Nekustamais īpašums

Īpašumu tirgus ārpus Rīgas un Jūrmalas nesaplok (saraksts)

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 03.10.2008

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Tikpat plašs ir bijis arī pirkto un pārdoto objektu funkciju spektrs un darījumu dalībnieki: gan pašmāju un ārvalstu kompānijas, gan pašvaldības un arī reliģiskās draudzes pirkušas un pārdevušas ražošanas, sporta un administratīvos objektus, viesnīcas un dažādas zemes platības.

Zināmā mērā darījumu statistiku gan ietekmējis SEB Bankas pagājušā gada lēmums atbrīvoties no saviem nekustamajiem īpašumiem visā Latvijā, - daļa no šī darījuma sastāvdaļām zemesgrāmatās reģistrēta tikai šogad. Tāpat zināma loma bijusi arī lielajām ārvalstu mazumtirdzniecības ķēdēm, kas turpina iegādāties zemes platības savu veikalu izvietošanai, kā arī ražošanas un administratīvo objektu iegādes darījumiem.

Tomēr kopumā arī šajā nosacīti stabilajā tirgus segmentā valdījis sastingums un nogaidoša attieksme. „Patlaban tirgus dalībnieki joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, kas arī ir saprotams, jo tiek sagaidīts kāds nopietnāks pavērsiens ekonomikā kopumā, lai nekustamo īpašumu tirgus lielie spēlētāji un gala patērētāji pieņemtu lēmumu par veicamajām darbībām,” saka Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.

Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš norāda uz to, ka vienlaikus jūtams lielu, labu un dārgu īpašumu trūkums: „Investori gaida, kad īpašnieki nevarēs izturēt slogu no banku puses un biznesa situācijas, jo tad arī varēs nopirkt lētāk, - īpašnieki pārdos par atlikušo vērtību, lai norēķinātos ar banku. Tas neietekmēs tirgu kopumā, runa ir par miljonu darījumiem.”

Protams, arī ārpus Rīgas esot beidzies „spekulantu laiks”, - faktiski notiekot tikai tīrie ieguldījumi, lielākoties ieguldot savus atbrīvojušos līdzekļus vai veicot stratēģiskas investīcijas attīstībai – kaut arī pārdošanas darījumi bieži notiekot, lai atgūtu līdzekļus vitāli svarīgākām vajadzībām: „Nekas daudz jau nenotiek, bet kaut kādi darījumi notiek. Ņemot vērā tirgus situāciju, tagad ir skaidrs, ka līdzekļus vajag pamatbiznesam, tādēļ no ieguldījumiem nekustamajos īpašumos ir jāatsakās.”

1. 6.42 miljoni latu

SIA Līvu alus par šādu summu no SIA GDG (vienīgais īpašnieks caur bijušo SIA Griģis un Co, tagadējo GDG holdingu – pazīstamais Liepājas uzņēmējs Andris Griģis, kura īpašumā līdz pagājušā gada jūlijam bija arī Līvu alus) nopircis 12 800 kvadrātmetrus lieku zemesgabalu ar divām ēkām Liepājā, Ganību ielā 9/11, un īpašums ieķīlāts par labu AS Lāčplēša alus 25 miljonu latu lielas hipotēkas nodrošināšanai.

2. 2.49 miljoni latu

Pie šādas summas šā gada martā vismaz formāli tikusi 1972. gadā dzimusī Rima Manukova, pārdodot ēkas un būves Daugavpilī, Inženieru ielā 1. Tās, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, par saviem līdzekļiem iegādājās SIA Vitala (īpašnieces – 1954. gadā dzimusī Ludmila Veikuta un pati R. Manukova). Kā Db jau rakstīja 7. jūlijā, darījuma summa trīskārt pārsniegusi šāda objekta vidējo tirgus cenu, radot aizdomas par tā pamatotību.

3. 2.13 miljoni latu

Tukuma pilsētas dome šā gada janvārī no SIA Tukumaledushalle (tagad – SIA Ice Company Tuko, īpašnieki – uzņēmumi Stats Invest un L un Z) nopirkusi ledushalli Stadiona ielā 3. Iepriekšējais īpašnieks ar šo darījumu norēķinājies ar kreditoru – SEB Banku par 1.69 miljonu latu kredītu.

4. 1.61 miljons latu

Selver veikalu tīkla veidotāja – SIA TKM Latvija februārī par šādu summu nopirkusi 14 291 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar dzīvojamo ēku Valmierā, Rīgas ielā 74. Darījuma veikšanai hipotekārie kredītlīdzekļi netika izmantoti, īpašumu pārdeva 1962. gadā dzimušais Agris Bergs.

5.-6. 1.2 miljoni latu

Par šādu summu SIA Kuldīgas rajona patērētāju biedrība pārdevusi veikala ēku ar 10 500 kvadrātmetriem zemes Kuldīgā, Piltenes ielā. Īpašumu par paša līdzekļiem iegādājās tā pati SIA TKMLatvija.

5.-6. 1.2 miljoni latu

AS Valmieras piens par šādu summu pārdeva 2874 kvadrātmetrus zemes ar viesnīcas Naktsmājas ēku Valmierā, Vaidavas ielā 15. Īpašumu nopirka SIA Vidzemes Olimpiskais centrs (īpašnieki – pašvaldība un Latvijas Olimpiskā komiteja), ņemot kredītu Valmieras pilsētas pašvaldībā, kurai par labu reģistrēta 830 tūkstošu latu hipotēka.

7. 1.19 miljoni latu

SIA Maxima Latvija par šādu summu iegādājusies 14 686 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar ēku Ventspilī, Durbes ielā 25. Īpašumu pārdeva SIA Kurzemes investīcijas.

8. 1.05 miljoni latu

SIA Pro Eko par šādu summu no pazīstamā uzņēmēja Gunta Rāvja iegādājusies 50 447 kvadrātmetrus zemes Tukumā, Rūpniecības ielā 3. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts, un patiesībā jau arī īpašuma maiņa bijusi diezgan formāla – Pro Eko vienīgais īpašnieks ir SIA Skonto būve, kurā 50% kapitāldaļu pieder G. Rāvim.

9. 0.81 miljons latu

AS UPB par šādu summu nopirkusi nedzīvojamo ēku Liepājā, Pulvera ielā 20. Darījumu finansēja DnBNORD Banka, kurai par labu reģistrēta četru miljonu latu hipotēka. Īpašumu pārdeva SIA TAT projekti – tā paša UPB meitaskompānija.

10. 0.78 miljoni latu

Saldus Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze no 1962. gadā dzimušā Agra Blaus par šādu summu nopirkusi 778 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar administratīvo ēku Saldū, Tūristu ielā 1. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

11. 0.75 miljoni latu

KS Homburg LV Investments par šādu summu iegādājusies 1 096 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar divām ēkām Liepājā, Baznīcas 4/6. Īpašumu pārdevusi SEB Banka, un uz to kopā ar pārējiem bankas pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem reģistrēta 24 miljonu latu hipotēka par labu Merchant Banking, Skandinaviska Enskilda Banken AB.

12.-13. 0.67 miljoni latu

SIA Maxima Latvija no divām privātpersonām – koncerna Viada īpašniekiem Alevtīnas Morozas un Viktora Škuratova – par šādu summu iegādājusies 9 057 kvadrātmetrus zemes Tukumā, Kurzemes ielā 38A. Darījums finansēts no pašu līdzekļiem.

12.-13. 0.67 miljoni latu

SIA Hansabankas centrālā ēka janvārī par šādu summu nopirkusi 0.12 hektārus zemes ar nedzīvojamo ēku Aizkrauklē, Bērzu ielā 7. Īpašums iegādāts divos darījumos, katrā nopērkot pusi īpašuma no SIA RRKP būve. Darījumu finansēja Hansabanka ar 675 tūkstošu latu kredītu.

14.-15. 0.64 miljoni latu

Jau pieminētā Saldus Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze šā gada janvārī par šādu summu pārdevusi 11 288 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Saldū, Rīgas ielā 17. Īpašumu par pašu līdzekļiem iegādājās SIA Jāņa centrs – pazīstamā degvielas uzņēmuma Kurzemes degviela īpašniekam Argodam Lūsiņam piederoša kompānija.

14.-15. 0.64 miljoni latu

Tā pati SIA Jāņa centrs aprīlī no SIA Nekustamo īpašumupārvaldīšana nopirka biznesa centru, moteli, atpūtas kompleksu un restorāna bāra ēkas jaunbūvi ar 11 158 kvadrātmetriem zemes Talsos, Rīgas ielā 12. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījuma finansēšanai nav izmantoti.

16. 0.6 miljoni latu

Nekustamo īpašumu kompānija Plesko Real Estate divos darījumos par šādu kopējo summu bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirkusi 6 000 kvadrātmetru zemes Aizkrauklē, Skolas ielā 1. Īpašumu pārdeva 1937. gadā dzimusī Regīna Malahova.

17. 0.55 miljoni latu

SIA Marno J par šādu summu iegādājusies 5328 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Rēzeknē, Latgales ielā 17. Īpašumu pārdeva AS Rēzeknes autobusu parks, uz īpašumu par labu Rēzeknes autobusu parkam reģistrēta 400 000 latu ķīla.

18. 0.53 miljoni latu

Par šādu summu SEB Banka pārdevusi 1 705 kvadrātmetrus zemes ar ēkām Jēkabpilī, Andreja Pormaļa ielā 11. Īpašumu nopirka tā pati KS Homburg LV Investments, arī uz šo īpašumu reģistrēta 24 miljonu latu hipotēka par labu Merchant Banking, Skandinaviska Enskilda Banken.

19. 0.51 miljons latu

Īpašums Liepājā, Peldu ielā 17 lielo darījumu sarakstā pēdējā gada laikā nonāk otro reizi. Pērnā gada jūlijā to ieguva jau pieminētā SIA GDG saskaņā ar dibināšanas lēmumu, un toreiz īpašuma vērtība tika noteikta 0.59 miljoni latu. Pēc tam šo 3 018 kvadrātmetrus lielo zemes gabalu ar divām ēkām nopirkusi SIA Līvu alus, un arī uz šo īpašumu ir reģistrēta 25 miljonu latu hipotēka par labu SIA Lāčplēša alus.

20. 0.42 miljoni latu

SIA Ceptuve Vārpa šā gada aprīlī, ņemot 300 tūkstošu latu kredītu GE Money Bank, par šādu summu nopirka trīsstāvu administratīvo ēku Ogrē, Mālkalnes prospektā 1a. Iepriekš tā piederēja 1966.gadā dzimušajam Valdim Pīterānam.

21. 0.41 miljons latu

Vēl viens KS Homburg LV Investments iegādāts īpašums – 3575 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar administratīvo ēku, divām garāžām un noliktavas ēku Ventspilī, Kuldīgas ielā 3. Tāpat kā pārējos šo pārdevusi SEB Banka, un uz to reģistrēta 24 miljonu latu hipotēka par labu Merchant Banking, SkandinaviskaEnskilda Banken AB.

22. 0.4 miljoni latu

SIA Verģi par šādu summu bez hipotekārā finansējuma no SIA Globus šā gada aprīlī nopirka sešas nedzīvojamās ēkas Ventspilī, Sarkanmuižas dambī 29.

23.-24. 0.39 miljoni latu

Par šādu summu SEB Banka lielajā savu īpašumu izpārdošanas darījumā pārdevusi arī 1 892 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar ēku Gulbenē, Ozolu ielā 1. Pircējs un kopējā hipotēkas summa – tie paši.

23.-24. 0.39 miljoni latu

SIA E2W par šādu kopējo summu nopirkusi 4536 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar divdzīvokļu dzīvojamo ēku un piecām citām celtnēm Liepājā, Ludviķa ielā 18. Īpašumu pārdeva 1960. gadā dzimušais Niks Horsfalls. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts.

25. 0.35 miljoni latu

Par šādu summu SIA Extrem Master no 1970. gadā dzimušā Rostislava Šelamova iegādājusies nedzīvojamo ēku Daugavpilī, Siguldas ielā 6c. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts.

26. 0.33 miljoni latu

Vēl viens KS Homburg LV Investments pērnā gada augustā iegādāts īpašums – divstāvu ēka Dobelē, Brīvības ielā 12.

27.-28. 0.32 miljoni latu

AS Mēs Liepājai no sava līdzīpašnieka Aivara Burģa par šādu summu iegādājusies 713 kvadrātmetrus zemes Liepājā, Bāriņu ielā 1a. Uz īpašumu reģistrēta 3,584 miljonu latu kopēja hipotēka par labu Parexbankai.

27.-28. 0.32 miljoni latu

Nākamais KS Homburg LV Investments no SEB Bankas iegādāts īpašums – 1 363 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar divstāvu mūra ēku un garāžu Kuldīgā, Dzirnavu ielā 5.

29.-31. 0.3 miljoni latu

SIA Zemgales finansu un investīciju kompānija par šādu summu iegādājās vienu hektāru zemes Bauskā, Upmalas ielā 3. Īpašumu pārdeva 1985. gadā dzimušais Dāvis Indrikovs. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts.

29.-31. 0.3 miljoni latu

Šogad martā šāda apjoma darījumu par 2669 kvadrātmetru zemes ar nedzīvojamās ēku iegādi Viļānos, Raiņa ielā 23/1 slēdza SIA Jards kā pircējs un SIA Elmarkets kā pārdevējs. Darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

29.-31. 0.3 miljoni latu

1961. gadā dzimušais Igors Ozjornijs martā no 1986. gadā dzimušā Ivara Sergas par šādu summu nopirka dzīvojamo ēku ar 559 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Virgas ielā 5. I. Serga pie šī īpašuma tika pērnā gada decembrī par 295 tūkstošiem latu. Jaunais īpašnieks darījumam hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojis.

Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes

Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs

Darījumi uzskaitīti, ņemot vērā brīdi, kad tie fiksēti zemesgrāmatās

Db vēl publicēs šādus apskatus par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pirmajā pusgadā:

- lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bagāts Jūrmalas kūrorts kā Latvijas ekonomikas virzītājspēks un eksporta prece

Aldis Lezdiņš, Jūrmalas kūrorta un tā attīstības patriots, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūrmalas iedzīvotāji par siltumenerģiju varēs norēķināties bez namu apsaimniekotāja starpniecības

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalgeitu II izraisījusi Munkevica apšaubāmā darbība

Vēsma Lēvalde, 19.05.2010

Jūrmalgeiitas rezultātā notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis un jaunākās Jūrmalgeitas varonis Raimonds Munkevics, kurš aizturēts par iespējamu kukuļošanu sev labvēlīga balsojuma panākšanā.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas siltumā un Jūrmalas ūdenī amati tiek mākslīgi radīti un dāļāti radiniekiem

Gunta Kursiša, speciāli Db, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušajam Jūrmalas mēram būs jāstrādā 200 stundas piespiedu darbs

BNS, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldība: Jūrmalnieki nemierā ar pilsētas ielu sarkano līniju korekciju

Agrita Aune, Db, 18.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas uzņēmējus un privātpersonas uztrauc izstrādātā detālplānojuma Jūrmalas ielu sarkano līniju korekcijas plāns grozījumu 2. redakcija. Personas, kuru zemesgabalus šis detālplāns skar, baidās, ka pieņemot šo dokumentu pirms jaunā Jūrmalas attīstības plāna, viņi nevarēs savai zemei mainīt zonējumu un pārdot savu īpašumu.

Zemju īpašnieki uzskata, ka viņiem nav bijusi pietiekoša informācija par plāna izstrādi. Sarkano līniju korekcijas vietu saraksts skar 80 zemesgabalus, 14 no tiem ir zemes, kuras nepieciešams atsavināt Dubultu tilta būvniecībai. Daļa zemes pieder pašvaldībai, daļa - valstij, bet lielākā daļa uzņēmējiem un privātpersonām.

Gan privātpersonas, gan uzņēmēji atzīst, ka viņiem nebūtu iebildumu pret zemes pārdošanu pašvaldībai vai valstij, taču neesot nekādas informācijas par to, kā un vai vispār tas notiks. Minētais detālplāns vairumam bijis negaidīts, tādēļ pirms gada savākts vairāk kā 300 parakstu pret šo detālplānu.

„Mana ģimene šeit dzīvo jau kopš 1938. gada. Tagad neko nevaram uzsākt, jo nav zināms, kad to tiltu būvēs. Tilts būtiski ietekmēs mūsu dzīvi jo atradīsies 12 metrus no mūsu īpašuma,” tā zemesgabala Slokas ielā 72 īpašniece Vija Andersone. Viņa atzīst, ka tagad pilnīgi neko nevar uzsākt uz savas zemes, vienīgi zāli nopļaut.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmalas namsaimnieku par gandrīz 3 miljoniem eiro izsolē iegādājies Lietuvas uzņēmums

Dienas Bizness, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas Ķemeri attīstībai vēlas atrast stratēģisko investoru

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ģ. Trencis: zemju nomnieki ir parādā domei 1.3 miljonus

Andrejs Vaivars, Db, 16.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts iestādes ieteica savas valsts iedzīvotājiem atturēties no Latvijas un Jūrmalas apmeklēšanas paaugstināta saslimšanas ar A vīrushepatītu riska dēļ. Tika atsaukti desmitiem iepriekšējo pieteikumu, kas joprojām rada nopietnus zaudējumus Jūrmalas tūrisma industrijai.

Lai arī atsaukta, šī maldīgā informācija ir atstājusi sekas, kuras vēl ilgāku laiku izjutīs Jūrmalas tūrisma biznesa uzņēmumi.

Jūrmalas dome atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrijas pieprasījumu Igaunijas valsts iestādēm nekavējoties atsaukt ieteikumus iedzīvotājiem atturēties no Latvijas un Jūrmalas apmeklēšanas paaugstināta saslimšanas ar A vīrushepatītu riska dēļ. Pateicoties šim pieprasījumam, Igaunija ir atsaukusi savu paziņojumu, tomēr šis incidents ir atstājis negatīvu iespaidu uz Latvijas un Jūrmalas tēlu.

Pagājušajā nedēļā Igaunijas Veselības aizsardzības inspekcija ieteica skolēniem šopavasar nedoties ekskursijās uz Latvjiu, jo esot pārāk liela iespēja inficēties ar A hepatītu, turklāt kā viena no riskantākajām vietām tika minēta tieši Jūrmala. Videoklipā par nepieciešamību vakcinēties pret A hepatītu, kas tika demonstrēts Igaunijas televīzijā, nepārprotami kā potenciālais infekcijas avots tiek norādīta Latvija un konkrēti akvaparks, kas Latvijā ir tikai viens, proti, Līvu akvapark s Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsaimniekotāju «kariņi» Jūrmalā rezultējas ar dubultiem rēķiniem iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada oktobra deviņstāvu namā Putnu ielā 2 Jūrmalā iedzīvotāji saņem divus apsaimniekošanas rēķinus, vēsta laikraksts Diena.

Tos sūta gan uzņēmums Jūrmalas namu serviss, kas uzskata, ka māju pārņēmis pērnajā rudenī, gan līdzšinējais apsaimniekotājs - privatizējamā SIA Jūrmalas namsaimnieks (JN).

Kā skaidro laikraksts, ir juceklis, jo cilvēkiem nav skaidrs, kam zvanīt, kurš par ko atbild un kam par ko maksāt. Daļa iedzīvotāju maksā vienam uzņēmumam, daļa - otram, bet ir arī tādi, kas, baidoties no soda sankcijām, visu šo laiku maksājot abiem.

Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienākot gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsinot jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriedusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jūrmala plāno attīstīt velosatiksmi

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības Jūrmalas domes mēru Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Viņa rīcības dēļ pašvaldības budžetam kopumā radīti zaudējumi ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģ. Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA „Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA „Jūrmalas slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē Ģ. Trencis kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – SIA „Jūrmalas slimnīca” nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, samazināta pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmā kompensācija līdz 11 000 latu, tādējādi SIA Jūrmalas slimnīca un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmala noslēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu

Dienas Bizness, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ar personu apvienību SIA Jūrmalas namsaimnieks un UAB VSA Vilnius, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Personu apvienība nodrošinās pakalpojumus no šī gada 16. janvāra līdz gada beigām. Tā piedāvājusi zemāko cenu sarunu procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā Jūrmalas pilsētā.

Pagaidu atkritumu apsaimniekošanas tarifs pilsētā līdz gada beigām ir 6,75 eiro apmērā par kubikmetru (neieskaitot PVN). Vienlaikus domē jau ir uzsākts darbs arī pie jauna iepirkuma gatavošanas, lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņā Jūrmalas pilsētā, sākot no 2016.gada.

Pašvaldībā skaidro, ka ārkārtas situācijā pašvaldība arī pieņēmusi stratēģisku lēmumu mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Jūrmalā – pāreju uz pakalpojuma ņēmēja vai pašvaldības īpašumā esošiem konteineriem. Jūrmalas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši atkritumu konteineri, un šādu daudzumu ārkārtas situācijā īsā laika periodā uzņēmējiem ir grūti nodrošināt, un tas arī sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts Jūrmalas namsaimnieka kapitāla daļu pirkuma līgums

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FM: Jūrmalai aizvien nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti Ķemeru sanatorijai

Žanete Hāka, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru