Jaunākais izdevums

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Energoresursu cenas šobrīd ir ļoti augstas un, visticamāk, tādas saglabāsies arī turpmāk. Ja runājam par dabasgāzi, tad jāatzīmē, ka cenu pīķi šogad piedzīvojām aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Domāju, ka dabasgāze, visticamāk, nekad vairs nemaksās 20 EUR/ MWh, arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim dabasgāzes cena būs ap 80–100 EUR/MWh. Lai gan šobrīd kaut ko paredzēt ir praktiski neiespējami, es uzskatu, ka enerģijas cenas nākotnē būs ievērojami augstākas nekā pēdējos 20 gados, un ar to mums ir jārēķinās. Ilgtermiņā to īpaši ietekmēs Eiropas Savienības zaļā politika cīņā pret klimata pārmaiņām.

Pašlaik daudz tiek runāts par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un atteikšanos no Krievijas gāzes. Kāds ir jūsu viedoklis?

Jāsaprot, ka Gaso nodarbojas ar gāzes piegādi sadales sistēmas lietotājiem. Mums nav pieejama un arī vajadzīga informācija par to, no kādiem avotiem tirgotāji ir iegādājušies savu gāzi. Dienas Biznesa organizētajā enerģētikas konferencē AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs lieliski izskaidroja pašreizējo situāciju un potenciālos riskus, uzsverot, ka pašlaik dabasgāzes iesūknēšana nākamajai ziemai ir problemātiska. Jebkurā gadījumā es ieteiktu ļoti nopietni uztvert Latvijas Gāzes un citu tirgotāju teikto, kā arī maksimāli sagatavoties nākamajai ziemai.

Kas ir tās lietas, ko pašlaik dara Gaso, lai kopumā uzlabotu reģiona enerģētisko drošību?

Mūsu galvenais uzdevums ir efektīvi un uzticami nogādāt tirgotāju gāzi galapatērētājiem, kā arī nodrošināt pārvades sistēmas operatoru un tirgus dalībniekus ar informāciju, kas nepieciešama, lai pareizi darbinātu balansēšanas sistēmu. Šobrīd sabiedrībā plaši tiek apspriests, kā pēc iespējas ātrāk fosilos resursus varētu aizstāt ar atjaunojamajiem. Lai gan šis jautājums ir ļoti svarīgs, to nevar atrisināt uzreiz – tas prasa vairākus gadus. Jāņem arī vērā, ka atjaunojamo energoresursu cenas ir augstākas par tām cenām, kuras esam pieraduši redzēt pēdējos 20 gadus, tātad jārēķinās, ka lētāks nekas nekļūs. Ja runājam par atjaunojamajiem energoresursiem, tad jāatzīmē, ka Gaso šobrīd koncentrējas uz gāzēm, kuras varētu ievadīt mūsu sistēmā, piemēram, biometānu un sintētisko metānu, jo šo gāzu saderībai ar sistēmu būtu vairākas priekšrocības. Pirmkārt, savienota Eiropas Savienības gāzes transportēšanas sistēma, kurā ietilpst arī Gaso, var nodrošināt elastīgu atjaunojamās enerģijas uzglabāšanu un izmantošanu tajos brīžos, kad tas nepieciešams, pirmkārt, piemēram, tad, kad trūkst saules, vēja un ūdens ražotās enerģijas. Otrkārt, izmantojot savstarpēji savienotu gāzes sistēmu, pavērtos plašas tirdzniecības iespējas. Jau šobrīd mēs sazināmies ar ieinteresētajām pusēm, lai vienkāršotu biometāna ražotāju pieslēgšanu sadales sistēmai, kas nodrošinātu piekļuvi virtuālajiem tirdzniecības punktiem un vienkāršotu balansēšanas režīmu. Pašlaik vienkāršākais un efektīvākais risinājums biometāna integrācijai būtu to balstīt uz esošajiem vairumtirgus principiem un kopējās balansēšanas zonas noteikumiem. Lai to izdarītu, nepieciešamas vēl dažas izmaiņas Enerģētikas likumā un citos tiesību aktos, taču domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

Kāds kopumā ir jūsu viedoklis par atjaunojamo energoresursu, sevišķi metāna, potenciālu Latvijā?

Atjaunojamajiem energoresursiem ilgtermiņā ir liels potenciāls, taču jāsaprot, ka, visticamāk, tie mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu, jo jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vienkārši vajadzīgs ilgāks laiks. Šajā gadījumā lielāko potenciālu ilgtermiņā mēs redzam tieši biometāna attīstīšanā. Mazāk apspriests Latvijā ir sintētiskais metāns, kas, tāpat kā biometāns, ir pilnībā savietojams ar esošajiem cauruļvadu tīkliem, patēriņa iekārtām, mērierīcēm un uzglabāšanas infrastruktūru. Sintētiskā metāna ražošanā nepieciešama elektrība un CO2 , savukārt biometāna ražošanā CO2 kopā ar citām sastāvdaļām tiek ekstrahēts tīrīšanas iekārtā, lai iegūtu ar metānu bagātinātu gāzi. CO2 kā biometāna ražošanas blakusprodukts varētu būt piemērots CO2 avots, lai ražotu sintētisko metānu. Tas jo īpaši attiecas uz biogāzes iekārtu kopām, kurām ir viena gāzes attīrīšanas iekārta, jo tādā veidā biometāna ražošanu varētu efektīvāk apvienot ar sintētiskā metāna ražošanu. Šādas gāzes varētu daļēji vai pilnībā aizstāt dabasgāzi atsevišķās esošās gāzes sistēmas sadaļās un ievērojami palielināt gāzes sistēmā ievadāmās enerģijas daudzumu.

Kāpēc metāna ražošana Latvijā līdz šim vēl nav attīstījusies?

Galvenais virzītājspēks vienmēr ir enerģijas cenu līmenis. Iepriekš biometāns maksāja ievērojami dārgāk nekā dabasgāze, tāpēc tas vienkārši nebija izdevīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies, tāpēc interese par biometānu aug. Protams, pastāvīgi augsts enerģijas cenu līmenis nav labvēlīgs faktors patērētājiem, taču tajā pašā laikā augstas cenas palīdz attīstīties alternatīvajiem enerģijas avotiem. Otrs iemesls, kāpēc biometāna izmantošana Latvijā vēl nav tik populāra, ir normatīvo aktu trūkums. Pie šī jautājuma pašlaik tiek strādāts, un arī tas noteikti varētu dot savus stimulus.

Kuras valstis šajā gadījumā mums varētu kalpot kā labs piemērs – kur metāna ražošana jau ir veiksmīgi attīstījusies?

Līdz šim biometāns galvenokārt izmantots transporta sektorā. Piemēram, Igaunija pašlaik saražo vairāk nekā 70 gigavatstundas biometāna gadā, un tas viss tiek izmantots autotransportā. Arī Lietuvā dažās pilsētās autobusi un kravas automašīnas kā vienu no degvielām izmanto metāna maisījumu ar ūdeņradi, savukārt Zviedrijā biometāna īpatsvars saspiestās dabasgāzes (CNG) autotransporta sektorā ir gandrīz 90%. Labo piemēru netrūkst.

Pēdējo gadu notikumi ir parādījuši, ka kaut ko prognozēt ir ļoti sarežģīti, taču, ņemot vērā jūsu pieredzi enerģētikā, – kādu jūs redzat Latvijas energosistēmu pēc pieciem, desmit gadiem?

Mēs noteikti būsim kļuvuši neatkarīgāki, bet tam būs sava cena – energoresursi maksās dārgāk, taču to klāsts noteikti būs gana plašs. Domāju, ka tiks izmantota ne tikai saule, ūdens un vējš, bet arī metāns, tajā skaitā dabasgāze, biometāns un sintētiskais metāns, kā arī ūdeņradis un ūdeņraža un metāna sajaukums. Iespējams, būs izveidoti arī atsevišķi ūdeņraža un metāna tīkli. Jāpiebilst, ka atjaunojamo elektroenerģiju var pārvērst gan zaļajā ūdeņradī, gan zaļajā sintētiskajā metānā. Šajā ziņā ūdeņradis un metāns ir konkurējoši enerģijas nesēji, taču nākotnē, atkarībā no apstākļiem, tiks izmantoti abi šie resursi. Lielāku popularitāti Eiropas tirgū varētu gūt alternatīvās šķidrās degvielas, piemēram, biometanols, kas jau daudzus gadus ir populārs Brazīlijā. Jebkurā gadījumā kaut ko prognozēt šobrīd tiešām ir ļoti sarežģīti, jo apkārtējie apstākļi nemitīgi mainās, taču tas, ka enerģētikas nozare tuvāko gadu laikā transformēsies, ir pilnīgi skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar LNG termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Db.lv, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien sēdes slēgtajā daļā izskatīs informatīvo ziņojumu par pieteikumiem, kas saņemti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš organizēja publisku tirgus izpēti par LNG termināļa izveidi. Tās laikā tika saņemti trīs termināļa projekta pieteikumi, kurus izvērtēja neatkarīga komisija ministrijas valsts sekretāra vadībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka saņemtajos piedāvājumos termināļus piedāvāts attīstīt Rīgā un jūrā pie Saulkrastiem. Starp piedāvājumiem esot gan tādi, kas ir gatavi attīstīt projektus bez valsts atbalsta, gan tikai ar valsts atbalstu, piemēram, iepirkumu garantiju veidā.

Ministre jau paziņojusi, ka Latvijā LNG terminālis būtu jāattīsta, ja tas notiek uz biznesa principiem, valstij neuzņemoties nekādas ilgtermiņa saistības. Par valsts iesaisti varētu lemts tikai drošības apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts

LETA, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas un Somijas gāzes operatori paraksta sadarbības līgumu par peldošo LNG termināli

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.

"Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi sacīja, ka līgumā precizēta visnozīmīgākā LNG piegādes ķēdes daļa - peldošais LNG terminālis.

"Plānam atbilstoši virzās mūsu kopīgais process, kas ietver arī to, ka līdz gada beigām reģionā tiks nodrošināts kuģis," viņš komentēja.

Veskimegi norādīja, ka tagad ir vienošanās par peldošo termināli un turpināsies sarunas ar kompānijām "Alexela" un "Infortar" par piestātni Paldisku ostā.

"Elering" un "Gasgrid" sadarbības līgums noteic, ka puses attīstīs nepieciešamo infrastruktūru LNG peldošā termināļa izveidei un uzņemsies ar to saistītās izmaksas attiecīgajā valstī. Vienlaikus peldošā termināļa nomas izmaksas uzņēmumi segs kopīgi, ņemot vērā Igaunijas un Somijas gāzes patēriņa attiecību, kas nozīmē, ka "Elering" daļa būs 20%, bet "Gasgrid Finland" - 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būs nepieciešami visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās gāzes termināļi

LETA--BNS, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.

"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.

Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.

"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neatvieglojot IVN procedūru, Skultes LNG termināli nepagūs uzbūvēt līdz 2024.gada septembrim

LETA, 29.09.2022

Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons (no kreisās)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pavēstīja Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais LNG terminālis 

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā,...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu likumprojekts nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota piebilda, ka "Skulte LNG Terminal" projekta virzītāji nemitīgi skaidro, ka viņu risinājums būs lētākais, nepārsniegs 120 miljonus eiro investīcijas, tai pat laikā atzīstot, ka Lietuva sava termināļa izbūvē jau patlaban ieguldījusi 500 miljonus eiro.

"Lai gan šie cipari acīm redzami neatspoguļo reālo situāciju, ir skaidrs, ka taupīts tiks uz visu, ieskaitot drošības un vides aizsardzības risinājumus," apgalvoja Timrota. Piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 17 000 kubikmetru (m3), ir jābūt ap 200 metru garai, turklāt nepieciešams 5 kilometru cauruļvada valnis zem ūdens, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radīs krasta līnijas eroziju, norādīja biedrības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka arī jebkura no dažādajām regazifikācijas iekārtām, ko min "Skulte LNG Terminal", nopietni ietekmēs jūras biodaudzveidību, jo jāatceras, ka Baltijas jūra ir sekla, kas nozīmē, ka tās vide ir īpaši jūtīga.

""Nordstream" gāzesvada noplūdes pašlaik jo īpaši izgaismo virkni drošības un vides aspektu, kas jāvērtē pirms šādas sprādzienbīstamas iekārtas būvniecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atvieglot IVN procedūru "Skulte LNG Terminal"," uzsver Timrota.

Komisija šodien atbalstīja likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludināts iepirkums LNG termināļa projektu attīstītāju atvērtā tirgus izpētei

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi publisku starptautisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveides projektu tirgus izpēti, informē EM.

Piedāvājumus potenciālie projekta attīstītāji aicināti ministrijā iesniegt līdz šā gada 13.maijam.

Pieteikumā jāsniedz apraksts gan par projekta īstenotāju un partneriem, to pieredzi lielu investīciju projektu īstenošanā, projekta būtību, būvmateriālu un infrastruktūras pieejamību, projekta gatavības pakāpi, potenciālajiem LNG pircējiem, projekta īstenošanas laika plānu, riska novērtējumu, kā arī projekta izmaksu aprēķinu, tostarp norādot finansējuma pieejamību, avotus un valsts iesaistes nepieciešamību.

Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis.

Valdība arī uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimņvalstīm.

"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.

"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans, piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šimonīte: Baltijas valstīm pietiek ar vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli

LETA--BNS, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru