Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa, 19.02.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Viņš norāda, ka attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem, teju 80% pircēju pērn Siguldā iegādājās 2 līdz 3 istabu dzīvokli, un puse no visiem darījumiem bija 41,4 līdz 64,7 kvadrātmetru platībā. Arī VNĪ apstiprina to, ka lielākais pieprasījums 2018. gadā Siguldā ir bijis pēc dzīvokļiem - kopumā iegādāti 153 dzīvokļi. Salīdzinoši ar 2017. gadu, dzīvokļu iegāde ir pieaugusi par teju 20%. Pieaug arī zemes un privātmāju iegādes darījumu skaits.Zemes gabalu savrupmāju apbūvei vidējās pārdošanas cenas pērn bijušas aptuveni 17 eiro kvadrātmetrā. Savrupmāju vidējās pārdošanas cenas veidoja apmēram 530 eiro kvadrātmetrā.

A. Feldmane piebilst, ka Siguldā ir otrais lielākais pieprasījums arī pēc īres dzīvokļiem uzreiz pēc Rīgas. «Kā zināms, Valmieras pašvaldība ir pirmā, kas jau pievērsusies īres namu būvniecībai un atrisinājusi pieprasījumu. Privātais sektors nesteidz risināt šo problēmu, jo 1993. gadā pieņemtais likums Par dzīvojamo telpu īri pilnībā aizstāv īrnieku intereses, tā rezultātā īrnieks var nemaksāt īri, bet izīrētājs spiests tiesāties gadiem ilgi par viņa izlikšanu, tāpēc privātuzņēmējs šādos apstākļos neriskē ieguldīt naudu īres namu celtniecībā,» viņa komentē.

SIA City Real Estate nekustamo īpašumu speciālists Edgars Priede uzsver, ka liels pieprasījums ir pēc dzīvokļiem arī vecajās padomju laiku ēkās. Cenas tajās svārstās ap 500, 700 eiro par kvadrātmetru. Savukārt jaunos dzīvokļu projektos tie ir vairāk nekā 1000 eiro par kvadrātmetru.

Atbilstoši VZD datiem, Siguldā vidējās cenas pieaugušas no 620 eiro līdz 764 eiro par kvadrātmetru. Siguldā 2018. gadā notika 47 darījumi ar zemi, taču, salīdzinot ar 2017. gadu, šis skaits ir krities par 35%.

58% no Siguldā pārdotās zemes pērn bija zeme zem ēkām un pagalmiem, salīdzinot ar 2017. gadu, šādu darījumu pieaugums pērn ir 9% no Siguldā pārdotās zemes kopplatības. VNĪ pastāstīja, ka dārgākais zemes gabals pārdots Vidzemes šosejas malā par 121,66 eiro kvadrātmetrā, kur darījuma summa bija 244 667 eiro, savukārt dārgākā māja tika pārdota par 215 000 eiro. Saskaņā ar VNĪ sniefto informāciju, pērn notikuši pieci darījumi ar sabiedrisko objektu un trīs ar komercdarbības objektu apbūves zemēm. Vēl notikuši vismaz trīs darījumi ar mežsaimniecības zemēm, kā arī viens darījums ar ražošanas, noliktavu apbūves zemēm un viens ar biroju ēku.

Saistībā ar pieaugošo iedzīvotāju skaitu Siguldā, aktuālākie nākotnes izaicinājumi pašvaldībai ir mājokļu pieejamības, infrastruktūras izbūves un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana. Lielākais un aktuālākais gaidāmais notikums Siguldā paredzams 2026. gadā – Ziemas olimpisko spēļu norise. Nupat Siguldas novada pašvaldībā pieņemts lēmums par zemes iegādi Olimpiskā ciemata izveidei, kurā plānotas sešas daudzdzīvokļu mājas. Visticamāk, iekārtotie dzīvokļi nākotnē tiks izīrēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru