Jaunākais izdevums

Darbaspēka problēma patlaban ir akūta, taču tajā pašā laikā ražīgumam jāseko darba algas pieaugumam, kas nenotiek pietiekami strauji, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti.

«Ja gribam būt pārtikusi valsts un pelnīt labas algas, tad tās jāspēj atpelnīt - tikai tad tās var samaksāt un pamatā to raksturo ražīgums», skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeimas ilgtspējas attīstības komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijā produktivitāte aizvien ir zema, un tā veido vidēji 50% no ES vidējā rādītāja. Patlaban darba alga aug par 8-9% gadā, bet produktivitāte neaug vairāk par 3%, un šāda tendence ir negatīva. Patlaban ar mazu pievienoto vērtību ražojam vairāk, un algu pieaugums var rasties uz tā rēķina, ka tiek pārdots vairāk, taču paredzams, ka, pieprasījumam samazinoties, var rasties problēmas.

Uzņēmēji var attīstīties, ja ir sakārtota vide, uzsvēra PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, piebilstot, ka darbaspēka trūkums būs joma, kur jāskatās nākotnē, jo neatrodamies izolētā vidē. «Mēs esam ļoti maza sabiedrība, līdz ar to politiskie un ekonomiskie faktori mums ļoti izteikti saplūst kopā. No nākotnes attīstības viedokļa ir vēlams skaidri redzēt vīziju nākotnei, un eksperte iesaka valstij un valdībai noteikt konkrētus mērķus, nevis šaut pa perimetru apkārt.»

Tam piekrita arī M. Kazāks, kurš uzskata, ka būtu jāsašaurina noteiktais mērķis, jo nereti mērķi tiek noteikti pārāk plaši. Piemēram, runājot par ražīgumu, tiek teikts, ka svarīgas ir investīcijas, taču būtu jānosaka konkrētākas jomas. Viņš iesaka kā mērķi noteikt veicināt investīcijas pētniecībā un attīstībā, jo šī ir joma, kas neaug pietiekami strauji, turklāt, nosakot šādu mērķi, pārējie aspekti attīstīsies ap to, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori: Darbaspēka nepieejamība jau sāk ierobežot investīcijas Latvijā

LETA, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sakret vadītājs: Darbaspēka plūsmai ir divi virzieni

AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs, Andris Vanags, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība ceturtdien panākusi vienošanos, lai ielaistu valstī steidzami nepieciešamos sezonas viesstrādniekus augļu un dārzeņu ražas novākšanai.

Aptuveni 40 000 viesstrādnieku būs atļauts iebraukt Vācijā aprīlī un maijā, paziņoja lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere.

Saskaņā ar vienošanos viesstrādniekiem valstī būs jāierodas ar lidmašīnu un darba devējiem būs jāpārbauda viņu veselība pēc ierašanās.

Atbraukušajiem viesstrādniekiem arī būs 14 dienas jādzīvo un jāstrādā atsevišķi no citiem strādniekiem un viņiem netiks ļauts pamest kompānijas teritoriju.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Vācija pagājušā nedēļā aizliedza iebraukt valstī visiem sezonas strādniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ES valstīm, kas neietilpst eirozonā, tostarp Bulgārijas un Rumānijas. Sezonas strādnieki nevarēs ierasties arī no valstīm, kas koronavīrusa dēļ uz laiku atjaunojušas robežkontroli, tostarp no Polijas un Austrijas.

Vācijas lauksaimniecības nozare ik gadu nodarbina gandrīz 300 000 sezonas strādnieku, no kuriem vairums ir no Austrumeiropas.

Pēc aizlieguma ieviešanas lauksaimnieki cēla trauksmi, ka šī lēmuma rezultātā var aptrūkties darbaspēks jaunās ražas novākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jāpalielina atalgojums līdz 1000 eiro mēnesī

Anita Kantāne, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, kā arī reģionālās darba tirgus disproporcijas

Šādu situāciju darba tirgū Dienas Biznesam ieskicē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Aizvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus apgrūtinot vakanču aizpildīšanu arī vienkāršajās profesijās, secina NVA. Turklāt novērojams ilgstošo vakanču skaita kāpums. Taču uz vakanču aizpildīšanu ar viesstrādniekiem NVA nemudina. «Trešo valstu pilsoņu piesaiste vakanču aizpildīšanai norāda uz to, ka aizvien lielāka vērība jāpievērš vakanču un bezdarbnieku salāgošanas procesam, primāri cenšoties mobilizēt brīvos resursus iekšējā darba tirgū, t.i., aizpildīt brīvās darba vietas ar reģistrētajiem bezdarbniekiem,» Dienas Biznesam situāciju komentē NVA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hasbro ziņo, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas

Globālie tirdzniecības kari sākuši mainīt pasaules kārtību, un vairākas lielās Rietumvalstu kompānijas izsver savas ražošanas nākotni šajā valstī. Šonedēļ, piemēram, pasaules lielākais rotaļlietu ražotājs Hasbro ziņojis, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas uz Vjetnamu un Indiju.

Jāpiebilst, ka Hasbro ražo vairākas pasaulē ļoti populāras rotaļlietu franšīzes, piemēram, Frozen un Avengers. Šobrīd uzņēmums aptuveni divas trešdaļas savu rotaļlietu rada tieši Ķīnā. Uzņēmuma vadība gan klāstījusi, ka jau nākamgad šis īpatsvars varot sarukt līdz 50%.

Tādējādi Hasbro ir vēl viens liels uzņēmums, kas pēdējā laikā ziņojis par savas stratēģijas mainīšanu, visticamāk, saistībā ar asāku ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un šo valstu savstarpējo tarifu vētru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apavu ražotājs K-Swiss prezentējis jaunu apavu līniju aktīviem uzņēmumu vadītājiem «The Startup», raksta Business Insider.

Jaunajā kolekcijā ietilpst trīs jauni apavu dizaini, kas radīti īpaši uzņēmumu vadītājiem – gan vīriešiem, gan sievietēm.

«Pirmais iespaids ir nozīmīgs. Šie apavi izgatavoti, lai dotos biznesa un zīmola veidošanas ceļojumā,» skaidro uzņēmums. «Vienalga, vai atrodaties birojā, izklaidējat klientu vai skrienat caur lidostu, kājas nepiekusīs, un komforts jūs pavadīs visu dienu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Apavi maksā 69 dolārus, un uzņēmums skaidro, ka šī cena ir tik zema, jo apavi tiks pārdoti tikai internetā. «Neizmantojot pārdošanas starpnieku pakalpojumus, izdodas ietaupīt ievērojamu naudas summu, tādējādi apavus, ko jūs pirktu par 120 dolāriem, jūs saņemat par vien 69 dolāriem,» norāda K-Swiss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus sasniedz 3 miljardus eiro

Ilze Žaime, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pēdējo piecu gadu laikā ir audzis septiņkārtīgi, sasniedzot 3 miljardus eiro 2019.gadā, liecina Baltijas riska kapitāla asociācijas «Baltic VCA» sniegtā informācija.

«EstVCA» valdes priekšsēdētājs Kristjans Kalda Pērnavā notikušajā «Baltic VCA Summit» atzina, ka Baltijas reģionu raksturo spēcīga startup kopiena un pieredzējuši investori. «2013.gadā privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Baltijā kopumā sasniedza 385 miljonus eiro, iekļaujot tikai dažus investorus. Šodien mēs esam izauguši līdz 3 miljardu eiro tirgum un kļuvuši par mājām dažādu investīciju stratēģiju grupām. Papildu tam vairāki vispasaules startup uzņēmumi ir iesākuši savu ceļu šeit: «TransferWise», «Pipedrive», «Bolt», «Monese», «Veriff», «Citybee» - šie ir tikai daži no visiem. Mums pilnīgi noteikti ir spēcīgs pamats tālākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases uzņēmumam "Fontes" no š.g 11. maija pievienojies Ivars Belte , kļūstot par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un vecāko konsultantu.

Viņš uzņemsies kompānijas vadību un attīstību, veidojot risinājumus jaunajai ērai, kad darbaspēks kļūs sev paši par darba devējiem un kad dominēs attālinātais darbs un virtuālā sadarbība.

Uzņēmuma ieskatā Beltes zināšanas palīdzēs "Fontes" veikt lēcienu nākamajā līmenī, esošajiem produktiem un pakalpojumiem pievienojot moderno kanālu un tehnoloģiju iespējas.

Ivars Belte ir ar pieredzi mediju, reklāmas, klientu apkalpošanas vadības jomās. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus dažādos ar medijiem saistītos uzņēmumos, tai skaitā - Latvijas Televīzijā, kā arī vadījis Latvijas profesionālas organizācijas un guvis arī starptautisku pieredzi.

"Fontes" ir Latvijas personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānija, piedāvājot pakalpojumus jau 24 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām

Laura Mazbērziņa, 18.01.2019

Galerijā apskatāms, kā top Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» produkcija.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Top Food: Tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav

Armanda Vilcāne, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru