (skolēnu un stundu skaitu) pamatota plakana algu skala, kas pienācīgi neatalgo (tātad - nemotivē) kvalitāti (līdzīgu uzskatu pauž OECD eksperti). Pliku entuziasmu uz maizes neuzsmērēsi, tātad censoņiem ir divas alternatīvas – ierobežot savas vajadzības un samierināties ar darba samaksu šajā nozarē vai arī meklēt citu nodarbošanos – ārpus izglītības sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pedagogi Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neliet ūdeni caurā mucā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sešiem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem pasniedz stipendijas 18 000 eiro apmērā

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas Parlamentā nelemj par skolotāju algām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas jauno modeli, kura mērķis bija uzlabot skolotāju atalgojumu, 26,35% pedagogu tas ir samazinājies, informē Rīgas dome.

Valsts ģimnāzijās 48% pedagogu ir samazinājies atalgojums. Reformas rezultātā algu samazinājumu izjutuši arī Rīgas speciālo skolu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu skolotāji. Algu samazinājums vidēji ir par 111 eiro, bet 14,8% pedagogu samazinājums pārsniedz 200 eiro, tā liecinot galvaspilsētas skolu sniegtie dati.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients 16,5:1 ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu. Rīgas valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru