Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Jūnijā sākumā notiks maksātnespējīgajai SIA Jomas pērle piederošās kustamās mantas SIA Salons Jūrmala 20 kapitāla daļu pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 10 tūkst. Ls. Izsoles nodrošinājums noteikts 10% apmērā un nosolītā cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks 2011.gada 6.jūnijā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī nekustamo īpašumu izsolēs tika pārdoti abi SIA Jomas pērle nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Kopumā abi īpašumi nosolīti par 1,84 milj. Ls. Nekustamais īpašums Jomas ielā 57 tika pārdots par 1,56 milj. Ls, bet Jomas ielā 59 par 276 tūkst. Ls.

Īpašums Jomas ielā 57, sastāvēja no 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena bija 1,218 milj. Ls. Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena bija – 222,8 tūkst. Ls.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Piektdien, 7. augustā, tiks atklāts kinofestivāls "Baltijas pērle". Festivāla pirmajā dienā plkst 19:00 Rigas kongresu namā skanēs pasaulslavenā komponista, režisora Pītera Grīneveja filmu mūzikas autora Maikla Nīmana (klavieres) un viņa orķestra koncerts. Plkst. 24:00 Rigas kongresu nama Lielajā zālē sāksies nakts kinomaratons - skatītājiem tiks piedāvāta iespēja par vienas biļetes cenu (Ls 5) noskatīties 3 filmas - "Imports/Eksports", "Lēdija Čaterleja" un speciāli šim seansam sarupētā filma-pārsteigums.

M. Nīmans ir leģendārs komponists-minimālists, kuram piedēvē minimālisma kā jēdziena ieviešanu mūzikas terminoloģijā, muzikologs, pianists, folkloras pētnieks. Viņa radošās intereses izpaužas daudzveidīgā žanru izvēlē - opera, kamermūzika, koncertžanrs, mūzika filmām, teātra izrādēm un pat datorspēlēm. M.Nīmana pasaules popularitāte īpaši spilgta kļuva, pateicoties ilggadīgais sadarbībai ar kinorežisoru Pīteru Grīneveju - viņu kopdarbu vidū ir arī mūzika filmām Prospero grāmatas, Zīmētāja kontrakts, Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais, ZOO u.c. Tomēr sadarbība ar britu kinorežisoru ar laiku kļuva par sava veida zīmogu - komponista rokraksts bija nemainīgs vairākus gadus. Šos priekšstatus lauza viņa mūzika Džeinas Kempiones drāmai Klavieres, kur ieskanējās citas krāsas - smalka lirika un romantisms. Šobrīd komponists aktīvi sadarbojas ar Eiropas un Holivudas režisoriem, rakstīdams mūziku filmām Karingtons, Gataka u.c.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludinājusi kārtējā attīstītāja — SIA Jomas pērle maksātnespēju.

Šis uzņēmums sāka dzīvokļu un tirdzniecības kompleksa Jomas pērle attīstību pašā Jūrmalas centrā, Jomas ielā 57/59/61. Projektu izstrādājusi arhitektūras firma Alta, bet kā galvenais būvuzņēmējs piesaistīta Acme būve.

Pirms pāris gadiem (Db, 12.10.2007) SIA Jomas pērle no fiziskas personas Andreja Neiberga par 0.5 milj. latu iegādājās 916 m2 lielu zemesgabalu ar māju un divām palīgceltnēm Jomas ielā 59. Tas bija viens no lielākajiem Jūrmalā notikušajiem darījumiem 2007. gadā. Uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Norvik bankai. Viena — 1.35 miljonu latu apmērā, bet otra — 0.51 miljona latu apmērā. Šī hipotēka uzlikta vēl vairākiem firmai piederošiem nekustamiem īpašumiem Jūrmalā.

Oktobrī par vairāk nekā miljons latiem izsolīs maksātnespējīgās SIA Jomas pērle nekustamo īpašumu. Jomas pērles un Andreja Neiberga nekustamā īpašuma darījums saistībā ar Jomas ielu 59 bija viens no lielākajiem Jūrmalā notikušajiem darījumiem 2007.gadā.

Jomas pērle no A.Neiberga nekustamo īpašumu Jomas ielā 59 iegādājās par 0,5 milj. Ls.

Paredzētajā izsolē plānots izsolīt Jomas pērlei piederošā nekustamā īpašuma Jomas ielā 57, 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1,218 milj. Ls.

Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena ir – 222,8 tūkst. Ls. Nekustamā īpašuma izsoli organizē Jomas pērles administrators Normans Karlsons.

Nekustamo īpašumu izsolēs ir pārdoti abi SIA Jomas pērle nekustamie īpašumi Jūrmalā, DB pastāstīja uzņēmuma administrators Normans Karlsons.

Kas nosolījis abus īpašumus N.Karlsons gan neatklāj, jo izsoļu rezultātus vēl esot jāapstiprina tiesai, kā arī mēneša laikā solītājam esot jāsamaksā nosolītā summa.

Kopumā abi īpašumi nosolīti par 1,84 milj. Ls. Nekustamais īpašums Jomas ielā 57 pārdots par 1,56 milj. Ls, bet Jomas ielā 59 par 276 tūkst. Ls.

Īpašums Jomas ielā 57, sastāvēja no 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena bija 1,218 milj. Ls. Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena bija – 222,8 tūkst. Ls.

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Nopietnākās Baltijas jūras vides problēmas ir atkritumi, kaitējums jūras dzīvnieku un augu valstīm, nopietnu naftas noplūžu iespējas, smagie metāli un citas bīstamas vielas, kā arī ūdens ziedēšana liecina BalticSurvey aptauja par Baltijas jūru.

Aptaujātie iedzīvotāji Baltijas jūras vides stāvokli novērtējuši kā vidēju. Atbildot par savu gatavību iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi. Tikai 17% no respondentiem uzskata, ka spēj sniegt savu ieguldījumu jūras vides uzlabošanā, un nedaudz vairāk nekā 20% šobrīd finansiāli atbalsta šādus pasākumus. Turpretim Zviedrijā šādus pasākumus atbalsta vairāk kā puse no visiem iedzīvotājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk Baltijas jūru apmeklē dāņi, somi un zviedri. Daudzi ir norūpējušies par Baltijas jūras vides stāvokli. Visvairāk norūpējušies ir somi, cilvēki no Igaunijas un Krievijas piejūras reģiona, kā arī zviedri. Visās valstīs, izņemot divas, Baltijas jūras vide tiek uzskatīta par vienu no trim svarīgākajām nacionālās vides problēmām.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Šā gada martā plānots sākt dzīvojamās ēkas projekta Pērle realizāciju Mazā Baltezera krastā.

Db.lv jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma uzņēmums SIA New Europe pieļāva iespēju vēl 2011. gada rudenī sākt projekta īstenošanu (nulles cikla izbūvi). Projekts tiek pozicionēts kā biznesa klases mazstāvu daudzdzīvokļu komplekss. Projekts ir neliels, tajā paredzēti 65 dzīvokļi, lielākā daļa būšot ar skatu uz ezeru. Pērnruden attīstītāji akcentēja, ka ir vērojama interese gan no vietējo pircēju puses, gan no ārzemnieku puses, kuru mērķis ir iegūt uzturēšanas atļauju Latvijā.

Projekta arhitekts Juris Mitenbergs (arhitektu birojs AB3D) paudis gandarījumu, ka beidzot tiks realizēts sen lolotais un pasaulē atzinību jau guvušais projekts. Kompleksā ar bijušās liellaivu piestātnes rekonstrukciju ezerā tiks veidota divdesmit metrus gara pārkare virs ūdens. Ēkas arhitektūra ir veidota respektējot apkārtējo vidi, reljefu, ezera piekrasti, maksimāli saglabājot apkārt esošo priežu mežu un harmoniski ierakstoties latviskajā ainavā.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.