Jaunākais izdevums

Nikotīna spilventiņi būs veiksmīga izvēle aizstājot tiešu tabakas smēķēšanu, jo sevišķi mājsēdes laikā, kad smēķētājs atrodas tiešā bērnu un tuvinieku pulkā.

25% no Latvijas iedzīvotājiem lieto tabaku vai nikotīnu saturošus izstrādājumus, liecina Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra veiktie pētījumi. Savukārt tirgus pētījumi apliecina, ka aizvien lielāks skaits smēķētāju meklē mazāk kaitīgas alternatīvas tiešai tabakas smēķēšanai gan sev, gan apkārtējiem, kas Covid-19 krīzes laikā īpaši aktualizējies mājsēdes laikā.

Uzņēmuma vadītājs Latvijā stāsta par savu un uzņēmuma vīziju:

"Ir jāatzīst, ka WhiteChew tirgo atkarību izraisošus un veselībai kaitīgus produktus. Taču ja ne mēs, tad kāds cits, vai ne? Taču mums labsajūtu rada cilvēka izvēle - pāriet no cigaretēm, tinamās tabakas, veipiem, u.t.t., uz nikotīna maisiņiem. Produkts, kurš ir zinātniski atzīts kā nesalīdzināmi mazāk kaitīgs pretēji tabakas izstrādājumiem. Ja mēs spējam dienā vismaz vienam cilvēkam palīdzēt izvēlēties starp mūsu produktiem, lai tam palīdzētu atmest smēķēšanu, mēs uzskatām, ka diena ir izdevusies. Nikotīna maisiņi ir nepārprotami labāka alternatīva par cigaretēm, ja mēs ņemam vērā, ka: nikotīna maisiņi neizraisa plaušu un mutes dobuma slimības, neizraisa piesārņojumu dabā un kaitējumu apkārtējiem, kā arī satur par 90% mazāk kaitīgu vielu nekā cigaretes.

Mēs nevienu neiedrošinām uzsākt nikotīna lietošanu, mēs drīzāk iedrošinām pamēģināt citu alternatīvu, kas samazina veselības riskus un palīdz pilnībā tikt vaļā no cigaretēm. Kad tas ir izdarīts, tad pateicoties lielajai produktu izvēlei, var pakāpeniski samazināt nikotīna daudzumu produktā, līdz brīdim, kad nomest nikotīna atkarību jau ir daudz, daudz vieglāk."

Nikotīna spilventiņi ir uz augļu bāzes veidots produkts, kas nesatur tabaku. Produktam ir pievienots nikotīns atbilstoši Latvijas likumdošanai, nepārsniedzot 20 miligramus uz iepakojumu. Tādējādi produkta patēriņā netiek noliegta nikotīna kaitīgā ietekme, bet citos aspektos tie ir draudzīgāki par jebkura tipa tabakas smēķējamiem produktiem, kas slēgtā telpā vai pat ārtelpās neizbēgami liek līdzcilvēkiem kļūt par pasīvajiem smēķētājiem. Tā kā produkts ir jauns, to nereti jauc ar zelējamo tabaku “snus”, kuras tirgošana Latvijā ir aizliegta.

Iepretī citiem alternatīvajiem produktiem, nikotīna spilventiņus lieto turot mutē un aktīvā viela nikotīns uzsūcas caur mutes gļotādu un nenotiek dūmu vai ūdens tvaiku ieelpošana plaušās, tādējādi izslēdzot visus kaitīgos efektus, kas attiecināmi uz patērētāja vai viņa līdzcilvēku elpceļiem un plaušām.

Atbilstoši zviedru ārsta Karla Fagerstroma pētījumiem, kurš pēdējos 50 gadus veltījis pētījumiem par smēķēšanu un nikotīna ietekmi, savā lekcijā Zinātniskajā samitā par tabakas kaitējuma samazināšanu 2019. gadā Atēnās uzsvēra, ka atkarība, protams, ir problēma, tomēr nikotīns cigaretēs ir mazākais ļaunums – kaitīgākie ir dūmi. Viņš norāda, ka ilgstoši smēķētāji jebkādas smēķēšanas alternatīvas meklē brīdī, kad sāk nomocīt tā saucamais “smēķētāju klepus”. Proti, lai no tā atbrīvotos ir jāpārstāj ieelpot dūmi.

Produkta izstrādātāji uzsver, ka nikotīna spilventiņi ne tikai likvidē dūmu problēmu, bet arī pārspēj jau pieminēto zelējamo tabaku, jo produktam nav raksturīgās nepatīkamās smakas un garšas. Nikotīna spilventiņu lietošana pilnīgi noteikti ir ceļš uz cigarešu smēķēšanas atmešanu. Uzsvars šajā gadījumā ir nevis panākt nikotīna atkarības ierobežošanu, bet gan izslēgt cigarešu, cigāru un pīpju smēķēšanā vidē nonākošos dūmus, kas kaitē gan pašam smēķētājam, gan apkārtējiem.

Papildus sabiedrisks ieguvums ir nikotīna un tabakas izstrādājumu melnā tirgus ierobežošana, kas neizbēgami ierobežos neatļautās košļājamās tabakas tirgošanu.

Produkts ir nopērkams Latvijas Balzāms veikalos, DUS Circle-K un DUS Kool, kā arī internetveikalā un fiziskā veikalā.

Plašāk ar produktu klāstu ir iespējams iepazīties uz vietas veikalā Kr. Barona ielā 28 vai internetveikalā www.whitechew.com

NB! Šis raksts ir informatīvs un neaicina nevienu sākt lietot nikotīna produktus. Produkts satur nikotīnu un var izraisīt atkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centri 2.0 jeb ko vēlas nomnieki

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību aģentūras asoc. direktore, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties gana ilgajiem un stingrajiem tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem, neizbēgami ir sagaidāmas pārmaiņas industrijā, ne visi no pandēmijas izies sausām kājām.

Nākotnē to nomnieki būs krietni piesardzīgāki, ņemot vērā sūro pieredzi Covid-19 laikā.

Tā kā vairumam pašreizējo iepirkšanās centru nomnieku ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, lielāku transformāciju nozarē varētu sagaidīt 3-5 gadu griezumā, taču jau pašlaik var runāt par pārmaiņu vektoriem.

Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav saistītas tikai ar e-komercijas nostiprināšanos vien. Šobrīd viens no jautājumiem, ko uzdod potenciālie tirdzniecības centru nomnieki, tikpat kā nav bijis aktuāls nevienam vēl pirms pusotra gada, – vai uzņēmumam, veikalam ir otra ieeja vai tajā var piekļūt tikai no iekšpuses, vai arī no ārpuses – no ēkas fasādes puses, rampas vai kā citādi? Vai būs iespēja strādāt autonomi? Līdztekus aktualizējusies arī vajadzība strādāt elastīgi, pašam komersantam nosakot tieši tam piemērotu darba laiku. Tiek vaicāts par iespēju reklamēties kā atsevišķam veikalam, ka tas ir atvērts un pieejams ne tikai tirdzniecības centrā, bet, ka to var apmeklēt, pašā centrā nemaz neieejot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gana piesātinātajā moduļu māju segmentā startējis arī pašmāju uzņēmums My Cabin, kas jau 2019. gadā uzsāka ražot moduļu kabīnes brīvdienu atpūtai gan vasarā, gan ziemā.

Ieguldot 150 000 eiro prototipa izstrādē, uzņēmums gada laikā izstrādājis dizainu. Ievērojot iedzīvotāju paradumu maiņu, ēkas top no ilgtspējīgiem materiāliem.

Uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs norāda, ka neskatoties uz to, ka moduļu māju piedāvājums ir plašs, ne visiem pakalpojumu sniedzējiem izdodas nodrošināt pamatbūtību - lētu un funkcionālu brīvdienu māju, kur baudīt Latvijas dabu.

“Modeļu mājas pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka parādīties “kā sēnes pēc lietus”, taču skatoties uz pircēju paradumiem šodien, var secināt, ka tie ir būtiski mainījušies. Cilvēkiem arvien vairāk interesē materiālu izcelsme un ēkas ilgtspēja. Vienlaikus, svarīgi ir nodrošināt, lai kabīņu izmaksas būtiski nepalielinās un ir viegli pieejamas pircējiem,” norāda Ģ. Draugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem, lai noskaidrotu, cik Latvijas uzņēmējiem izmaksā viens neatbildēts klientu jautājums, kopā ar pētījumu aģentūru SKDS veicām uzņēmēju aptauju. Tajā uzzinājām, ka viens neatbildēts jautājums toreiz uzņēmējiem izmaksāja aptuveni 60 eiro.

Šogad šo aptauju atkārtojām un summa bija divas reizes lielāka – 2021. gadā viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā jau 123 eiro.

Šīs summas liek aizdomāties, cik lielu un vai pietiekami lielu vērību pievēršam klientu apkalpošanai – atbildēšanai uz klientu jautājumiem vai vienkārši informēšanu un skaidrības ieviešanu dažādās ikdienas situācijās. Tā pati “Tele2” un SKDS veiktā aptauja gan liecina, ka tam uzņēmēji varētu pievērst daudz lielāku vērību, jo šobrīd tikai aptuveni vienai piektajai daļai Latvijas uzņēmumu ir ieviesta klientu ienākošo jautājumu uzskaite. Proti, lielākā daļa uzņēmumu nemaz nezina, ka iespējams nav atbildējuši uz kāda potenciālā klienta jautājumu, kas vēlējies iegādāties kādu preci vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas auto tirgus līdz ar pavasara atnākšanu piedzīvojis strauju uzrāvienu. Martā pasažieru auto reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) gada skatījumā izrādījās palēkusies par veseliem 87,3%.

Tā liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Kopumā reģionā reģistrēti 1,06 milj. jauni auto, kas spīdošs rādītājs uz pagājušā gada marta 567,3 tūkstošu fona.

Avots: ACEA

Jāteic, ka jaunu spēkratu reģistrācija janvārī gada skatījumā noplanēja zemāk par 24%, kur februārī tā saruka vēl par 19%. Tomēr spīdošais marts visa ceturkšņa mērījumu Eiropas auto tirgū izvilka plusos – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī jaunu spēkratu reģistrācija ES augusi par 3,2%.

Avots: ACEA

Pandēmija vecā kontinenta ekonomikai stopkrānu norāva tieši pagājušā gada pavasarī, kas attiecīgi skatījumā izskaidro šādu datu atšķirību. Autobūve un šo spēkratu pārdošana ir izteikti ciklisks sektors, kurā tendences ir atkarīgas no tā, kā veicas tautsaimniecībai. Ja valda liela neskaidrība par nākotni, vien dabīga ir vēlme atlikt lielus pirkumus. Savukārt pandēmijas unikāla daba nozīmējusi, ka šādu pirkumu fizika izdarīšana bijusi apgrūtināta un nedroša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Plastmasas maisiņu ēras beigu sākums. Kādas ir labākās nākotnes alternatīvas?

Sadarbības materiāls, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki arī ar negatīviem Covid-19 testiem

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa aptur ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju

LETA/AFP, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa piektdien negaidīti apturējusi Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atlabšanas programmas ratifikācijas procesu, jo saņēmusi prasību, kurā apšaubīta tās atbilstība pamatlikumam.

Programmu, kura paredz ES ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes atvēlēt 750 miljardus eiro, abas Vācijas parlamenta palātas jau ratificējušas, un to atlicis vien parakstīt prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram.

Taču piecas personas iesniegušas prasību, kurā apšaubīta ES programmas atbilstība Vācijas konstitūcijai, un ratifikācijas process apturēts līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.

Tiesa neatklāja, kas ir prasītāji, un publiskoja tikai viņu iniciāļus.

Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija solījusi cīnīties pret ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju.

Vācijas likumdevēju atbalsts programmai iezīmē izmaiņas Vācijas noraidošajā nostājā pret parādu apvienošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Lendsecured” ir radījis pirmo kolektīvās finansēšanas platformu, lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem saņemt finansējumu, izmantojot graudus kā nodrošinājumu.

Ar platformas starpniecību plānots piesaistīt un izsniegt finansējumu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem lauksaimniecības nozarē, uzlabojot izaugsmes un finansējuma saņemšanas iespējas Eiropas lauku apvidos.

Eiropas lauksaimnieki no tādām valstīm kā Ungārija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Spānija pirms ražas novākšanas cīnās, lai nodrošinātu nepieciešamo kapitālu tehnikas un iekārtu iegādei, bremzējot valsts un reģionālo izaugsmi.

Idejas pamatbūtība ir tāda, ka katras sezonas sākumā zemniekiem nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, piemēram, lai iegādātos mēslojumu, noalgotu darbaspēku, salabotu tehniku. Apgrozāmie līdzekļi tiek izsniegti pret nākotnes ražas ķīlu, t.i. zemnieks pirms sezonas saņem finansējumu, savukārt atgriež to tad, kad sezona beigusies un ražu tas nodevis graudu uzpircējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā informācijas tehnoloģiju platforma "ViVat" jeb vienotais vakcinācijas tīkls nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku pieteikšanos vakcīnas saņemšanai, pirmdien žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, jaunā sistēma apvienos dažādas vakcinācijas iestādes vienotā tīklā. Medicīnas iestādēm nebūs jāmaina jau iepriekš izmantotā sistēma, jo "ViVat" spēs apmainīties ar datiem ar iestādēs jau esošām tehnoloģijām. Tuvāko nedēļu laikā turpināsies pakāpeniska vakcinācijas veicēju kalendāru iekļaušana šajā tīklā.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Veselības ministrijā skaidroja, ka līdz šim vakcinācijas process tika organizēts manuāli, līdz ar to papildu cilvēkresursi ir izmantoti iedzīvotāju sarakstu veidošanā, apzvanīšanā un pierakstu koordinēšanā.

Jaunā platforma savienos esošos pieraksta kalendārus ar vienotu sistēmu, tāpat tā ļaus ārstniecības iestādēm ērtāk pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, redzēt pacientu piederību kādai no prioritāri vakcinējamo grupām. Plānots, ka ar "ViVat" palīdzību tiks nodrošināta arī vakcinēšanas fakta reģistrēšana "E-veselības" sistēmā. Pavļuts uzskata, ka jaunais rīks palīdzēs nodrošināt efektīvāku vakcinēšanas iestāžu darbu un arī salāgot rindas potes saņemšanai.

Arī AS "Veselības centru apvienība" Klientu apkalpošanas centra vadītāja Lolita Ķerve uzskata, ka jaunā sistēma darbu padarīs efektīvāku, jo pašlaik lieli resursi tiek patērētu, lai apzvanītu prioritāri vakcinējamos iedzīvotājus. Ņemot vērā "ViVat" ieviešanu, iedzīvotāji ar labākām digitālajām prasmēm paši varēs pieteikties potes saņemšanai, bet zvanu centra operatori vairāk laika varēs veltīt citu prioritāro grupu iedzīvotāju apzvanīšanai.

Savukārt iedzīvotāji "ViVat" redzēs kā uzlabotu "Manavakcina.lv" portālu, kas tagad nebūs tikai agrīnās pieteikšanās sistēma. "Iedzīvotājiem tā nodrošinās ērtāku pieteikšanos [vakcinēšanai]," sacīja Pavļuts.

Izmantojot "Manavakcina.lv", turpmāk iedzīvotāji varēs pieteikties potes saņemšanai, izvēloties konkrētu vietu un laiku. Tāpat sistēma informēs par lietotāja prioritāro grupu un to, vai tā pašlaik ir atvērta potes saņemšanai, un vakcinēšanas faktu.

Iespēja pieteikties vakcīnas saņemšanai konkrētā vietā un laikā pa tālruni 8989 būs pieejama no nākamās nedēļas, 26.aprīļa.

Līdz ar lielāku vakcīnu pieejamību Latvijā, palielināsies arī piedāvātās vakcinācijas vietas vietnē "manavakcina.lv". Turpmākās divas nedēļas jaunajai sistēmai noteikts pārejas posms jeb pastiprinātas uzmanības režīms, lai operatīvi veiktu nepieciešamos papildinājums, ja tādi būs nepieciešami.

Jau ziņots, ka no šodienas ārstniecības iestādes sāks piedāvāt vakcinācijas pierakstus jaunajā informācijas tehnoloģiju sistēmā "ViVat".

Šis vienotais rīks tiks iedarbināts, nodrošinot centralizēto apstrādi vakcinējamo sarakstiem, kā rezultātā "uzlabosies ārstniecības iestāžu ērtība, paātrināsies vakcinācijas sarakstu apstrāde un datu ievade," iepriekš pauda ministrs. "Respektīvi, mums būs daudz ērtāk strādāt ar šiem sarakstiem un novirzīt cilvēkus uz "Manavakcina.lv" un vakcinācijas punktiem," pauda politiķis.

Vēlāk šo rīku plānots papildināt ar iespēju iedzīvotājiem pieteikties uz konkrētu vakcinācijas punktu un laiku. Plānots, ka šī opcija tiks ieviesta līdz aprīļa beigām, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru