Jaunākais izdevums

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Jau ziņots, ka dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, proti, 23.februārī, uzņēmuma "Škoda Vagonka" vadītājs Martins Bednarzs norādīja, ka pirmo elektrovilcienu testēšanai Latvijā varētu nodot martā vai aprīlī. Visus 32 elektrovilcienu sastāvus "Škoda" iepriekš bija apņēmusies piegādāt līdz 2023.gada beigām.

Projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro.

Jauno vilcienu sliežu ceļa platums ir 1520 milimetri, bet sastāva kopējais garums - apmēram 110 metru. Katrā vilcienā paredzētas 436 sēdvietas un 454 stāvvietas, kā arī divas vietas ratiņkrēsliem. Vilcienu maksimālais ātrums paredzēts 160 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Publiskajiem partneriem nevajadzētu pirmos PPP projektus plānot pārlieku lielā apjomā

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu piegādēs Latvijai iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās, informēja elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" rīkotājdirektors Martins Bednārs.

Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, skaidro Bednārs, atgādinot, ka "Škoda Vagonka" sākotnējais plāns bija citāds, taču karš Ukrainā to mainīja, un tas joprojām ietekmē ne tikai darbus pie prototipa jeb pirmā vilciena, bet arī nākamo sērijas vilcienu piegādes.

"Škoda Vagonka" kopā ar Latvijas partneriem meklē risinājumus, taču situācija ir ārkārtēja, un nevar izslēgt turpmākus kavējumus, norāda Bednārs.

Viņš skaidro, ka ar "Pasažieru vilcienu" noslēgto līgumu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas traucēja projektu tehniskās un materiālās sagatavošanas gaitu, dažu apakšuzņēmēju piegādes un mazināja ražošanas jaudu. Savu lomu nospēlēja arī ceļošanas ierobežojumi un ierobežojumi citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu piegāde uz Latviju aizkavēsies saistībā ar piegādes veida maiņu, kas veikta kara ietekmē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jau iepriekš tika ziņots, ka vilcieni kara dēļ varētu kavēties.

Saskaņā ar atjaunoto piegādes grafiku pirmie vilcieni Latvijā ieradīsies jūnija beigās vai jūlija sākumā, pēc tam tie tiks testēti, izmēģināti Latvijas dzelzceļa sistēmā, sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un nākamā gada sākumā tajos būtu jāsāk pasažieru pārvadāšana.

"Sākotnējais plāns bija vilcienus [no Čehija] vest uz Latviju cauri Slovākijai, Ukrainai un Baltkrievijai, jo tur ir 1520 [milimetru] sliežu platums. Tagad tas vairs nav praktiski iespējams," sacīja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka saistībā ar plānu maiņu katrs vagons tiks daļēji izjaukts un un uz Latviju vests ar treileriem pa autoceļiem, bet tad atkārtoti saliks kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena pilns sastāvs, informē AS "Pasažieru vilciens".

Piektdienas rītā ar divām apsargātām kravas automašīnām no "Škoda Group" uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotnes Ostravā, Čehijā, Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem trešā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem. Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza pagājušajā nedēļā.

Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti trīs jaunā elektrovilciena sastāvi.

Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza jūnija beigās, bet otrais - jūlija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Kinetics Nail Systems" plāno akciju publisko piedāvājumu biržā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmums izsludinājis divus iepirkumus par juridiskajām un finanšu konsultācijām sākotnējā publiskā akciju kapitāla piesaistei līdz trīs miljonu eiro apmērā.

Juridisko konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 36 500 eiro, bet finanšu konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 128 000 eiro. Abu plānoto līgumu izpildes termiņš ir 2023.gada jūnijs. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 11.februārim.

Uzņēmumā skaidro, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājums biržā plānots aptuveni pēc diviem gadiem.

Uzņēmums startam biržā saņems Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, jo ir viens no atlasītajiem uzņēmumiem Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) projektu atlasē atbalsta pasākumā "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk

Māris Ķirsons, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai 

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stikla apstrādes rūpnīcas Glāzeri attīstībai piešķir 2,7 miljonus eiro

Db.lv, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka finansējusi vienu no lielākajiem stikla apstrādes uzņēmumiem Latvijā SIA Glāzeri BT, nodrošinot 2,7 miljonus eiro finansējumu uzņēmuma attīstībai un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Uzņēmums plāno uzlabot ražošanas līniju – iegādājoties modernu stikla rūdīšanas krāsni un attīstot darbības efektivitāti.

SIA Glāzeri BT piedāvā pilnu stikla apstrādes ciklu un izgatavo gan sadzīves stikla priekšmetus, gan sarežģītas stikla konstrukcijas un fasādes stiklojumu. Uzņēmuma tehnoloģijas un iekārtas, nodrošina stikla griešanu, apstrādi, digitālo drukāšanu, krāsošanu, sacietēšanu, laminēšanu u.c. pakalpojumus.

“Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze tirgū. Sekojot stikla apstrādes nozares tendencēm, esam kļuvuši par uzticamu partneri saviem klientiem, nodrošinot lielu ražošanas jaudu. Lielu daļu no saražotās produkcijas eksportējam. Lai noturētu savas tirgus pozīcijas, apzināmies, ka nemitīgi ir jāseko līdzi jaunākajām stikla apstrādes tendencēm pasaulē un jāattīsta piedāvājums. Bankas piešķirtais finansējums mums sniegs iespēju vēl vairāk uzlabot ražošanas procesu,” stāsta SIA Glāzeri BT valdes priekšsēdētājs Ziedonis Buivids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Risinājumu vietā laika novilcināšana, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus

Db.lv, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.

Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A-birojs saņems 100 000 eiro ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai biržā

LETA, 09.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kancelejas preču tirgotājs SIA "A-birojs" saņems 100 000 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai "Nasdaq Riga" biržā, liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

"A-birojs" ir internetveikala "Birojs.lv" īpašniece.

Projekta par "A-biroja" akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" "First North" tirgū kopējās izmaksas ir 282 000 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 247 000 eiro. No tiem 100 000 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums, bet 147 000 eiro - privātais finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "A-biroja" akciju emisija, piesaistot finansējumu divu miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "A-birojs" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "A-biroja" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" Alternatīvā tirgus sarakstā, tai skaitā kapitāla piesaistes un emisijas organizētāja konsultācijas, dokumentu sagatavošana, apstiprināšana un publicēšana, tirdzniecības vietas sertificētā konsultanta konsultācija un dokumentu sagatavošana, kā arī zvērināta revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek tilta uz Kundziņsalu būvdarbu konservēšanas darbi, bet Sarkandaugavas pārvada būvdarbos izsludināts tehniskais pārtraukums.

Lai arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) un Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) izstrādājuši vadlīnijas, kā kompensēt no šā gada 24. februāra augošās cenas publiskajos objektos, uz pilnīgu skaidrību par naudu būvnieki var cerēt ap Līgo svētkiem.

Pirmie vēstneši

Tas, ka dažādās būvmateriālu grupās cenu pieaugums bijis pamatīgs, bet kopš 24. februāra vērojams ne tikai sadārdzinājums, bet arī materiālu deficīts, Dienas Biznesā rakstīts jau iepriekš. Kā jau bija sagaidāms, sadārdzinājums, kas pārsniedz būvniecības nozares peļņas maržu, dažkārt pat vairākas reizes, rada neizbēgamas sekas, un divos lielos būvprojektos Rīgā jau tās redzamas. Viens no projektiem ir satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgo svētkiem

Jānis Goldbergs, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas krēslu fabrika" saņems 48 125 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta par "Rīgas krēslu fabrikas" pārveidošanu par akciju sabiedrību un akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" kopējās izmaksas ir 116 462,5 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 96 250 eiro. No tiem 48 125 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Rīgas krēslu fabrikas" akciju emisija, piesaistot finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Rīgas krēslu fabrikas" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Rīgas krēslu fabrikas" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, juridisko pakalpojumu sniedzēja konsultācija un dokumentu sagatavošana, padziļinātā izpēte, dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas, kā arī zvērinātā revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas Bērzaines ielas rajonā, kas tiks īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, informē uzņēmuma pārstāve Rūta Reinsone.

Ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi rada nenoteiktību un augstus riskus dabasgāzes pieejamībai un tās cenai nākotnē. Aizvietojot dabasgāzes kurināmo ar atjaunojamo energoresursu kurināmo, tiek veicināta enerģētiskā drošība, prognozējamākas un zemākas siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā konkursā Latvijā tika iesniegti 72 projekti - divi no tiem Vidzemes reģionā, kurus iesniedza "Adven" grupas uzņēmumi, gūstot pozitīvu atzinumu.

Bērzaines ielas apkaimes centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumavotu veido dabasgāzes katlu iekārtas, kas uzstādītas laika posmā no 1981. līdz 1991.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru