Durvju rūpnīcas Jeld-Wen Latvija neto apgrozījums pērn pieaudzis par 5%, sasniedzot 34,754 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Gadu uzņēmums noslēdza ar 3,671 miljona eiro peļņu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, peļņa ir palielinājusies 2,3 reizes.

SIA Jeld-Wen Latvija reģistrēta 1994. gadā, Aizkrauklē. Pērn uzņēmums nodrošinājis darbavietas 200 cilvēkiem. Jeld-Wen Latvija pamtkpitāls ir 71,143 tūkstoši eiro. Jeld-Wen Latvija ir Nīderlandes Jeld-Wen of Europe B.V. meitas uzņēmums. SIA Jeld-Wen Latvija nodarbojas ar durvju un ar tām saistīto komponentu ražošanu un pārdošanu.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, ieņemot 206. vietu.

Šā gada 8.decembrī SIA Jeld-Wen Latvija vienīgais dalībnieks, Nīderlandē reģistrētais Jeld-Wen of Europe B.V., pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, kuras ietvaros SIA E Wood un SIA East Furniture tiks pievienoti ražošanas uzņēmumam SIA Jeld-Wen Latvija, liecina informācija klientuportfelis.lv.

Kreditoru prasības jāpiesaka mēneša laikā.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka durvju un ar tām saistīto komponentu ražotājam aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, izdevās paaugstināt neto apgrozījumu 5,5% apmērā, pērn apgrozot 34,755 milj.EUR. Kāpums vērojams arī uzņēmuma peļņas radītājā, kas sasniedzis 3,672 milj.EUR pēc nodokļu nomaksas.

1994. gada sākumā dibinātais Jeld-Wen Latvija pērn nodarbināja 196 darbiniekus.

SIA Jeld—Wen Latvija iesniegumā Aizkraukles novada domei lūdz slēgt satiksmi uzņēmuma teritorijā Rūpniecības ielā, Torņu un Rūpniecības ielas iebrauktuvi atstājot tikai uzņēmuma vajadzībām, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par šo jautājumu deputāti sprieduši finanšu komitejas sēdē, bet galīgais lēmums esot jāpieņem domes 26. marta sēdē.

Uzņēmuma vadības iesniegums novada pašvaldībā saņemts jau pagājušā gada rudenī. Ražošanas teritorija ir abpus Rūpniecības ielai, un pāri ielai brauc gan tehnika, gan iet strādnieki.

Finanšu komitejas sēdē izskanējusi informācija, ka pašvaldība esot saņēmusi mājienus — ja tā neatļaus posmu slēgt, uzņēmums vērsīsies Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā un valdībā, jo pašvaldība kavē uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmumam ir spēcīgi lobiji — secināja deputāti, raksta Staburags.

AS Latvenergo, turpinot sadarbību, noslēdzis elektroenerģijas piegādes līgumu ar ASV dibinātā uzņēmuma JELD-WEN ražotnēm Latvijā un Igaunijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Starp lielākajiem klientiem, kuriem Latvenergo piegādā elektroenerģiju Baltijas mērogā, ir arī Carlsberg Baltic Group, Cido grupa un citi.

JELD-WEN ir starp tiem Baltijas mēroga klientiem, ar kuriem sadarbojoties uzņēmums ir sasniedzis 33% no Baltijas elektroenerģijas tirgus, skaidro Latvenergo pārstāvji.

AS Latvenergo pērn Baltijā mazumtirdzniecības klientiem pārdevusi 8287 GWh elektroenerģijas. No šī apjoma aptuveni 80% jeb 6708 GWh no pārdotās elektroenerģijas ir pārdota Latvijas klientiem (tirgus daļa – 88%; neregulētā tirgus daļa – 81%).

Pērn 5875 GWh jeb 71% no kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma ir pārdots atvērtā elektroenerģijas tirgū, savukārt par regulētu elektroenerģijas tarifu (Latvijā) ir pārdotas 2 412 GWh jeb 29% no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma.

Logu un durvju ražošanas uzņēmums JELD-WEN drīzumā pabeigs paplašināt rūpnīcu Aizkrauklē. Tas dos iespēju ievērojami palielināt esošās ražošanas jaudas, kā arī radīs ap 70 jaunu darba vietu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šī esot skaidra norāde uz uzņēmuma plāniem investēt Aizkraukles reģiona attīstībā - uzsvēruši uzņēmuma pārstāvji. Pie tam uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus to jauno Aizkraukles reģiona cilvēku apmācībā, kuri sāks darbu jaunradītajās darba vietās.

Radot apmēram 70 jaunu darba vietu, uzņēmums plāno nodarbināt vietējos cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvji atklājuši, ka jauno darbinieku apmācību organizēs uz vietas ražotnē, nodrošinot viņiem jaunu zināšanu un prasmu apguvi.

Uzņēmums Aizkrauklē darbu sāka pirms 20 gadiem, no neliela durvju ražošanas ceha izaugot par lielu un stabilu kompāniju, kurā šobrīd strādā ap 240 cilvēku.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Swedbank vienojusies ar kokapstrādes uzņēmumu SIA Krauss par investīcijām ražotnes attīstībā - uzņēmums ieguldīs 1,7 miljonus eiro divu jaunu ražošanas līniju iegādē, kas palīdzēs efektīvāk garināt kokmateriālus, uzstādīt koksnes defektu skenerus, kā arī atjaunot zāģēšanas līniju neapmalotu dēļu apstrādei.

Paredzams, ka ieguldījumi ne tikai ļaus palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī uzlabot tā energoefektivitāti.

SIA Krauss ir kokapstrādes uzņēmums, specializējies bērza pārstrādē. Uzņēmuma produktu grupā ietilpst zāģmateriāls, mēbeļu un būvelementu detaļas un sagataves, tostarp līmētas detaļas, apkures briketes, kā arī nodarbojas ar šķeldu un skaidu tirdzniecību.

Uzņēmums darbojas kopš 1999. gada un nodarbina vairāk nekā 130 darbiniekus. SIA Krauss pieder divas ražotnes – kokzāģētava Cesvaines novadā un apstrādes ražotne Klintaines pagastā Pļaviņu novadā. Gadā SIA Krauss pārstrādā vairāk nekā 50 tūkstošus kubikmetru bērza zāģbaļķu.

Kā uzsver uzņēmuma valdes loceklis Igors Mašals: “Ražošanas jaudu un efektivitātes palielināšana ir katra ražojoša uzņēmuma panākumu pamats. Bez precīzu un mūsdienīgu iekārtu izmantošanas ražošanas procesā, nav iespējams saražot kvalitatīvu preci. Līdz ar to, lai tā būtu pieprasīta kā Latvijā, tā arī eksporta tirgos, ieguldījumi kvalitātē ir pamatu pamats”.

Tik pārticīgi kā pirms diviem gadiem mēs, iespējams, nedzīvosim vairs nekad, taču tā vietā, lai ietu demonstrācijās, Latvijas inteliģencei beidzot pašai būtu jāuzņemas atbildība. Tā atzīst Ārvalstu investoru padomes vadītājs Andris Lauciņš, kura vadītā organizācija 1. jūnijā svin savu desmito jubileju.

Lai gan šī saruna sākas ar šķietami ierastām lietām — Latvijas konkurētspējas analīzi — intervijas lielāko daļu mēs diskutējam par to, kādēļ Latvijas inteliģence šobrīd nedrīkst atļauties «skraidīt ar lietussargiem» un kādēļ Latvijas uzņēmējiem nebūtu ātri nopelnītā nauda jātērē atpūšoties ekzotiskās pludmalēs. A. Luciņam ir daudz svarīgu domu, sakāpinātu, taču patiesu emociju, kas visas runā par vienu — bez naudas šajā dzīvē pastāv vēl kaut kas ļoti būtisks.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Aizkrauklē pagājušajā nedēļā viesojās un ar novada domes vadību tikās firmas Jeld — Wen atbildīgās personas par Baltijas valstu un Somijas grupas uzņēmumiem, raksta reģionālais medijs Staburags.

Viens no lielākajiem durvju izgatavotājiem nopietni plānojot paplašināt Aizkraukles rūpnīcas.

Viesi ieskicējuši savas nākotnes ieceres paplašināt ražošanas apjomu. Šobrīd ražotās baltās durvis papildinās krāsainās, kā arī ārdurvju un verandas durvju ražošanas līnija. Līdz ar to tiktu nodrošināta pilna darba nedēļa esošajiem strādniekiem, jo pašlaik darbs norit tikai četras dienas nedēļā.

Ražošanas paplašināšana radītu arī ap 20 jaunu darba vietu. No pašvaldības durvju ražotāji nākotnē gribētu nodrošinātu smago automašīnu kustību rūpnieciskajā zonā. Domes vadība šajā jautājumā varētu būt atsaucīga, iekļaujot pārmaiņas terito­riālās attīstības plānā, raksta Staburags.

28. maijā ASV vēstnieks Čārlzs Larsons dosies uz Aizkraukli, informē ASV vēstniecība.

Vienas dienas vizītes ietvaros vēstnieks tiksies ar Aizkraukles mēru Vilni Plūmi, lasīs lekciju Aizkraukles ģimnāzijā. Vēstnieks Larsons apmeklēs arī vairākus uzņēmumus: Amerikāņu kompāniju Jeld-Wen, kas ir viena no lielākajām ārvalstu investīcijām rūpniecības nozares vienā projektā Latvijā; SIA Scandinavian Buildings & Homes Aizkraukles biznesa centrā, un Plaviņu hidroelektrostaciju (HES).

Šis ir viens no vēstnieka Larsona Latvijas iepazīšanas braucieniem. Iepriekš vēstnieks jau bijis Liepājā, Saldū, Cēsīs un Ventspilī. Nākotnē plānots apmeklēt citas pilsētas visā Latvijā.

Laikā no 13. līdz 20. jūlijam Uzņēmumu reģistrs saņēmis 316 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 36 pieteikumiem vairāk nekā nedēļu iepriekš.

No kopējā skaita 118 komercķīlas tika reģistrētas, 158 – dzēstas, bet 21 – atsaukta.

Lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā bija Jeld – Wen of Europe B.V. – uzņēmums Nordea bankai izsniedzis komercķīlu 175.701 milj. Ls apmērā.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa patlaban ir 78 miljardi Ls, no kuriem spēkā ir komercķīlas par kopējo maksimālo prasījuma summu 35 miljardi Ls, liecina statistika, kas apkopota, izmantojot Lursoft datus.

Rūpniecības smagsvara statusu Aizkrauklei nav izdevies saglabāt, tomēr pilsēta joprojām ir mājvieta vairākām nozīmīgām ražotnēm - tā īsumā var raksturot uzņēmējdarbības situāciju pilsētā, par kuras simbolisku pamatakmeni var uzskatīt Latvijas lielāko elektrības ražotni - Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), raksta laikraksts Diena.

Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs, norāda laikraksts. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.

«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» laikrakstam uzsvēris Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norādījis, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.

Jūnijā un jūlijā viena trešā daļa a/s Latvenergo klientu Igaunijā nolēmuši saglabāt līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi, bet pārējie klienti vēl turpinās līgumattiecības ar Latvenergo.

Turpmāk Latvenergo piegādās elektroenerģiju arī Igaunijas tirdzniecības ķēdei Selver, kas pieder a/s Tallinna Kaubamaja.

Šobrīd 52 Igaunijas uzņēmumi ir izvēlējušies Latvenergo par savu elektroenerģijas piegādātāju, kas elektroenerģijas apjoma ziņā veidojot 5% līdz 6% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Igaunijā.

Minētie 52 uzņēmumi ir ceturtā daļa no visiem Igaunijas uzņēmumiem, kuriem, atveroties Igaunijas tirgum 2010.gada 1.aprīlī, ir tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, DB informēja Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane.

Vairums no igauņu uzņēmumiem jau ir Latvenergo klienti kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās Igaunijā 2010.gadā. Piemēram, a/s MAAG Piimatööstus, a/s Balbiino un a/s Kalev Chocolate Factory.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar Cido Grupu par piegādēm Ukrainas partneriem par kopējo summu 54 000 eiro. Cido Grupai šis ir pirmais eksporta garantiju līgums ar LGA, bet kopējais LGA izsniegto eksporta garantiju apjoms šogad sasniedz 537 tūkst. latus, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Iespēja saņemt eksporta garantiju no LGA mums ļauj meklēt arvien jaunus eksporta tirgus, kuros mūsu produkcijas pircējiem var būt salīdzinoši augstāki komerciālie vai politiskie riski. Bez LGA atbalsta tas nebūtu iespējams,» skaidro Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka aģentūras «mērķis šogad ir izvērst mūsu partneru loku, tādējādi veicinot Latvijas ražotāju eksportspēju».

Izsniedzot eksporta kredīta garantiju, LGA uzņemas saistības atlīdzināt eksportētājam (vai eksportētāju finansējošai bankai vai faktoringa sabiedrībai) zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pircējs neveic atlikto maksājumu par piegādātajām precēm un/vai pakalpojumiem eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar uzņēmumu Larmet, kas ražo kokapstrādes iekārtas, tostarp darbgaldus un rūpniecisko gateru zāģus. Garantija izsniegta uzņēmuma eksporta piegādēm pircējam Baltkrievijā par summu 278,5 tūkst.eiro.

«Larmet jau ilgāku laiku eksportē savu produkciju uz Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem, taču, ņemot vērā mainīgos ekonomiskos apstākļus Baltkrievijā, Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts ir ļoti noderīgs, lai saglabātu stabilu piegāžu apjomu uz mums tik svarīgo reģionu,» tā Armands Cinis, SIA Larmet valdes priekšsēdētājs.

«Larmet ir industriālas produkcijas ražotājs, kura lielāko daļu ieņēmumu veido lieli kokapstrādes nozares klientu pasūtījumi. Šādos apstākļos uzņēmumam ir īpaši svarīgi nodrošināties pret klientu maksātnespējas risku, jo pat viena klienta kavēšanās ar maksājumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbu. Domāju, ka Larmet veiksmīgā pieredze gan eksportā, gan eksporta garantiju izmantošanā ir labs piemērs arī citiem Latvijas industriālās produkcijas ražotājiem,» saka Ivars Golsts, LGA direktors.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar SIA Lauma Fabrics par piegādēm uz Krieviju. Kopējā garantiju summs ir 81 tūkstotis eiro.

SIA Lauma Fabrics, kas ir viens no lielākajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem pasaulē, vairāk nekā 80% produkcijas eksportē. Eksporta garantija ļaus nostiprināt pozīcijas NVS tirgos, kas ir viena no Lauma Fabrics prioritātēm, informē uzņēmums.

«Lai saglabātu vadošas pozīcijas Lauma Fabrics produktu tirgos, mēs pastāvīgi meklējam iespējas uzlabot ne tikai tehnoloģisko procesu, bet arī raugāmies pēc jaunākā finanšu instrumentu piedāvājuma. Sadarbībā ar LGA mēs savam eksporta potenciālam esam pievienojuši jaunu dimensiju, kas mums ļauj eksportēt ar būtiski zemāku pircēju maksātspējas risku,» saka Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Ekonomikas izaugsme periodā no šī gada janvāra līdz martam, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir pieaugusi vairāk nekā tika paredzēts – par 9,7%, vēsta BBC, balstoties uz Nacionālā statistikas biroja datiem (National Bureau of Statistics).

«Sevišķi ir pieaugudzis patēriņa cenu indekss, kas nozīmē, ka inflācijas spiediens ir ļoti liels,» BBC stāsta Hwabao Trasta Šanghajā (Hwabao Trust in Shanghai) pārstāvis Nī Vens (Nie Wen).

Patēriņa cenu kāpums šī gada martā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir 5,4%. Februārī šis pieaugums bija par 4,9%.

Ķīnas valdība ir uzsākusi «ekonomikas atvēsināšanas» pasākumus.

«Mēs mēģināsim stabilizēt cenas – šis ir šā brīža galvenais uzdevums un prioritāte, lai kontrolētu ekonomikas izaugsmi,» norāda Ķīnas premjerministrs Vens Džiabao (Wen Jiabao).

Ķīnas prezidents Hu Dziņtajo (Hu Jintao) norādīja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme vēl joprojām ir nesabalnsēta un solīja palielināt iekšējā patēriņa nozīmi ekonomikā, vēsta BBC.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.