Viena no pasaules vadošajām finanšu bankām - Šveices UBS - ir veikusi pētījumu par algām un pirktspēju 71 pasaules pilsētā. No Eiropas Savienības valstīm tikai Bukarestes un Sofijas iedzīvotāju pirktspēja ir sliktāka nekā Rīgā.

Interesants ir fakts, ka algas ziņā mēs stāv plecu pie pleca ar Lietuvu, bet pirktspējas ziņā Lietuva ar Igauniju tālu priekšā Latvijai.

Pilsēta, kurā ir vislielākā alga ir Kopenhāgena, tai seko Oslo un Cīrihe, bet, ja skatās cilvēku pirktspēju šajās valstīs, tad Oslo ir nokritusies uz septīto vietu, bet Kopenhāgena saglabā līderpozīcijas.

Kopenhāgena svētdien kļuvusi par Pasaules arhitektūras galvaspilsētu, un šis tituls Dānijas galvaspilsētai būs līdz gada beigām.

Pasaules arhitektūras galvaspilsētu reizi trīs gados nosauc ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) pēc Starptautiskās arhitektu savienības ieteikuma.

Kopenhāgena ir otrā Pasaules arhitektūras galvaspilsēta kopš šīs tradīcijas iedibināšanas. Pirmajai šis tituls bija Riodežaneiro 2020.gadā, bet nākamā būs Barselona 2026.gadā.

Šogad Kopenhāgenā notiks daudzas izstādes un citi ar arhitektūru saistīti pasākumi, to vidū arī Pasaules arhitektu savienības kongress, kas norisināsies jūlijā.

Kopenhāgena ir pazīstama ar inovācijām, kas padarījušas Dānijas galvaspilsētu dzīvošanai piemērotāku, ilgtspējīgāku un zaļāku.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Latvija ir valsts, kurā ārvalstu tūristi jūtas nelūgti – kopā ar tādām valstīm kā Bolīvija, Venecuēla, Krievija, Kuveita Latvija atzīta par vienu no nelaipnākajām valstīm pret ārvalstu tūristiem.

Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, komentējot šo Pasaules ekonomikas foruma pētījumu, norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir nevis nedraudzīgākie, bet gan vieni no paškritiskākajiem par savu attieksmi pret tūristiem.

«Turklāt paškritika, kas nereti robežojas arī ar sevis nepamatotu noniecināšanu publiskajā telpā un starptautiskajā arēnā, mums ir raksturīga ļoti daudzās jomās. Tā vietā, lai atzinīgi novērtētu to, ka ir uzlabojusies Latvijas tūrisma nozares kopējā konkurētspēja, ziņu virsrakstos saucam sevi par tūristiem nedraudzīgāko valsti, kas turklāt ir pretrunā ar pašu tūristu teikto TAVA veiktajā aptaujā, kurā Latvijas iedzīvotāju atsaucība novērtēta kā viens no galvenajiem faktoriem Latvijas apmeklējumam. Gan iedzīvotājiem, gan arī visu četru varu pārstāvjiem vajadzētu vairāk novērtēt un uzsvērt tās labās lietas, ko esam sasnieguši, ar kurām varam savu valsti pozitīvi paslavēt uz citu valstu fona. Pašiem par sevi stāstot un izceļot tikai negatīvo, ir maz cerību, ka mūsu valsti vairāk apmeklēs tūristi, gribēs šeit pavadīt vairāk sava laika, tērēt vairāk naudas un aicinās to darīt arī draugus, kas radītu papildu ieguvumus visai Latvijas ekonomikai un attiecīgi arī mūsu pašu labklājībai,» tā ministrs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

OMX grupā ietilpstošās Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas no 2005.gada 3.oktobra pāriet uz vienveidīgiem indeksu nosaukumiem. Šīs izmaiņas notiek saskaņā ar OMX mērķi izveidot vienotu un efektīvu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Jaunā OMX indeksu nosaukumu struktūra attiecas uz vispārējiem indeksiem, kotētajiem indeksiem, atskaites indeksiem un nozaru indeksiem. Visi nosaukumi veidoti pēc viena parauga: burtu salikums OMX, biržas apzīmējums un konkrētā indeksa apzīmējums, piemēram: INDEKSS KOPENHĀGENA STOKHOLMA HELSINKI RĪGA TALLINA VIĻŅA Visu akciju (All-share) OMX Copenhagen (OMXC) OMX Stockholm (OMXS) OMX Helsinki (OMXH) OMX Riga (OMXR) OMX Tallinn (OMXT) OMX Vilnius (OMXV) Kotētais (Tradable) OMX Copenhagen 20 (OMXC20) OMX Stockholm 30 (OMXS30) OMX Helsinki 25 (OMXH25) - Atskaites (benchmark) indeksu nosaukumi Kopenhāgenā un Stokholmā attiecīgi mainīsies uz OMXCB un OMXSB un saskaņosies ar Helsinku indeksu OMXHB. Visbeidzot sektoru, nozaru grupu un nozaru indeksu nosaukumi arī būs vienveidīgi. Jaunie indeksu nosaukumi atrodami tabulā. “Vienota indeksu nosaukumu struktūra atvieglos OMX indeksu salīdzināšanu un uzlabos zināšanas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu, tādējādi veicinot tirdzniecības aktivitāti reģionā”, saka OMX Exchanges prezidents Juka Rūska (Jukka Ruuska). “Mēs cenšamies panākt, lai indeksu struktūru saskaņošana apmierinātu gan vietējo, gan starptautisko tirgus dalībnieku prasības, vienlaicīgi veicinot visa reģiona konkurētspēju.” Līdz šim indeksu saskaņošanā padarītais: saskaņoti noteikumi; ieviests GICS (izstrādājis MSCI un Standard & Poor's); ieviests jauns atskaites indekss un nozaru indekss Helsinkos; pāriets uz jaunu indeksu aprēķināšanas sistēmu. Darbs pie indeksu nosaukumu saskaņošanas aizsākās 2004.gada rudenī, kad kotētajiem indeksiem Stokholmā un Helsinkos nosaukumus nomainīja uz OMX Stockholm 30 un OMX Helsinki 25. Baltijas biržu Oficiālā saraksta uzņēmumu indeksa nosaukums BALTIX nemainās. Jaunie indeksu nosaukumi no 2005.gada 3.oktobra Indekss Kopenhāgena Stokholma Helsinki Rīga Tallina Viļņa Visu akciju (All-share) Kods OMXC OMXS OMXH OMXR OMXT OMXV Pilns nosaukums OMX Copenhagen OMX Stockholm OMX Helsinki OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Vecais nosaukums KAX SAX ALLSHARE RIGSE TALSE VILSE Kotētais (Tradable) Kods OMXC20 OMXS30* OMXH25* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen 20 OMX Stockholm 30 OMX Helsinki 25* - Vecais nosaukums KFX OMX HEX25 - Atskaites Kods OMXCB OMXSB OMXHB* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen Benchmark OMX Stockholm Benchmark OMX Helsinki Benchmark* - Vecais nosaukums KBX SBX N/A - Sektoru indeksi (GICS) Kods CX-[2-ciparu GICS kods]

Norvēģijā un Dānijā īpašumu cenas ir sākušas stabilizēties, bet Zviedrijā, Somijā un Baltijas valstīs tirgus gan vēl neesot sasniedzis zemāko punktu.

Zemākais punkts ziemeļvalstu nekustamā īpašuma tirgū nav aiz kalniem, ziņo PorpertyEU, atsaucoties uz Ziemeļeiropas nekustamā īpašuma konsultāciju kompāniju Newsec.

Nomas tirgus visā reģionā ir kļuvis būtiski vājāks pēdējā gada laikā, taču situācija nav pilnīgi viendabīga visās valstīs. Piemēram, Helsinkos un Kopenhāgenā telpu nomas maksa ir samazinājusies relatīvi mazāk nekā citu valstu galvaspilsētās.

Oslo un Kopenhāgenā cenas šobrīd uzrāda stabilizācijas pazīmes. Analītiķi spriež, ka Norvēģijas ekonomika, kas lielā mērā ir balstīta uz izejvielām, salīdzinoši ātrāk par citām valstīs sāk atgūties, ņemot vērā ievērojamu naftas un gāzes eksportu. Turklāt šī valsts ātrāk par citām bija izjutusi kredītkrīzes ietekmi, tāpēc arī cenu samazināšanās tendence tur tika novērota agrāk un straujāk.

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Dānijas parlaments nākamgad lems par marihuānas legalizāciju un tirdzniecību caur valstij piederošu veikalu tīklu. Apreibinošā auga legalizāciju pārliecinoši jau apstiprinājusi Kopenhāgenas pašvaldība, turklāt, kā zin teikt Latvijas narkologs Jānis Strazdiņš - līdzīgu ieceri plāno realizēt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kopenhāgenas pašvaldībā marihuānas legalizāciju atbalstīja 39 deputāti, pret bija deviņi, tādējādi atļaujot pilsētas Sociālo lietu komitejai izstrādāt detalizētu shēmu marihuānas likumīgai tirdzniecībai. Par zaļā auga tirdzniecību un lietošanu pašlaik Dānijā draud naudas sods, taču nevienam nav noslēpums, ka hipiju rajonā Kristiānijā tā ir viegli pieejama. «Mēs domājam par varbūt 30–40 sabiedriskām tirdzniecības vietām, kur cilvēki nebūtu ieinteresēti pārdot jums vairāk. No kā jauniešiem labāk iegādāties marihuānu? No narkotiku dīlera, kurš vēlas, lai viņi lietotu vairāk. Kas vēlas, lai viņi pirktu smagākas narkotikas? Vai no valsts ierēdņa?» lēmumu pamato Kopenhāgenas mērs Mikels Varmings.

Ungārijas zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air atklājusi piecus jaunus maršrutus no Polijas un Ungārijas uz Liverpūli, Briseli un Dortmundu. Vienvirziena biļeti iespējams iegādāties sākot no 9,99 eiro (lidostu nodokļi cenā nav iekļauti). No 31.oktobra tiek uzsākti reisi maršrutā Gdaņska (Polija)- Dortmunda (Vācija), bet sākot ar 7.decembri Wizz Air sāk lidojumus no Katovices (Polija) uz Briseli. Arī šo lidojumu maršrutu biļetes pieejamas sākot no 9,99 eiro. Sakarā ar savas sestās lidmašīnas iegādāšanos, lidsabiedrība Wizz Air atklājusi vēl sešus jaunus maršrutus: Katovice - Malme (Kopenhāgena) Budapešta – Malme (Kopenhāgena) Budapešta – Milāna (Bergamo) Varšava – Malme (Kopenhāgena) Varšava – Dortmunda Varšava - Brisele (Šarlero) Wizz Air izpilddirektors Džozefs Varadi (Jozsef Varadi) atzīst, ka jaunie maršruti uz Liverpūli, ļaus šajos reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem biežāk apmeklēt savus ārvalstu radus un draugus, vai arī doties vienkārši atpūtas braucienos. Avots: Eiropa.lv

Rīga ierindojas 1.vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi ierodas, lai tuvāk iepazītos ar tās bagāto pilsētas vēsturi, kā arī 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi vēlas apskatīt atpazīstamās vietas (84.3%), skvērus, ielas (75.9%) un vēsturiskos objektus (55.8%), Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tūristi uz Rīgu nedodas kā uz modernu pilsētu, Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta. Tūristu vērtējumā modernas ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Tūristu atzinumā Rīgā ir samērā mazs nakts dzīves piedāvājums un neliela iespēja komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Ierodoties svešā pilsētā un plānojot savu laiku, tūrists: informācijas meklējumos dodas uz tūrisma informācijas centriem; iedvesmojas, staigājot pa pilsētu; izmanto tūrisma ceļvežus. Saskaņā ar aptauju ievērojamākās vietas, kur tūristi dodas, ierodoties Rīgā ir Melngalvju nams, Doma katedrāle un Brīvības piemineklis.

Šādi secinājumi gūti pēc aptaujas, kas norisinājās no 2007.gada februāra līdz 2008.gada jūnijam Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs kopīgi ar Tallinas (Igaunija), Helsinku, Tamperes, Turku (Somija), Stokholmas, Upsalas, Malmes (Zviedrija), Oslo, Bergenas (Norvēģija), Reikjavīkas (Īslande), Ārhusas, Kopenhāgenas (Dānija) un Viļņas (Lietuva) pilsētām iesaistījās Ziemeļu inovācijas centra finansētā pieredzes projektā pilsētu tūrismā (Experience Design in City Tourism), kura vadošais partneris ir Dānijas tūrisma organizācija Brīnišķīgā Kopenhāgena (Wonderful Copenhagen).

Mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu tūrisma piedāvājumus Eiropas kontekstā ir stipri vien līdzīgs. Visas trīs Baltijas valstis tūristus Rietumos uzrunā ar neskartu dabu, veiksmīgu biznesu, bagātu kultūrmantojumu un pilsēttūrismu. Austrumu tūristi tiek aicināti uz Baltijas pludmalēm un nostaļģijas ceļotājus, kuri bieži vien ierodas ar savām jaunajām atvasēm. Kaimiņu virziens - kvalitāte Tūrisma nozare Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus ieņem stabilu vietu tautsaimniecībā. Pateicoties somu tūristu aktivitātēm Igaunijā un Lietuvas liberālajai vīzu politikai attiecībā pret Austrumu tūristiem, abas valstis savu tūrisma biznesu neuzlaida uz sēkļa kā tas notikās Latvijā. Šajā sakarā Lietuva veiksmīgi nopelnīja naudu ar Krievijas tūristiem Palangā un Klaipēdā, kuru tagad investē kvalitatīvu piedāvājumu attīstībā, piemēram, visās lielākajās lietuviešu pilsētās rit strauja viesnīcu celtniecība. Daudzi Lietuvas zemnieki pie gleznainām dabas ainavām pēdējos gados investē naudu lauku tūrismā. Mūsu dienvidu kaimiņu priekšrocības attiecībā Latviju ir kvalitatīvie ceļi, kuri ļauj īsā laikā un bez braukšanas stresa sasniegt gandrīz jebkuru vietu Lietuvā, piemēram, Latgales ezeri ir ātrāk aizsniedzami no Viļņas nekā no Rīgas. Polija traucē Skaitliski lielāku Rietumu tūristu piesaisti traucē Polijas nesakārtotā ceļu infrastruktūra. Sevišķi autoceļa posms no Varšavas līdz Lietuvas robežai ir ļoti nekvalitatīvs, kurš apdraud mūsu autoceļotāju drošību. Patiesības dēļ visām trim Baltijas valdībām būtu jāiesniedz protesta nota Polijai, jo šāda nevērīga attieksme pret tranzītu uz Baltijas valstīm būtu jārisina starpvalstu sarunās. Pašlaik ērtākais veids kā nokļūt Baltijas valstīs ir gaisa un jūras ceļš. Sevišķi vācu tūristi ir ļoti labvēlīgi noskaņoti ceļojumiem uz Baltijas valstīm, jo atšķirībā no Vidusjūras piekrastes Dzintarjūra šogad ir daudz drošāka nekā ASV, Lielbritānija vai Turcija. Lietuva jau pagājušajā gadā veiksmīgi organizēja čarterlidojumus no Vācijas uz Lietuvu. Šajā avottirgū lietuvieši ir pazīstami ar savu “Ziemeļu sahāru” jeb Kuršu kāpu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 100 000 vācu tūristu. Lietuvā strauji ir pieaudzis kempingu piedāvājums, jo daudzi vācieši ierodas ar kempinga autobusiem. Autotūristus no Rietumeiropas apmierina Baltijas ceļu infrastruktūra un serviss, taču uztrauc autozagļu brīvā rosība. Latvijas iespējas Rietumu tūrisma ekspertu skatījumā Latvija ir vislielākās iespējas pareizi sakārtot savu tūrisma saimniecību, jo atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu tirgus netika haotiski “apludināts” ar tūristiem. Tāpēc uz Latviju tiek liktas lielas cerības, ka attīstot rietumniecisko tūrisma pārvaldes menedžmentu, tai izdosies pārņemt līdera pozīcijas Baltijas ceļojuma biznesā. Tas nāktu par labu visam reģionam, jo tālākiem tirgiem mārketinga aktivitātes katrai atsevišķai valstij kļūst par dārgu. Eiropa aizvien vairāk pagriezīs savu seju pret Baltiju, jo te cilvēki prot ne tikai dziedāt (Eirovīzija, Dziesmu svētki), bet arī strādāt (tautsaimniecības pieaugums virs 5%) un aktīvi atpūsties. Lietuva un Igaunija ir atbalstījusi savu tūrismu ar profesionalitāti un līdzekļiem, tagad ir laiks ķerties arī latviešiem. Profesionalitātes trūkums Par mūsu kaimiņu profesionalitāti var spriest arī starptautiskajos gadatirgos, kur mūsu igauņu un lietuviešu valstisko tūrisma struktūru pārstāvji ir iemācījušies piedāvāt konkrētus un specifiskus tūrisma maršrutus katrai attiecīgai auditorijai, piemēram, lietuvieši vācu tirgū akcentē 10 tūrisma maršrutus (“Uz ģeografisko Eiropas centru”, “Nemunas piļu tīkls”, “Lietuvas galvaspilsētu trīsturis”, “Kuršu kāpas” uc., bet igauņi ar tematiem – “Viduslaiku Tallina Eiropā”, “Ar bērniem uz Tallinu”, “Hanzas pilsēta” un biznesa tūristiem “Konferences un semināri”. Pašreizējais Latvijas reģionu un TICu tūrisma produkts ar dažiem izņēmumiem līdzinās pusfabrikātam, jo piedāvājums no patērētāju puses ir nepārskatāms. Vienā kaudzīte bez īpašiem epitetiem tiek sakrautās naktsmītnes, otrā bāri, restorāni un kafejnīcas, bet trešajā visi tūrisma a

Rīgas Pašvaldības policija izstrādājusi priekšlikumu par Tūrisma policijas nodaļas izveidi, kam nepieciešami 196.5 tūkstoši latu.

Lēmuma projekts par šādas nodaļas izveidošanu sagatavots Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas 16. jūlija sēdei.

Tūrisma policijas nodaļas mērķis būs nodrošināt ārzemju tūristiem drošu vidi Rīgas pilsētā, veicinot tūrisma attīstību Latvijā, un nepieļaut drošības līmeņa samazināšanos Rīgā ārzemju tūristu izdarīto likumpārkāpumu dēļ.

Nodaļas uzdevumi būs nodrošināt ārzemju tūristiem iespēju telefoniski sazināties ar policijas darbiniekiem svešvalodās, izsaukt un saņemt kvalificētu palīdzību negadījuma vai prettiesiska apdraudējuma gadījumā septiņas dienas nedēļā, nepieļaut prettiesiskas darbības pret tūristiem un sniegt informāciju ārzemju tūristiem par pieņemto kārtību Rīgā.

Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām, t.i., tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu. Tirgus uzraudzības ietvaros KP secina, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr. 333 noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

Spānijas reģionālā Baleāru valdība pieņēmusi jaunus likumus, lai ierobežotu tūristu skaitu Maljorkā, Ibisā un citās salās.

Maljorkā un Ibisā gultasvietu skaits tūristiem kopumā nedrīkstēs pārsniegt 623 624 un tiem, kas mēģinās izīrēt tūristiem nelicenzētas apmešanās vietas, varēs tikt piemērota līdz 400 000 eiro liela sodanauda.

Baleāru salu tūristu ministrs Biels Barselo no kreisā spārna koalīcijas Més per Mallorca uzskata šos likumus par nepieciešamiem, lai ieviestu kārtību neregulētajā tūrisma sektorā, kas izgājis ārpus kontroles.

Likums pieņemts laikā, kad sabiedrībā aktualizējies jautājums par masveida tūrismu un tā negatīvo ietekmi uz vietējām kopienām. Protesti pret tūrismu notikuši Barselonā, Maljorkā un Basku zemē.

Kritiķi apgalvo, ka visu peļņu no tūrisma nosmeļ lielie uzņēmumi un īpašumu izīrēšana tūristiem sadārdzinājusi īres iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Ķīnas tūristiem, kuri apmeklē Latviju, ir augsta pirktspēja - viņi ir gatavi tērēt daudz naudas un veikt spontānus pirkumus, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja Latvijas ceļojumu kompānijas 1Travel vadītājas Margarita Šalajeva un Olga Altuhova.

Braucienu uz Latviju var atļauties Ķīnas vidusšķiras vai augstāko sabiedrības slāņu pārstāvji. Tūristi no Ķīnas izvēlas Latviju kā tā saucamo jauno virzienu. 1Travel pārstāves norādīja, ka Ķīnas ceļotāji vēlas «redzēt ļoti daudz un uzreiz».

«Ķīnas tūrists būtiski atšķiras no Rietumu viesiem. Braucot uz kādu nezināmu pilsētu vai valsti, mūsu mērķis ir visu apstaigāt un izbraukāt, pastaigāt pa ieliņām, pasēdēt kafejnīcās, īsi sakot, iegrimt [līdz šim nezināmas vietas] atmosfērā, savukārt Ķīnas tūristu tas neinteresē. Ķīniešiem ir cita pieeja, viņu izpratnē Eiropa ir viena liela valsts. Tūrists no Ķīnas vēlas pabūt visur, tāpēc ķīniešu vidū vispopulārākā tūre ir šāda: viņi lido uz Maskavu, kuru, starp citu, viņi uzskata par Eiropas daļu, pavada tur pusotru dienu, no turienes uz pāris dienām lido uz Rīgu, tad uz Lietuvu, Poliju un Franciju. Lūk, šāds Eiropas kokteilis,» sacīja Altuhova.

Kipras universitātes ekonomisko pētījumu nodaļa publicēja datus par tūristu izdevumiem uz salas no 2000.gada līdz 2001.gadam. Iegūtā informācija balstās uz 39 730 aptaujām starp tūristiem, 33 289 no tiem uz Kipru ieradās ar ceļojuma biļetēm, kuras iegādājās tūrisma firmās, pārējie organizēja braucienu patstāvīgi. Jāatzīmē, ka visi salīdzinājumi tika veikti balstoties uz Lielbritānijas tūristiem, jo no šīs valsts atbrauc lielākā daļa tūristu. Rezultātā, tūristu izdevumi no Krievijas par 23% pārsniedza angļu izdevumus un par 47,5% - vāciešu. Izdevumi uz katru jaunāko tūristu vecumā līdz 11 gadiem ir augstāki vidēji par 6,7%, bet starp gados vecākiem tūristiem ir novērots izdevumu kāpums par 15% -16%. Turpretī tūristiem, kuri dzīvo 3 un 5-zvaigžņu viesnīcās, izdevumi ir lielāki, nekā pārējiem. Attiecīgi tūristi, kuri apmetušies Nikosijā, tērē vairāk, nekā tie, kas atpūšas Pafosā vai kalnu kūrortos. Apmeklētāji, kuri Kipru apmeklē vasarā vai rudenī tērē par 16-18% vairāk, nekā tie, kas atbrauc uz salu ziemā vai pavasarī.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Somijas lielākais laikraksts Helsingin Sanomat nedēļas nogalē publicējis rakstu, kurā nodēvējis Rīgu par bīstamāko pilsētu somu tūristiem visā pasaulē.

Rakstā atsaucoties uz Somijas Nacionālo izmeklēšans biroju, tiek teikts, ka Rīga esot somu tūristiem pati nedraudzīgākā un bīstamākā pilsēta, jo nevienā citā pilsētā somu tūristi netiekot tā krāpti un pakļauti sistemātiskām kriminālām darbībām, kā Latvijas galvaspilsētā. Visbiežāk tūristi tiekot krāpti ar kredītkartēm, lūdzot PIN kodus ievadīt atkārtoti un tādējādi iekasējot samaksu dubultā, vai arī noskaitot papildus procentus. Tāpat tiek prasīti astronosmiski rēķini par dzērieniem. Bāros un klubos somu tūristiem tiek ieteikts lietot vien skaidru naudu. Pēc biroja aplēsēm somu tūristiem 2008. gadā vien Rīgā ir nodarīti 300 tūkstošu eiro lieli zaudējumi dažādās kriminālās darbībās.