Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknī ar iesniegumu vērsusies kāda 60 gadus veca sieviete, kura cietusi no krāpnieciskām darbībām - viņai radīti zaudējumi 34 800 eiro apmērā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka sieviete iepazinusies ar kādu vīrieti, kurš stādījies priekšā kā Dima. Ieraugot, ka sieviete ar savu vīru ir gados paveci cilvēki, bez darba, kā arī uzzinot, ka sieviete komunālo parādu dēļ plāno pārdot savu dzīvokli un nopirkt tā vietā lētāku, vīrietis piedāvājis sievietei savu palīdzību un internetā ievietojis sludinājumu, ka tiek pārdots dzīvoklis. Kad tika atrasti dzīvokļa pircēji, krāpnieks Dima aizvedis cietušo sievieti pie notāra, kur ticis noslēgts darījums par dzīvokļa pārdošanu.

Pēc darījuma pabeigšanas cietusī piezvanījusi šim vīrietim, kurš viņu gaidījis ārā pie ēkas un izstāstījusi, ka darījums nu ir pabeigts. Pēc tam šis krāpnieks piedāvājis aizvest cietušo personu uz mājām. Braucot mašīnā, viņam kāds piezvanījis un viņš ar cietušo sievieti atgriezies atpakaļ, kur pēc tam mašīnā iekāpusi kāda sieviete un paskaidrojusi cietušai personai, ka darījums par dzīvokļa pārdošanu nav noticis, kamēr netiks iesniegts dokuments par ienākumiem. Cietusī atdevusi sievietei par dzīvokli saņemto naudu. Pēc notikušā sievietei ar krāpnieku vairs nav izdevies sazināties.

Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas – pārdošanas darījumā, kāds krāpnieks no upura izkrāpis naudu, turklāt «upuris» labprātīgi krāpniekam atdevis savu veco telefonu un arī, pašam nezinot, kļuvis par kādas «ātro kredītu» firmas klientu. Šādi un līdzšigi gadījumi Rīgā notiek regulāri, Db.lv uzzināja policijā, savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija patlaban negrasās padarīt stingrākus kredītu izsniegšanas noteikumus.

Ziņa papildināta ar policijas komentāru 3., 4., 5. rindkopā.

Krāpniecības shēma ir sekojoša - «upurim» kāds «paziņa» lūdz viņam pārdot savu veco telefonu, norādot, ka samaksa tiks veikta no viņa firmas konta. «Upuris» šādiem nosacījumiem piekrīt un «pircējs-krāpnieks» viņam liek ieskaitīt vienu santīmu vispirms šīs firmas kontā, skaidrojot, ka citādāk esot kādas neskaidrības ar konta numuru vai tamlīdzīgas problēmas. Tāpat viņš lūdz, vai «upuris» nevarētu pārdot telefonu par 50 Ls dārgāk, bet faktiski pēc tam skaidrā naudā «pārdevējs» atdotu atpakaļ šos 50 Ls «pircējam». Tādējādi «upura» kontā tiek ieskaitīta nauda, it kā no «pircēja» - 100 Ls. Pēc tam «pircējs» paņem no «upura» telefonu, ko it kā nopircis, kā arī tos 50 Ls, par kuriem abi esot vienojušies.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Rīgas reģiona policija pagājušajā nedēļā aizdomās par vairāku ātro kredītu ņemšanu, izmantojot citu cilvēku bankas kontu datus, aizturējusi kādu vīrieti. Šādā veidā viņš apkrāpis vairāk nekā desmit iedzīvotājus.

Rīgas policijā kriminālprocess par iespējamu krāpšanu tika sākts pirms vairākiem mēnešiem. Kāds vīrietis, izmantojot uzticību, pierunāja vairākus cilvēkus atvērt bankas kontu un datus nodot viņam. Vīrietis stāstīja, ka viņam no citas valsts nepieciešams pārskaitīt naudu, taču viņam neesot bankas konta.

Cilvēkiem, kuri uzticēja svešiniekam savus bankas konta datus vīrietis solīja daļu no summas, kas tikšot viņam pārskaitīta no ārzemēm, skaidro policija. Citos gadījumos iespējamais krāpnieks solījis iekārtot cilvēkus darbā ārzemēs un norādījis, ka viņam nepieciešams zināt internetbankas konta piekļuves datus.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi vistiešākā veidā negatīvi ietekmē pievienotās PVN izkrāpšanas problemātika. Protams, ka Latvija nav vienīgā valsts kuras biznesa vidē dien dienā jāsadzīvo ar PVN izkrāpšanas esamību. Tāda problēma ir vairumam Eiropas Savienības dalībvalstu. Tai pašā laikā Latvija, tāpat kā lielākā daļa no Austrumeiropas valstīm izceļas ar miglā tītiem priekšnoteikumiem, kas ļautu godprātīgam nodokļa maksātājam izvairīties no PVN krāpnieku lamatām. Līdz ar to PVN maksātāji bieži vien ir spiesti spēlēt savdabīgu «veiksmes spēli», cerot, ka tā darījumu partneris neizrādīsies PVN krāpnieks.

Kāpēc būtu jāuztraucas, lai darījumu partneris nebūtu PVN krāpnieks? Tas ir tādēļ, ka dēļ PVN krāpšanas, kuru veicis darījumu partneris vai tā tālākie darījumu partneri, PVN par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem budžetā nenomaksā.

Dēļ nenomaksātā PVN valsts ir praktiskas dilemmas priekšā. Iekasēt PVN no vainīgās personas, vai padarīt uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu par «līdzdalībnieku» PVN izkrāpšanā, un iekasēt neiekasēto PVN no viņa. Vieglāk ir vērsties ar prasījumu pret uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu, jo parasti tas ir strādājošs uzņēmums. Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka no viņa ir vieglāk zaudētās PVN summas iekasēt, jo uzņēmums, kurā PVN ir pazudis, parasti ir «tukšs». Nereti praksē tā arī notiek. Tāpat, lai noķertu PVN krāpšanas organizētāju, pirmkārt, jābūt vēlmei organizētāju noķert, un, otrkārt, jāiegulda intensīvs intelektuāls darbs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Valsts policijā ir sākti vairāki kriminālprocesi par ātro kredītu noformēšanu, izmantojot svešus personas datus, informē policijas pārstāvji.

Valsts policija no iedzīvotājiem saņem informāciju, ka sociālajos portālos kāda persona, kas izmanto viltus profilu, uzrunā nepazīstamus cilvēkus un piedāvā viegli nopelnīt naudu, neko nedarot. Lai gan policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka krāpnieks sazinās ar nepazīstamiem cilvēkiem sociālajos tīklos, kurus vairāk izmanto krievvalodīgā auditorija, tomēr netiek izslēgts, ka šādas krāpnieciskas darbības var tikt veiktas arī citās sociālajās vietnēs.

Krāpnieks, kas it kā pārstāv kādu firmu, norāda, ka oficiāli ir jānodarbina konkrēts skaits darbinieku, bet nevēlas maksāt nodokļus, tādēļ vēlas veikt dažādus naudas pārskaitījumus caur izvēlēto cilvēku kontiem. Vienīgais nosacījums, lai iegūtu šo darbu – e-pastā nosūtīt savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, bankas konta numuru, paroli un internetbankas kodu kartes datus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Banku sektors ir starp nozarēm, kurās digitālie risinājumi attīstās visstraujāk, un arī mākslīgā intelekta klātbūtne nav stāsts par nākotni, bet gan iespēja, kuru bankas izmanto Latvijas iedzīvotāju apkalpošanai jau šobrīd. Kuros ikdienas banku pakalpojumos sastopamies ar mākslīgo intelektu, un kā tas palīdzēs bankām nākotnē?

Mākslīgais intelekts Latvijas banku sistēmā tiek izmantots jau tagad – sevis identificēšana ar pašportretu un finanšu krāpšanas gadījumu novēršana ir tikai pāris piemēri no funkcionalitātes, ko sniedz modernās tehnoloģijas. Pieaugot mākslīgā intelekta pielietojumam, jau drīzumā bankas to varētu izmantot risku pārvaldībā, iekšējo procesu optimizēšanā, sankciju monitoringā, kā arī personalizētu piedāvājumu sagatavošanā.

Aizdomīgu transakciju monitorings un krāpšanas gadījumu novēršana

Mākslīgais intelekts tiek sekmīgi izmantots cīņā ar finanšu krāpniekiem – tas palīdz analizēt iedzīvotāju pirkumu paradumus un izveidot klienta profilu, kas vēlāk tiek izmantots, lai novērstu krāpšanas gadījumus. Piemēram, ja krāpnieks ir ieguvis jūsu bankas kartes datus un tos izmanto pieprasot digitālo maksājumu, mākslīgais intelekts spēs identificēt to kā netipisku maksājumu, kas neatbilst jūsu paradumiem – tādejādi mazinot krāpšanas gadījumu skaitu.

Policija atklājusi vairākus krāpniekus, kuri, piedāvājot iespēju ātri saņemt kredīta aizdevumu, izkrāpuši naudu.

Valsts policija Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkaršanas pārvaldes (ENAP) darbinieki atklājuši organizētu personu grupu, kura iedzīvotājiem piedāvāja iespēju saņemt kredītu, neskatoties uz personas kredīta vēsturi. Sludinājumi par kredītu izsniegšanu tika ievietoti portālā ss.lv, DB informēja policijas pārstāvis Andris Rinkevics.

Lai saņemtu kredītu personai tika lūgts uz iepriekš speciāli izveidotu konta numuru pārskaitīt drošības maksu, kas svārstījās no 10 līdz 150 Ls. Drošības maksas summa bijusi atkarīga no prasītā kredīta apjoma.

Pēc drošības maksas pārskaitīšanas nauda no konta izņemta, bet personai kredīts izsniegts netika. Organizētā grupa savas noziedzīgās darbības veikusi vismaz pusgada garumā un šobrīd ir apzinātas vairāk nekā 30 personas, kuras kļuvušas par šīs noziedzīgās darbības upuriem.

Laika posmā no 2023.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem datiem par krāpšanas gadījumu statistiku četrās lielākajās bankās, kad par upuri ir kļuvis uzņēmums.

Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

FNA skaidro, ka ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus.

Kāds Latvijas iedzīvotājs, cenšoties pārdot lietotu automašīnu, iekritis krāpnieku slazdā, un galu galā viņa darījums beidzās ar to, ka vīrietis zaudēja 3800 eiro, informē Valsts policija.

Nesen policijā vērsās kāds cietušais, kurš bija ievietojis sludinājumu, ka pārdod automašīnu Mercedes Benz par 2200 eiro. Uz sludinājumu atsaucās kāds ārzemnieks, kurš vēlējās iegādāties šo automašīnu. Ieinteresētais pircējs vīrietim piedāvāja, ka naudu par automašīnu ieskaitīs, izmantojot pakalpojumu PayPal. Vēlāk krāpnieks nosūtīja automašīnas tirgotājam viltotu PayPal maksājuma uzdevumu, kurā bija paziņots, ka nauda ir pārskaitīta. Taču, lai saņemtu naudu, vīrietim uz citu kontu bija jānosūta 467 eiro, ko vīrietis arī izdarīja. Bet vēlāk viņš saņēma jaunu paziņojumu, ka nepieciešams iemaksāt lielāku summu. Šādā veidā pēc vairāku maksājumu veikšanas vīrietis kopā pārskaitīja gandrīz 3800 eiro. Savukārt brīdī, kad kārtējo reizi tika pieprasīta jauna summa, kura jau pārsniedza 6000 eiro, viņš saprata, ka, iespējams, notiek krāpšana.

Mūsu valstij būtu vairāk jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī konkurētspējas veicināšanu, jo pagaidām šajā ziņā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, norāda advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze.

Vairākus gadu desmitus uzņēmējdarbības vide Latvijā nav bijusi sevišķi labvēlīga, kā ietekmē mūsu biznesmeņiem ir ļoti grūti konkurēt ar komersantiem Eiropā un pasaulē, pauž J. Loze. Viņš uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas valstij pienes naudu, – uzņēmējs ir draugs, nevis krāpnieks.

Aizstāv tiesības

Visu savu mūžu esmu strādājis par advokātu, specializējoties uzņēmēju komerctiesību jautājumos, stāsta J. Loze. “Pēdējos gados esmu bijis arī sabiedriski aktīvs – vadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridisko komiteju, esmu Nacionālās stratēģijas padomes loceklis un darbojos arī citās organizācijās. Ikdienā es daudz komunicēju ar uzņēmējiem, tāpēc zinu, kādas ir viņu lielākās sāpes un problēmas. Diemžēl man jāteic, ka konkurētspējas ziņā mēs būtiski atpaliekam no citām valstīm. Rodas sajūta, ka visi likumprojekti tiek pieņemti ar domu, ka uzņēmējs grib apkrāpt valsti, taču patiesībā ir pretēji – tieši uzņēmējdarbība rada naudu. Šī situācija ir jārisina, un, lai to darītu, vajadzīga stingra politiskā nostāja,” domā advokāts.

Pastāv aizdomas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātes Lienītes Šikores vīrs ir krāpnieks.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē prese ziņoja par tūrisma uzņēmēju Andreju Kondrātu, kurš apkrāpis klientus un darījumu partnerus, palicis parādā desmitiem kreditoru un ticis arī pie krimināllietas pie krāpšanu. Tagad Andrejs Kondrāts, kā rāda tiesas spriedumi un apkrāpto cilvēku sūdzības, faktiski turpina deviņdesmitajos gados iesākto, taču ir būtiska atšķirība – jau vairākus gadus viņš saucas Andrejs Šikors, jo pēc laulībām pārgājis sievas uzvārdā. Viņa dzīvesbiedre ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas vadītāja, viena no līdz šim reālākajām pretendentēm uz biroja priekšnieka amatu Lienīte Šikore. Kā Pietiek apgalvojuši apkrāptie cilvēki, tieši uz dzīvesbiedres darbu KNAB Šikors atsaucies, noraidot viņu prasības pēc nopelnītā darba atalgojuma, vēsta portāls pietiek.com.

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

Rīgas kriminālpolicijas darbinieki 16.jūlijā aizturēja kādu vīrieti aizdomās par naudas izkrāpšanu, slēdzot līgumus ar iedzīvotājiem par PVC logu uzstādīšanu un pieprasot priekšapmaksu. Policija lūdz atsaukties citus cietušos.

Rīgas policija aprīlī un maijā saņēma informāciju par četriem gadījumiem, kad cilvēkiem izkrāpta nauda, kuru viņi maksājuši kā priekšapmaksu par PVC logu uzstādīšanu. Veicot vairākas izmeklēšanas darbības, policijas darbinieki nāca uz pēdām kādam 1986.gadā dzimušam vīrietim un pirmdien, 16.jūlijā, aizturēja viņu aizdomās par krāpšanu.

Iespējamais krāpnieks noslēdza līgumus ar vairākiem cilvēkiem, it kā kādas firmas vārdā, lai gan šis uzņēmums nebija viņu pilnvarojis to darīt, par PVC logu uzstādīšanu un pieprasīja priekšapmaksu. Kopā varētu būt izkrāpti aptuveni 2500 lati, ko aizdomās turētais izlietoja savām vajadzībām.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi

Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.

Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.

Pret Šveices banku UBS celta prasība tiesā, cerot no tās piedzīt vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru. Tiek apgalvots, ka tā piesegusi krāpnieka Bernarda Medofa(Bernard Madof) Ponzi shēmu, kuras rezultātā klienti zaudēja miljardus, ziņo BBC.

Irvings Pikards (Irving Picard), kas strādā kā Medofa upuru pilnvarotais, vērsies pret UBS un dažādiem partneriem ASV bankrota tiesā.

Banka, kas nav sniegusi nekādus komentārus par apsūdzībām, esot guvusi peļņu no Medofa darbībām.

Kā vēstīts, Medofs šobrīd izcieš 150 gadu cietumsodu. Krāpnieks solīja augstu un stabilu peļņu, piesaistot lielus ieguldījumus no turīgām privātpersonām. Lai kompensētu zaudējumus cietušajiem, nesen izsolē tika pārdota pat Medofa apakšveļa.