«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Baltijas valstīs lielākais mazumtirgotājs «Maxima grupe», kuru netieši kontrolē Lietuvas uzņēmējs Nerijus Numavičs, pirmajā pusgadā strādājusi ar 39,335 miljonu eiro peļņu, kas ir par 24,5% mazāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Grupas ieņēmumi no pārdošanas janvārī-jūnijā sasniedza 1,926 miljardus eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, liecina kompānijas finanšu pārskats. "Maxima grupa» finanšu direktors Vitalijus Rakovskis skaidroja, ka grupas peļņa pieaugusi Polijā, bet Lietuvā un Igaunijā sniegums bijis sliktāks nekā pirms gada. Grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi Polijā šā gada pirmajā pusē sasniedza 423,93 miljonus eiro, kas ir 3,3 reižu vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Pieaugums saistāms ar to, ka pērn aprīlī «Maxima grupe» pārņēma Polijas mazumtirdzniecības tīklu «Stokrotka». Baltijas valstīs grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi pirmajā pusgadā bijuši par 4,6% lielāki nekā šajā laika posmā pērn. Lielā mērā tas saistīts ar izaugsmi Latvijā, kur ieņēmumi kāpuši par 8,2%.

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

"Maxima Latvija" uzsākusi ekspertu darba grupas izveidi, lai izvērtētu iespēju veidot nākotnē ieviešamās iepakojuma depozīta sistēmas operatoru, ņemot vērā izšķirošo lomu, kas šobrīd sistēmas veiksmīgai darbībai tiek piešķirta iepakojuma pārdevējiem.

Saskaņā ar Iepakojuma likuma grozījumos paredzēto ietvaru, "Maxima Latvija" ir īpašā situācijā, jo kvalificējas gan kā nozīmīgs "depozīta iepakotājs", gan kā "depozīta iepakojuma pārdevējs". Pie tam, "Maxima Latvija" būtiska priekšrocība ir lielākais tirdzniecības tīkls Latvijā ar gandrīz 170 veikaliem, kas nākotnē varētu kalpot kā iedzīvotājiem ērtas depozīta iepakojuma nodošanas vietas.

""Maxima" atbalsta maksimāli godīgas, iedzīvotājiem izdevīgas un caurskatāmas depozītasistēmas izveidi un darbību. Pašlaik, no tirgotāju izstrādātājiem 9 principiem likumā ir ietverti 8, taču nav iekļauts pircējiem nozīmīgākais - paritātes princips, kas paredz vienlīdzīgu iesaistīto pušu pārstāvniecību depozītsitēmas operatorā, aizsargājot pircēju intereses. Tieši pircēji būs tie, uz kuru pleciem gulsies jaunās sistēmas finansēšana, tādēļ arī operatora darbībai jābūt maksimāli izdevīgai un caurskatāmai. Mums ir nepieciešamie resursi, lai veidotu sistēmas operatoru un mēs esam atvērti sadarbībai ar citiem tirgus dalībniekiem un tuvāko mēnešu laikā meklēsim, kas būs labākais depozīta sistēmas darbības modelis. Šobrīd esam izvērtēšanas procesa sākumā un daudz kas atkarīgs arī no Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izstrādāti līdz nākamā gada 30. jūnijam un detalizēti noteiks, kā depozīta sistēmai ir jāstrādā," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" valdes loceklis.

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» veikalu kasēs ieviesis jaunākās paaudzes skenerus, kas ļaus pakalpojumu apmaksu veikt, noskenējot rēķina svītrkodu no viedierīču ekrāniem, nevis drukātiem rēķiniem, informē uzņēmumā.

Investējot pusmiljonu eiro, Maxima Latvija šobrīd jaunos skenerus ir ieviesusi 60% veikalu visā Latvijā, uzsākot kasu aprīkošanu lielākajos un renovētajos veikalos. Tuvākā laikā tos plānots ieviest visos Maxima veikalos.

«Jaunie skeneri ļaus klientiem ne tikai izvairīties no rēķinu drukāšanas un veikt apmaksu ātrāk, bet arī dos iespēju rēķinu noskenēt pašam. Turklāt kopējais pirkumu skenēšanas laiks samazināsies vidēji par 30%, tādējādi atvieglojot darbu kasieriem un palielinot apkalpošanas ātrumu un kvalitāti. Jau šobrīd rēķinu apmaksa ir kļuvusi par ierastu ikdienas pakalpojumu «Maxima Latvija» veikalos, ko īpaši novērtē iedzīvotāji Latvijas reģionos ar mazāk norēķinu iespējām tuvākajā apkārtnē,» komentē «Maxima Latvija» IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

«Maxima Latvija» sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts drošības dienestu rīko kopējas visaptverošas krīzes mācības. Šīs būs pirmās pilna mēroga mācības mazumtirdzniecības nozarē Baltijā ar operatīvo dienestu iesaisti, norāda mazumtirgotājs.

Mācības notiks šā gada 8. oktobrī, plkst. 09:00 – 13:00 jaunuzceltajā «Maxima X» veikalā Gaigalas ielā 29, Bolderājā, kas drīzumā tiks atvērts pircējiem.

Lai pilnveidotu uzņēmuma ārkārtas situāciju vadību un stiprinātu darbinieku sadarbību ar iesaistītajiem dienestiem, plānots, ka mācības norisināsies vairākos līmeņos. Tas ietvers gan inscenētus glābšanas darbus «Maxima» veikalā ar glābēju un operatīvo transportlīdzekļu iesaisti, gan ārkārtas situāciju vadības plāna aktivizēšanu un darbu «Maxima» birojā «Abras».

«Plānotās praktiskās apmācības ir daļa no ārkārtas situāciju vadības plāna, ko sadarbībā ar «Kenyon International Emergency Services» esam ieviesuši 2018. gadā. «Maxima» ir lielākais uzņēmums Eiropā, kas ievieš šāda apjoma pilnu ārkārtas situāciju vadības sistēmu,» komentē Jānis Vanags, «Maxima Latvija» valdes loceklis.

Sākot ar 17.martu, "Maxima" veikalos visā Latvijā pakāpeniski un pēc iespējas operatīvi uzstāda organiskā stikla barjeras kasēs vīrusa izplatības ierobežošanai un darbinieku papildu aizsardzībai.

"Mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai valstī un atbilstoši ieviešam arvien jaunus papildu risinājumus, lai nodrošinātu ne tikai pircēju, bet arī mūsu darbinieku drošību. Apzinoties savu lomu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd pēc pašu iniciatīvas sākam ieviest arī organiskā stikla aizsargjoslas. Tas ir tehniski laikietilpīgāks process nekā citas iniciatīvas, ko ieviešam, tāpēc plānojam visos veikalos to ieviest līdz nedēļas beigām," stāsta "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Sākot ar 16.martu, "Maxima" administrācijā un veikalos ievieš papildus būtiskus sociālās distancēšanās ierobežojumus - kasu, sveramo vitrīnu, dārzeņu un augļu, kā arī citās veikala zonās tiek novilktas robežas 2m rādiusā, ierobežojot distanci.

Lai ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu roku dezinfekciju veikalos un mazinātu Covid-19 izplatību, visos “Maxima” veikalos tiek uzstādīti automātiski, bezkontakta roku dezinfektori, informē uzņēmumā.

Pašreiz ar šādām stacijām ir aprīkoti 76 “Maxima” veikali un līdz 12. decembrim tos plānots uzstādīt arī pārējos 100 “Maxima” veikalos, investīcijām sasniedzot 63 000 eiro.

“Līdz ar jaunajiem bezkontakta roku dezinfektoriem mēs mazināsim klientu drūzmēšanos, vienlaikus atvieglojot arī ikdienas darbu mūsu darbiniekiem. Izvēloties šo risinājumu, vadījāmies pēc priekšrocībām kā šķidruma tilpuma, darbības ātruma, kā arī lietošanas un apkalpošanas ērtuma,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta direktors.

Maxima Latvija jauns vadītājs 

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs...

“Maxima” veikalos uzstādīti uzņēmuma “City Screen” zīmola “City Clean Pro” dezinfektori. To uzpildes tvertnes lielums ir 5 l , kas vienā uzpildes reizē nodrošina vairāk nekā 10 000 dezinfekciju. Šis risinājums uzklāj dezinfekcijas līdzekli uz rokām caur sprauslām bezkontakta veidā un, pateicoties infrasarkanajam sensoram, sniedz augstāko iespējamo dezinfekcijas ātrumu.

Jauna norēķinu pakalpojuma ieviešanā Maxima investē 150 000 eiro 

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu...

Tāpat īpaša uzmanība ir pievērsta arī dezinfektoru dizainam, uz kā ir attēlotas piktogrammas, tādējādi arī ārvalstu viesi varēs saprast ierīces mērķi. Papildus tam, dezinfektoram ir absorbējoša filca virsma, kas nodrošina tīrību pat pēc ilgstošas lietošanas un to uzturēšanai ir nepieciešama minimāla apkope. Dezinfektoriem ir CE marķējums un tie atbilst visām normatīvo aktu prasībām.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu trīs personu apsūdzībā par SIA Maxima Latvija darbinieku materiālu vērtību prettiesisku pieprasīšanu no sadarbības partneriem, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Preses sekretāre Laura Majevska.

Kopumā tika pieprasīta nauda vairāk kā 47 000 eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, 2014. gadā starp SIA Maxima Latvija un kādu uzņēmumu tika noslēgts piegādes līgums. Apsūdzētais pēc līguma noslēgšanas prettiesiski pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja naudu 4% apmērā no piegādāto preču apgrozījuma. Turklāt piedraudēja, ka nemaksāšanas gadījumā, preces netiks pasūtītas un var tikt lauzts noslēgtais līgums. Šādā veidā apsūdzētais gada laikā prettiesiski pieņēma naudu 3920 eiro apmērā. Laika posmā no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada jūlijam līdzīgā veidā apsūdzētais jau kopā ar citu līdzapsūdzēto kopā no šī paša uzņēmuma prettiesiski pieņēma 7995 eiro.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija" šogad par vidēji 7% palielinās darbinieku atalgojumu.

Straujāku darba samaksas kāpumu šogad izjutīs tieši "Maxima" veikalu darbinieki. Kopējā atalgojuma fonda palielināšanā šogad plānots ieguldīt 5,6 miljonus eiro un tas kopš 2016.gada audzis par 29%.

Atalgojums tiks palielināts gandrīz 5500 veikalu darbiniekiem kā arī citām amata kategorijām. Savukārt darbinieku izaugsmē un kompetenču attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 250 000 eiro, fokusējoties uz klientu apkalpošanu, darba drošības jautājumiem un darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība. "Maxima Latvija" strādā aptuveni 7500 profesionāļu, un viņu labklājības un izaugsmes veicināšanu mēs esam izvirzījuši par vienu no savām prioritātēm. Darbs, ko esam ieguldījuši inovatīvu risinājumu ieviešanā, darba procesu pārskatīšanā un automatizācijā, ir palīdzējis kļūt efektīvākiem un veikt būtiskus uzlabojumus pircēju iepirkšanās pieredzē, cenu samazināšanā un, kas ir īpaši svarīgi - darba vides uzlabošanā, augstu novērtējot ikviena kolēģa ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē," uzsver Andris Vilcmeiers, "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Par SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelts mazumtirgotāja grupas «Maxima Grupė» jaunais vadītājs Justas Riauba, un 3.maijā atbilstošas izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns padomes priekšsēdētājs SIA «Maxima Latvija» bija jāieceļ, jo šī gada 18.aprīlī līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dalius Misiūnas atstāja amatu.

SIA «Maxima Latvija» padomē turpina darboties padomes priekšsēdētāja vietnieks Eugenijus Filonovas un padomes locekļi Vitalij Rakovski un Vilius Rimkus.

SIA «Maxima Latvija» ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Tirgotāja apgrozījums 2017.gadā bija 723,054 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem sasniedza 23,224 miljonus eiro.

SIA «Maxima Latvija» dibināta 2000.gadā, tās reģistrētais pamatkapitāls ir 4 909 750 eiro un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», bet patiesā labuma guvējs ir Nerijus Numavičius.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Mazumtirgotājs Maxima piecu gadu laikā plāno investēt 10 miljonus eiro Baltijas valstīs strādājošo veikalu aprīkošanai ar saules paneļiem, nodrošinot veikaliem autonomu elektroenerģijas piegādi, informēja Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka Latvijā pirmais veikals, uz kura jumta tiks izveidota saules paneļu sistēma, būs Maxima XX formāta veikals Rīgā, Saharova ielā 20a. Attiecīgais veikals ar saules paneļiem tiks aprīkots pēc tā rekonstrukcijas gada otrajā pusē.

Dupate-Ugule norādīja, ka saules enerģija būs ne tikai videi draudzīgs elektroenerģijas avots - izveidotā sistēma ļaus optimizēt arī elektroenerģijas patēriņu. Lielāko enerģijas daudzumu plānots saražot vasaras mēnešos, kad veikalos ir lielākais enerģijas patēriņš, kuru pamatā veido gaisa kondicionēšanas sistēmas darbības uzturēšana.

Viņa piebilda, ka tuvākajos gados visā Maxima veikalu tīklā Baltijā plānots izbūvēt saules elektrostacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem.

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Latvijas ražotāju pārtikas produktu īpatsvars ir vislielākais tieši svaigo produktu kategorijā, tādēļ "Maxima Latvija" rosina atbalstīt vietējos ražotājus, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi visām svaigo pārtikas produktu grupām, t.sk. svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, vienlaikus saglabājot samazināto PVN arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

"PVN likmes samazināšana vietējo ražotāju produkciju padarīs ne tikai lētāku un pieejamāku iedzīvotājiem, bet arī palīdzēs ražotājiem saglabāt apgrozījumu, turpināt sekmīgu darbību un nodrošināt darba vietas.

Turklāt pārtika Latvijā joprojām veido proporcionāli ļoti lielu ikdienas izdevumu daļu un vairāk nekā puse jeb 63% iedzīvotāju šobrīd meklē veidus, kā tērēt mazāk, tāpēc PVN samazinājums arī citiem pārtikas produktiem sniegtu iespēju būtiski uzlabot iedzīvotāju pārticību un ekonomisko situāciju," uzskata "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

PVN un līdz ar to arī cenu samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir veicinājis cilvēku paradumu ēst veselīgāk. Līdz ar PVN likmes 5% apjomā ieviešanu 2018. gada sākumā, par vairākiem desmitiem procentu ir audzis šīs kategorijas pieprasījums, informē V. Troicins.

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.