Reklāmraksti

Jurijs Romaņenkovs: Šī brīža pārmaiņu mērogs paredz, ka veiksmīgāki būs vadītāji ar globālu redzējumu

SSE Riga, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Mēs, Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) komanda, esam pārliecināti, ka ekonomiskās vērtības radīšanai ir nepieciešama atvērtība un internacionalizācija un ka galvenā loma atvērtības un internacionalizācijas veicināšanā ir jāuzņemas uzņēmējiem. Līdztekus acīmredzamajiem ieguvumiem, proti, starptautiskajai tirdzniecībai un investīcijām, par kuriem varam lasīt ekonomikas mācību grāmatās, saskarsme ar citām kultūrām palīdz attīstīt empātiju, kas daudzu ieskatā ir viena no būtiskākajām līderu īpašībām.

Tāpēc mums kā biznesa skolai ir jānodrošina mūsu studentiem – esošajiem un topošajiem uzņēmējiem – starptautiska vide, kurā viņi varētu iegūt globālu redzējumu. Mēs savu darbību sākām kā starptautiska biznesa skola, proti, kā Baltijas mēroga izglītības iestāde, kuras saknes meklējamas Zviedrijā. Kopš tā laika mūsu studentu loks ir paplašinājies, un šobrīd tas ietver studējošos gan no tuvākā reģiona, gan no visas pasaules – no Ķīnas līdz pat Latīņamerikas valstīm.

2020. gadā mēs uzņēmām vienu no starptautiskākajiem EMBA kursiem, kurā katrs trešais students bija ārvalstnieks. Mēs cieši sadarbojamies ar Stockholm School of Economics (Zviedrijā) un tās filiāli Krievijā – EMBA izvēles kursi tiek apgūti jauktās grupās Stokholmā, Rīgā un Sanktpēterburgā. Kopš 2020. gada mēs esam augstskolu tīkla Global Network for Advanced Management dalībnieki. Tas nozīmē, ka mūsu EMBA studenti var piedalīties apmaiņas programmā, kurā piedalās studenti no visas pasaules – no Jeila Universitātes un Kalifornijas Universitātes Bērkli ASV līdz HEC un Bokoni Universitātei Eiropā un Honkongas Zinātnes un tehnoloģiju universitātei Āzijā.

Es uzskatu, ka globalizācija man ir ļoti daudz devusi. Tā man ir sniegusi ne mazums iespēju, par kurām es esmu ļoti pateicīgs. Tāpēc mani patiesi satrauc neskaitāmie notikumi, kas negatīvi ietekmē globalizāciju. Satraukumu vislabāk palīdz pārvarēt darbs auditorijā ar esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, kuru turpmākajiem lēmumiem un rīcībai būs ļoti liela nozīme.

Jurijs Romaņenkovs ir Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) viceprezidents un EMBA studiju programmas vadītājs.

Lai uzzinātu vairāk par iespējām, ko ārvalstu studentiem sniedz mūsu profesionālā maģistra studiju programma uzņēmējdarbības vadībā (EMBA), apmeklējiet tīmekļa vietni https://www.sseriga.edu/education/executive-mba.

Uzņemšana EMBA (Executive Master of Business Administration) programmā noslēdzas jau 1.jūnijā. Studijas sākas 2021. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālajā saietā aktualizēs pārmaiņas

Db.lv, 18.05.2021

Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā jau trešo reizi norisināsies Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents.

Šoreiz plānota ļoti aktuāla tēma – pārmaiņas. Kā tās ietekmē katru no mums, kā izdzīvot uzņēmumiem un ne tikai izdzīvot, bet izmantot pārmaiņas savā labā?

Jau ierasts, ka ikkatra biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV) virtuālā saieta pievienotā vērtība ir lektori, kas stāsta par uzņēmējiem nozīmīgām tēmām. Šoreiz ar pieredzi dalīsies un ar priekšlasījumu “Pārmaiņas ir uzņēmumu jaunais draugs” uzstāsies Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe, kas šobrīd dzīvo Parīzē.

A.Stibe ir četrkārtējs TEDx runātājs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozares dibinātājs, sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām. "Pārmaiņas notiek visu laiku, visiem un vienmēr. Filozofi saka – nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Un, ja tas ir kaut kas, kas vienmēr ir, tad mums labāk ar to ir labi sadzīvot," tāda ir prof. A.Stibes pārliecība un vienkāršā valodā ar uzskatāmiem piemēriem viņš to rāda un māca arī citiem. Viņš regulāri dažādās valstīs sniedz priekšlasījumus un meistarklases par transformācijas un pārmaiņu tēmu un nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrībā jāveicina lielāka atbildība pret savu dzīvību

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kā sākas mājas celtniecība? Pareizi, no pamatiem. Tikai komentārs šoreiz būs par mūsu dzīvēm, nevis par inženiertehniskajām būvēm. Par mūsu dzīves būvniecību, kam nav dotas iespējas ne melnrakstam, ne iepriekš saskaņotam projektam. Par to likteņa līklīniju, kuru veidojam ar savām zināšanām, prasmēm un negaidītos pavērsienos iegūtiem puniem, ko saucam par pieredzi.

Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido vien 25% no kopējā tirgus. Vai mēs esam savādāki ļaudis, nekā “veco demokrātiju” valstīs – veselīgāki, veiklāki vai veiksmīgāki? – domāju, ka nē. Mūsu sabiedrība kopš neatkarības atjaunošanas ir vienīgi nedaudz mazāk pieredzējusi.

Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70 EUR, kamēr “dzelžiem” – automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai – 200 EUR, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks. Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama. Savukārt tehnikai un īpašumiem nav nekādas būtiskākas vērtības, ja aiz tiem vairs nav cilvēka – dzīves drauga un partnera, gādīga vecāka, brāļa vai māsas, apgādnieka. Salīdzinot finanses, kādas Latvijā savas dzīvības apdrošināšanai piešķir viens iedzīvotājs, ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, starpība ir teju divdesmit reižu. Vidēji eiropietis dzīvības apdrošināšanai gadā atvēl 1264 EUR. Atbilstoši 2018. gada datiem dzīves līmenis, vērtējot pēc IKP uz vienu personu, Latvijā ir 69% no Eiropas Savienībā vidējā, ar tendenci šai starpībai sarukt. Tā nav ne divkārša, ne trīskārša, kur nu vēl divdesmitkārtīga starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"KPV LV" pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un viņa pārstāvēto "Jauno Vienotību" ir izvirzījusi savu ekonomikas ministra amata kandidātu - bezpartejisko uzņēmēju Pēteri Šmidri, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu Ministru prezidentam Šmidre arī būtu jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, skaidroja "KPV LV" frakcijas vadītājs.

Ekonomikas ministra pienākumus uz laiku pārņem Gerhards 

Līdzšinējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) pametot amatu, viņa vietā uz laiku...

M.Možvillo norāda, ka Šmidre ir "pie partijām nepiederošs, neatkarīgs kandidāts", līdz ar to "KPV LV" skatījumā viņa kā pretendenta izvirzīšana noņems politisko spriedzi. Kā pie bezpartejiska cilvēka pie Šmidres ar savām iniciatīvām brīvi varēs vērsties ikviena no koalīcijas partijām, norādīja politiķis.

"Partijas vadības ieskatā šobrīd valstij ir vajadzīgs ekonomikas ministrs ar svaigu redzējumu, kurš koncentrēsies uz valsts izvešanu no krīzes. Pēteris Šmidre ir cilvēks, kuram ir pieredze, redzējums un kurš nāktu ar misiju palīdzēt valstij un nozarēm. Viņam ir ļoti plašs skatījums – tā ekspertīze un zināšanas, procesu vadība ir pavisam jau jauns līmenis, nekā šobrīd mēs redzam," teikts partijas paziņojumā.

Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju 

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru...

"Nākamajam ekonomikas ministram ideālā variantā būtu jābūt ar pieredzi uzņēmējdarbībā, jāizprot ekonomiskie procesi, jāvērtē labāko biznesa praksi pasaulē un iespējamos modeļus, ko pārnest uz Latvijas ekonomiku, un jābūt skaidram redzējumam par Latvijas ekonomisko uzplaukumu un labklājību. Politiķu izvirzītos kandidātus mēs aicināsim uz tikšanos, lai iepazītos ar kandidāta redzējumu par Latvijas ekonomisko attīstību, izrunātu iespējamo sadarbības modeli, kā arī izvērtētu kandidāta atbilstību šim atbildīgajam amatam," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā ziņots, pēc tam, kad "KPV LV" Saeimas frakcija izlēma atsaukt Jāni Vitenbergu (NA) no ekonomikas ministra amata, Kariņš izpildīja solījumu par Vitenberga demisijas pieprasīšanu, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums.

Tikmēr Nacionālā apvienība, uz kuru Vitenbergs pārgājis no "KPV LV", rosinās Kariņu un koalīcijas partnerus vienoties par izmaiņām koalīcijas līgumā, kā arī nodot Ekonomikas ministriju (EM) tās pārraudzībā, izriet no NA līdera Raivja Dzintara paustā. Ja tas tiktu akceptēts, Vitenbergam pavērtos iespēja atkārtoti ieņemt ekonomikas ministra amatu.

Kā ziņots, Kariņš norādījis, ka koalīcijā ir atbalsts valdības darba turpināšanai, bet vēl ir jāvienojas par "sadarbības organizēšanu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četri bijušie Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" vadītāji un viņu atbildības apdrošinātāji maksās uzņēmumam 288 miljonus eiro kompensācijās saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu, liecina tiesas dokumenti.

Tostarp bijušais koncerna "Volkswagen" vadītājs Martins Vinterkorns maksās 11,2 miljonus eiro, bijušais koncernā ietilpstošā uzņēmuma "Audi" vadītājs Ruperts Štadlers - 4,1 miljonu eiro, bijušais koncernā ietilpstošās kompānijas "Porsche" valdes loceklis Volfgangs Hacs - 1,5 mijonus eiro un bijušais "Audi" valdes loceklis Štefans Kniršs - vienu miljonu eiro.

Turklāt "Volkswagen" saņems arī 270 miljonus eiro no apdrošināšanas kompānijām, kurās bija apdrošināta četru bijušo vadītāju atbildība.

Kompensāciju summas noteiktas, savstarpēji vienojoties.

"Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, atzīstot, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group investē 15,5 miljonus eiro automatizētās noliktavas iekārtās

Db.lv, 11.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija "Amber Beverage Group" parakstījusi līgumu ar pasaules vadošo noliktavu iekārtu ražotāju "Jungheinrich" par automatizētās augstplauktu noliktavas izveidei nepieciešamo iekārtu iegādi 15,5 miljonu eiro vērtībā, informē uzņēmums.

Apgūstot 8,9 hektāru platību Rīgas ostas teritorijā, Baltijā modernākās noliktavas teritorijas sagatavošanas darbus plānots uzsākt jau šī gada aprīlī.

"Mums ir svarīgi nodrošināt maksimāli efektīvu kravu jeb palešu pārvaldību mūsu sadarbības partneriem vairāk nekā 185 valstīs, tādēļ turpinām mūsu kompānijai raksturīgo investīciju projektu attīstības ātrumu. Lielāko daļu no investīcijām ieguldām jaunās noliktavas kodolā – mūsdienīgam aprīkojumam un tehnoloģijām, kas vēlreiz apliecina "Amber Beverage Group" tālejošos plānus, kļūstot par vienu no 10 ietekmīgākajiem un modernākajiem dzērienu industrijas spēlētājiem pasaulē, " komentē "Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Veselības ministrija (VM) atsevišķi nesniegs nekādus konkrētus ierobežojumus, ieteikto virzienu vidū būs arī pārvietošanās ierobežojumu ieviešana, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka gaidāmie ierobežojumi varētu būt saistīti ar attālinātā darba nodrošināšanu, pakalpojumu pieejamību, pārvietošanās ierobežošanu, kontroles un komunikācijas pasākumiem, kā arī finansiālā atbalsta pasākumiem. Tāpat tiks domāts par to, "kas notiks ar izglītības iestādēm", sacīja ministrs.

Vaicāts par ierobežojumiem, ministrs izteicās, ka "es esmu veselības, nevis ierobežojumu ministrs", piebilstot, ka VM var tikai ieteikt, bet pie specifiskiem risinājumiem būs jāstrādā valdībai un ministrijām kopā.

Runājot par pārvietošanās ierobežojumiem, kas, piemēram, citās valstīs paredz aizliegumu konkrētās situācijās pārvietoties starp pašvaldībām, Pavļuts sacīja, ka tā ir viena no ierobežojumu grupām, kas tiek izmantota visā pasaulē, tomēr tā arī prasa lielus resursus un tostarp arī atbalstu iedzīvotājiem, kā arī kontroles mehānismus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktīvākie digitalizācijas veicinātāji uzņēmumā - darbinieki

Ilmārs Arsenovičs, Dokobit pārstāvis Latvijā, 05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasaules līderi aicina uz globālu vienošanos cīņai ar pandēmijām nākotnē

LETA--DPA, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 valstu līderi aicinājuši noslēgt globālu vienošanos, lai cīnītos pret pandēmijām nākotnē.

Aicinājums publiskots vairākos laikrakstos visā pasaulē, tostarp Vācijas konservatīvajā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung".

Līderi norādījuši, ka, noslēdzot šādu vienošanos, būtu jāņem vērā mācības, kas gūtas cīņā ar Covid-19.

Aicinājumu parakstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Čīles prezidents Sebastjans Piņera, Dienvidkorejas prezidents Mūns Džēins un citu valstu līderi.

Pasaulei tagad jāsadarbojas kā globālai kopienai ne tikai attiecībā uz Covid-19 krīzi, kas izgaismojusi vājības un domstarpības, norādījuši līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19 noraujot stopkrānu ierastajai ceļošanai, daudzas šādas kompānijas, lai izdzīvotu, prasījušas valdības palīdzību.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB, runājot par nākotni, gan sola, ka viņa stūrētais uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Fragments no intervijas

Kā redzat airBaltic izeju no krīzes?

Mēs tam esam ļoti labi pozicionēti, jo mēs jau krīzes sākumā izdarījām mājasdarbu, padarot aviosabiedrību būtiski mazāku un koncentrējoties tikai uz vienu lidmašīnas tipu – Airbus A220. Tās ir ekonomiskas, mazas un modernas. airBaltic ir jaunākā lidmašīnu flote Eiropā, un līdz gada beigām saņemsim vēl septiņas šādas lidmašīnas. Mums ir maza komanda – vien 1000 cilvēku. Tomēr gatavojamies cilvēkus darbā pieņemt atpakaļ, sākot no maija. Līdz ar to mēs esam gatavi atgriezties. Mūsu mērķis 2025. gadā ir sasniegt viena miljarda eiro apgrozījumu. Šajā posmā mēs, lūkojoties uz nākotnes attīstību, iesim arī uz biržu. Vadītājam nav jāskatās tikai uz to, kur esi pašlaik. Ir jāskatās uz to vietu, kur gribi nonākt. Pērkot lidmašīnas par vairākiem miljardiem dolāru, nevar fokusēties vien uz 12 mēnešiem. Mūsu plāns jau 2012. gadā bija nomainīt floti un pasūtīt lidmašīnas, kuras mēs sākām saņemt 2016. gadā. Ja es tagad saku, ka mums ir četri gadi, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tad pēc četriem gadiem mēs skatīsimies atpakaļ un teiksim – bija grūts laiks, bet mēs to pārdzīvojām ļoti veiksmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru