Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 22. martā pasludināja spriedumu Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kura saskaņā ar likumu pārstāv desmit cukurbiešu piegādātājus, prasības lietā pret A/S Jelgavas cukurfabrika par parāda Ls 32339,99 piedziņu. Civillietu tiesu palāta nosprieda prasību apmierināt daļēji un no A/S Jelgavas Cukurfabrika p/s Lielvircava labā piedzīt parāda summu un nokavējuma procentus kopā Ls 8043,59 un z/s Līgo labā Ls 4201,86, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Pārējā daļā prasība noraidīta. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību. Motivēts tiesas spriedums būs pieejams 10. aprīlī.

2002. gada martā un aprīlī SIA Fito-AL, z/s Druvas, p/s Lielvircava, z/s Ivulla, z/s Rudeņi, z/s Līgo, z/s Silmači, SIA ZiediJP, z/s Cīruļi, z/s Līvi Z noslēgušas cukurbiešu piegādes līgumus ar A/S Jelgavas cukurfabrika par A ( Ls 18, 80 par tonnu) un B ( Ls 15 par tonnu) kvotas cukurbiešu piegādi. Saskaņā ar noslēgtiem līgumiem cukurbiešu audzētāji piegādāja atbildētājam cukurbietes termiņā un pienācīgā kvalitātē, tās tika pieņemtas bez iebildumiem, izpildot līgumsaistbas. Atbildētājs samaksu veica pilnā apmērā un termiņā. Tāpat cukurbiešu piegādātāji p/s Lielvircava, SIA Fito-AL un z/s Līgo ar atbildētāju noslēdza vienošanos par grozījumiem 2002. gada cukurbiešu piegādes līgumos, kas paredzēja papildus cukurbiešu piegādi (C kvotas cukurbietes) ar pamatcenu Ls 3,30 par tonnu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. "Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprātīga ražotāju attieksme." Aptaujājot audzētājus, LOSP dalīborganizācija ir nonākusi pie secinājuma, ka daļa no tiem ir gatavi turpināt cukurbiešu audzēšanu, ja vien būtu neatkarīga laboratorija, kura veiktu cukura un netīrības satura analīzes. Ik gadu biešu piegādes laikā lauksaimnieku organizācijas uzklausa neskaitāmus zemnieku zvanus, kas apšauba cukurfabrikās veikto analīžu rezultātu objektivitāti, taču diemžēl šos faktus nav kur pārbaudīt, jo Latvijā nav sertificētas laboratorijas, kas varētu dot oficiālu atzinumu.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kas paredz papildus atbalstu cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus jau paredzētajam cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājiem, kas sastāda 20 % no cukura ražotājam pieejamā atbalsta, cukurbiešu audzētāji saņems arī papildus restrukturizācijas maksājumu, kā arī atbalstu dažādošanai , kura mērķis ir veicināt ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošināt ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem kopējo apjomu iegūst restrukturizācijas atbalsta likmi saskaitot ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājs saņems arī dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un, ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu audzētājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī, ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, Db.lv informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biroja vadītāja Linda Bille.

"Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprtīga ražotāju attieksme."

Pētījums par situāciju cukurbiešu cukura nozarē Latvijā liecina, ka tā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību. A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs norāda, ka turpināt darbu, balstoties tikai uz "labu gribu", nebūs iespējams, tāpēc pārtraukt nozares darbību būtu racionālākais un reālākais ceļš.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs atzinis: "No ekonomikas viedokļa raugoties, jāatzīst, ka racionālākais ir nozari slēgt, jo cukurbiešu audzēšana kļūs arvien neizdevīgāka. Turklāt racionāli būtu pārtraukt cukurbiešu audzēšanu jau ar 2007./2008. gada sezonu tāpēc, ka, jo vēlāk šis lēmums tiks pieņemts, jo mazāks būs restrukturizācijas fonda apjoms. Rupji rēķinot, katrs lēmuma atlikšanas gads nozarei izmaksās ar zaudētiem 20 miljoniem eiro." Nozare ilgtspējīgi nespēs pastāvēt vairāku faktoru dēļ - Latvijā salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm ir ļoti zema cukurbiešu vidējā ražība , mūsu cukurfabrikām ir mazas ražošanas kvotas, tāpat strauji palielinās gāzes un darbaspēka izmaksas. Tomēr galvenais faktors ir pieaugošā konkurence un prognozējamais cukura cenas samazinājums.

SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” - pazīstams ar zīmolu "OtankiMill.eu" - ir ģimenes uzņēmums, kurš kopš neatkarības atjaunošanas darbojies graudkopībā un graudaugu pārstrādē.

Paplašinot pakalpojumu klāstu un 2017. gadā noslēdzot vērienīgu sadarbības līgumu ar vadošo Baltijas cukura pārstrādes uzņēmumu "Nordic Sugar Kedainiai AB" Lietuvā par cukurbiešu novākšanu, kraušanu un piegādi, "OtankiMill.eu" no 2017. gada veiksmīgi darbojas arī cukurbiešu nozarē.

Šonedēļ Baltijā sākas biešu rakšana, un uzņēmums ir pilnībā gatavs jaunajai sezonai, lai klientiem secīgi un laikā nodrošinātu biešu novākšanu, pārkraušanu un loģistiku.

2023. gada cukurbiešu sezonu, divkāršojoties biešu novākšanas un pārkraušanas apjomiem, SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” sācis ar 1,3 milj. lielām investīcijām.

“Uzņēmums papildinājis savu esošo četru vienību biešu vākšanas un pārkraušanas traktortehnikas parku ar divām jaunām traktortehnikas vienībām - "Ropa Tiger S6" cukurbiešu novākšanas tehniku un "Ropa Maus 6" cukurbiešu pārkraušanas/attīrīšanas iekārtu. Šīs investīcijas būtiski palielinās "OtankiMill.eu" biešu vākšanas un loģistikas veiktspēju, ņemot vērā to, ka šogad plānojam apkalpot 45% no "Nordic Sugar Kedainiai AB" apjoma, kas ir divreiz vairāk nekā pērn,” pauž SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Cukurbiešu audzētāji līdz 2007.gada 15.maijam var iesniegt Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP) iesniegumus restrukturizācijas atbalsta saņemšanai, Db.lv informēja LAD Sabiedrisko attiecību sektora pārstāve Sandra Peškova.

Uz minēto atbalstu var pieteikties cukurbiešu audzētāji, ar kuriem AS Jelgavas cukurfabrika un/vai AS Liepājas cukurfabrika 2006./2007. tirdzniecības gadā noslēdza cukurbiešu piegādes līgumus. Jāņem vērā, ka atbalstu varēs saņemt tikai tādā gadījumā, ja cukurbiešu audzētājs 2006./2007. tirdzniecības gadā ir piegādājis cukurbietes saskaņā ar līgumu vai, ja cukurbietes nav piegādātas, saskaņā ar cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem.

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.51 Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai nosaka, ka restrukturizācijas atbalsta likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Zemnieki ir gatavi arī turpmāk audzēt cukurbietes, tādēļ Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija aicina saglabāt cukura nozari Latvijā, Db.lv informēja Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

Cukurbiešu audzētāju asociācija uzsver, ka zemnieki ir nolēmuši turpināt audzēt cukurbietes, saņemot par to taisnīgu samaksu. Asociācijas biedri aptaujā ir pauduši skaidru nodomu turpināt darbu. Protams, zemnieki vēlas strādāt uz izdevīgiem nosacījumiem. Cukurbiešu audzētāju aptaujā apkopotie priekšlikumi 27.novembrī iesniegti abām cukurfabrikām. Zemnieki sagaida cukurbiešu iepirkuma cenas saglabāšanu šī gada līmenī un ilgtermiņa nozares līguma noslēgšanu. Tomēr tikšanās reizēs abu cukurfabriku vadības ir apliecinājušas, ka nespēj saglabāt cukurbiešu cenu 2006. gada apjomā.

Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune: "Mēs gaidām skaidru lēmumu no cukurfabrikām, vai nozare pastāvēs arī nākamā gadā vai ne. Zemniekiem sava nākotne un investīcijas ir jāplāno."

2025. gads iesācies ar nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā – 600 000 eiro investīcijām jaunu traktoru iegādē, kas ļaus atjaunot traktoru parku, lai uzturētu stabilu un nepārtrauktu darbu procesu veikšanu druvā, tā stiprinot uzņēmuma konkurētspēju, informē SIA Otaņķu Dzirnavnieks.

Kopš cukurbiešu novākšanas un loģistikas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, uzņēmumā ierasts, ka vecais gads tiek aizvadīts un jaunais iesākts aktīvā darbībā uz cukurbiešu laukiem, informē uzņēmums.

"2024./2025. gada cukurbiešu sezona bija intensīva un dinamiska. Kopumā tika novākti aptuveni 3000 hektāru, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā sezonā, bet pārkrauto un pārvesto cukurbiešu apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 450 000 tonnas. Arī cukurbiešu stirpu segšanas darbi saglabājās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot aptuveni 90 000 tonnu. Lai gan laikapstākļi šogad bija labvēlīgāki, saskārāmies ar jauniem izaicinājumiem – siltās un mitrās ziemas dēļ vietām radās problēmas ar piebraucamajiem ceļiem, bet agrāk novāktās cukurbietes dažviet sāka bojāties, kas ietekmēja rūpnīcas pārstrādes jaudas. Neskatoties uz to, rūpnīca kopumā strādāja ļoti labi, un tehniskie traucējumi bija minimāli. Cukurbiešu novākšanas un pārkraušanas tehnika bija labi sagatavota, nodrošinot nepārtrauktu darbu visas sezonas garumā. Kopumā šo sezonu vērtēju kā veiksmīgu – problēmu nav tikai tur, kur nekas nenotiek, ” komentējot aizvadīto sezonu, norāda SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Kad Latvijā beigsies Jelgavas cukurfabrikā ražotais cukurs, starptautiskā kompānija Danisco Sugar plāno ieviest kopzīmolu, kas apvienos Jelgavas cukura un Danisco Sugar vērtību. Pēc uzņēmuma aplēsēm, tas varētu būt aptuveni pēc gada, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Jelgavas cukurfabrikas, kas savu darbību Latvijā pārtrauca Eiropas Savienības īstenotās cukura reformas dēļ, preču zīmi Jelgavas cukurs un cukurfabrikā saražoto, bet mazumtirdzniecībai vēl nesafasēto cukuru nopirkusi starptautiska kompānija Danisco Sugar.

"Šobrīd mūsu noliktavās ir 50 kilogramu maisi ar Jelgavas cukurfabrikā ražoto cukuru. Danisco Sugar ir atļauja to fasēt, un mēs to arī darām – fasējam kilograma iepakojumā. Pēc mūsu aplēsēm, Jelgavas cukurfabrikā saražotā cukura pietiks aptuveni gadam. Esam saņēmuši atļauju ieviest kopzīmolu, tāpēc pēc tam, kad Jelgavas cukurs būs iztirgots, veikalos parādīsies jauns produkts – Jelgavas cukura un Danisco Sugar kopzīmols, kas apvienos abu šo zīmolu vērtības," pastāstīja Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Zemnieki ir gatavi arī turpmāk audzēt cukurbietes, tādēļ Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija aicina saglabāt cukura nozari Latvijā.

Cukurbiešu audzētāju asociācija uzsver, ka zemnieki ir nolēmuši turpināt audzēt cukurbietes, saņemot par to taisnīgu samaksu. Mūsu biedri aptaujā ir pauduši skaidru nodomu turpināt darbu. Protams, zemnieki vēlas strādāt uz izdevīgiem nosacījumiem. Cukurbiešu audzētāju aptaujā apkopotos priekšlikumus 27.novembrī esam iesnieguši abām cukurfabrikām. Zemnieki sagaida cukurbiešu iepirkuma cenas saglabāšanu šī gada līmenī un ilgtermiņa nozares līguma noslēgšanu. Tomēr tikšanās reizēs abu cukurfabriku vadības ir apliecinājušas, ka nespēj saglabāt cukurbiešu cenu 2006. gada apjomā.

Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune: "Mēs gaidām skaidru lēmumu no cukurfabrikām, vai nozare pastāvēs arī nākamā gadā vai ne. Zemniekiem sava nākotne un investīcijas ir jāplāno."

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

27.novembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Danisco Sugar un a/s Jelgavas Cukurfabrika apvienošanos, kas paredzēta a/s Danisco Sugar iegūstot a/s Jelgavas Cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi Jelgavas cukurs.

A/s Jelgavas Cukurfabrika un a/s Liepājas cukurfabrika cukura ražošanu Latvijā ir pārtraukušas saskaņā ar Eiropas Savienības īstenoto cukura reformu.

Atšķirībā no Igaunijas, kur nepastāvēja cukura ražošana un tādēļ tirgū darbojas samērā liels tirgus dalībnieku skaits, kas nosaka zemākas cenas, Latvijas tirgus kļuvis atvērts konkurencei tikai līdz ar reformu.

Lai radītu līdzīgus priekšnoteikumus arī citu tirgus dalībnieku ienākšanai Latvijas tirgū un aktīvu iegūšanas rezultātā netiktu būtiski samazināta konkurence cukura piegādes tirgū un neizveidotos, un nenostiprinātos viena komersanta dominējošais stāvoklis attiecīgajā tirgū, KP uzskatīja par nepieciešamu aktīvu ieguvējam a/s Danisco Sugar uzlikt saistošus noteikumus, kuru mērķis – maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām cukura piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem.

«A/s Liepājas cukurfabrika (LCF), nepildot ES regulas, Latvijas likumus un MK noteikumus, izraisa haosu cukura nozarē,» sašutumu Db pauda a/s Jelgavas cukurfabrika (JCF) valde. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, LCF esot ieinteresēta maksāt pat par 4 Ls mazāk par tonnu cukurbiešu nekā JCF, tādējādi negarantējot ES regulā noteikto minimālo cukurbiešu iepirkuma cenu. Tas LCF līgumā esot maskēts zem dažādiem pakalpojumiem un kopumā varot sasniegt pat miljonu Ls. Šogad februārī tika panākta vienošanās par nozares līgumu 2005.gadam, kuru parakstīja JCF, Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija, Latvijas reģionāla cukurbiešu audzētāju apvienība un mutiski solīja parakstīt arī LCF. Taču dienu vēlāk LCF atteicās to parakstīt. Nozares līgums, kas tapa darba grupā, pieņemot kompromisus gan no audzētāju, gan ražotāju puses, garantē visām pusēm vienādus noteikumus, uzsver JCF.

Cukurbiešu audzētājiem, ar kuriem AS Jelgavas cukurfabrika un/vai AS Liepājas cukurfabrika 2006./2007. tirdzniecības gadā noslēdza cukurbiešu piegādes līgumus un kuri līdz 2007.gada 15.maijam bija iesnieguši Lauku atbalsta dienestā iesniegumus restrukturizācijas atbalsta saņemšanai, ir izmaksāts cukura rūpniecības restrukturizācijas un papildu atbalsta maksājumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.51 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai" un Eiropas Komisijas regulējumu aprēķinātā restrukturizācijas atbalsta likme par vienu tonnu cukurbiešu ir LVL 16.32, bet papildu maksājuma likme - 17.22 LVL.

Kopējā 330 cukurbiešu audzētājiem izmaksātā cukura rūpniecības restrukturizācijas un papildu atbalsta maksājuma summa ir 13 989 145 LVL.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu, Db.lv informēja NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors Ringolds Beinarovičs šodien apmeklē Jelgavu, kur tiekas ar Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāju Intu Savicku un Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Sarunu laikā tiks apspriesti nodarbinātības jautājumi Jelgavas rajonā, kā arī pārrunāta valsts un vietējo pašvaldību sadarbības nepieciešamība bezdarba samazināšanā un, jo īpaši, atbalsta sniegšanā darbiniekiem kolektīvas atlaišanas gadījumā.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju NVA Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju, kur atbrīvoti tiks 128 darbinieki. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu.

Izvērtējot visas iespējas, esam nolēmuši vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju un juridiskā ceļā panākt regulas nomainīšanu, šodien, tiekoties ar cukurfabriku vadītājiem, šādu lēmumu par Eiropas Komisijas (EK) pieņemto regulu par cukurfabriku restrukturizācijas kārtību pauda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jau ziņots, ka EK dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – vai nu pilnībā pārtraukt darbu, daļēji demontēt iekārtas vai atsacīties no cukura ražošanas kvotas – vajadzēs iemaksāt drošības depozītu 120 procentu apmērā no kompensācijās saņemamās summas. Latvijas cukurfabrikām tas nozīmē maksāt vismaz 32.8 miljonus eiro Jelgavas cukurfabrikai un 19, 5 miljonus eiro Liepājas cukurfabrikai pilnas rūpnīcas demontāžas gadījumā, 24, 6 miljonus eiro (Jelgavas cukurfabrikai) un 14.6 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai) daļējas demontāžas gadījumā un 11.4 miljonus eiro ( Jelgavas cukurfabrikai) un 6.8 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai), ja rūpnīcas atteiksies no cukura kvotas. Zemkopības ministrs ar AS „Liepājas cukurfabrika” un AS „Jelgavas cukurfabrika” vadību šodien vienojās, ka uzņēmumi nedēļas laikā iesniegs ekonomisku pamatojumu par regulas neizpildāmību, lai varētu sagatavot dokumentus tiesas procesa uzsākšanai. „Mēs nevaram godam strādāt un godam aiziet. Regulā paustās prasības ir pilnībā neizpildāmas un mūsu ekonomiskie rādītāji skaidri apliecina, ka šādu depozītu iemaksāt mēs nevaram,” tā ministram sarunās apgalvoja AS „Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs. Arī AS „Liepājas cukurfabrika” ģenerāldirektore Valija Zabe apliecināja radušos finansiālo bezizejas situāciju. Kā alternatīvu risinājumu esošajai situācijai M.Roze minēja iespējamo valsts garantiju par drošības depozītā iemaksāto naudas summu. „Šāda alternatīva valstij gan būtu apgrūtinoša, jo tāda apjoma garantijas radītu papildus deficītu budžetā. Finansiāli tas ir sarežģīts ceļš. Tāpēc mums ir jācīnās, jāstrīdas un jāaizstāv savs viedoklis. Bet, ja citu iespēju nebūs, iesim šo ceļu,” atzina M. Roze. Puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks sagatavots informatīvs ziņojums valdībai un Zemkopības ministrija juridiskā ceļā mēģinās panākt regulas nomainīšanu.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kuros noteikta Eiropas Savienības (ES) cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām par pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Normatīvais akts izstrādāts, jo Latvijas cukura ražotāji ir paziņojuši par vēlmi saņemt atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Līdz ar to ZM radījusi likumisko bāzi cukura rūpniecības restrukturizācijas procesa sakārtošanai, tas ir: iesniegumu iesniegšanas kārtībai, restrukturizācijas atbalsta maksājuma daļu apjoma noteikšanai cukurbiešu audzētājiem un tā izmaksāšanas kārtībai, cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumu izvērtēšanas kārtībai un cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumā paredzēto pasākumu, kontroles un ziņojumu sagatavošanas kārtībai.

Dokumentā noteikts, ka cukurbiešu audzētāji restrukturizācijas atbalstu saņems 20 % apmērā no Padomes regulā noteiktās kopējās atbalsta summas, cukura ražotājiem atsakoties no savām cukura ražošanas kvotām un pilnībā veicot ražošanas iekārtu demontāžu.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.