Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās, Eiropas Savienībai izmaksā miljardus 

2008. gadā Eiropas Savienībā (ES) bija 11% jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, bet laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam šis skaits pieaudzis jau līdz 13%. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tādi ir 11% jeb 23 tūkstoši jauniešu. Tieši tāpēc, ka Eiropas līmenī tā izvirzīta kā būtiska problēma, arī Latvijā viena no Labklājības ministrijas (LM) prioritārajām mērķa grupām ir jauni cilvēki, kuri nestrādā un nemācās. Risinājums tiek meklēts ar ES sniegto atbalstu. Piemēram, pērn ES līdzfinansētās aktivitātēs Latvijā iesaistījušies vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienas Bizness, 08.1.2015

Tam, ka par lielo skaitu jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, ir jāuztraucas, liecina Eurofound 2011. gada aprēķini - zaudējumi, ko ES rada šī konkrētā iedzīvotāju grupa, mērāmi aptuveni 153 miljardu eiro apmērā. Valstu līmenī visaugstākās absolūtās izmaksas ir Itālijā, kam seko Francija un Lielbritānija, attiecīgi 32,6 miljardi, 22 miljardi un 18 miljardi eiro. Savukārt Latvijā ikgadējie zaudējumi sasniedz vairāk nekā 2% no IKP.

Lai meklētu efektīvus risinājumus, pērn visās ES dalībvalstīs ieviesta Jauniešu garantijas programma. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir iespēja saņemt dažādus atbalsta pasākumus. Piemēram, ja tiek secināts, ka cilvēkam trūkst izglītības, viņam palīdz integrēties atpakaļ izglītības sistēmā. Savukārt, ja izglītība ir atbilstoša, tiek piedāvāts atbalsts, lai jaunietis nonāktu darba tirgū. LM Darba tirgus politikas departamenta pārstāve Aļona Nikolajeva Dienai gan norāda, ka, strādājot ar jauniešiem, jāņem vērā, ka viņi vēlas ātru savas problēmas risinājumu, līdz ar to konkrētos cilvēkus Nodarbinātības valsts aģentūras redzeslokā ir iespējams noturēt aptuveni trīs mēnešus. Šajā laikā darbs ar šo grupu tiek plānots īpaši intensīvs. Visu mērķa grupu gan tik un tā aptvert nav iespējams, jo daudziem trūkst motivācijas un vēlmes iesaistīties. Tomēr, piemēram, pērn šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Līdz 2020. gadam šāda veida aktivitātēm paredzēti aptuveni 60 miljoni eiro, no kuriem puse tiek segta no ES līdzekļiem.

Visu rakstu Nav jāatbild ne skolas direktoram, ne priekšniekam, lasiet ceturtdienas, 8. janvāra, laikrakstā Diena (11. lpp.)!

Tevi varētu interesēt

Latvijas iedzīvotājiem vairs nav tik liela interese par darba iespējām Īrija, kā...

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā...

Kopš Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pērn pavasarī uzsāka piedāvāt reģionālās...

Šī gada četros mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jauniešu garantijas...

10.maijā, no pulksten 10.00 līdz 14.00, Rīgā, Kronvalda parkā pie Kongresu nama,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...