Vadot sekmīgi augošu uzņēmumu, ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumu par mūsu attīstības plāniem ārpus Latvijas. Mūsu pieredze krāsu ražošanā un tirdzniecība ir veidojusies jau teju 25 gadu garumā, un mums, protams, ir idejas par to, kuros tirgos un kā uzņēmums varētu konkurēt.

Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Investoru interese visā Baltijā par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego Group publisko obligāciju piedāvājumu bija ievērojami augsta – emisija ar sākotnējo apjomu 4 miljoni eiro tika pārsniegta gandrīz 5 reizes. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego Group nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego Group OÜ publiskajā obligāciju piedāvājumā piedalījās 1 934 investori no visām trim Baltijas valstīm, kopumā parakstoties uz obligācijām par 19,85 miljoniem eiro, kas ir 5 reizes vairāk nekā emisijas pamatapjoms. Tādējādi pieprasījums pēc Invego Group obligācijām ievērojami pārsniedza piedāvājumu – augstākais rādītājs nekustamā īpašuma nozares emitentu vidū Nasdaq Tallinn tirgū. Vidējais ieguldījums uz vienu investoru bija 10 260 eiro. Investori no Latvijas parakstījās uz obligācijām 5,4 miljonu eiro apmērā (27% no kopējā apjoma), investori no Igaunijas – par 12 miljoniem eiro (61%), bet investori no Lietuvas – 2,4 miljonu eiro (12%).

Saskaņā ar Invego izpilddirektora Kristjana-Tora Vehi (Kristjan-Thor Vähi) teikto, piedāvājuma rezultāti apliecina, ka investori visā Baltijā augstu novērtē Invego. “Pirmkārt, tik liela interese parāda, ka investori mūsu mājas tirgos – Igaunijā un Latvijā – pazīst un uzticas Invego un mūsu turpmākajiem izaugsmes plāniem. Īpaši iepriecina, ka pēdējā gada laikā interese no investoru puses Latvijā par Invego Group obligācijām ir vēl vairāk pieaugusi,” komentēja Vehi, piebilstot, ka piesaistītais finansējums ļaus Invego turpināt izaugsmi visos darbības tirgos atbilstoši plāniem.

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Baltijas investori izrādīja ļoti lielu interesi par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego publisko obligāciju emisiju — piedāvājuma pamatapjoms bija 4 miljoni eiro, taču pieprasījums to pārsniedza gandrīz četrkārtīgi. Spēcīgā pieprasījuma dēļ Invego palielināja emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego grupai piederošā uzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju publiskajā piedāvājumā piedalījās kopumā 2 038 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz obligācijām 15,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 3,95 reizes vairāk nekā piedāvājuma pamatapjoms. Vidēji viens investors parakstījās uz obligācijām 7 750 eiro apmērā.

Investoru atsaucība visās Baltijas valstīs bija īpaši pozitīva un pārliecinoša. Igaunijas investori parakstījās obligācijām 10,9 miljonu eiro apmērā (69 % no kopējās summas), Latvijas investori — 4,6 miljonu eiro apmērā (29 %), bet Lietuvas investori – vairāk nekā 260 000 eiro apmērā (2%).

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 000 obligācijām jeb 8 miljoniem eiro. Sadalot obligācijas, tika nolemts dot priekšroku Invego klientiem, darbiniekiem un iepriekšējiem investoriem, kuri saņems visas parakstītās obligācijas pilnā apjomā. Pārējiem investoriem tika piešķirts vismaz 40% no parakstītā apjoma, nodrošinot katram investoram vismaz 1 obligāciju.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Pirmdien, 25. novembrī noslēdzas parakstīšanās Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group nodrošinātajām obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoni EUR visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro. Investori vēl trīs dienas var paspēt parakstīties obligācijām.

Ambīcijas pārdefinēt lietotu auto jomu

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas...

“Mūsu nodrošināto obligāciju publiskā emisija ir nozīmīgs solis AS Longo Group attīstībā, kas atspoguļo mūsu vēlmi radīt papildu vērtību investoriem un nostiprināt mūsu pozīciju kā vadošajam lietoto automašīnu tirgotājam Baltijā. Piedāvājot fiksētu gada procentu likmi 10% apmērā ar ikmēneša kupona izmaksu obligacionāriem, mēs nodrošinām pievilcīgu, stabilu un paredzamu ieguldījumu iespēju plašam investoru lokam,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai un izaugsmes plānu finansēšanai, ieguldot jaunu automašīnu krājumu iegādei un paplašinot pārdošanas tīklu.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā AS Longo Group piedāvā investoriem iegādāties 100 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 EUR, ar fiksētu gada procentu likmi 10%, un obligāciju dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās ir atvērta gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, un tā ietver apmaiņas piedāvājumu esošajām divām obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada novembra beigās un 2025. gada jūnijā.

AS Longo Group obligāciju emisija tiks nodrošināta ar ķīlām uz AS Longo Group meitas sabiedrību aktīviem Latvijā un Lietuvā, kuru vērtība nosedz Grupas obligācijas ar komfortablu rezervi.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz ZAB Eversheds Sutherland Bitāns SIA. Nodrošinājuma aģents ir Sorainen ZAB SIA.

AS Longo Group ir lielākais lietoto automašīnu tirgotājs Baltijā ar visplašāko sortimentu. Uzņēmums dibināts 2018. gadā un šobrīd nodarbina vairāk nekā 140 darbinieku. Uzņēmuma ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 47,8 milj. eiro. AS Longo Group galvenais birojs atrodas Latvijā, no kurienes tiek pārvaldīti visi pārējie deviņi grupas meitas uzņēmumi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, kā arī Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Jau no uzņēmuma pirmsākumiem AS Longo Group mērķis ir radīt jaunu kvalitātes standartu lietotu automašīnu tirdzniecības nozarē Baltijā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

2025. gadā Latvijā nodarbināti bija 64,5 % jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši).

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Igaunijas vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja Endover meitasuzņēmums Volta SKAI OÜ ir uzsācis publisko obligāciju piedāvājuma trešo sēriju. Emisijas pamatapjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Ar hipotēku nodrošinātās obligācijas tiek tirgotas Nasdaq First North tirgū un investoriem nodrošina 8,5 % gada ienesīgumu.

Parakstīšanās periods uz jaunajām Volta SKAI OÜ obligācijām ilgst no 25. februāra plkst. 10.00 līdz 4. marta plkst. 15.30. Minimālais ieguldījums ir 1 obligācija par cenu 1 041,04 eiro, kas ietver 1 000 eiro nominālvērtību un uzkrātos procentus. Procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 1. oktobris. Obligāciju gada ienesīgums ir 8,5 %, ja emitents neveic obligāciju pirmstermiņa izpirkšanu un investors tās tur līdz dzēšanas termiņa beigām. Emisijas apjoms ir 3,5 miljoni eiro, ar iespēju to palielināt līdz 5 miljoniem eiro pārsniegta pieprasījuma gadījumā.

Latvijā skujkoku apaļkokiem vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu nedaudz pieauga, kamēr lapu koku apaļkokiem cena samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kāpums bija priedes zāģbaļķiem līdz 14 centimetru diametrā, savukārt lielākais cenu kritums bija A kategorijas bērza finierklučiem.

2024.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem visvairāk cena pieauga priedes apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb astoņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 81,4 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī egles apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 75,8 eiro par kubikmetru bez PVN.

Savukārt egles apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā un priedes apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā cena pieauga vidēji par 9% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot attiecīgi 86,5 un 84,2 eiro par kubikmetru bez PVN.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir uzsācis sadarbību ar Lietuvā bāzētu tehnoloģiju jaunuzņēmumu Chaseit, lai zvanu centros ieviestu mākslīgā intelekta (MI) balss aģentus.

Pēc veiksmīgi īstenota pilotprojekta, kura laikā tika testēts MI balss aģentu darbs angļu valodā, Eleving Group pāriet nākamajā sadarbības posmā ar Chaseit, ieviešot MI balss aģentus vairākos tirgos un dažādās valodās.

“Grupas uzņēmumiem šobrīd ir vairāk nekā 470 tūkstoši aktīvu klientu, kas nozīmē, ka ikdienā zvanu centri apstrādā ļoti lielu informācijas apjomu. Lai atvieglotu klientu apkalpošanas komandu darbu, pilotprojekta ietvaros testējām MI balss aģentus zvanu centros. Sākotnējie rezultāti ir ļoti pozitīvi — balss aģenti dienā spēj veikt vairāk nekā 20 tūkstošus zvanu, šāda apjoma apstrādei būtu nepieciešami aptuveni 100 darbinieki. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus, šobrīd uzsākam balss aģentu ieviešanu vairākos tirgos, turklāt dažādās valodās. Rumānija būs pirmā valsts, kurā mākslīgā intelekta balss aģenti, kas runā vietējā valodā, tiks ieviesti kā daļa no ikdienas darba procesiem,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

2025.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,4% un importa vērtība - par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,59 miljardu eiro apmērā, bet importēja preces par 1,89 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2024.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7% līdz 45,7%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,73 miljardus eiro - par 1 066,6 milj. eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,28 miljardus eiro (pieaugums par 362,5 milj. eiro jeb 4,6%), bet importa - 9,45 miljardus eiro (pieaugums par 704,1 milj. eiro jeb 8,1%).

Tirgus koncentrācija metāllūžņu nozarē ilgtermiņā rada risku konkurences mazināšanai, informē Konkurences padomes (KP) pārstāvji, atsaucoties uz noslēgtās metāllūžņu tirgus uzraudzības secinājumiem.

KP identificējusi vairākas būtiskas barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū un tirgus uzraudzībā secinājusi, ka Latvijas melno un krāsaino metāllūžņu tirgū joprojām darbojas samērā liels uzņēmumu skaits, tomēr pēdējā desmitgadē šis skaits ir sarucis gandrīz divas reizes, kas var ilgtermiņā samazināt konkurenci.

Tāpat KP konstatēja, ka "Tolmets" grupas uzņēmumiem pieder gandrīz puse no visiem aktīvajiem metāllūžņu pieņemšanas laukumiem, turklāt 2023. gadā tie kontrolēja 57,8% no visa nozares apgrozījuma.

Šāda tirgus vara, ko pastiprina "Tolmets" grupas uzņēmumu darbības mēroga radītās priekšrocības un izteikta vertikālā integrācija, "Tolmets" vadībai kontrolējot visu darbības ķēdi no metāllūžņu savākšanas grupas uzņēmumos līdz to realizācijai, ievērojami apgrūtina mazāku tirgus dalībnieku iespējas konkurēt vienlīdzīgos apstākļos, norāda KP.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

2025. gadā saražots 90,2 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 0,4 tūkstošiem tonnu jeb 0,5 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Ražošanas apjoms pieauga cūkgaļai – par 1,9 %, putnu gaļai – par 1,6 %, savukārt samazinājums vērojams liellopu gaļai – par 9,4 %, aitu un kazu gaļai – par 16,7 %.

2025. gada beigās dējējvistu skaits pieauga par 952,5 tūkstošiem jeb 26,8 %, saražoto olu apjoms pieauga par 107,1 milj. jeb 12,5 %. No kopējā saražoto olu daudzuma 97,6 % bija vistu olas (2024. gadā 97,1 %). Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 304 olas, kas ir par 1,0 % vairāk nekā 2024. gadā.

Gaļas ražošanas struktūrā lielākais īpatsvars bija putnu gaļai (43,3 %) un cūkgaļai (39,0 %). Liellopu gaļas īpatsvars samazinājies no 18,6 % 2024. gadā līdz 16,9 % 2025. gadā.

Dzīvo cūku eksports 2025. gadā pieauga par 8,0 tūkstošiem jeb 3,0 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 76,8 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2024. gadā – 81,9 %). Importēto cūku skaits samazinājās par 28,6 tūkstošiem jeb 14,0 %.

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,221 miljardu eiro jeb 6,9%.

Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024.gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības, piebilst statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.

Latvijā ir visaugstākā kapitāla pieauguma nodokļa likme Baltijā, turklāt tā pat ir augstāka nekā Spānijas minimālā likme, taču līdzvērtīga Itālijas, Austrijas, Vācijas līmenim.

To rāda AS BDO pētījums par kapitāla pieauguma nodokļa likmēm. „Atšķirīga pieeja un, visticamāk, valdību veidojošo politiķu izpratne par kapitāla pieauguma nodokli arī rada pašlaik milzīgo šī nodokļa likmju plaisu Baltijā,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā Baltija ir kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas — lielākoties paaugstinot vairāku nodokļu likmes, kuras līdz tam nav kustinātas gadiem.

Relatīvais pieaugums 27,5%

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, Latvijā tika veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras rezultātā mainījās arī kapitāla pieauguma nodokļa apmērs. „Tas, ka ikviens auglis — dividendes, procentmaksājumi par obligācijām, nekustamā īpašuma, kapitāldaļu pārdošana - Latvijā tiek aplikts nevis ar iepriekšējo likmi 20% jeb piekto daļu, bet gan ar ievērojami augstāko 25,5% (+3% likme, ja gada ienākums pārsniegs 200 000 eiro, trāpīs pa ikvienu, kurš būs pārdevis savu dzīvokli, zemi, mantojumā nākušu īpašumu, saņēmis augļus no kapitāldaļām, akcijām, obligācijām,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka salīdzinājumam kapitāla pieauguma nodoklis Igaunijā ir 22%, savukārt Lietuvā - 15% ienākumiem līdz 253 065,6 eiro gadā un 20% no ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.