Jaunākais izdevums

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Kā akcentē Padome, augstais inflācijas līmenis pirmajā ceturksnī joprojām bija būtisks makroekonomiskās nesabalansētības faktors, tomēr ierobežojošā monetārā politika, energoresursu un pirmkārt gāzes cenas kritums ir sācis to lēnām mazināt. Jau maijā inflācija samazinājusies līdz 12,1%. Tomēr joprojām pastāv inflācijas/algu spirāles attīstības risks - strauji kāpjot vidējai bruto darba samaksai, saglabājoties saspringtai situācijai darba tirgū un inflācijai mazinoties lēnāk, nekā iecerēts.

Kā norāda padome, bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī turpināja samazināties - faktiskais bezdarba līmenis bija 6,4%, bet reģistrētais - 6,2%, neskatoties uz lejupslīdi vairākās tautsaimniecības nozarēs. Maijā bezdarbs samazinājies līdz 5,5%.

Kopš iepriekšējās Finanšu ministrijas makroekonomisko prognožu apstiprināšanas 2023. gada februārī jaunākie dati liecina par ekonomikas noturību un iespējām šo un turpmākos gadus pieredzēt stabilu ekonomikas izaugsmi. Tomēr, neskatoties uz IKP izaugsmi 1. ceturksnī, ražojošo nozaru veiktspēja joprojām ir ierobežota, kā arī eksporta devums IKP pieaugumā ir ievērojami mazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

FM prognozes nav pretrunā ar aktuālo pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītāju dinamiku. Arī jaunākie dati maijā, kas parāda ekonomikas noskaņojumu, saskan ar FM tālākās attīstības hipotēzēm, norāda Padome.

Citu risku vidū, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko attīstību, Padome min joprojām ļoti saspringto drošības situāciju reģionā, finanšu resursu pieejamību uzņēmumu attīstībai un inovācijām, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, iespējamu energoresursu izmaksu sadārdzināšanos apkures periodā, iekšpolitiskos riskus un populisma pieaugumu, un sociālo spriedzi. Tāpat risku vidū ir iespējamā būvniecības nozares pārkaršana ierobežoto darbaspēka resursu dēļ, ES fondu projektu un īpaši Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna īstenošanas kavēšanās, ka arī monetārās politikas rezultātā procentu likmju straujš kāpumu, kas bremzējoši iedarbojas uz ekonomiku.

Saskaņā ar Vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, Padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2024. - 2026. gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2023. gada oktobrī.

Ar Padome viedokli par Finanšu ministrijas sagatavotajām makroekonomikas prognozēm var iepazīties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti

Db.lv, 14.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Produktivitātes kāpināšana ir Latvijas ekonomikas lielākais izaicinājums

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru