Karjera

Prioritātes – kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja

Kristīne Stepiņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Vai un kā filoloģijas doktores grāds palīdz Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanā?

Ļoti palīdz. Ir daudz un dažādu aspektu līdz ar doktora grāda iegūšanu, esmu ieguvusi pieredzi, kas ir saistīta ar visa līmeņa studijām. Pārzinu procesu un prasības, redzu, kā šajā sistēmā pietrūkst. Kā filoloģijas doktore māku strādāt ar avotiem un domāt, lai arī daudzi uzskata, ka filoloģija ir fundamentāla zinātne, kas nevar dot nekādu praktisku pienesumu un rezultātu. Esmu pieradusi meklēt praktisko piesaisti, labumu un konkrētu ietekmi ne tikai uz visu sabiedrību, bet arī konkrētām mērķa grupām. Kopš 2000. gada piedalos folkloras ekspedīcijās, kurās tiek savākts milzīgs apjoms interesantu materiālu, taču tos nav kam apstrādāt – studenti paspēj ierakstīt, atšifrēt, bet nestrādā ar tiem pētnieciski, neparāda tos sabiedrībai. Man kopā ar Māri Justu radās ideja par septiņiem izglītojošiem audio/video diskiem, tika radīts psiholoģiskais CV konkrētajai vietai, tās būtiskākajām folkloras tradīcijām. Tāpat manā darbībā ļoti liela nozīme ir metodei, jo filoloģijā ir ļoti daudz starpdisciplināru metožu, kas nozīmē, ka nevar pieņemt lēmumu, neredzot kopainu, neizmantojot citu zinātņu metodes.

Kas ir pirmie darbi, ko esat paveikusi ministres amatā?

Izglītībā un zinātnē rezultātu uzreiz redzēt nav iespējams. Ļoti daudzi procesi ir iesākti. Pirmā lieta, pie kuras ķēros klāt, ir dati. XXI gadsimtā viens no svarīgākajiem rīkiem ir dati, statistika, kādā veidā tā tiek iegūta, apstrādāta un pasniegta. Šobrīd esmu puslīdz ieguvusi atbildi uz jautājumu, cik skolotāju strādā izglītības sistēmā. Domājot par skolu optimizāciju, skolotāju algu pieaugumu, par starpkompetenču satura ieviešanu, aktuāls bija jautājums – cik tad mums valstī ir pedagogu? Mītu ir ļoti daudz.

Pirmais: skolotāju ir ļoti daudz – tiek norādīti 28 tūkstoši kopā ar visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. 21 tūkstotis ir skolotāju – tieši pedagogu. Jautājums, kāpēc laikā, kad bērnu skaits valstī sarūk, skolotāju skaits nesarūk? Kāpēc mums ir pieci skolēni uz vienu skolotāju? Braukājot pa Latvijas novadiem, visur var dzirdēt, ka skolās trūkst skolotāju. Kā ir iespējama tāda situācija? Pagājušajā nedēļā konstatējām, ka kļūda ir datu ievākšanā. Tādi dati, kādi tiek prasīti no skolām, gluži vienkārši nevar parādīt kopējo ainu, jo tie fiksē visus skolās esošos darbiniekus, taču starp viņiem ir tādi, kas, iespējams, strādā trijās mācību iestādēs, kas nozīmē, ka sistēmā viņi parādās trijās skolās.

Otra lieta, kas rada atkāpi no statistikas, ir fakts, ka ne visi skolotāji strādā pilnu likmi. Tas nozīmē, ka ir jātiek skaidrībā ar to, cik valstī kopumā ir pedagogu un likmju. Šā brīža statistika liecina, ka ir aptuveni 214 tūkst. skolēnu un aptuveni 18 tūkst. likmju. Valstī ir aptuveni 21 tūkst. pedagogu un 24 tūkst. pedagoģisko darbinieku, pedagogi ir iekļauti pedagoģiskajos darbiniekos, šie skaitļi nav jāsummē kopā. Ar neapbruņotu aci var redzēt, ka viņu ir par daudz. Turklāt nav skaidrs, kāpēc netiek nodalīti pedagoģiskie darbinieki no skolotājiem.

Vēl viena lieta ir ļoti daudzās reformas, kas šobrīd ir sāktas. Tā nu ir sanācis, ka tās primārās reformas, pateicoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) spiedienam, ir saistītas ar vispārizglītojošo skolu. Ziņojumā Ministru kabinetam par izglītības attīstību Latvijā kā galvenās prioritātes izcēlu kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju. Vispārizglītojošajā skolā noteicošā ir kvalitāte un pieejamība, bet augstākajā izglītībā – kvalitāte un konkurētspēja.

Visu interviju lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies

LETA, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, līdz ar to daļai skolēnu šogad varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa atzina, ka pagaidām vēl ir diezgan grūti prognozēt centralizēto eksāmenu norises iespējas šim mācību gadam, tomēr nākamnedēļ Izglītības un zinātnes ministrija pievērsīsies šim jautājumam. "Mēs patiešām nākamnedēļ domājam jau precīzāk pieņemt aprises, kuriem būs centralizētie eksāmeni un kuriem mēs varbūt iztiksim ar gada vērtējumu," sacīja ministre.

Šuplinska atzina, ka patlaban tiek vērtētas vairākas iespējas, kā risināt esošo problēmsituāciju ar mācību gada noslēgumu un centralizētajiem eksāmeniem. Maltā, piemēram, mācības šogad esot atceltas pilnībā un visi skolēni, kas mācās 6.klasē vai augstāk, atstāti "uz otru gadu", skaidroja Šuplinska, uzsverot, ka Latvija šādu risinājumu noteikti nevēlētos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa sacīja, ka iepriekšējā nedēļā tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, tika precizēts trūkstošo skolotāju skaits. Pēc viņas paustā, pašlaik izskatās, ka varētu trūkt ap 500 skolotāju.

Situācija pašvaldībās gan atšķiroties. Viņa sacīja, ka ir pārrunājusi šo jautājumu ar 14 pašvaldībām. Tajās brīvas esot vien divas vakances - matemātikā un mūzikā.

Savukārt, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. «Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju,» sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) plāno veidot vienotu "virtuālās klases" platformu , kas novērstu to, ka mācību process notiek ļoti daudz dažādās platformās, preses konferencē atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

VISC vadītājs Guntars Catlaks informēja par IZM un "Edurio" veiktās aptaujas datiem, kurā skolēni atzina, ka attālināto mācību procesa laikā viņiem nepatika, ka saziņa ar skolu norisinās dažādās platformās. Skolēniem pietrūcis arī vienotas platformas, kurā varētu strādāt.

Ministre skaidroja, ka vienotas platformas izveide novērstu vienu no būtiskākajiem trūkumiem, un jaunas vielas skaidrošana un saziņa starp skolēniem un skolotājiem notiku vienā platformā. Tāpat šajā platformā varētu tikt uzdoti arī uzdevumi.

Šuplinska norādīja, ka saistībā ar vienotas "virtuālās klases" izveidi ministrija jau vairākkārt ir tikusies ar IT nozares pārstāvjiem, kuri IZM piedāvāja par pamatu izmantot vairākas platformas, ko attālinātā mācību procesā jau izmantoja skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais plāns jeb plāns A paredz noteiktās izmaiņas mācību norisē līdz 14.aprīlim, savukārt nepieciešamības gadījumā īstenojamais plāns B paredzētu vēl viena mēneša pagarinājumu, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Tā ministre atbildēja uz komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) jautājumu, ka, šķiet, ka ārkārtējā situācija un līdz ar to izmaiņas mācību norisē varētu būt ilgākas par pašlaik noteikto 14.aprīli.

Šuplinska norādīja, ka par precīzākiem soļiem tiks runāts laika gaitā un sākotnēji vajadzēs divas nedēļas vērot, kā tiek ieviestas jau noteiktās izmaiņas mācību norisē. Ja tiks konstatētas lielākas grūtības, tad būs iespēja lemt par papildu brīvlaika izsludināšanu, kas nozīmētu arī mācību gada pagarinājumu, skaidroja ministre.

Jau vēstīts, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika nolemts skolās un augstskolās mācības organizēt attālināti, tāpat noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienojas septembrī celt pedagogu algas

LETA, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos no 1.septembra celt pedagogu algas, pēc koalīcijas partiju tikšanās 8.jūnijā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Atbalstīsim pedagogu algu palielinājumu no 1.septembra," teica premjers, skaidrojot, ka jautājums valdībā tiks skatīts tad, kad tiks sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti.

"Politiska vienošanās ir. Skaidrību ieviesīsim pēc iespējas drīz," piebilda Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka vienošanās paredz minimālo algu par likmi celt līdz 790 eiro.

Kā ziņots, no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas ir iegūts pietiekami daudz naudas, lai no septembra celtu pedagogu algas, izriet no Finanšu ministrijas pārstāves Jolantas Plūmes sacītā iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Finanšu ministrijā informēja, ka līdz šā gada 22.maijam valsts pamatbudžetā faktiskie ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas bija 32 251 096 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Dombrovskis

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis, trešdien, 21.novembrī, lēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).

V.Dombrovskis 13.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta. V.Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (Saskaņa), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (saskaņa). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras planētas aizsardzības misijā

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vairākums partiju atbalsta Kariņa valdības piedāvājumu; atbildi no KPV LV vēl gaida

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dobeles novadā atklās 4,6 miljonus eiro vērtu Dabaszinātņu mācību centru

Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobelē atklās jauno Dobeles novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centru, kas tapis ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jaunajā Dabaszinātņu mācību centrā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs ar kopējo platību vairāk nekā 1700 kvadrātmetru. Klašu telpās pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

“Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu attīstība ir viena no jaunā mācību satura prioritātēm. Lai vairotu skolēnu interesi un zināšanas par eksaktajām zinātnēm, tiek palielināts šo priekšmetu īpatsvars skolas un ārpusskolas nodarbībās, kā arī piesaistīts finansējums to attīstībai. Jaunais projekts sekmīgi papildina jau līdzīgus mācību centrus Siguldā un citviet Latvijā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija vienojas zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt piecus miljonus eiro

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Domājot par to, kā veicināt ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 krīzes, valdību veidojošās partijas panāca vienošanos Covid-19 pētniecībai novirzīt papildu piecus miljonus eiro.

"Zinātne ir virziens uz nākotni, jo tas ir tas posms, lai varētu veicināt ekonomikas pārveidošanu, lai tā spētu rast pēc iespējas lielāku vērtību," teica premjers.

Par to, kā aprēķināta piešķiramā summa, Kariņš pastāstīja, ka tās ir zinātnieku aplēses. Tāpat papildu informāciju par aprēķinu minētajai summai rīt valdības sēdē piedāvās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru