Zviedrijas mēbeļu koncernā Ikea ietilpstošā Lietuvas kompānija Ikea Industry Lietuva jaunās mēbeļu ražotnes celtniecību plāno sākt pavasarī, ceturtdien ziņo laikraksts Verslo žinios.

«Desmit kompānijas piedalījās konkursā, lai izraudzītos celtniecības darbuzņēmēju, un trīs uzņēmumi turpina sacensties par šo līgumu,» norāda Ikea Industry Lietuva vadītāja Inga Urbonavičiūte.

«Celtniecības darbi tiks sākti šā gada pavasarī. Precīzāks datums pagaidām vēl nav zināms,» piebilst Urbonavičiūte.

Ikea Industry Lietuva paredzējusi rūpnīcu pabeigt 2019.gada vasarā.

Jau ziņots, ka Ikea Industry Lietuva investēs 46,8 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē ar plāniem dubultot pašreizējo ražošanas jaudu un radīt 20 jaunas darbvietas.

LASI VĒL:

Ikea investēs 47 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē Lietuvā

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" piektdien paziņoja, ka investēs līdz pat diviem miljardiem sterliņu mārciņu (2,3 miljardi eiro) elektrisko automobiļu ražošanā Lielbritānijā.

"Nissan" norāda, ka ražos populāro modeļu "Juke" un "Qashqai" elektriskās versijas Sanderlenda rūpnīcā Anglijas ziemeļaustrumos, kas ir lielākā ražotne Eiropā.

Uzņēmums investēs 1,12 miljardus sterliņu mārciņu šajā rūpnīcā un plašākā piegādes tīklā, lai ražotu šos abus modeļus.

Tāpat "Nissan" investēs infrastruktūras projekots un piegāžu tīklā, tostarp vēl vienā elektrisko automobiļu akumulatoru ražotnē, kopējam investīciju apjomam pieaugot līdz pat diviem miljardiem mārciņu.

Pateicoties šīm investīcijām, Lielbritānijā tiks atbalstīti arī tūkstošiem darbavietu.

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam – ZGI-4 – piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, informē ir Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Tas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

ZGI-4 kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Altum finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet 10 miljoni jeb 40% no kopējā fonda apjoma – privātā sektora investīcijas, no kurām 7,5 miljonus investēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība, bet 2,5 miljonus eiro – Latvijā dibinātā Centrāleiropas apdrošināšanas kompānija Balcia Insurance SE un citi privātie investori.

Rīgas Akropoles attīstošo uzņēmumu Akropole Rīga un Akropole Būve vadītājs Kaspars Beitiņš kļuvis par jauno UAB Akropolis Group valdes locekli, teikts paziņojumā medijiem.

Viņš stāsies iepriekšējā valdes locekļa Kristijonas Storpirštis vietā.

«Pieredze, ko viņš ir guvis īstenojot plaša mēroga projektus, būs ļoti noderīga mūsu tirdzniecības un izklaides centru turpmākai attīstībai. Mēs jau tagad vēlamies, lai Kaspars Beitiņš, kā mūsu Latvijas uzņēmumu vadītājs, tiek iesaistīts Akropolis Group stratēģiskajā vadībā,» norāda Saulė Zabulionytė, UAB Akropolis Group valdes priekšsēdētāja.

Akropolis Group ir holdinga uzņēmums, kas pārvalda nekustāmā īpašuma attīstības projektus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Bulgārijā. Lietuvā uzņēmums pārvalda Akropolis tirdzniecības centrus Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Uzņēmums pašlaik attīsta 98 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības centru Akropole Latvijas galvaspilsētā Rīgā, un pagājušā gada nogalē paziņoja par plāniem 2021. gadā atvērt 70 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības un izklaides centru Vingis park Viļņā.

Nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” sadarbībā ar darbuzņēmēju “Mitt & Perlebach” turpina būvniecību Mārupes dzīvojamajā projektā “Mārupes Dārzs”, kam tikko nosvinēti spāru svētki.

Jaunajam projektam “Mārupes Dārzs” ir A klases energoefektivitātes sertifikāts un rekuperācijas sistēma. Pārdošanā ir jau nonākuši 92 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Hepsor investēs 12 miljonus eiro jaunā mājokļu projektā Mārupē  

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu...

"Mēs sagaidām būvdarbu pabeigšanu līdz nākamā gada otrajam ceturksnim," prognozē Hepsor Latvia valdes loceklis Marti Krass.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecībai Mārupē.

"Hepsor" grupas kopējais apgrozījums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 98%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa attiecīgajā periodā pieauga par 115%, sasniedzot 2,9 miljonus eiro.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Strēlnieku ielā topošais dzīvojamais kvartāls Lofts&Rosegold nosvinējis spāru svētkus, informē projekta attīstītāja R.Evolution pārstāve Ilga Gabrāne.

Db.lv jau vēstīja, ka kvartāla izveidē plānots investēt 19 miljonus eiro.

«Uz šo brīdi esam pabeiguši projekta jaunās 7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas karkasa betonēšanu. Tuvojas noslēgumam ēkas fasādes pārklāšana ar gāzbetona blokiem, kā arī dzīvokļu starpsienu izbūve. Tūlīt uzsāksim ēkas logu un iekšējo inženiertīklu montāžu, kā arī jumta izbūvi. Jau februāra beigās plānojam sākt fasādes nesošo alumīnija sistēmu un stiklojuma uzstādīšanu. Savukārt 4 stāvu vēsturiskajā ēkā jau pabeigta jumta izbūve, ielikti logi un šobrīd notiek priekšdarbi iekšējo inženiertīklu montāžai,» par līdz šim paveikto un turpmāko būvniecības procesu stāsta pilnsabiedrības «LNK INDUSTRIES Partnership» būvdarbu vadītājs Sergejs Komarovs.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima palielinājis pamatkapitālu līdz vienam miljonam eiro, informē Rigvir holdinga izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Rigvir holdinga biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns komentē: «Pamatkapitāla palielināšana apliecina vēlmi stiprināt uzņēmuma pamatkapitāla bāzi, uzņēmuma ilgtermiņa ambīcijas, trkā arī apstiprina nodomu tuvākajos gados novirzīt ievērojamas finanses uzņēmuma attīstībā gan būvējot GMP prasībām atbilstošu laboratoriju un ražotni, gan investējot pētījumos.»

Kā ziņots iepriekš, holdings šobrīd strādā pie GMP standartiem atbilstošas ražotnes un laboratorijas būvniecības Rīgā, kurā līdz šim ieguldīti jau 750 tūkstoši eiro. Plānots, ka 2017. gadā šajā projektā, kurš tika uzsākts 2015. gadā, tiks investēti vēl 1,5 miljoni eiro. Tāpat šogad holdings zinātniskajos un klīniskajos pētījumos ieguldīs vismaz 400 tūkstošos eiro.

Jau nākamgad tiks pielikts punkts vērienīgajam teritorijas attīstības projektam Jaunā Teika; lietuviešu attīstītājs Hanner lūko pēc jaunām iespējām Rīgā, stāsta Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Hanner grupas uzņēmumu vadītājs Latvijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Hanner plāno attīstīt citas biroju ēkas Rīgā?

Mēs lūkojamies pēc jaunām iespējām. Nedomāju, ka kaut ko pasāksim, līdz Jaunās Teikas projekts būs pilnībā pabeigts. Mazāka apjoma projekti turpmāk varētu tapt (līdzīgi Place Eleven ēkai) – tādu attīstīšanā esam ieinteresēti. Vēl neko neesam nopirkuši, taču ir daži objekti, kuri mūs interesē.

Kuras vietas Rīgā jūs uzlūkojat par perspektīvām biroju namu attīstībai? Pilsētā nav izteikta t.s. centrālā biznesa rajona.

Jā, tas tiesa. Skanste varētu būt viens no variantiem. Domāju, ka jālūko kaut kur centra tuvumā, varbūt ne tieši pilsētas centrā, taču pēc iespējas tam tuvāk.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

ASV interneta milzis Google investēs vairāk nekā pusmiljardu dolāru Ķīnas otrajā lielākajā elektroniskās tirdzniecības uzņēmumā JD.com, tādējādi cenšoties izvērst savus mazumtirdzniecības pakalpojumus visā pasaulē, teikts pirmdien izplatītajā kompāniju paziņojumā.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad Google cenšas attīstīt Google Shopping platformu, kas klientiem ļauj salīdzināt cenas starp dažādiem tirgotājiem.

Uzņēmumi apvienos JD piegādes tīklu un loģistikas pieredzi ar Google tehnoloģijām, lai radītu nākamās paaudzes personalizētu mazumtirdzniecību vairākos reģionos, tostarp Dienvidaustrumāzijā, ASV un Eiropā, teikts kompāniju kopīgajā paziņojumā.

Google investēs JD.com 550 miljonus dolāru (474,3 miljonus eiro), apmaiņā saņemot 27,1 miljonu JD.com akciju, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 1% uzņēmuma akciju.

SIA Alūksnes putnu ferma izsludinājusi iepirkumu jaunas dējējvistu novietnes būvniecībai.

Kā liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, paredzamā līgumcena ir 2,2 miljoni eiro un būvniecības darbi jāveic līdz šā gada 30. augustam.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 9. martam. Projektam plānots piesaistīt ES finansējumu pasākumā Lauku saimniecību modernizācija.

DB jau vēstīja, ka Alūksnes putnu ferma plāno paplašināties, uzbūvējot jaunu dējējvistu kūti, kur putni tiks turēti brīvos apstākļos kūts ietvaros. Realizējot jaunu investīciju projektu un izveidojot putnu novietni, ražošanas jaudas plānots gandrīz dubultot. Jaunajā novietnē būs 135 tūkstoši putnu. Realizējot šo projektu, uzņēmums varēs sākt darbu brīvi turētu putnu olu ražošanā. Līdz šim Alūksnes putnu fermā ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Kompānija ir otrs lielākais olu ražotājs Latvijā, bet ceturtais lielākais Baltijā. Nākamo piecu gadu laikā alūksnieši plāno kļūt par otru lielāko putnu olu ražotāju Baltijā.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

#Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā.

Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā

Pašlaik atbilžu uz tiem nav un nezināmo ir pārāk daudz. Tāpēc aktuālo notikumu iespējamo ietekmi uz megaprojektu vai nekustamā īpašuma tirgus daļu aptaujātie tā dalībnieki pagaidām neraujas komentēt, jo pašlaik tā būtu zīlēšana kafijas biezumos. Citi savukārt akcentē šī projekta nozīmi pilsētas attīstības kontekstā.

Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību.

Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs, kā arī Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, akcentē, ka ABLV grupas uzņēmums Pillar ir viens no nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā. Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību, vērtē asociācijas vadītājs.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Autoražotājs Volkswagen vēlas paātrināt tempu elektroautotirgū, raksta CNN Business.

Kompānija piektdien paziņoja, ka noslēgusi darījumu ar Zviedrijas uzņēmumu Northvolt, lai sāktu milzīgas akumulatoru ražotnes būvniecību Vācijā. Šajā ražotnē uzņēmums investēs 900 miljonus eiro.Tāpat uzņēmums apstiprināja divu jaunu modeļu ražošanas uzsākšanas datumus.

Kompānija informēja, ka litija-jona akumulatoru ražošana tiks uzsākta 2023.gada beigās vai 2024.gada sākumā, un šis solis būtu nozīmīgs lēciens Volkswagen attīstībā, jo uzņēmums vēlas strauji ieiet elektroauto tirgū.

Nākamo desmit gadu laikā kompānija plāno tirgū laist gandrīz 70 jaunus elektroautomašīnu modeļus, un šajā laika periodā cer izgatavot 22 miljonus šī veida auto. Kompānija ražošanā nākamo četru gadu laikā investēs vairāk nekā 30 miljardus eiro.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.