Finanses

Izejvielu cenas turpina augt

Žanete Hāka, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā sausums Brazīlijā un aukstais laiks ASV veicināja vairāku izejvielu sadārdzināšanos, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot indekss, kas apkopo 24 izejmateriālu cenas, pagājušajā nedēļā pieauga par 1,7%, kas ir pieaugums trešo nedēļu pēc kārtas un ilgākais kāpums četru mēnešu laikā. Palielinājās gandrīz visu izejvielu cenas, izņemot varu un cinku, un lielākā sadārdzināšanās bija kafijai, dabasgāzei, gaļai un cukuram.

Savukārt 11 lauksaimniecības produktu spekulatīvās pozīcijas pagājušajā nedēļā pieauga par 19% līdz 573 189 līgumiem, kas ir lielākais skaits kopš 2012.gada oktobra. Kopš janvāra beigām šis rādītājs ir dubultojies.

Savukārt S&P GSCI Agricultural Index, kas apkopo astoņu labību cenas, pieauga par 3%, un tam bija trešais nedēļas kāpums pēc kārtas un ilgākais pieaugums kopš 2012.gada septembra.

Brazīlijā, kas ir lielākais cukura un kafijas audzētājs, aizvadīts sausākais janvāris sešdesmit gadu laikā, kas ir pabojājis ražu. Savukārt tiek prognozēts, ka aukstais laiks ASV turpināsies vēl līdz mēneša beigām, veicinot pieprasījumu pēc dabasgāzes.

Šajā sezonā Brazīlijas cukura raža varētu būt mazāka, jo paredzams, ka sausums vēl kādu laiku tirpināsies, uzskata eksperti. Savukārt sojas pupiņu raža Brazīlijā un Argentīnā varētu pieaugt par 10%, neskatoties uz sauso laiku, prognozē Rabobank. Kā liecina ASV Lauksaimniecības departamenta aplēses, kukurūzas un sojas pupiņu raža ASV šogad būs vēsturiski augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Var piefiksēt cenas

Jānis Šķupelis, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem labāk jau laikus padomāt par finanšu paredzamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu tirgos cenas pēc savas būtības mēdz svārstīties visai strauji. Tomēr, ja runā par situāciju izejvielu tirgū, tad tie pat uz pārējo fona izceļas ar pastiprinātām cenu izmaiņām – vienas dienas ietvaros strauji preču biržā var nosvārstīties, piemēram, gan kviešu, gan naftas piegāžu kontraktu cenas. Arī tālākas nākotnes cenu ziņā šie tirgi ir visai neparedzami – diez vai vēl pirms gada daudzi paredzēja, ka naftas cena šobrīd atradīsies zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Ņemot vērā izejvielu cenu straujās izmaiņas (abos virzienos) un šī tirgus visai lielo neparedzamību, šādos apstākļos, domājams, pagrūti darboties biznesam, kas šīs izejvielas pārdod, vai kuram izejvielas ir nepieciešamas. Tiesa gan, mūsdienās jau kādu laiku ir izdomāti risinājumi, kas biznesu pasargā no šādām svārstībām. Šos risinājums izmanto faktiski visas lielās pasaules kompānijas un to popularitāte aug arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Apiņi ceļ miestiņa cenu

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 14.05.2014

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznesa arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Regulatoru prasības bankām liek audzēt pakalpojumu cenas

Jānis Šķupelis, Žanete Hāka
, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads vēsturē ieies ar strauju izejvielu cenu kritumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bažas par Ķīnas ekonomikas pieaugumu un daudzu izejvielu pārprodukcija šogad lika to cenām noslīdēt līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Piemēram, Brent jēlnaftas cena šā gada beigās atradās pie 36 ASV dolāru atzīmes par barelu, kas ir zemākais līmenis 11 gadu laikā. Pašlaik izskatās, ka pretējā virzienā pavērsies tā saucamais «globālais supercikls», kas vairāk nekā 10 gadus nozīmējis izejvielu cenu palielināšanos un stimulējis milzīgas investīcijas lauksaimniecībā, jaunās raktuvēs un ar izejvielu ieguvi saistītajās tehnoloģijās. Tas galu galā novedis pie milzīga izejvielu piedāvājuma, jo domāts, ka to jebkurā gadījumā spēs uzsūkt nemitīgi straujā Ķīnas izaugsme. Pasaules tautsaimniecība savā pašreizējā stadijā daudzu izejvielu piedāvājumu gan vairs absorbēt nespēj, un daudzi tirgi ir jaunos balansa punktu meklējumos, kas, visticamāk, kādu laiku vēl turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Būs jāmācās dzīvot bez centrālo banku narkotikas

Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads iezīmējis ASV un Eiropas centrālo banku atšķirīgos kursus; dolāra likmju kāpums iesāk lētas naudas ēras beigas; esam sagaidījuši lētu izejvielu cenu laikmetu

Šis gads pasaules lielākajos finanšu tirgos bijis bagāts ar dažādiem notikumiem. Viena no pašām populārākajām tēmām bija spriedumi par pasaules varenāko centrālo banku monetārās politikas diverģenci. Proti, kamēr Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nācās iesaistīties papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumos, kas šogad ietvēra gan negatīvas likmes, gan eiro drukāšanas programmas izziņošanu gada sākumā un palielināšanu gada beigās, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pakāpeniski tirgus gatavoja augstāku procentlikmju laikmetam. Šonedēļ FRS no dažādiem mājieniem arī beidzot ķērās pie darbiem – pirmo reizi gandrīz 10 gadu laikā ASV centrālie baņķieri izšķīrušies par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Daudzi finanšu apskatnieki piebilst, ka tas iezīmē lētās naudas ēras beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk globālās ārvalstu valūtu rezerves var sarukt

Jaunākie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati atklājuši, ka šā gada pirmajā ceturksnī pasaules centrālo banku ārvalstu valūtu rezerves salīdzinājumā ar pagājušā gada vidu sarukušas par pustriljonu – līdz 11,43 triljoniem ASV dolāru. Vairāki analītiķi norāda, ka šāda tendence var turpināties, kam varot būt visai ievērojama ietekme arī uz tendencēm finanšu tirgū.

Proti, pēdējo 20 gadu laikā ir ierasts, ka pasaules valstu ārvalstu valūtu rezerves aug, kur par šādu tendenci galvenokārt atbildīgas ir bijušas lielās attīstības valstis, piemēram, Ķīna. Tagad šīm rezervēm varot būt tendence samazināties, kas savukārt var nozīmēt mazāku pieprasījumu pēc daudzām pasaules valstu obligācijām un to, ka pieaug pārdošanas spiediens parāda vērtspapīru tirgū. Šīs rezerves tradicionāli nozīmē zināmu drošības buferi pret vietējās valūtas nestabilitāti un kapitāla noplūdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Izejvielu krājumi ir lieli, bet daudzi turpina ražot par spīti zemajai cenai

Žanete Hāka, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgs ražošanas apjoms palīdzēja izejvielu cenām kristies 2014. gadā, un analītiķi ir pārliecināti, ka tur tās arī kādu laiku uzkavēsies, jo krājumi ir izveidojušies ļoti lieli un daudzi turpina ražot iepriekšējos apjomos, par spīti zemajai cenai, norāda LHV bankas eksperts Mareks Rudovičs.

Pēdējo gadu augstās izejvielas cenas ļāvušas daudzām izejvielu kompānijām veikt ļoti lielas investīcijas visā pasaulē. Tas arī palīdzēja attīstīties vairākiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuri bija pilnīgi atkarīgi no šo kompāniju sekmēm. Šis kritums izejvielu cenā ir bijis diezgan postošs.

Izejvielu tigus kopumā saņēma vairākus triecienus iepriekšējā gadā, cenai strauji krītoties sākoties ar naftu, akmeņoglēm līdz pat cukuram. Izejvielu zemā cena ir novedusi pie vairākiem atlaistiem darbiniekiem, raktuvju slēgšanām un zaudējumiem investoriem, uzsver eksperts.

Viņš kā piemēru min - pirms diviem gadiem Daniela Nilsona ģimene iegādājās viesnīcu Zviedrijas pilsētā Pajalā, apmēram 80 kilometru attālumā no Polārā Loka. Tuvumā esošā Kaunisvāras dzelzs rūda bija tikko uzsākusi savu darbību un Nilsonu ģimene tikmēr izveidoja jaunas tikšanās vietas un atjaunoja nakstklubu. Kā atzina Nilsona kungs, tad viņš gribēja izveidot vietu, kur dzelzs rūdas darbiniekiem būtu patīkami atrasties. Citiem vārdiem sakot, viņš redzēja potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ izejvielu cenas sasniedza augstāko atzīmi kopš pērnā gada decembra, jo ārkārtas laikapstākļi ir radījuši bažas par graudu un enerģētikas piegādes problēmām laikā, kad Ķīnā aug importa apjomi, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI Spot Index, kas apkopo 24 izejvielu cenas, trešdienu noslēdza ar 0,2% pieaugumu, sasniedzot 636,22 punktus. Pirms tam indekss bija palielinājies līdz 639,93 punktiem, kas ir augstākā atzīme kopš decembra beigām.

Kāpumu lielā mērā veicināja kafijas cenas pieaugums, savukārt kakao cena sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011. gada. Zelta cena piedzīvoja ilgāko kāpumu kopš 2012. gada jūnija.

GSCI indekss šogad ir atguvies pēc pērnā gada krituma, kas bija pirmo reizi kopš 2008. gada.

Sausākais janvāris pasaules lielākajā cukura un kafijas audzēšanas valstī Brazīlijā kopš 1954.gada ir sabojājis graudu ražas, savukārt ledainais laiks ASV ir bojājis ziemas kviešu ražu un samazinājis enerģētikas izejvielu rezerves, augot pieprasījumam pēc kurināšanas materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas stabilizējas

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ jāatrod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru