Jaunākais izdevums

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

No tiem jau nomaksāti gandrīz 9 miljoni eiro. CSDD amatpersonas uzsver, ka fotoradaru uzstādīšanas pamatmērķis neesot sodīt, bet gan samazināt ātrumu, tomēr cilvēki izdarot pārkāpumus un sodīto personu skaits ik gadu stabili augot.

Ievērojot, ka daudz negadījumu notiek krustojumos, drošības dēļ padomē tika spriests, kā varētu tos novērot. Šim nolūkam vajadzētu iegādāties īpašas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji nešķērso krustojumus pie sarkanā – aizliedzošā signāla.

Padome šādam risinājumam pauda konceptuālu atbalstu un uzdeva CSDD sadarbībā ar valsts policiju veikt detalizētu projekta izstrādi. Šādas iekārtas vispirms uzstādītu Rīgā. Saprotams, ka par konstatētajiem pārkāpumiem autovadītāji saņemtu līdzīgus paziņojumus kā par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese izvietos vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš jau piešķirts finansējums, un CSDD ir veikusi iepirkumu. Projektam starts ir paredzēts 1.aprīlī, un no šī datuma autovadītāji arī saņems protokolus par pieļautajiem pārkāpumiem uz konkrētā autoceļa. Nākotnē šāda tipa kontroles mehānismu būs vairāk. Ceļu satiksmes noteikumos tiks ieviesta jauna ceļazīme, kas brīdinās par vidējā kustības ātruma mērīšanu.

Autovadītāji var maksāt vēl Ievadot Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi, iekšlietu ministrs S. Ģirģens uzsvēra, ka mērķis ir samazināt bojāgājušo skaitu CSN, tādēļ šogad tiks pastiprināta ātruma kontrole, vairāk pārbaudīs braukšanu dzērumā, mobilo telefonu lietošanu pie stūres un citas lietas, kas var ietekmēt autovadīšanu. «Cilvēki neizprot savas rīcības sekas, tādēļ vairāk uzmanības jāpievērš sabiedrības izglītošanai,» sacīja S. Ģirģens. Līdztekus gan policijas, gan CSDD pārstāvji nenoliedza, ka sodos nomaksātās summas aug, bet pārkāpumu skaits nemazinās, tā pieļaujot, ka sodi ir jāpalielina.

Visu rakstu lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Toyota Camry atgriežas ar hibrīdu

Aldis Zelmenis, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļamerikā un citviet pasaulē populārais «lielsedans» Toyota Camry pēc 15 gadu prombūtnes atgriežas Eiropas tirgū

Kopš 1982. gada, kad tika sākta Toyota Camry ražošana, šis modelis jau ir tiražēts vairāk nekā 19 miljonos eksemplāru un pārdots vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Iespaidīgs sasniegums! Nenoliedzami, Camry ir viens no spilgtākajiem Toyota veiksmes stāstiem ar spožu vēsturi un lojālu pircēju auditoriju. Savulaik arī pircēji Eiropā varēja baudīt Camry modeļa sniegtos labumus, taču 2004. gadā Toyota nolēma Camry modeli izņemt no apgrozības Eiropā. Nu jau pagājis pietiekami liels laika nogrieznis, lai atgrieztu Eiropai reiz atņemto. Ceturtās paaudzes Toyota Camry ir atgriezies Eiropā un jau maijā parādīsies vietējo Toyota tirgotāju autosalonu «plauktos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iespējams, vairākās vietās Rīgā šoferus uzmanīs luksofora signāla kontroles iekārtas

LETA, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rada tehnoloģiju, kas var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem iekļūt pasaules nanokondensatoru tirgū

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem radījuši inovatīvu tehnoloģiju daudzslāņu silīcija nanokondensatoru dielektrisko slāņu izgatavošanai, kas elektrotehnikā un elektronikā plaši izmantoto kondensatoru ražošanu ļautu padarīt ievērojami lētāku.

«Kondensatorus izmanto jebkurās elektriskās ierīcēs, vai tie būtu datori, elektroautomašīnas, raķetes, lidmašīnas vai radari. Tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc nanokondensatoriem, ko izmantot mikro un nanoierīcēs,» skaidro RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas un nanotehnoloģiju institūta (BINI) direktors profesors Jurijs Dehtjars, kā piemēru minot zibatmiņu.

Nanokondensatoru tirgus strauji attīstās un tiek plānots, ka attīstības temps nesamazināsies vēl vismaz desmit gadus. Interese darboties šajā tirgū ir arī Latvijas uzņēmumiem. Ar mērķi radīt jaunu tehnoloģiju, kas palielinātu Latvijas ekonomikas zināšanu ietilpību, konkurētspēju un veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, pētījumā sadarbojas RTU, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca «Alfa RPAR». Pētījumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Komentāri

Pievienot komentāru