Eksperti

Jau tuvākajā laikā nāksies domāt par plānveidīgām pārkvalifikācijas iespējām

Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras.

Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.

Līdz 2030. gadam vismaz 22% no visām darbaspēka aktivitātēm varētu tikt automatizētas

Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey prognozēm vairāk nekā 20% no visām darbaspēka aktivitātēm Eiropas Savienībā varētu tikt automatizētas jau līdz 2030. gadam. Šobrīd tādas jomas kā grāmatvedība, mazumtirdzniecība, klientu apkalpošana, ražošana un citas piedzīvo straujas izmaiņas, un arvien vairāk tiek izmantoti gan mākslīgā intelekta, gan robotizācijas risinājumi, pakļaujot riskam tās profesijas un darbus, kurus ar tehnoloģiju palīdzību varētu organizēt efektīvāk. Jau 2018. gadā izdevums Bloomberg publicēja McKinsey & Co veiktā pētījuma rezultātus, kurā tika runāts par mazkvalificēta darba un profesiju automatizāciju, tajā pašā laikā norādot uz kompetencēm, kas nākotnē būs arvien pieprasītākas un labi apmaksātākas neatkarīgi no industrijas un reģiona - IT vadītāji un speciālisti, programmētāji, juristi, skolotāji un pasniedzēji, biznesa attīstības vadītāji.

Intelektuālie pakalpojumi - visstraujāk augošā nozare Latvijā

Papildus jau līdzšinējām izmaiņām darba tirgū jāņem vērā arī pandēmijas ietekme, kas pēdējo gandrīz 10 mēnešu laikā izdarījusi ievērojamas korekcijas. Neraugoties uz to, ka ir nozares, kurās cilvēki zaudējuši darbu, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem vakanču portāliem šī gada septembra datiem, ir jomas, kuras piedzīvo darba spēka trūkumu, kā piemēram, būvniecība, ražošana, pārdošana, IT, klientu apkalpošana, piegāde un tirdzniecība. Pēc pēdējām Latvijas Bankas un Luminor aplēsēm tieši intelektuālie pakalpojumi jeb pakalpojumu eksports ir nozare ar vislielākajiem ieņēmumiem un tiek lēsts, ka šī gada otrajā pusē pieauguma temps varētu arī palielināties. Tie ir IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa centri, kas visveiksmīgāk spējuši pielāgoties krīzes apstākļiem, turpinot nodrošināt pievilcīgas karjeras iespējas darba meklētājiem. Oktobra sākumā Latvijā bija 70 306 reģistrētie bezdarbnieki un, salīdzinot ar šī gada septembra sākumu, mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par līdz 4707 cilvēkiem. Pēc NVA datu bāzes oktobra sākumā bija 17 597 aktuālas brīvās darba vietas, no kurām 39% būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, 13% ražošanā, 11% transportā un loģistikā, kā arī 9% pakalpojumu sektorā.

“Mācīšanās kultūra” ir viens no kritiskajiem faktoriem

Darba tirgum piedzīvojot izmaiņas, būs jāmeklē veidi kā mācīties, pielāgoties un mainīties gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem. Šobrīd redzam, ka mācīšanās kultūra un vēlme profesionāli attīstīties to cilvēku, kam ir reģistrēts bezdarbnieka statuss, ir zema. Tā piemēram, šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā iespēju tiešsaistē iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas, iesaistoties bezmaksas mācību programmu apguvē attālinātās izglītības platformās “Open minded”, “Elements of AI” un “Coursera”. Attālinātās izglītības platformā “Coursera” pieejami vairāk nekā 3800 mācību kursu ap 400 dažādās specializācijas. Mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tai skaitā pasaules pazīstamākās universitātes - Hārvardas, Jēlas un Oksfordas universitātes.

Salīdzinot pieprasījumu pēc šī konkrētā pakalpojuma Baltijas valstīs, redzam, ka Latvijā tas ir viszemākais - Igaunijā bezmaksas tālmācību iespēju izmantot 9000 cilvēku, savukārt Lietuvā - vairāk nekā 21 000, kamēr Latvijā tie ir pāris simti cilvēku. Saskaņā ar “Coursera” datiem starptautiski šobrīd vispieprasītākie mācību kursi ir biznesa analītikas, datu apstrādes un tehnoloģiju jomās, savukārt Baltijā - AI, biznesa komunikācijā un mārketingā, e-komercijā, datu apstrādē un analītikā. Lai gan šīs atšķirības skaidrojamas arī ar faktu, ka tālmācības iespēja pārējās Baltijas valstīs pieejama ikvienam, kopumā ir jāiegulda darbs, lai Latvijā mācīšanās aktivitāte pieaugtu visos karjeras posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

NVA jau noorganizējusi atkārtotu iepirkumu dzeloņstiepļu žoga iegādei robežas aizsardzībai

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt nākamnedēļ.

Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20.septembrī, ko 10.septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās, skaidroja NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

20.septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.

Pilnai līguma izpildei jānotiek šodien, 24.septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22.septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27.septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izstrādāta platforma par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu sabiedrības informētību par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājušas interaktīvu darba tirgus prognožu platformu.

Platformā turpmāk apkopos aktuālo informāciju gan par esošo situāciju darba tirgū un NVA īstermiņa darbaspēka pieprasījuma prognozēm, gan par EM vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.

NVA skaidro, ka prognožu platforma sniedz iespēju ikvienam interesentam - uzņēmējiem, izglītības iestādēm, jauniešiem, kuri tikai vēl domā par profesijas izvēli, un citiem - iespējami ērtā, pieejamā un interaktīvā veidā iepazīties ar sagaidāmo situācijas attīstību darba tirgū - nozaru attīstību, nākotnē pieprasītākām profesijām, izglītības vajadzībām.

Vietne var kalpot kā palīgs gan uzņēmējiem, pieņemot lēmumus par turpmākajām investīcijām cilvēkkapitālā, gan jauniešiem, izvēloties studiju virzienus, gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lai saprastu, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc viņu profesijām, un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par savu zināšanu pilnveidošanu vai pārkvalifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija līdz šim nav radījusi ilgtermiņa sekas Latvijas darba tirgū, jo tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Šī krīze, par laimi, nav radījusi ilgtermiņa sekas. Tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, ilgstoši nepaliekot ārpus darba tirgus," sacīja Simsone.

Viņa informēja, ka 2021.gada jūnija beigās vidējais bezdarba ilgums bija 226 dienas jeb nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet 43,2% reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums bija līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat Simsone norādīja, ka 2021.gada jūnija beigās NVA uzskaitē bija 21 419 ilgstošie bezdarbnieki, proti, iedzīvotāji, kuri bez darba ir gadu un vairāk, veidojot 31,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet jūlija beigās NVA uzskaitē bija 20 263 ilgstošie bezdarbnieki jeb 31,5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. "Tātad mēneša laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 1156 cilvēkiem," viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiskais bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 7,3%, toties arvien vairāk pieaug spriedze atrast atbilstošus darbiniekus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Kopumā situācija esot diezgan stabila un tipiska Latvijas darba tirgum un pašlaik NVA ir reģistrējušies nedaudz mazāk kā 66 000 cilvēku. Vasarā un rudens sākumā pieaug reģistrēto vakanču skaits - arī pašlaik ir vairāk nekā 20 000 reģistrētu brīvu darbavietu, tomēr krietni palielinājusies spriedze atrast piemērotus darbiniekus.

"Protams, neliela ietekme uz bezdarba līmeni ir Covid-19 krīzei, bet tā nav tik būtiska, lai par to satrauktos. Šo laika posmu mēs nevaram salīdzināt ar krīzi, kas tika piedzīvota 2008.gadā, lai gan ietekme ir uz atsevišķām nozarēm - tūrismu, ēdināšanu un viesmīlību, kuras vēl nav atguvušas to intensitāti, kāda parasti bija pirms Covid-19," stāstīja E. Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone stāstīja, ka patlaban reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6% jeb ap 69 000 iedzīvotāji patlaban aktīvi meklē darbu.

Arī šīs krīzes radītās izmaiņas, kad lielākais bezdarba pieaugums bija novērojams Rīgā un Pierīgā, nav mainījis kopējo ainu, un Latgales reģions joprojām saglabājas ar visaugstāko reģistrēto bezdarba līmeni, viņa stāstīja.

NVA direktore skaidroja, ka rudenī un ziemā tradicionāli reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, arī ne krīzes apstākļos, un arī šogad tas tiek sagaidīts. "Jautājums ir pat to, cik lielā apjomā. Vai šīs krīzes radītās sekas ļoti spēcīgi ietekmēs arī reģistrētā bezdarba līmeni," viņa atzina.

Vaicāta, ar kādu bezdarba līmeni NVA ir gatava tikt galā, operējot ar esošajiem cilvēkresursiem, Simsone teica, ka ir grūti sniegt komentāru šādā griezumā, tomēr īstermiņa prognozes liecina un tam notiek gatavošanās, ka līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%. "Un tas ir arī apjoms, ko mēs spējam akumulēt," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgus atslēgas vārdi 2020.gadā un kas sekos tālāk?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu kalniņiem līdzīgās virāžas, ko šogad piedzīvojis Latvijas darba tirgus, ir savā ziņā nebijis precedents, jo atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, ar pandēmijas izraisīto stresa testu vienlaikus negaidīti saskārās pilnīgi visi uzņēmumi un nozares.

Ja šī gada tendencēm Latvijas darba tirgū vajadzētu piešķirt atslēgas vārdus, tad tie būtu: atalgojums un darbinieku pieejamība, pārkvalifikācija, digitalizācija un vadības maiņas jautājums. Katru no tiem vēlos iztirzāt nedaudz izvērstāk, kā arī sniegt ieskatu tajā, ko varam gaidīt no nākamā gada.

Atalgojums un darbinieku pieejamība

Šis gads absolūti lielākajā daļā nozaru iezīmēja atalgojuma pieauguma sabremzēšanos. Speciālistu līmenī šobrīd pieejams lielāks skaits cilvēku (īpaši no viesmīlības un aviācijas jomām, kas ir krīzes smagāk skartās un bez darba atstājušas pat spējīgākos darbiniekus), tāpēc algu kāpums ir apstājies. Tomēr vidējā atalgojuma līmeņa samazinājums šobrīd vēl nenotiek. Notikusi uzņēmumu komandu optimizācija, un palikušajiem darba ir pat vairāk, tāpēc arī algu samazinājums vēl neseko. Vadītāju līmenī arvien vērojams augsts pieprasījums, un nav novērojamas arī negatīvas algas līmeņa korekcijas. Redzam, ka vairāk nekā 60% uzņēmumu šobrīd ir iesaldējuši jaunu darbinieku piesaisti, un arī lielākā daļa attīstības projektu uzņēmumos ir "uz pauzes". Un, lai gan pateicoties valsts atbalsta mehānismiem bezdarba rādītāji šogad nav dramatiski auguši, lielākā pandēmijas ietekme gan uz bezdarbu, gan arī atalgojumu vēl tikai gaidāma. Tāpat ir liela iespēja, ka pieaugs nodarbinātības formu dažādība – arvien vairāk redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku vai projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,8 %, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6 %, un salīdzinājumā ar maiju pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bezdarba līmenī vērojams pieaugums – 3,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,6 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2020. gada jūnijā Latvijā bija 95,2 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,7 tūkstošiem vairāk nekā maijā un par 34,4 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo četru mēnešu laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, salīdzinot ar 2020. gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 24,2 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba meklējumi prasa vairāk laika, sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā ir redzams, ka vidējais bezdarba ilgums ir palielinājies un atrast jaunu darbu prasa salīdzinoši vairāk laika nekā pirms Covid-19 krīzes. Konkurence darba tirgū ir pieaugusi. Ja līdz pavasarim, Covid-19 krīzes sākumam, mēs varējām runāt par ļoti būtisku darbaspēka trūkumu, tad šobrīd situācija ir mainījusies, darba devējiem ir lielākas kandidātu izvēles iespējas. Šobrīd ir grūtāk atrast jaunu darbu," teica Simsone.

Viņa gan uzvēra, ka arī šobrīd jaunu darbu ir iespējams atrast.

"Ir jāvērtē prasmes, kas cilvēkam piemīt, ko var attīstīt. Šīs prasmes bieži vien nav tik specifiskas, kas der tikai vienai nozarei. Piemēram, tūrisma nozare, kurā ir nepieciešamas prasmes apkalpot klientus, šīs prasmes noder vēl ļoti daudzās citās nozarēs, tādēļ cilvēki var samērā viegli piemeklēt piemērotu darbu citās nozarēs," minēja Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību," teica Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi 

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba...

Viņa stāstīja, ka "vidējais statistiskais bezdarbnieks" pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.

"Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% - vispārējā vidējā izglītība, 15% - pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir atstājusi savu nospiedumu ikvienā nozarē un iedzīvotāju ikdienā, tomēr uzņēmumi darbiniekus meklē vēl joprojām.

Lai arī gada pirmajos piecos mēnešos kopumā degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir mazinājies par 5%, jūnija un jūlija rezultāti pašmāju degvielas uzņēmumā "Virši" liecina, ka tirgus ir sācis atveseļoties. Šobrīd tāpat kā pirms Covid-19 perioda atkal aktuālāks kļuvis kvalitatīva darbaspēka jautājums, kas liek domāt par arvien jauniem un motivējošiem instrumentiem darbinieku piesaistē, norāda uzņēmumā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone komentē pašreizējo situāciju valstī: "Darba tirgus nav apstājies. Uzņēmēji meklēja darbiniekus ārkārtas stāvokļa laikā un meklē arī tagad. Reģistrētā bezdarba līmenis no šā gada marta sākuma, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, līdz jūlija vidum ir pieaudzis par 2,4% punktiem, un šobrīd tas ir 8,7%. NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits šajā laikā ir samazinājies par 13,3 tūkstošiem. Kopš šā gada marta līdz 20. jūlijam darbā ir iekārtojušies 24,6 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku, bet aktuālo vakanču skaits jūlija vidū bija 17,4 tūkstoši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) publiskotajā nostājā par darbaspēka jautājumiem aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti.

ĀIPL ieskatā, Latvijā ir jāmaina cilvēkresursu pārvaldības ietvars, proti, NVA ir jākalpo par vienotu Latvijas cilvēkresursu pārvaldības platformu.

"Pieejamajam darbaspēkam un darba devējiem ir nepieciešama vienota platforma - cilvēkresursu pārvaldības modelis, lai valsts palīdzētu nenodarbinātajiem ātrāk atgriezties darba tirgū, mazinot pabalstu slogu valsts budžetam," pauž ārvalstu investori.

ĀIPL norāda, ka pašreizējā NVA darba tirgus platforma nav efektīva, jo tā pilnībā neatbilst mūsdienu saziņas platformu prasībām, tai trūkst komunikācijas iespēju un redzamības. Padome rosina izstrādāt spēcīgu stratēģiju, veidojot vienotu platformu un iesaistot publisko un privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pieaug ilgstošo bezdarbnieku jeb iedzīvotāju, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Klientu apkalpošanas vadības un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs.

"Kopsummā šobrīd ir novērojams kāpums, kā arī sagaidāms, ka tas turpināsies," teica Maskaļovs, piebilstot, ka par ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugumu nākotnē liecina šobrīd NVA uzskaitē esošo iedzīvotāju skaits, kuri bez darba ir 10 un 11 mēnešus.

Pēc NVA jaunākajiem datiem, 2021.gada februāra beigās bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, tostarp 37 287 bez darba bija līdz sešiem mēnešiem, bet 18 623 bez darba bija laika periodu no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, kamēr 13 072 bez darba bija no viena gada līdz trim gadiem, savukārt 5512 iedzīvotāji bez darba bija trīs un vairāk gadus.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedza 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 68 765 bezdarbnieki, kas ir par 2611 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 71 376 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija Rīgas reģionā - 5,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,9%, kas arī ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kā arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 72 612 bezdarbnieki, kas ir par 3007 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 69 605 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16%, mēneša laikā uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem, - par 0,6 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8%, kā arī Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru