Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses.Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti.

Pašu kapitāls sastāv no:

- uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), •

- rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem), •

- nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums.

Pēdējos gados apdrošināšanas tirgū pieredzam bezprecedenta situācijas, sākot ar strauju apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas trīs gadu periodā ir audzis par 57% un beidzot ar dabas stihiju postošo ietekmi, kas radījusi pēdējos 20 gados nepieredzētus zaudējumus.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Izaugsmes un inflācijas amerikāņu kalniņi

Trīs gadus pēc kārtas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme katru gadu bijusi mērāma ar divciparu skaitli, proti, 2022. gadā tā sasniedza rekordaugstu līmeni - 23%, 2023. gadā tā bija 18%, bet pērn - 10%, kas trīs gadu periodā kopā veido 57%. Straujā tirgus izaugsme skaidrojama ar inflāciju, ko galvenokārt izraisīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Ja šo inflācijas vilni salīdzinām ar 2008. gada finanšu krīzi, redzama viena būtiska atšķirība. 2008. gadā daudzi iedzīvotāji no apdrošināšanas atteicās pilnībā, tādēļ kopējais apdrošināšanas tirgus samazinājās par 202 miljoniem eiro. Savukārt 2022. gada inflācijas seku ietekmē tirgus izaugsme bija 249 miljonu eiro. Tas liecina par finanšu pratības pieaugumu Latvijā, jo krīzes situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā nodrošināt stabilitāti un drošību.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas termināla konstrukciju pasargāšana šoziem izmaksās 420 000 eiro, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Tostarp 300 000 eiro paredzēti Rīgas Centrālajai stacijai un 120 000 eiro - Rīgas lidostai. Diļevs informēja, ka EDzL ir saņēmis autorizāciju piešķirt finansējumu konstrukciju ieziemošanai.

"Tā nav iekonservēšana, bet konstrukciju pasargāšana ziemā. Es ceru, ka valdība pieņems pareizos lēmumus, ka darbi Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā ir jāturpina, bet nevaram paredzēt, kurā brīdī Eiropas Savienības (ES) finansējums tiks pārdalīts, tādēļ, zinot riskus ziemā līdz ar ūdens sasalšanu, pabeigtās betona konstrukcijas apstrādājam ar hidroizolējošiem un pretkorozijas risinājumiem," norādīja Diļevs.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 milimetru savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Man šķiet, ka jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam un jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam bažas izraisa fakts, ka tagad Latvijā ir divas nekustamā īpašuma vērtības – viena nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet otra – visām pārējām vajadzībām.

Pirmā balstās uz 2012. gada nekustamo īpašumu kadastra vērtībām, otra – pielīdzināta pašreizējai tirgus situācijai.

Skaidrs, ka šādas otras, aktualizētas, kadastra vērtības parādīšanās ir pazīme virzībai uz jaunu nekustamā īpašuma nodokļu noteikšanu, jo ilgstoši uzturēt divu kadastra vērtību sistēmu nav nekādas jēgas. Domāju, ka šo divu kadastra vērtību parādīšanās galvenais mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka kadastra vērtības agri vai vēlu mainīsies uz augšu. Tādēļ nevajadzētu ļauties iemidzinošajiem vārdiem, ka tuvākajā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likmes mainītas netiks. Sagaidīs piemērotu brīdi un mainīs gan, vai nu tādēļ, ka atkal nevarēs sastādīt budžetu vai kāda cita iemesla dēļ.

Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) sola pārstrādāt Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikumu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.

Ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta.

Līdz ar to šī brīža Dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks virzīti tālāk un tiks turpināts darbs pie plāna izstrādes.

Kā ziņots, decembra sākumā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Salacgrīvas birojā notika aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana.

Kā informēja DAP projekta "Life Reef" vadītāja Ilze Sabule, dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Tuvākajā laikā ir plānota Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM) tikšanās, lai izdiskutētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas sasaisti ar jaunajām kadastra vērtībām, pavēstīja FM pārstāvji.

FM norāda, ka lielākas izmaiņas NĪN likmēs pašvaldības varēs īstenot tikai tad, ja spēkā esošie normatīvie akti un nepieciešamie dati būs pieejami vismaz pusgadu iepriekš, lai pašvaldības varētu veikt nepieciešamās izmaiņas savās programmatūrās un saistošajos noteikumos.

Tāpat FM pārstāvji atgādina, ka NĪN sistēmiska analīze ir iekļauta pērn pabeigtajā valsts nodokļu politikas izvērtējumā. Tajā teikts, ka ka pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāveic no 2026.gada.

Izvērtējumā norādīts, ka nepieciešams pārskatīt NĪN likmes un noteikt turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu ar mērķi nodrošināt ilgtermiņā funkcionējošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, orientējoties uz NĪN ieņēmumu apmēra stabilizēšanu.

Šomēnes postošās vētras “Boris” izraisītās lietusgāzes skāra lielu daļu Centrāleiropas, radot ievērojamus nekustamo īpašumu un infrastruktūras postījumus, kas varētu būt mērāmi aptuveni 2-3 miljardu eiro apmērā.

Latvija lielāko daļu gada ir pasargāta no dabas katastrofu ietekmes, tomēr vasarā piedzīvotā vētra un spēcīgās lietusgāzes, kuru seku novēršana, piemēram, smagi skartajai Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 13 miljonus eiro, pierāda – arī mums ir jādomā ilgtermiņā un jārūpējas gan par savu, gan nekustamo īpašumu drošību.

Plūdu risku novērtēšana pirms darījuma veikšanas

Viens no pirmajiem soļiem pirms jebkura īpašuma iegādes ir plūdu risku novērtēšana attiecīgajā teritorijā. Vērtīgs informatīvais resurss ir platforma geolatvija.lv, kas palīdzēs noskaidrot, vai īpašums atrodas potenciāli applūstošā teritorijā. Svarīgi atcerēties – kaut gan daudzi īpašumi ietilpst šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tie atrodas piemēram, ezeru vai upju tuvumā, tas ne vienmēr nozīme, ka tie ir applūduši. Tāpat ir vērtīgi apmeklēt noskatīto īpašumu pēc spēcīga lietus un pārbaudīt ūdens uzkrāšanās pazīmes, piemēram, pagrabā vai pagalmā.

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Abi uzņēmumi ir uzsākuši stratēģisku sadarbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apvienojot savu ekspertīzi, lai tālāk attīstītu nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumus reģionā.

Partnerība darbosies ar nosaukumu Colliers Capital Markets, atspoguļojot vienotu pieeju integrētu nekustamā īpašuma un kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai visā Baltijā. Tā koncentrēsies tikai uz nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultācijām, tostarp darījumu konsultācijām, investīciju strukturēšanu un ar nekustamo īpašumu saistītu finansēšanas darījumu organizēšanu. Platforma apkalpos plašu klientu loku, sākot no institucionālajiem investoriem un attīstītājiem līdz privātajiem un vietējiem investoriem, atbalstot dažāda apjoma un sarežģītības darījumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Partnerība apvieno Colliers pilna spektra nekustamā īpašuma konsultāciju kompetenci un starptautisko tīklu ar Redgate Capital spēcīgajām pozīcijām nekustamā īpašuma konsultāciju jomā Igaunijā un uzkrāto pieredzi kapitāla strukturēšanā. Darbojoties vienotas vadības ietvaros, partnerība stiprina pārrobežu sadarbību, vienlaikus saglabājot spēcīgu lokālo kompetenci katrā Baltijas tirgū.

Latvijā nav būtisks iekšzemē veiktu noziedzīgu nodarījumu pret vidi rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, tomēr atsevišķi uzraudzības un kontroles mehānismu ierobežojumi un normatīvā regulējuma fragmentācija rada potenciālu risku nelikumīgām darbībām iekšzemē, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem saistībā ar noziegumiem pret vidi.

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."