Jaunākais izdevums

Pirms diviem gadiem, lai noskaidrotu, cik Latvijas uzņēmējiem izmaksā viens neatbildēts klientu jautājums, kopā ar pētījumu aģentūru SKDS veicām uzņēmēju aptauju. Tajā uzzinājām, ka viens neatbildēts jautājums toreiz uzņēmējiem izmaksāja aptuveni 60 eiro.

Šogad šo aptauju atkārtojām un summa bija divas reizes lielāka – 2021. gadā viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā jau 123 eiro.

Šīs summas liek aizdomāties, cik lielu un vai pietiekami lielu vērību pievēršam klientu apkalpošanai – atbildēšanai uz klientu jautājumiem vai vienkārši informēšanu un skaidrības ieviešanu dažādās ikdienas situācijās. Tā pati “Tele2” un SKDS veiktā aptauja gan liecina, ka tam uzņēmēji varētu pievērst daudz lielāku vērību, jo šobrīd tikai aptuveni vienai piektajai daļai Latvijas uzņēmumu ir ieviesta klientu ienākošo jautājumu uzskaite. Proti, lielākā daļa uzņēmumu nemaz nezina, ka iespējams nav atbildējuši uz kāda potenciālā klienta jautājumu, kas vēlējies iegādāties kādu preci vai pakalpojumu.

Lai ilustrētu šo situāciju dzīvē, padalīšos ar vienu piemēru no savas dzīves. Pagājušā gada vasarā man bija nepieciešami mērnieka pakalpojumi. Zvanīju mērniekam, kura pakalpojumus iepriekš biju izmantojis, uz mobilo tālruni, bet ieslēdzās mērnieka automātiskais atbildētājs, kurš ziņoja: esmu atvaļinājumā, atpakaļ būšu 27. jūlijā, atstājiet savu ziņu, pēc atgriešanās noteikti atzvanīšu. Lai arī tas nozīmēja, ka man jāgaida, sapratu, ka iekļaujos sev noteiktajā termiņā, tādēļ nolēmu zvanīt, kad mērnieks atgriezīsies. 27. jūlijā sazvanīju mērnieku, 29. jūlijā mērnieks jau veica man nepieciešamos mērījumus, par ko nopelnīja 180,50 eiro.

Kāda būtu alternatīva, ja netiktu izmantots šāds zvanu pārvaldības pakalpojums, kas ļauj uzņēmējam piefiksēt ienākošos zvanus un atstāt ziņu potenciālajam klientam, nodrošinot labu klienta apkalpošanu? Pirmkārt, uzņēmējs nezinātu, ka es, potenciālais klients, viņam esmu zvanījis, jo viņam nepastāv ienākošo zvanu uzskaite. Otrkārt, ja es nebūtu saņēmis skaidru informāciju, kādēļ mērnieks atvaļinājuma laikā neatbild uz telefona zvaniem, es, visticamāk, būtu meklējis citu pakalpojuma sniedzēju.

Iedomājos, kā mērnieks atpūšas jūlija karstajās dienas kaut kur pie Latgales ezeriem, beidzot izbaudot ilgi gaidīto, sūri, grūti nopelnīto atvaļinājumu. Telefons ir izslēgts, nolikts kaut kur teltī vai kempinga mājiņā, un tas tiek pārbaudīts ar frekvenci reizi vakarā. Ja arī kāds ir zvanījis, tad patiesībā īsti pat negribās atzvanīt, jo ir taču ilgi gaidītais atvaļinājums ar ģimeni. Un tas ir tik saprotami un pareizi – veltīt laiku sev, lai atpūstos no darba jautājumu risināšanas.

Taču pandēmijas laikā, kas līdzi sev nesis dažādus ierobežojumus, attālinātā saziņa ar klientiem ir kļuvusi daudz būtiskāka – daudzām uzņēmējdarbības nozarēm tā pat ir faktiski vienīgā komunikācija ar klientu, tādēļ tam ir svarīgi pievērst lielu vērību. Dati rāda, ka pandēmijas laikā uzņēmumiem ienākošo jautājumu skaits pieaudzis par 38%. Tas protams, rada savus izaicinājumus, jo klienti vēlas saņemt tikpat labu apkalpošanu kā klātienē, savukārt uzņēmumiem ir jāpārplāno savi resursi un darbība, lai šāda līmeņa apkalpošanu nodrošinātu.

Kam ar visu iepriekš minēto vēlējos pievērst uzmanību? Ļoti bieži klientam ir nepieciešama tikai un vienīgi “skaidrība” – sajūta, ka tev atzvanīs, ka iegūsi vēlamo preci vai pakalpojumu. Lai arī klientu vēlmes un uzņēmēju iespējas mēdz būt atšķirīgas, daudzos gadījumos risinājums var būt salīdzinoši vienkāršs. Proti, lai arī klients sagaida atbildi vienas stundas laikā, visticamāk viņu apmierinās arī tas, ja atbilde tiks sniegta vēlāk pie nosacījuma, ja klients par to tiek savlaicīgi informēts. Lielākās problēmas rodas tad, kad klientam ir neziņa un nav nekāda atgriezeniskā saite no uzņēmuma.

Manā personīgajā gadījumā es ieguvu skaidrību par to, kad pakalpojumu varēšu saņemt, bet uzņēmējs bija izdarījis visu, lai nepazaudētu klientu un spētu pilnvērtīgi izbaudīt atvaļinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā vairākas izmaiņas noteikumos, kas ietekmēs arī mobilo sakaru lietotājus.

Šīs izmaiņas ir saistītas gan ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, gan jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem par datu lietošanu ārvalstīs, atgādina Mobilo sakaru operators “Tele2”.

Ņemot vērā, ka 1. janvārī Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, uz Lielbritāniju un Gibraltāru vairs neattieksies roam like at home (RLAH) noteikumi jeb mobilo sakaru izmantošana uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka visi mobilo sakaru operatori no 1. janvāri atcels līdzšinējos RLAH noteikumus, jo tā nav obligāta prasība, un ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, starptautiskajiem starpoperatoru līgumu noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pieprasījums pēc viedpulksteņiem pēdējā gada laikā palielinājies par aptuveni 20%, bet bezvadu austiņām – par 62%.

Turklāt arvien vairāk klientu vēlas iegādāties “pilnu komplektu” – eSIM, viedtelefonu, viedpulksteni un bezvadu austiņas.

“Pieprasījuma pieaugums pēc viedpulksteņiem skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji arvien vairāk novērtē viedpulksteņu priekšrocības, piemēram, iespēju atbildēt uz zvaniem, pieslēgties mobilajam internetam, ērti norēķināties par pirkumiem kā arī sportošanas laikā bezvadu austiņās ērti klausīties iecienīto mūziku,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Vienlaicīgi šo dažādo viedierīču veiksmīgai sinhronizācijai un ērtai lietošanai būtisks ir eSIM nodrošinājums, kas šobrīd ir pieejams klientiem, kuriem ir eSIM atbalstošas ierīces un pēcapmaksas tarifu plāna pieslēgums.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “SKDS” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja liecina, ka viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā aptuveni 123 eiro.

Pirms diviem gadiem uzņēmēji atzina, ka neatbildēts klienta jautājums tiem izmaksā aptuveni 60 eiro.

Pandēmijas laikā klientu apkalpošanas loma ir būtiski pieaugusi, it īpaši ņemot vērā, ka daudzas preces un pakalpojumus klienti var iegādāties tikai attālināti. “Tele2” un “SKDS” veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visbiežāk uzņēmumi klientu jautājumus saņem telefoniski (76,6%), e-pastā (60,6%) un sociālajos tīklos (23,6%).

“Līdzīgu uzņēmēju aptauju mēs veicām pirms diviem gadiem. Tas, ko varam šo gadu laikā novērot – klienti ir kļuvuši uzņēmumiem daudz vērtīgāki. Protams, ka lielu iespaidu ir atstājusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kas likuši vairāk apzināt katra klienta iespējamo pienesumu vai tieši pretēji – zaudējumu,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Kā redzams no pētījuma, tad attīstījušies arī uzņēmumi, jo šobrīd jau 18% uzņēmumu ieviesta ienākošo klientu jautājumu uzskaite un attiecīgi ir pieejami dati par to, vai konkrēto klientu ir izdevies apkalpot. Pirms diviem gadiem šādu uzņēmumu bija tikai 13%.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Aptauja: iedzīvotāji sagaida, ka uzņēmumi sniegs atbildi ātrāk nekā stundas laikā

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja liecina, ka 44% uzņēmēju atbildes uz gandrīz visiem klientu jautājumiem, kas saņemti digitālajos kanālos, sniedz diennakts laikā.

Taču iedzīvotāju jeb klientu ekspektācijas ir daudz augstākas, proti, 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumam uz uzdoto jautājumu būtu jāreaģē vienas stundas laikā, bet 36% – ka tas jāizdara 1-4 stundu laikā.

Pandēmijas laikā, kas līdzi sev nesis dažādus ierobežojumus, attālinātā saziņa ar klientiem kļuvusi daudz būtiskāka – daudzām uzņēmējdarbības nozarēm tā pat ir faktiski vienīgā komunikācija ar klientu. Dati arī rāda, ka pandēmijas laikā ienākošo jautājumu skaits pieaudzis par 38%. Tas protams, rada savus izaicinājumus, jo klienti vēlas saņemt tikpat labu apkalpošanu kā klātienē, savukārt uzņēmumiem ir jāpārplāno savi resursi un darbība, lai šāda līmeņa apkalpošanu nodrošinātu.

Komentāri

Pievienot komentāru