Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Viesuļvētras Sendija «papluinīto» ASV austrumkrastu piemeklējusi jauna vētra. Šoreiz gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā Sendija, bet izraisījusi spēcīgu sniegu, kas tikai pavairojis reģiona iedzīvotāju problēmas.

Tā, piemēram, atsevišķās Masačūsetsas štata vietās sniega segas biezums pārsniedzis vairāku gadu rekordus, bet Ņujorkas apkārtnē tika evakuēti cilvēki.

Daudzos Sendijas skartajos reģionos joprojām nav atjaunota elektrības padeve, un cilvēku dzīves vēl vairāk sarežģījis uzsnigušais sniegs.

Db.lv jau vēstīja, ka Sendija nodarījusi postījumus miljardiem dolāru vērtībā. Sendija ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro.

ASV austrumkrastā vētra izraisīja 120 cilvēku bojāeju.

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Viesuļvētra Sendija radījusi nopietnus bojājumus televīzijas koncerna RTVi galvasstacijā Ņujorkā, no kuras tiek saņemts TV signāls arī Lattelecom Interaktīvās televīzijas vajadzībām.

Kā informē uzņēmums, tehnisko nepilnību novēršana un signāla pārraides atjaunošana var aizņemt līdz pat divām dienām, kuru laikā Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem, kuri izvēlējušies Krievijas tematisko paku, nebūs pieejami kanāli Mir Seriala, RTV International, Naše ļubimoje kino un kanāls Detskij mir/Teleklub.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika norādīja, ka Interaktīvās televīzijas Krievijas tematiskā paka ir viena no pieprasītākajām. «Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz ASV dabas spēks un tehnoloģiju sniegtās iespējas varēs mierīgi līdzās pastāvēt, nodrošinot TV skatītājiem visā pasaulē iespēju skatīties savus iemīļotos kanālus,» sacīja I. Alika.

Cīnoties ar viesuļvētras Sendija sekām, Ņujorkā un Longailendā ieviesta degvielas tirdzniecības ierobežošana, lai tādējādi risinātu degvielas trūkumu reģionā.

Paredzēts, ka, sākot ar piektdienas rītu, automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar nepāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt nepāra datumos, bet automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar pāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt pāra datumos.

«Autovadītāji joprojām saskaras ar garām rindām, pieaug neapmierinātība un izskatās, ka degvielas trūkums būs vēl dažas nākamās nedēļas,» sacīja Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs.

Ņujorkas mērs arī norādīja, ka degvielas tirdzniecības ierobežošana bijusi labākais veids, kādā samazināt rindas un ļaut degvielas uzpildes stacijām ilgāk palikt atvērtām, un samazināt iespējamo nekārtību risku.

Latvijas Pasts saņēmis otru paziņojumu no ASV pasta operatora United States Postal Service (USPS) ar lūgumu līdz 2012. gada 9.novembrim netransportēt sūtījumus uz USPS pasta apmaiņas vietu Ņujorkā.

Uz ASV adresētie pasta sūtījumi, kas Latvijas Pastā saņemti 2 .- 8.novembrī, tiks uzglabāti uzņēmuma Rīgas šķirošanas kompleksā līdz 9.novembrim, informē Latvijas Pasts. Šis nosacījums neattiecas uz Eksprespasta sūtījumiem, kas adresātus ASV sasniegs savlaicīgi.

Latvijas Pasts jau iepriekš informēja, ka 1. novembrī uz ASV tika nosūtītas no 29. līdz 31.oktobrim Rīgas šķirošanas kompleksā uzglabātās pakas, Eksprespasta sūtījumi un gandrīz 400 kg vēstuļu korespondences.

Latvijas Pasts arī aicina ņemt vērā, ka sakarā ar viesuļvētras Sendija radītajiem postījumiem pasta sūtījumu piegāde adresātiem ASV teritorijā joprojām var ievērojami kavēties.

Viesuļvētras Sendija laikā nogrimis slavens burukuģis HMS Bounty, kas ticis izmantots Holivudas filmās. ASV Krasta apsardze izglābusi 14 no 16 kuģa komandas locekļiem.

Kuģis tika uzbūvēts 1962. gadā kinolentes Dumpis uz Bounty (Mutiny on the Bounty) uzņemšanas nolūkiem un pēc tam izmantots daudzās filmās, tostarp vienā no Karību jūras pirātu daļām.

Burukuģis nogrimis Ziemeļkarolīnas piekrastē. Tuvojoties viesuļvētrai, kuģa kapteinis centies izvairīties no nokļūšanas tās ceļā, tomēr tas neesot izdevies.

ASV Krasta apsardze vēlāk atrada viena kuģa apkalpes locekļa mirstīgās atliekas, savukārt burinieka kapteinis joprojām tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts.

Oriģinālais britu karaflotes kuģis Bounty kļuva slavens, kad uz tā 1789. gadā netālu no Taiti krastiem notika apkalpes dumpis.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Divas nedēļas pēc postošās viesuļvētras Sendija desmitiem tūkstoši ASV austrumkrasta iedzīvotāju joprojām ir bez elektrības. Tikmēr Ņujorkas štata varasiestādes aplēsušas, ka dabas katastrofa izraisījusi zaudējumus 30 miljardu dolāru apmērā.

Sarežģīta situācija joprojām saglabājas Longailendā, kur bez elektrības ir 21 tūkstotis mājsaimniecību un uzņēmumu. Varasiestādes norāda, ka elektrības piegādes atjaunošana pilnībā var ilgt vismaz līdz piektdienai.

Sendijas seku likvidācijai Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo lūdzis ASV federālā budžeta līdzekļus. Štatā joprojām turpinās arī ierobežota degvielas tirdzniecība, kad automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar nepāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt nepāra datumos, bet automašīnas, kuru numura zīmes beidzas ar pāra skaitli, degvielu varēs uzpildīt pāra datumos.

Vētras skartajās vietās joprojām turpinās atjaunošanas darbi, kuros iesaistījušies ASV bruņotie spēki, Federālās Ārkārtas Vadības Aģentūras (FEMA) speciālisti un daudzu citu organizāciju pārstāvji.

ASV tehnoloģiju gigants Google laidis klajā jaunāko Nexus zīmola viedtālruni Nexus 4, kas izstrādāts kopīgi ar Dienvidkorejas kompāniju LG Electronic. Patlaban nav informācijas, kad Nexus 4 būs pieejams Latvijā.

Jaunais viedtālrunis aprīkots ar Qualcom Snapdragon S4 Pro 1,5 GHz četerkodolu procesoru, Android operētājsistēmu, 4,7 collu displeju, astoņu megapikseļu aizmugurējo kameru un divu gigabaitu operatīvo atmiņu.

LG norāda, ka Nexus 4 kamera aprīkota ar Photo Sphere funkciju, kas sniedz lietotājam iespēju iemūžināt savu pasauli no visiem iespējamajiem skatu leņķiem - no augšas, apakšas un sev visāpkārt. Fotogrāfijas, uzņemtas no dažādiem leņķiem, tiek saliktas vienā attēlā.

Nexus 4 ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā, Francijā, Spānijā un Austrālijā būs pieejams Google Play veikalā sākot ar 13. novembri. Paredzēts, ka viedtālruņa astoņu gigabaitu versija maksās sākot no 299 ASV dolāriem.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

ASV lielpilsēta Ņujorka uzsākusi velosipēdu koplietošanas programmu Citi Bike, kas ir lielākā šāda veida programma valstī. Tomēr nedēļu pēc tās uzsākšanas uzradušās daudzas tehniskas problēmas, kuru dēļ tās darbība ir spēcīgi apgrūtināta.

Sistēmas ietvaros lietotāji var maksāt gada abonēšanas maksu 95 ASV dolāru apmērā, kas ļauj velosipēdus izmantot 45 minūtes. Apmaksu iespējams veikt arī par mēnesi (25 ASV dolāri) un par dienu (9,95 dolāri). Kopumā programmas ietvaros pieejami seši tūkstoši velosipēdu un 330 stacijas, kuras izvietotas galvenokārt Manhetenā un Bruklinā. Pirmajā programmas darbības nedēļā velosipēdi tikuši izmantoti 100 tūkstošus reižu.

Lai gan izrādījusies populāra, programma saskārusies ar nopietnām problēmām. Saskaņā ar medija WNYC aprēķiniem, aizvadītajā nedēļā nav strādājušas aptuveni 35 jeb 10% elektronisko staciju – vairākas stundu garumā neļaujot izņemt velosipēdus vai arī tos nogādāt atpakaļ. Tāpat novērotas problēmas ar elektronisko maksājumu veikšanu.

Tuvojoties viesuļvētrai Sendija, ASV austrumkrastā atcelti simtiem lidojumu, evakuēti tūkstošiem cilvēku, slēgtas valsts skolas un ierobežota sabiedriskā transporta kustība.

Eksperti nobažījušies, ka viesuļvētra «ļaunākā scenārija» gadījumā izraisīs pamatīgus plūdus Ņujorkā, kas var radīt zaudējumus vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta AP.

Gatavojoties vētrai, vairākās ASV austrumkrasta pilsētās slēgta metro satiksme, savukārt Ņujorkas birža paziņojusi, ka pirmdien un, iespējams, otrdien nestrādās.

ASV varasiestādes izsludinājušas ārkārtas stāvokli vairākos valsts austrumkrasta štatos, kur vētra apdraud kopumā 50 miljonus cilvēku. Prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka iedzīvotājiem vētru vajag uztvert ļoti nopietni un attiecīgi sagatavoties.