Jaunākais izdevums

Itālijā no piektdienas aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Šī prasība ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus un saskārusies ar pretestību.

Romā pirms nedēļas protesti pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, pārauga vardarbībā un policija saistībā ar to aizturējusi 12 cilvēkus, tostarp divus galēji labējās partijas līderus.

Šodien Romā plānoti jauni protesti, un Triestē ostas strādnieki gatavojas nobloķēt ostu.

Varasiestādes paziņojušas, ka kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm tiks atļauts darboties ar pilnu jaudu, ja apmeklētāji varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātus.

Sertifikātu ieviešanas mērķis ir novērst inficēšanos darbavietās un kolektīvas karantīnas nepieciešamību.

Uzņēmumiem, kas nepārliecināsies, vai to darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, būs jāmaksā līdz 1000 eiro liela sodanauda.

Covid-19 sertifikāti Itālijā jau tiek izmantoti vairākos citos sektoros, tostarp skolās un veselības aprūpes sistēmā.

Kopumā 85% itāļu, kas sasnieguši 12 gadu vecumu, ir saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība ceturtdien pieņēmusi lēmumu, kas nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas spērusi šādu soli.

No 15.oktobra katram, kurš ieradīsies darbavietā, veikalā vai restorānā, būs jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apstiprina personas pilnīgu vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ceturtdien nolēma premjera Mario Dragi valdība.

Vienlaikus valdība nolēma ierobežot testu cenas, pieaugušajiem tie maksās 15 eiro, bērniem - astoņi eiro.

Noteikumu pārkāpēji tiks sodīti - ikviens, kuram nebūs sertifikāta un attiecīgi nevarēs strādāt darba vietā, tiks atstādināts no pienākumu pildīšanas bez algas saglabāšanas.

Pirms nedēļas Itālijas valdība paziņoja, ka nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu izglītības un aprūpes iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālija pastiprina Covid-19 prasības izglītībā un sabiedriskajā transportā

LETA--DPA, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija ir nolēmusi pastiprināt ar Covid-19 saistītās prasības izglītībā un sabiedriskajā transportā, ceturtdienas vakarā paziņoja veselības ministrs Roberto Speranca.

Septembrī sākoties jaunam mācību gadam, skolotājiem, lektoriem un augstskolu studentiem būs jāuzrāda pierādījums par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testu.

Tā sauktā "zaļā pase" jeb dokuments ar šādu pierādījumu no septembra būs jāuzrāda arī tālsatiksmes vilcienos un autobusos, uz prāmjiem un avioreisos.

Ja pedagogi neuzrādīs šādu pierādījumu, viņi pēc piecām dienām tiks atstādināti no darba pienākumiem, nolēma ministru kabinets.

Jau no piektdienas cilvēkiem vismaz 12 gadu vecumā būs vajadzīga "zaļā pase", lai ieturētu maltītes restorānu iekštelpās, apmeklētu muzejus, peldbaseinus, spa, sporta zāles, ārtelpu kultūras vai sporta pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā, kas ir viena no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā, no 28.jūnija vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas ārtelpās, pirmdien paziņoja Veselības ministrija.

Masku valkāšanas prasības atcelšana stāsies spēkā reģionos, kas marķēti kā "baltās" zonas pēc Itālijā ieviestās koronavīrusa izplatības straujuma klasifikācijas sistēmas, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja veselības ministrs Roberto Speranca.

Tas jau tagad attiecas uz visiem Itālijas reģioniem, izņemot nelielo Valle d'Aostas reģionu valsts galējos ziemeļrietumos.

Masku obligāta valkāšana ārtelpās atcelta pēc Itālijas Tehniski zinātniskās komitejas (CTS) ieteikuma. Komiteja gan atzina, ka cilvēkiem vēl jābūt gataviem valkāt maskas tādos pasākumos, kur ir augstāks vīrusa izplatīšanās risks.

Eksperti paredz, ka līdz 28.jūnijam visa Itālija tiks klasificēta kā "baltā zona".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālija atceļ karantīnu iebraucējiem no ES, Lielbritānijas un Izraēlas

LETA/AFP, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija no svētdienas atceļ prasību ievērot karantīnu tiem iebraucējiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un Izraēlas, kuriem Covid-19 tests ir negatīvs.

Itālija arī atļaus vairāk tā dēvēto Covid-brīvo lidojumu, kas pašreiz tiek veikti uz un no ASV, uz Kanādu, Japānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Papildus Romai un Milānai šādi avioreisi turpmāk apkalpos arī Neapoli un Venēciju, šodien paziņoja Itālijas Veselības ministrija.

Tai pat laikā tiks pastiprināti ierobežojumi ieceļošanai no Brazīlijas.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi ir norādījis, ka tūristu atgriešanās ir būtiska Itālijas ekonomikas atlabšanai.

Itālijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 8,9 procentiem, un kopš pandēmijas sākuma pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu Itālijā miruši vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pagājušajā mēnesī Itālija atļāva kafejnīcām un restorāniem atvērt terases un darbu atsākuši muzeji un kinoteātri, bet nakts komandantstundas joprojām ir spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pirmdienas visa Itālija atzīta par "zema riska" zonu, kur masku nēsāšana sabiedriskās vietās vairs nav obligāta.

Saskaņā ar rīkojumu, kas spēkā stājas pirmdien, Veselības ministrija pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma visus 20 Itālijas reģionus atzinusi par "balto zonu".

Tas nozīmē, ka sejas aizsargmaskas ārpus telpām vairs nav obligātas, tādējādi sagādājot ievērojamu atvieglojumu pilsoņiem, jo nerimstoties karstuma vilnim, Itālijas dienvidos gaisa temperatūra dažviet šonedēļ varētu pārsniegt 40 grādus pēc Celsija.

Pēdējo nedēļu laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu un Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits Itālijā strauji samazinājies.

Turklāt 17 572 505 itāļu jeb trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita līdz svētdienai bija jau vakcinēti.

Kopš atcelta karantīna vakcinētajiem ieceļotājiem, Itālijā atgriezušies arī tūristi no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī no Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Japānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālijā darbu daļēji atsāk bāri, restorāni, kinoteātri un koncertzāles

LETA--AFP, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai atvieglojot cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus, Itālijā no pirmdienas darbu daļēji atsāks bāri, restorāni, kinoteātri un koncertzāles.

Trīs ceturtdaļas Itālijas reģionu no pirmdienas iekļauti zema riska jeb "dzeltenajā" kategorijā, un bāri un restorāni drīkstēs atvērt terases, tostarp strādāt arī vakaros. Taču nakts komandantstunda paliks spēkā un cilvēkiem pēc plkst.22 arī turpmāk būs aizliegts atrasties uz ielas bez svarīga iemesla.

Darbu drīkst atsākt arī kinoteātri, teātri un koncertzāles, kurām ļauts uzņemt pusi no maksimālā apmeklētāju skaita.

Līdz 1.jūlijam plānots atvērt arī peldbaseinus, sporta zāles un izklaides parkus.

Premjerministrs Mario Dragi atzinis, ka uzņemas "izsvērtu risku", atceļot ierobežojumus.

Vīrusa izplatības temps Itālijā ir samazinājies un mazāk Covid-19 pacientu nepieciešama intensīvā aprūpe slimnīcās, taču mirušo skaits joprojām ir aptuveni 300 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no jūlija sāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Valensiju Spānijā, Pizu Itālijā un Kosu Grieķijā.

Šogad lidsabiedrība piedāvās lidojumus vairāk nekā 96 maršrutos no Baltijas, tostarp astoņos jaunos maršrutos no Rīgas.

"Vakcinācijas tempiem Eiropā palielinoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc atpūtas ceļojumiem pieaug. Piemēram, Grieķija jau aicina tūristus, neprasot viņiem pēc ierašanās ievērot pašizolāciju. Tāpēc airBaltic sāks lidojumus uz jauniem, saulainiem atpūtas galamērķiem, līdz ar to uzlabojot reisu piedāvājumu no Baltijas valstīm," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Šovasar airBaltic kopumā piedāvā lidojumus uz septiņiem galamērķiem Itālijā, sešiem Grieķijā un pieciem Spānijā, kā arī daudzviet citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija no 6.augusta pastiprinās ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, pieprasot vakcinācijas, izslimošanas vai negatīva testa pierādījumu, lai varētu apmeklēt tādas vietas kā sporta zāle, peldbaseins vai muzejs.

Itālijas valdība, kas ceturtdienas vakarā paziņoja par šo lēmumu, arī pavēstīja, ka ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts līdz gada beigām.

Ierobežojumi tiek pastiprināti, reaģējot uz Covid-19 gadījumu skaita strauju pieaugumu, sevišķi jauniešu vidū.

"Delta paveids ir draudīgs, jo tas ātri izplatās," sacīja premjerministrs Mario Dragi.

Veselības ministrs Roberto Speranca aicināja cilvēkus vakcinēties.

Jaunie noteikumi no augusta noteiks arī to, kā tiks klasificētas riska zonas, kas ir baltā, dzeltenā, oranžā vai sarkanā krāsā. Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvā rādītāja vietā par noteicošiem parametriem kļūs tas, cik lielā mērā ir aizpildītas slimnīcu Covid-19 palātas un intensīvās aprūpes nodaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks Eiropas mēroga tīklošanās pasākums uzņēmējiem

Db.lv, 28.09.2021

Ar praktiskiem padomiem un dzīvās pieredzes stāstiem dalīsies #esiLV valdes pārstāve, Eiropas latviešu priekšsēdētāja Elīna Pinto.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm plāno nostiprināties Centrālās un Austrumeiropas tirgos

Db.lv, 30.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā investējot 100 miljonu eiro un izstrādājot desmit jaunus produktus ik gadu, AS "Olainfarm" plāno kļūt par top 10 farmācijas uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā.

""Olainfarm" 50. darbības gadu uzsākam labā formā un ar ambicioziem plāniem. Uzņēmuma komanda ir mobilizējusi spēkus jaunu produktu izstrādei un stratēģiskai jaunu tirgu apguvei, vienlaikus efektivizējot uzņēmuma darbu un strādājot pie investīciju piesaistes," informē AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

AS "Olainfarm", kas pirmajā pusgadā strādājusi ar 66,671 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 7,668 miljonu eiro peļņu, ir bijusi par 17,5% produktīvāka nekā farmācijas nozarē strādājošie uzņēmumi kopumā. Vidējo produktivitāti jeb apgrozījumu uz vienu darbinieku ražošanas nozarē Latvijā "Olainfarm" pārsniedz vairāk nekā 2,5 reizes.

""Olainfarm" medicīnas produktu mārketinga modelis, kas darbojas jau 15 valstīs, ir devis 10% pārdošanas pieaugumu, tajā skaitā, piemēram, Krievijā izaugsme šā gada astoņos mēnešos bijusi 19%, bet Ukrainā - 20%," stāsta AS "Olainfarm" valdes locekle Elena Bušberga, piebilstot, ka būtiskākajos noieta tirgos - Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Uzbekistānā un Kazahstānā - un nozīmīgākajās gatavo zāļu formu produktu grupās AS "Olainfarm" uzrādījis par 11% labākus darbības rādītājus nekā vidējā tirgus izaugsme.

Olainfarm nākamajos piecos gados plāno investēt 100 miljonus eiro 

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram...

Uzņēmuma sekmes gatavo zāļu tirgū Covid-19 periodā nodrošinājusi digitālo platformu "Open Olainfarm" un "Academy of Doctors" izveide. Savukārt aktīvo farmaceitisko vielu un ķīmisko sastāvdaļu piegādes apjomus par 17% izdevies audzēt, piesaistot vērtīgus sadarbības partnerus Itālijā, ASV, Vācijā, Japānā un citur.

"Vēl straujāka "Olainfarm" izaugsme būs iespējama, tikai mērķtiecīgi paplašinot produktu portfeli. Šobrīd, aizpildot pēdējo gadu produktu izstrādes plaisu, dažādās plānošanas un izstrādes fāzēs jau ir apstiprināti 23 jauni produkti, taču pie tā nedomājam apstāties. Esam nosprauduši mērķi nodrošināt vismaz desmit jaunu produktu izstrādi gadā," atklāj AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vairums no jau apstiprinātajiem produktiem tiek attīstīti "Olainfarm" tradicionāli sekmīgākajās terapeitiskajās jomās kā uroloģija, neiroloģija, kardioloģija un alerģiju ārstniecība. Papildus jaunu produktu izstrāde apstiprināta arī cukura diabēta un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Investīcijas mērķu sasniegšanai tuvāko piecu gadu laikā sasniedz 100 miljonus eiro, kas nepieciešami gan jaunu produktu izstrādei un tehnoloģiju transfēriem, gan gatavo zāļu formu ražošanas līniju paplašināšanai, aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas līniju izveidei, kvalitātes kontroles laboratoriju modernizācijai, pētniecības un attīstības laboratoriju izveidei, noliktavu paplašināšanai un notekūdeņu attīrīšanas stacijas un tīklu rekonstrukcijai. Līdzekļus plānots iegūt, kāpinot efektivitāti un reinvestējot peļņu, kā arī piesaistot papildu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir laiks "domāt par obligātu vakcināciju" pret Covid-19, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, vienlaikus uzsverot, ka par to izlems dalībvalstu valdības.

"Mana personīgā nostāja ir tāda, ka, manuprāt, ir saprotami un piemēroti šobrīd vadīt šo diskusiju," pavēstīja Leiena, uzsverot, ka trešdaļa no ES 450 miljoniem iedzīvotāju joprojām nav vakcinēti.

"Kā mēs varam veicināt un potenciāli domāt par obligātu vakcināciju Eiropas Savienībā? Tam ir vajadzīga diskusija. Tam ir vajadzīga kopīga pieeja. Taču tā ir diskusija, kas, manuprāt, ir jāvada," sacīja Leiena.

Vairākas ES valstis jau spērušas soļus šajā virzienā.

Austrija pavēstījusi par obligātu vakcināciju pret Covid-19 no 1.februāra. Vācija apsver iespēju sekot šim paraugam.

Grieķija otrdien pavēstīja, ka vakcinācija būs obligāta par 60 gadiem vecākiem cilvēkiem, Francija - ka no 15.janvāra Covid-19 pases tiks deaktivizētas pieaugušajiem, kas sešus mēnešus pēc pirmajām potēm nebūs saņēmuši balstvakcīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru