No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban” pērn investējis 1,5 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei, tādējādi gan modernizējot un “zaļinot” savu autoparku, gan stiprinot savu pozīciju tirgū, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Viņš piebilda, ka 2023. gads bijis veiksmīgs, jo tajā uzņēmums paplašināja savu darbību, uzsākot jaunu teritoriju apkalpošanu un īstenojot uzņēmuma paplašināšanās darījumus. Tas rezultējies ar vairāk nekā 267 tūkstošu eiro lielu peļņu.

“Vizii Urban” kā atsevišķa uzņēmuma pilnvērtīga saimnieciskā darbība tika uzsākta vien pagājušā gada sākumā. Līdz tam uzņēmuma pieredze pilsētvides servisā vairāk nekā 20 gadu garumā veidojās kā daļai no SIA “CleanR”, kas 2022. gadā restrukturizācijas rezultātā tika nodalīta atsevišķā uzņēmumā.

Rūpējoties par uzņēmuma ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanu, pērn “Vizii Urban” iegādājās 14 tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem. “Kaut arī cenu līmenis šādai tehnikai joprojām ir augsts, arī šogad turpināsim investēt tehnikas modernizēšanā, tādējādi veicinot gan uzņēmuma, gan kopējo valsts klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu,” teica Purvinskis.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

SIA “Vizii Urban” pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “KOM-Auto” nostiprina pozīcijas Vidzemes reģionā, uzvarot pašvaldības rīkotajā konkursā par ceļa seguma uzturēšanas darbiem Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, informēja uzņēmuma direktors Māris Lasmanis.

Vienlaikus uzņēmums paplašinājis savu darbību, uzsākot zemes ceļu apstrādi pret putekļiem arī Bauskas novadā un Rēzeknē.

“Mūsu 27 gadus ilgajā pieredzē vienmēr esam centušies nodrošināt efektīvāku, kvalitatīvāku un klientiem, tai skaitā pašvaldībām, izdevīgāku izvirzīto darba uzdevumu izpildi. Ja līdz šim pamatā visi pilsētvides uzkopšanas un dažādu ceļa segumu uzturēšanas un labošanas darbi tika veikti Vidzemes reģionā, tad šobrīd, pateicoties “Vizii Urban” kapacitātei, esam “audzējuši muskuļus” un varam paplašināties, piedāvājot kvalitatīvu servisu arī citviet Latvijā,” stāsta Lasmanis.

No 17. jūnija turpmākos divus gadus “KOM-Auto” nodrošinās ceļa greiderēšanas darbus Zaubes, Nītaures, Amatas, Drabešu un Skujenes pagastā. Atsevišķās vietās tiks nodrošināti arī grants ceļa seguma labošanas darbi.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pilsētvides uzturētājs “Vizii Urban” šajā sezonā izmantos arī elektrisko vakuuma iekārtu saslauku savākšanai, kas ir pirmā šāda veida tehnika Latvijā.

“Kaut arī cenu līmenis šādai tehnikai joprojām ir augsts, ilgtermiņā plānojam investēt tieši specializētā transporta autoparka attīstībā, tādejādi veicinot uzņēmuma un kopējo valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Tā, piemēram, 2023. gadā “Vizii Urban” papildināja savu specializēto autoparku atbilstoši augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem, iegādājoties 14 tehnikas vienības, kas atbilst EURO VI kategorijai. Šādas kategorijas transportlīdzeklis rada aptuveni četras reizes mazāk slāpekļa dioksīda un cieto daļiņu izmešu, salīdzinot ar EURO V dzinējiem,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

“Ielu attīrīšanai no ziemā izmantotajām smiltīm un sīkajiem akmentiņiem tiek izmantota speciāla tehnika – vakuuma putekļu sūcēji. Tie uzslauka ielas un vienlaikus savāc arī dažādus sīkos gružus – lapas, nelielus papīrus un citus. Latvijas pilsētās pamatā tiek pielietota vakuuma metode, retāk ielas un ietves tiek mazgātas kā, piemēram, to dara Vācijā un Somijā,” piebilst V. Purvinskis.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Uzņēmumi ar augstu efektivitātes rādītāju, lai to sasniegtu, iesaista dažādas funkcijas – finanses, tehnoloģijas, personālvadību, u.c.

Mani četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai, pie kā cenšamies pieturēties “Tele2”, ir disciplinēta pārvaldība, pārdomāta pieeja darbam, diferenciācija jeb dažādu funkciju nodošana ārpakalpojumā un moderno tehnoloģiju ieviešana. Pievēršot uzmanību visiem šiem aspektiem kopā, ir iespējams panākt, ka uzņēmums strādā efektīvi. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem derēs šāda pieeja, jo tas atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tie strādā, gan citiem ārējiem apstākļiem.

Disciplinētas pārvaldības ieviešana

Daudziem ar vārdiem “disciplinēta pārvaldība” saistās milzīgā birokrātija, taču tas nebūt tā nav. “Tele2” organizatoriskā struktūra ir ļoti horizontāla un, ja skatāmies, piemēram, darbinieku skaitu, tad mūsu uzņēmumā strādā vismazākais darbinieku skaits, salīdzinot ar citiem šī tirgus spēlētājiem. Disciplinētu pārvaldību vairāk attiecinām uz to, ka mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat mēs uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem, kā arī ļoti lielu vērību pievēršam izmaksu kontrolei, kas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, dažādiem procesiem, sistēmām un prasmēm. Piemēram, veicinot vienkāršību un caurspīdīgumu procesos un organizācijas struktūrā kopumā.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Baltijas reģionā “Linstow Baltic”, uzsāk stratēģisku sadarbību ar “Snabb” - inovatīvu autostāvvietu pārvaldības uzņēmumu, kas šopavasar uzsāks savu darbību Latvijā.

Igaunijas uzņēmums “Snabb”, konkursa kārtībā ieguvis tiesības uz visu “Linstow Baltic” īpašumu portfeļa autostāvvietu apsaimniekošanu Rīgā.

“Snabb” nodrošinās digitāli pārvaldītus mobilitātes risinājumus, mūsdienīgu apmaksas sistēmu, tostarp automatizētu piekļuvi un norēķinu iespējas mobilajā lietotnē.

“Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds (Frode Grønvold) norāda, ka uzņēmuma mērķis ir piedāvāt vienotus augstas kvalitātes, ilgtspējīgus un tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus visā īpašumu portfelī. “Mūsu sadarbība ar “Snabb” saskan ar mūsu vīziju par ērtības un efektivitātes uzlabošanu, izmantojot efektīvus un ilgtspējīgus autostāvvietu pārvaldības risinājumus Rīgā. Mēs ar nepacietību gaidām jaunās paaudzes tehnoloģijas un inovatīvo risinājumu ieviešanu mūsu īpašumos, lai veicinātu vēl ērtāku un efektīvāku pilsētvides mobilitāti. Uzskatām, ka uz tehnoloģijām balstītā pieeja ļaus uzlabos autostāvvietu izmantošanas pieredzi gan apmeklētājiem, gan nomniekiem,” sacīja Frode Gronvolds.

Politiķiem nevajadzētu noteikt, kuros konkrētos autoceļos investēt, jo izvēle par to ir jāatstāj profesionāļu rokās, pauda satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), piektdien Saeimā debatējot par 2025.gada valsts budžetu.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, lai nākamā gada budžetā paredzētu papildu finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai.

NA deputāts Artūrs Butāns pauda, ka autoceļu vajadzības nav greznība, bet gan akūtas vajadzība. Savukārt deputāte Ilze Indriksone (NA) piebilda, ka bez ceļa nav iespējams dzīvot lauku teritorijās.

Briškens kritizēja bijušo satiksmes ministru, deputātu Jāni Vitenbergu (NA), kurš esot ministra amatā, "pārspīlētu" uzmanību veltījis Tukuma novadam, no kura pats nākot Vitenbergs.

Viņaprāt, nav pareizi, ka "atnāk politiķi un nosaka, ka šo ceļu būvēsim, šo nebūvēsim". Tas parasti korelē ar konkrētās partijas pārvaldītajām pašvaldībām, ir pārliecināts satiksmes ministrs.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja līgumu ar ilgtspējīgas pilsētvides attīstības un būvniecības uzņēmumu “YIT Lietuva” par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Saskaņā ar parakstīto līgumu biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024. gada otrajā pusgadā.

Preses Nama kvartālā sākti 76,8 miljonus eiro vērtie būvniecības darbi

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur...

Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka 2021.gada martā projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tika paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Preses Nama kvartāla 1. kārta maksās 76,8 miljonus eiro

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu...

Attīstītāja pārstāvji Db.lv norāda, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmēja līgums ar UPB ir lauzts un šobrīd Lords LB Asset Management valdes loceklis un Lords LB Special Fund V fonda vadītājs Giedrius Bernotas atturas sniegt papildu informāciju par šī līguma izbeigšanu.

Arī uzņēmumā UPB Dienas Biznesam norādīja, ka saskaņā ar vienošanos līguma pārtraukšanas iemesli netiks komentēti.

“Ar pilnu jaudu turpinām attīstīt jaunu un ilgtspējīgu kvartālu Daugavas kreisajā krastā, kas būs viens no modernākajiem un inovatīvākiem biznesa kvartāliem Baltijā. Es patiesi ticu, ka šī ir īstā vieta veiksmīgai uzņēmējdarbībai, jo esam īpašu uzmanību pievērsuši ilgtspējībai un attīstītai infrastruktūrai. Projekta arhitektūra un būvniecībā izmantotie materiāli nodrošinās ēkām augstāko energoefektīvi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Turklāt kvartāla atrašanās vieta un tajā vienuviet apvienotās funkcijas ļaus uzņēmējiem un viņu darbiniekiem efektīvi plānot savus resursus un laiku. Mums ir svarīgi projekta realizācijā strādāt kopā ar labākajiem būvniecības profesionāļiem, tāpēc esmu gandarīts par noslēgto līgumu ar “YIT”, kas ir ievērojams un pieredzējis būvniecības uzņēmums Ziemeļeiropā. Viņu pieredze līdzīgu projektu attīstībā un darba ētika noteikti nodrošinās pirmās būvniecības kārtas realizāciju pēc projekta plāniem,” komentē G. Bernotas.

“Šis komplekss ir patiesi unikāls. Tā ir sinerģija starp talantiem, biznesu, sociālo un kultūras dzīvi, paverot jaunas perspektīvas pašā Rīgas sirdī. Jaunais kvartāls atradīsies strauji attīstošā pilsētas rajonā, Daugavas kreisajā krastā, kam šobrīd ir milzīgs potenciāls. Mēs esam lepni, ka varam izmantot visas savas zināšanas un prasmes, strādājot ar šāda mēroga projektiem. 2020. gadā Rīgā izbūvējām “Rimi Baltic” loģistikas termināli 65 000 m2 platībā, un šajā projektā pielietosim vēl progresīvākas būvniecības metodes, ievērosim ilgtspējības principus un centīsimies attaisnot klienta izrādīto uzticību mūsu uzņēmumam,” stāsta Kestutis Vanags (Kęstutis Vanagas), “YIT Lietuva” valdes priekšsēdētājs.

Līdz šim multifunkcionālā centra būvniecības procesā īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža paveikta astoņu stāvu līmenī.

“Preses Nama Kvartāla” attīstība plānota trīs kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 m2 platībā, un tajā kopumā darba vietas paredzētas aptuveni 2 600 darbiniekiem. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem. Biroju ēka savienota ar plašu multifunkcionālu centru 40 000 m2 platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, plaša ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1 000 autostāvvietas, kā arī elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiek ierīkots Baltijā pirmais futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca. Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Jauns biznesa kvartāls atrodas blakus attīstītai sabiedriskā transporta infrastruktūrai, kas ērti savieno kvartālu ar visiem Rīgas rajoniem, un piecpadsmit minūšu gājienā pāri Daugavai atrodas Rīgas centrs un vecpilsēta. Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai jau šogad uzsāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī modernu izglītības iestādi.

“YIT” ir Somijas lielākais un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem un pilsētvides attīstītājiem. Mēs radām ilgtspējīgu dzīves vidi: funkcionālas mājas ilgtspējīgai dzīvošanai, nākotnes prasībām atbilstošas sabiedriskās un komerciālās ēkas, infrastruktūru vienmērīgākai sabiedrības mobilitātei, kā arī atjaunojamās enerģijas risinājumus klimata uzlabošanai. Uzņēmumā kopumā nodarbināti ap 5000 profesionāļu deviņās valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā. Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā sasniedza 2.7 miljardus eiro.

“YIT Corporation” akcijas ir kotētas biržā “Nasdaq Helsinki Oy”. Par “Lords LB Special Fund V” "Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008. gadā un ir vadošais ieguldījumu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs institucionālajiem klientiem un privātajiem investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda: 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022. gada decembra beigās sasniedza 871.6 miljonus eiro.

Virzoties uz straujāku CleanR Grupas izaugsmi, no šī gada 21. marta ar akcionāru lēmumu par AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Gulbis. Viņa pārziņā būs Grupas jaunā biznesa modeļa īstenošana un darbības mēroga paplašināšana.

“2023. gadu CleanR Grupa iesāka ar pirmās obligāciju emisijas iekļaušanu Nasdaq Rīga First North vērtspapīru sarakstā un jaunu biznesa pārvaldības modeli – tagad Grupā darbojas vairāki patstāvīgi uzņēmumi dažāda veida atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides apsaimniekošanas jomās. Lai nodrošinātu veiksmīgu jaunā biznesa modeļa ieviešanu, straujāku attīstības dinamiku, pakalpojumu inovācijas un darbības mēroga paplašināšanu, Grupai pievienojas profesionālis, ko uzskatu par vienu no Latvijas spēcīgākajiem biznesa vadītājiem,” pauž CleanR Grupas Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Juris Gulbis ir vadītājs ar starptautisku pieredzi uzņēmumu transformācijā un inovatīvu biznesa modeļu izveidē. Viņš ir bijis ilggadīgs izklaides un tehnoloģiju uzņēmuma Tet vadītājs, kā arī vadījis A.C.B. Grupas uzņēmumus ACBR un 8CBR. Pirms tam viņš ir darbojies dažādos uzņēmumos pārtikas pārstrādes un finanšu jomā Latvijā un ārvalstīs. Juris Gulbis ir Rīgas Tehniskās Universitātes Goda absolvents. Viņš ir arī ieguvis ACCA finanšu vadības sertifikātu, kā arī papildinājis zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā INSEAD un Stenfordas universitātē.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.