Eksperti

Kā izskatās situācija darba tirgū?

Aiga Ārste – Avotiņa, “Amrop” Latvijas biroja vadošā partnere, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Lielākas nodarbinātības iespējas dažādām grupām

Attālinātā darba iespējas, kā arī darbs nepilnās slodzēs, dažādās plūsmās vai pat iespēja darbu veikt no citas valsts, ļauj darba tirgū iekļauties citkārt iespēju ziņā salīdzinoši ierobežotām grupām, kā, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jaunajām māmiņām, studentiem, mācoties citās valstīs. Arī mūsu uzņēmumā ir kolēģe, kas strādā nepilnu slodzi, darba pienākumus veicot no Krētas, kur studē Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. Savukārt cits piemērs – vīram uzņemoties jaunus profesionālos izaicinājumus valsts struktūrā Nīderlandē, līdzi dodas sieva, kura nepamet savu darba vietu starptautiskā elektropreču ražošanas uzņēmumā, bet ar darba devēju vienojusies turpināt darba pienākumu veikšanu attālināti.

Labs laiks izmēģināt darba iespējas ārpus Baltijas

Šis ir arī laiks, kad mūsu augstākā līmeņa vadītāji var izmantot savu pieredzi un profesionālo kompetenci, lai raudzītos pēc jauniem izaicinājumiem arī ārpus Baltijas, piemēram, Skandināvijas tirgū. Turklāt, bez nepieciešamības lielu daļu laika patērēt biežos pārlidojumos vai pat mainīt dzīvesvietu. Darba devēji šobrīd ir daudz atvērtāki un labprāt komplektē starptautiskas komandas, novērtējot Baltijas cilvēku pieredzi, varēšanu un, neslēpšu, arī salīdzinoši piezemētākās prasības algas līmeņa ziņā (ja tās salīdzina, piemēram, ar Zviedriju vai Norvēģiju).

Darba tirgus atgūstas pārsteidzoši strauji

37 OECD valstīs veikts pētījums rāda, ka darbs cilvēkiem ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai spētu nodrošināt sevi un pabarot ģimeni, bet tas ir arī veids, kā veidojam savu identitāti. Tāpēc norises darba tirgū spoguļo daudz plašākas, sabiedrību ietekmējošās tendencēs. Vēl pērn OECD prognozes zīmēja drūmu ainu par darba tirgus iespējām atgūties no pandēmijas radītā trieciena. Bezdarba rādītāju svārstības bieži salīdzina ar degvielas cenu izmaiņām – tām ir tendence ātri uzkāpt, bet lēni samazināties. Tā, piemēram, pēdējo 50 gadu laikā apkopotie dati Amerikā, Austrālijā, Kanādā un Japānā rāda, ka bezdarbs aug par 50% ātrāk, nekā pēc tam samazinās.

Tomēr līdz 2020.gada noslēgumam bezdarba rādītājs bija tikai 6.9% - tieši puse no prognozētā. Atgūšanās notikusi daudz straujāk nekā prognozēts. Eiropas valstīs kopējais vakanču piedāvājums 2007.-2009.gada krīzē samazinājās par 50%, savukārt Covid 19 laikā - tikai par 25%. Citiem vārdiem sakot – darba tirgus uzrādījis pārsteidzošu pielāgoties-spēju un nodarbinātību izlīdzinājis pa dažādām nozarēm. Ja vakanču piedāvājums viesmīlībā un tūrismā stagnēs vēl ilgi, tad, piemēram, piegādes un attālinātās iepirkšanās jomā, tas audzis ievērojami.

Izaicinājums – pielāgoties hibrīddarba modelim ilgtermiņā

Nenoliedzami, lielākais darba tirgus izaicinājums nākamajos gados būs spēt piemēroties tai jaunajai darba pasaulei, kādā esam dzīvojuši pēdējo gadu, ilgtermiņā. Pateicoties pandēmijas veicinātajam attālinātā darba periodam un ar to iegūtajai “brīvībai” strādāt no jebkuras vietas, cilvēkiem arī turpmāk būs vēlme noteikt – kādos apstākļos nodrošināt sev iztiku. Darba devējiem tas būs papildus izaicinājums, jo ilgtermiņā saliedēt un nodrošināt pieredzes nodošanu un apmaiņu izkliedētās komandās nav tas vienkāršākais uzdevums.

Dažādie hibrīddarba modeļi no vadītājiem vairāk nekā jebkad agrāk pieprasīs izkopt līderības un komunikācijas prasmes. Ja vairums strādājošo norāda, ka arī pēc pandēmijas viņi no mājām gribētu strādāt apmēram pusi no darba laika, tas nozīmēs pilnīgi citu pieeju un domāšanas maiņu no darba devēju puses. Darbinieku piesaistē un lojalitātes stiprināšanā ilgtermiņā uzvarēs tie, kuri pēc iespējas ātrāk spēs pieņemt un pielāgoties tam, ka jaunos darba tirgus nosacījumus turpmāk liekā mērā noteiks darba ņēmēji, ne darba devēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padome kā uzņēmuma dzinējspēks: vajadzīgs efektivitātes novērtējums

Viesturs Lieģis, "Amrop" partneris, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru