Rīgā, Nīcgales ielā, 2.jūnijā Latvijā durvis vērs vēl nebijis zinātniski izglītojošs muzejs - Mazo meteorītu muzejs. Muzejs sākotnēji darbosies atkarībā no pieprasījuma tikai ar iepriekšēju rezervāciju, informē IT Observer valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

Latvijas Mazā meteorītu muzeja fondos glabājas mikro un makro paraugi no vairāk kā 5% no visu novēroto uz Zemes nokritušo meteorītu fragmentiem. Daudzveidības ziņā Meteoriti.LV kolekcija ir kļuvusi par plašāko meteorītu kolekciju Baltijā. Tajā pārstāvēti paraugi no lielākās daļas meteorītu klasēm, kas nokrituši visos Zemes kontinentos. Muzejā būs apskatāmi arī citi ar meteorītiku saistīti objekti - impaktīti, tektīti, medaļas, izglītojoši plakāti u.c.

Latvijas teritorijā pavisam zināmi nokrituši tikai 4 akmens meteorīti - Līksnā (1820), Biržos (1863), Neretā (1864) un Baldonē (1890). Diemžēl gandrīz visa šī bagātība no Latvijas tika izvesta, izņemot dažus desmitus gramus Baldones meteorīta fragmentus, kas tika saglabāti Latvijas Universitātē. 2014. gadā Meteoriti.LV darbības rezultātā tika atgūts neliels pirmā Latvijas Līksnas meteorīta fragments un mikroskopa plānslīpējums. Šobrīd tiek veikts aktīvs darbs citu Latvijas meteorītu paraugu atgūšanai.

No Vācijas pilsētas, kas savā mājas lapā reklamē pornogrāfiju līdz amerikānietei, kas savu kāzu oficiālās daļas laikā atjaunojusi informāciju savos profilos Facebook un Twitter - pasaule 2009. gadā bijusi pilna ar dīvainiem notikumiem.

2009. gadā pirmo reizi vēsturē uz Playboy žurnāla vāka nonāca multeņu varone, proti, Mārdža Simpsone, no populārā animācijas seriāla Simpsoni. 2009. gadā par savu veikumu portālā Facebook priecājās arī Baltā Nama vārtu demolētāji. Tāpat šogad arī visai pasaulei lika noticēt, ka kāds 6 gadus vecs zēns aibēdzis no mājām pašdarinātā gaisa balonā.

Arī notikumi, kas saistītās ar postošo H1N1 vīrusu jeb cūku gripu, dažkārt izrādījušies diezgan komiski un melnā humora seriālu sižeta cienīgi. Piemēram, Ēģiptē tika nogalinātas tūkstošiem cūku, lai gan Apvienoto Nāciju Organizācija iepriekš bija brīdinājusi, ka cūku slaktiņš nekam nelīdzēs, jo pie vīrusa izplatības Ēģiptes cūkas nav vainojamas.

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka precizētas un jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām, informē ZM.

Jaunajā noteikumu projektā ir izstrādātas jaunas prasības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā turpmāk tiks iekļauti arī produkti, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes Kvalitatīvs produkts.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības precizētas, pamatojoties uz Valdības rīcības plānā un Nacionālā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteiktajiem prioritāšu pasākumiem ar mērķi veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū un atbalstīt pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotājus, kā arī veicināt vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos. Tāpat noteikumu projektā izstrādātas prasības jaunām produktu grupām – dzeramajam un avota ūdenim, minerālūdenim, sulu dzērieniem, kā arī konditorejas izstrādājumiem.

Sestdien 8. aprīlī SIA StarSpace observatorijā netālu no Suntažiem notiks ikgadējais pavasara debess vērotāju salidojums jeb StarParty, kurā aicināti piedalīties gan astronomijas interesenti, gan tie, kuri debesīs veras reti. Pasākums, kas pirmo reizi tika organizēts Starptautiskā astronomijas gada ietvaros 2009.gada aprīlī, no teleskopu īpašnieku un debess vērotāju sanākšanas ir izaudzis par informatīvi-izklaidējošu pasākumu visa vakara garumā.

StarParty pasākumā dalība ir bez maksas.

17. debess vērotāju salidojuma vienojošā tēma ir Saule. Tas, ka ir iestājies pavasaris un Saule ir redzama arvien vairāk, ir pietiekams iemesls, lai iepazītos ar Zemei tuvāko zvaigzni labāk.

Astronomijas entuziasts un Saules pulksteņu eksperts Mārtiņš Gills pastāstīs par to, kā senatnē Saule tika izmantota laika skaitīšanai, konstruējot visdažādākos Saules pulksteņus, kuri mūsdienās tiek izmantoti kā interesanti dizaina elementi. Savukārt Kārlis Bērziņš, kas izveidojis Mazo meteorītu muzeju, palīdzēs noskaidrot, kāda saistība ar Sauli ir meteorītiem. Ventspils Radioastronomijas centra vadošais pētnieks Boriss Rjabovs atklās, kā Saule izskatās, ja to aplūko radioteleskopā. Pēdējā priekšlasījumā astronomijas entuziasts Andis Zariņš pastāstīs par dažādām kosmiskām misijām, ar kuru palīdzību tiek pētīta mūsu sistēmas vienīgā zvaigzne.

Izniekots glābšanas dienestu laiks un daudzu biroju dīkstāve – tāds ir rezultāts pagājušajā nedēļā divu dienu garumā piedzīvotajai ažiotāžai, ko izraisīja tā dēvēto pulverīšu vēstuļu nosūtīšana uz trīs biroju ēkām Rīgā, Mūkusalas ielā, bet šonedēļ tāds pats absurda teātris turpinājās citās galvaspilsētas vietās.

Drošības jautājumu speciālisti atzina, ka runa ir, piemēram, nevis par terorisma draudiem, bet vienkārši stulbumu. Savukārt dažādas ziņas publiskajā telpā arvien vairāk vedina domāt, ka arī šajā gadījumā, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem, kad vienā Latvijas nostūrī it kā nokrita meteorīts, runa varētu būt par kāda uzņēmuma mārketinga kampaņas aktivitātēm. Ja šī versija izrādīsies patiesa, noteikti būtu jāsper pāris soļu...

Pirmkārt, iespējami plaši jāinformē sabiedrība par šādas tā dēvētās kampaņas pasūtītājiem un organizatoriem, lai citi zinātu, no kā vajadzētu turēties pa gabalu. Nevar noliegt, ka, domājot, kā popularizēt savu produktu, uzņēmumiem nākas ģenerēt arvien kreatīvākas un pat dullākas idejas. Tomēr jāņem vērā, ka «kreatīvs» un «stulbs» ir divi ļoti atšķirīgi jēdzieni. Jāatgādina, ka savulaik jau pieminēto mobilā operatora Tele2 akciju ar it kā nokritušo meteorītu šī kompānija atļāvās noorganizēt tikai Latvijā – zemē ar ļoti mazu tirgu, kur neveiksmes gadījumā zaudējumi nevarētu izrādīties pārlieku lieli. Ņemot vērā, ka nekur citur pasaulē Tele2 šo kampaņu neatkārtoja, nākas secināt, ka gaidītos augļus tā tomēr nav devusi. Otrkārt, jāņem vērā, ka šāda tā dēvēto pulvervēstuļu sūtīšana rada zināmus zaudējumus. Noteiktas izmaksas ir glābšanas dienestiem, dodoties uz notikuma vietu, ierobežojot teritoriju un veicot citas atbilstošas darbības. Tāpat nedrīkst ignorēt faktu, ka vairākas stundas neskaitāmi biroji bija spiesti rēķināties ar dīkstāvi, kas nozīmē nepadarītu darbu, neapkalpotus klientus, negūtus ienākumus. Un arī tā ir dzīva nauda! Jebkurš uzņēmums, realizējot savu mārketinga kampaņu, sedz arī tās izdevumus. Tā dēvēto pulvervēstuļu gadījumā iznāk, ka kampaņu rīko konkrēts uzņēmums, bet tās izmaksas jāsedz ar šo kompāniju nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem. Tas nav pareizi! Tādēļ būtu tikai godīgi, ja tiktu sarēķinātas gan glābšanas darbu, gan uzņēmumu dīkstāves izmaksas, rēķinu nosūtot kampaņas organizatoriem. Kā mēdz teikt – kas pasūta mūziku, tas arī maksā.

Japānas raķete piektdien nogādājusi kosmosā satelītu, ar kuru paredzēts radīt pasaulēpirmo mākslīgo meteoru lietu.

Tokijas kompānija «ALE Co. Ltd» izstrādājusi mikrosatelītu, kuram paredzēts nākamā gada sākumā virs Hirošimas veikt eksperimentu, sarīkojot pasaulē pirmo «zvaigžņu lietu pēc pieprasījuma».

Satelīts izlaidīs sīkas bumbiņas, kas spoži spīdēs, virzoties cauri atmosfērai, radot meteoru lietus imitāciju.

Pavisam «ALE Co. Ltd» satelītā atrodas 400 sīkas bumbiņas, kuru ķīmiskais sastāvs ir rūpīgi glabāts noslēpums. Ar to vajadzētu pietikt 20-30 pasākumiem, jo vienā mākslīgajā «zvaigžņu lietū» paredzēts izmantot 20 bumbiņas.

«ALE Co. Ltd» plāno gada vidū nogādāt kosmosā vēl vienu satelītu un tās mērķis ir izveidot mākslīgo meteorītu uzkrājumu orbītā, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt visā pasaulē.

Dabas muzejā Londonā izstādīts nevainojams 12 karātu zilais briljants, kas ir starp pasaulē visretāk sastopamajiem dārgakmeņiem.

Šī gada februārī dārgakmeņu apstrādes kompānija Cora International iegādājās neapstrādātu Zilā Mēness dimantu par 25,6 miljoniem ASV dolāru (19,8 miljoniem eiro). Tas tika apstrādāts un aizdots Losandželosas muzejam līdz 2015.gada janvārim.

Zilais dārgakmens ir īpašs atradums tā unikālās krāsas, dzidruma un izmēra dēļ.

«Sastopamas dažādas koši zilās nokrāsas, taču šis tonis ir absolūti fenomenāls. Krāsa ir ārkārtīgi piesātināta,» sacīja Cora International pārstāve Suzeta Gomsa. «Es nekad iepriekš nebiju redzējusi tādu krāsu.»

Tas nācis no zemes dzīlēm 145 kilometru dziļumā. Dārgakmens piesaistījis zinātnieku interesi.

Indijas varasiestādes pirmdien paziņojušas, ka krītošs meteorīts Tamilnādas štatā sestdien nogalinājis autobusa šoferi un ievainojis vēl trīs cilvēkus.

Ja tiks apstiprināts, ka viņa nāvē tiešām vainojams meteorīts, tas būs pirmais zināmais šāds nāves gadījums cilvēces vēsturē.

Incidents noticis sestdienas pēcpusdienā privātas mācību iestādes teritorijā.

Krītošā objekta ietekmes rezultātā zemē izveidojies liels krāteris, tuvējām ēkām logiem izbiruši stikli un gājis bojā autobusa šoferis, kurš tobrīd gājis garām.

Vietējos medijos publiskotajos attēlos redzams zilgans akmens, ko Tamilnādas galvenais ministrs raksturojis kā meteorītu, lai gan zinātnieki to vēl nav apstiprinājuši.

Indijas Astrofizikas institūta profesora asistents S.P.Radžaguru aģentūrai AFP sacīja, ka tas varētu būt meteorīts, bet, lai to apstiprinātu, nepieciešama rūpīgāka izpēte.

Enterprise Estonia tūrisma attīstības uzsākusi tūrisma kampaņu Latvijā, un galvenā kampaņas mērķa grupa ir rīdzinieki un galvaspilsētas apkārtnē dzīvojošie, vēsta The Baltic Course.

Kampaņas laikā Enterprise Estonia mērķēs uz 25 – 55 veciem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem interesē daba, kultūra un ceļošana pašu spēkiem, vēsta medijs.

«Neņemot vērā nelielo attālumu, Igaunijas un Latvijas dabai ir daudzas atšķirības – salas, ūdenskritumi, «piektais gadalaiks» Somā (Soomaa), citādāks jūras krasts, meteorītu radīti krāteri,» stāstīja Enterprise Estonia tūrisma attīstības centra mārketinga direktors Tarmo Mutso.

Jau vēstīts, ka kopumā Igaunija kampaņām Latvijā, Somijā un Krievijā plāno tērēt piecus miljonus eiro. Pērn igauņi popularizējha galvenokārt Tallinu kā Eiropas Kultūras galvaspilsētu, taču šogad plānots vairāk izcelt «dabas tūrismu». Runājot par tūristiem no Latvijas, T. Mutso izcēla, ka viņiem ģeogrāfiski tuvāki ir Igaunijas dienvidi, tādēļ grūtāk būtu uzruāt latviešus apmeklēt, piemēram, kaļķakmens klintis Igaunijas ziemeļu daļā.

Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Tele 2 norāda, ka ar šo akciju gribējuši parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu.

«Tā ir kvalitatīvu reklāmas aģentūru, žurnālistu un sabiedrības simbioze, kur visi ir ieguvēji, jo žurnālistiem ir ziņas, ko rakstīt, bet sabiedrībai ir ko lasīt. Tā ir kā spēle, kur visi zina, ka spēlējas ar informatīvo lauku. Tas dara dzīvi interesantāku un krāsaināku. Varēja redzēt, kā mediju kopējais noskaņojums mainījās. Ja sestdien visi runāja par budžetu un Valsts Ieņēmumu dienestu, tas svētdien un šodien daudziem parādījās smaids, izdzirdot par meteorītu. Šādos brīžos vilšanās sajūta ir daudz mazāka, nevis brīžos, kad izlasa kārtējos kašķus par budžetu. Vismaz man tas pavilka mutes kaktiņus uz augšu,» Dienai norādīja Tele2 vadītājs Petrs Kirdeika.

Pēdējo 48 stundu laikā sabiedrība ar pārsteidzošu uzmanību sekojusi Mazsalacas meteorīta fenomenam. Šajā laikā mediju telpa piekliegta ar visdažādākajiem viedokļiem, tai skaitā – Jūsu neviltotu sašutumu. Ministri skandē paziņojumus, žurnālisti apelē pie morāles un ētikas, komentētāji komentē «man kauns, ārprāts, ko par mums tagad domās!».

Nedz es, nedz mana aģentūra nav šīs kampaņas autori. Un nebūtu nekā vieglāka, kā pievienoties aizvainoto pulkam un izmantot iespēju, lai iespertu konkurentiem. Taču sagadījies, ka šis notikums aizskāris sen briedušu augoni žurnālistu, reklāmistu, politiķu un sabiedrības attiecībās.

Tad, lūk, parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē».

Es lasu Iekšlietu ministres sašutumu un neticu savām acīm: «Ciniska ņirgāšanās!!! Cilvēki strādāja naktīm, dubļos un lietū!!! Piedzīsim līdz pēdējai kapeikai!!!». Mūrnieces kundze! Atšķirībā no reklāmām, jūs, politiķi, par sabiedrību ņirgājaties visu laiku, apzināti, konsekventi un cietsirdīgi. Mālaina bedre ir bērna šļupsti salīdzinājumā ar to, ko jūs esat nodarījuši šo pašu policistu, ugunsdzēsēju un kareivju algām un ģimenēm. Mani vienlīdz izbrīna gan Jūsu paziņojuma nekaunība, gan cietā sejas izteiksme tā laikā. Un man jājautā – kas sabiedrību piečakarējis vairāk – rakums lauka vidū vai atklāti meli pāris dienas pirms vēlēšanām par pensiju nesamazināšanu?

Krievija pārbauda savus kosmosa kuģus pēc neliela cauruma un gaisa noplūdes atklāšanas kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), otrdien vēsta valsts mediji.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka noplūdi, kas tika ātri novērsta, izraisījis mikrometeorīts, paziņoja Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos».

Taču tagad izvirzīta jauna teorija, ka caurumu kosmosa kuģī varēja nejauši izurbt tā izgatavošanas laikā uz zemes. Ir pazīmes, ka caurums ticis aizlīmēts, taču kosmosā līme sadrupusi un no «Sojuz» sācis izplūst gaiss. «Sojuz» ar SKS saslēdzās pirms diviem mēnešiem.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņojis, ka versija par meteorītu tagad ir izslēgta un ir skaidrs, ka kuģa apšuvums ticis sabojāts no iekšpuses.

Kreklu darbnīca uzvelckreklu.lv sākusi tirgot T-kreklus, kurā attēlots «pasaulslavenais Mazsalacs meteorīts».

«Mazsalacas meteorīts pāris stundu laikā ir kļuvis par vienu no populārākajām sarunu tēmām ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē. Izrādās, ka tie, kuriem ir laba humora izjūta un pozitīva attieksme pret dzīvi, šo «meteorītu» labprāt iemūžinātu arī uz sava T-krekla,» stāsta Liene Lagzdiņa, kreklu darbnīcas Uzvelckreklu.lv vadītāja.

Jāatzīmē, ka Mazsalacas novada dome spriedīs, vai no «meteorīta» akcijas rīkotāja uzņēmuma Tele2 nebūtu piedzenama kompensācija par neslavas celšanu.

Pie Milānas Fondu biržas izstādīta marmora rokas skulptūra ar paceltu vidējo pirkstu izraisījusi asas diskusijas Itālijas finanšu galvaspilsētā, ziņo Reuters.

11 metrus augstā instalācija ar nosaukumu L.O.V.E., kas Milānā izstādīta pirmo reizi, ir Itālijas mūsdienu mākslinieka Mauricio Katelana (Maurizio Cattelan) darbs. Viņa provokatīvie darbi ietver arī skulptūru, kurā attēlota pāvesta Jāņa Pāvila sadursme ar meteorītu.

M. Katelans jau izsauca protestus Milānā 2004.gadā, kad viņš veca koka zarā pakāra trīs lelles. Kāds protestētājs nozāģēja zaru, un darbs tika aizvākts.

Pirksta skulptūra esot M. Katelana darbu ar nosaukumu Pret ideoloģijām retrospektīvas daļa.

Instalācija izraisījusi aktīvas diskusijas par provokatīva darba izstādīšanas publiskā telpā plusiem un mīnusiem.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Lai arī pirmie bezpilota lidaparāti AirDog vēl pie pircējiem nav nonākuši, uzņēmuma izpētes laboratorijā notiekot darbs pie AirDog otrā un trešā modeļa, intervijā biznesa portālam Nozare.lv atklāja Helico Aerospace Industries dibinātājs Edgars Rozentāls.

Apsolītie AirDog lidaparāti pie pircējiem nonāks novembrī, bet pa to laiku Helico Aerospace Industries jau strādājot pie dažādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, ko iekļaut "AirDog" otrajā un pat trešajā versijā.

No tehnoloģiskajām lietām lielākais izaicinājums ir izvairīšanās no šķēršļiem. Tāpat arī spēja orientēties apkārtnē, kur nav GPS pārklājuma, arī iekštelpās. Arī laika apstākļi var traucēt uztvert GPS. Pagaidām sistēma ir pasīva, bet ir plānots izveidot aktīvu, kas pati spēs atpazīt šķēršļus. Pašlaik aplikācijā katrs var kartē iezīmēt zonas, kur lidaparāts nelidos, bet var gadīties, ka šīs zonas mainās - kāds var uzbūvēt jaunu māju, kas traucēs lidot. Tas nav slikts risinājums, bet tas ir tikai pirmais solis, un aktīvā sistēma nav pārāk tāla nākotne, pastāstīja Rozentāls.

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.

Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.

"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Ar Latvijā radīto dokumentu digitalizācijas risinājumu grib izgriezt pogas ārvalstu analogiem.

Cerot iekarot kādu tirgu Latvijas uzņēmums Algorego ir izstrādājis Veridoc programmatūru. Šo risinājumu, kas papīra dokumentu informāciju pārvērš elektroniskā formā, ir izstrādājuši LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieki un zinātnieki. Veridoc šobrīd izmanto vairāki Latvijas uzņēmumi, kuru vidū ir Veselības centrs 4, Investors, Euroaudit un Itella Information.

Piesaistot riska kapitāla fondu Zaļās gaismas investīcijas, Algorego dibinātāji, vairāk nekā gadu strādāja pie speciāla algoritma, lai izstrādātu dokumentu atpazīšanas datorprogrammu Veridoc. Lai gan šādi risinājumi pasaulē ir pieejami 20-30 gadus, tie pārsvarā datus spēj atpazīt no viena veida formas dokumentiem, bet Veridoc spēj atpazīt informāciju no jebkādas formas dokumentiem un tai ir augstāka datu atpazīšanas precizitāte (93%), DB galvenās atšķirības no alternatīviem risinājumiem skaidroja Algorego Biznesa attīstības vadītājs Helmuts Bēms.